Likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likumā”

Likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likumā”

 

Izdarīt Administratīvā procesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 23.nr.; 2003, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Iestāde ir tiesību subjekts (institūcija, struktūrvienība vai amatpersona), kuram ar normatīvu aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Augstāka iestāde ir tiesību subjekts (institūcija, struktūrvienība vai amatpersona), kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Administratīvais akts ir tiesību akts, ko iestāde izdod uz ārpusi publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības. Administratīvais akts ir arī lēmums par iestādes darbinieka vai tai īpaši pakļautas personas tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu, disciplināro sodīšanu, kā arī cits lēmums, ja tas būtiski ierobežo iestādes darbinieka vai tai īpaši pakļautas personas cilvēktiesības. Iestādes lēmums vai cita veida darbība privāto tiesību jomā, kā arī iestādes iekšējs lēmums, kas skar tikai pašu iestādi, tai padotu institūciju vai īpaši pakļautu personu, nav administratīvie akti. Administratīvais akts nav arī Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta un pašvaldības domes (padomes) politiskie lēmumi (politiskie paziņojumi, deklarācijas, aicinājumi, amatpersonu ievēlēšana u.tml.), kā arī kriminālprocesuālie lēmumi un tiesu nolēmumi.”;

izslēgt ceturto daļu;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Privātpersona h; fiziska persona, privāto tiesību juridiska persona vai personu apvienība.”;

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Publisko tiesību subjekts h; publisko tiesību juridiska persona tās orgāna vai cita institucionāla veidojuma personā, kuram piemīt administratīvi procesuālā rīcībspēja.”.

 

2. Izteikt 2.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti, no vienas puses, un privātpersonu (turpmāk saīsināti h; personu), no otras puses;”.

3. 4.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “piemēro šādus” ar vārdiem “vispārējos tiesību”;

papildināt pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) procesuālā taisnīguma princips.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Administratīvajā procesā piemēro arī šā panta pirmajā daļā neminētus vispārējos tiesību principus, kuri atklāti, atvasināti vai attīstīti iestāžu vai tiesu praksē, kā arī tiesību zinātnē.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “administratīvā procesa principiem” ar vārdiem “vispārējiem tiesību principiem”.

4. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

“6.pants. Vienlīdzības princips

Pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus (pastāvot atšķirīgiem faktiskajiem vai tiesiskajiem lietas apstākļiem h; atšķirīgus lēmumus) neatkarīgi no administratīvā procesa dalībnieku dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem.”

5. Papildināt likumu ar 14.8; pantu šādā redakcijā:

“14.8; pants Procesuālā taisnīguma princips

Iestāde un tiesa, pieņemot lēmumus, ievēro objektivitāti, un dod procesa dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus. Amatpersona, par kuras objektivitāti var pastāvēt pamatotas šaubas, nedrīkst piedalīties lēmuma pieņemšanā.”

6. 15.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Iestāde un tiesa administratīvajā procesā piemēro ārējos normatīvos aktus, starptautisko tiesību un Eiropas Savienības (kopienu) tiesību normas, kā arī vispārējos tiesību principus (4.pants).”;

papildināt pantu ar trešo prim daļu:

“(38;) Eiropas Savienības (kopienu) tiesību normas piemēro atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā.”;

papildināt pantu ar septīto prim daļu:

“(78;) Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka jaunāku vispārējo un vecāku speciālo tiesību normu, vecāko speciālo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl tās mērķis, nav pretrunā ar jaunākas vispārējas tiesību normas (normatīva akta) mērķi.”

7. 16.pantā:

izslēgt pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “Fiziskajām un juridiskajām”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja iestāde konstatē pretrunu starp iekšējiem normatīvajiem aktiem, tā piemēro to aktu, kuru izdevusi institucionāli augstāka iestāde. Ja iestāde konstatē pretrunu starp iekšējiem normatīvajiem aktiem, kurus izdevusi institucionāli augstāka iestāde un funkcionāli augstāka iestāde, tā piemēro to aktu, kuru izdevusi funkcionāli augstāka iestāde.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja iestāde konstatē pretrunu starp viena publisko tiesību subjekta izdotiem iekšējiem normatīvajiem aktiem, tā piemēro jaunāko aktu. Noteicošs ir normatīvā akta pieņemšanas datums.” ;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja iestādei jāpiemēro iekšējais normatīvais akts, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai tas atbilst cita publisko tiesību subjekta izdotam iekšējam normatīvajam aktam, iestāde to piemēro, bet par savām šaubām nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē institucionāli augstāku iestādi un publisko tiesību subjektu, kas šo normatīvo aktu izdevis, kā arī Tieslietu ministriju.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja iestādei jāpiemēro iekšējais normatīvais akts, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai tas atbilst ārējam normatīvajam aktam, vispārējiem tiesību principiem, kā arī starptautisko tiesību vai Eiropas Savienības (kopienu) tiesību normām, iestāde šo iekšējo normatīvo aktu nepiemēro un nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē par to augstāku iestādi un publisko tiesību subjektu, kas šo normatīvo aktu izdevis, kā arī Tieslietu ministriju. Publisko tiesību subjekts, kas šo normatīvo aktu izdevis, var dot rakstveida rīkojumu to piemērot. Ja publisko tiesību subjekta rīkojums satur juridisku pamatojumu, kādēļ šaubas ir noraidāmas un attiecīgais iekšējais normatīvais akts atbilst ārējam normatīvajam aktam, vispārējiem tiesību principiem, kā arī starptautisko tiesību un Eiropas Savienības (kopienu) tiesību normām, iestāde to izpilda.”

8. Izteikt 17.panta sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Iestādes pilnvaras, kas minēta šā likuma 16.panta piektajā un sestajā daļā, paliek neskartas.”

9. Izteikt 18.panta ceturtās daļas pirmo teikumu jaunā redakcijā:

“Adresātam sarežģītās administratīvajās lietās pēc iestādes vai tiesas lēmuma, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, tās pārstāvim izmaksā atlīdzību no valsts budžeta.”

10. Izteikt 20.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Administratīvi procesuālā tiesībspēja atzīstama arī personu apvienībai, ja personas ir saistītas ar pietiekami noturīgu saikni, lai sasniegtu noteiktu mērķi, un tai ir noteikta lēmumu pieņemšanas kārtība.”

11. 21.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Administratīvi procesuālā rīcībspēja ir:

1) pilngadīgai rīcībspējīgai fiziskajai personai;

2) privāto tiesību juridiskajai personai un

3) personu apvienībai, kurai ir atzīstama procesuālā tiesībspēja.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Privāto tiesību juridiskās personas lietas ved tās orgāns vai pilnvarota persona.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Personu apvienības lietas ved tās līgumiskais pārstāvis vai pilnvarota persona.”

12. Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Administratīvi procesuālā tiesībspēja pilnā apjomā piemīt:

1) Latvijas Republikai kā sākotnējai publisko tiesību juridiskajai personai;

2) pašvaldībai un citai atvasinātai publisko tiesību juridiskajai personai.”

13. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“(1) Publisko tiesību juridiskās personas vārdā rīkojas piekritīgais orgāns, iestāde (amatpersona) vai cits pilnvarots tiesību subjekts.

(2) Publisko tiesību subjektam, kuram piemīt administratīvi procesuālā tiesībspēja (22.panta otrā daļa), tādā pašā apjomā piemīt arī administratīvi procesuālā rīcībspēja un tā vārdā rīkojas iestāde (amatpersona) vai cits pilnvarots tiesību subjekts.”

14. Aizstāt 29.panta pirmajā daļā vārdu “un” ar vārdu “vai”.

15. Papildināt 31.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lietās par publisko tiesību līguma spēkā esamību vai izpildi, pieteicējs var būt arī publisko tiesību juridiska persona.”

16. 34.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Atbildētājs tiesā ir Latvijas Republika, pašvaldība vai cita atvasināta publisko tiesību juridiska persona (22.panta pirmā daļa) vai cits publisko tiesību subjekts šā likuma 22.pantā otrajā daļā minētajā gadījumā.”;

papildināt 34.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja pieteicējs tiesā ir publisko tiesību juridiska persona (103.panta trešās daļas 4.punkts), atbildētājs var būt arī privātpersona. Šajos gadījumos attiecīgi piemērojamas šī likuma C un D daļas tiesību normas.”

17. Papildināt 38.pantu ar pirmo prim daļu šādā redakcijā:

“(18;) Personu apvienības pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru vai apliecina ar līgumu, no kura izriet personas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt personu apvienību.”

18. Izslēgt 54.panta pirmajā daļā vārdus “fiziskās vai juridiskās”.

19. Papildināt 67.panta ceturtās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “starptautisko tiesību” ar vārdiem “vai Eiropas Savienības (kopienu)”.

20. Izteikt 81.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu (administratīvais akts) nedrīkst būt adresāta interesēm nelabvēlīgāks nekā apstrīdētais administratīvais akts, izņemot gadījumu, kad augstāka iestāde konstatē, ka ir pārkāptas obligātas materiālo tiesību normas, vai pārkāptas tādas procesuālo tiesību normas, kas aizsargā sabiedrības intereses.”

21. Izteikt 83.panta pirmo daļu šāda redakcijā:

“(1) Iestāde, pēc savas iniciatīvas vai adresāta lūguma, var atcelt administratīvo aktu, kas jau kļuvis neapstrīdams, tikai ievērojot šā likuma 85. un 86.panta noteikumus.”

22. 85.pantā:

izslēgt otrās daļas 2.punktā vārdu “citu”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja administratīvo aktu atceļ saskaņā ar šā panta otrās daļas 3. vai 4.punktu, attiecīgā publisko tiesību juridiskā persona saskaņā ar šā likuma 8.nodaļu atlīdzina adresātam zaudējumus un personisko kaitējumu, kas viņam radies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu.”

23. 86.pantā:

izteikt otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses. Ja adresāts uz šā administratīvā akta pamata ir saņēmis naudu vai citus labumus, administratīvais akts zaudē spēku ar tā atcelšanas dienu. Attiecīgais publisko tiesību juridiskā persona saskaņā ar šā likuma 8.nodaļu atlīdzina adresātam zaudējumus vai personisko kaitējumu, kas viņam radušies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu;”;

izteikt otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) adresāts administratīvā akta izdošanu panācis ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai citām prettiesiskām darbībām. Šādā gadījumā iestāde izvērtē adresāta veikto darbību prettiesiskumu un atceļ administratīvo aktu ar tā izdošanas dienu. Adresāta pienākums ir atlīdzināt attiecīgajam publisko tiesību subjektam to, ko viņš no tā ieguvis, pamatojoties uz administratīvo aktu.”.

24. Aizstāt 92.pantā vārdu “atlīdzinājumu” ar vārdiem “atbilstīgu atlīdzinājumu”.

25. Izteikt 94.pantu šādā redakcijā:

“94.pants. Atlīdzināšanas pienākums

(1) Atlīdzinājumu prasa no:

1) Latvijas Republikas, ja mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu nodarījusi tiešās pārvaldes iestāde;

2) pašvaldības vai citas atvasinātas publisko tiesību juridiskas personas, ja mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu nodarījusi pastarpinātās pārvaldes iestāde pildot funkcijas, kas ietilpst attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas autonomajā kompetencē;

3) Latvijas Republikas, ja mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu nodarījusi pastarpinātās pārvaldes iestāde, pildot Latvijas Republikas funkcijas vai uzdevumus;

4) cita publisko tiesību subjekta, ja tam ir procesuālā tiesībspēja un savs patstāvīgs budžets (22.panta otrā daļa), kas neietilpst nevienā no pirmās daļas 1. vai 2. punktā minēto publisko tiesību juridisko personu budžetiem, un tas ir nodarījis zaudējumus vai personisko kaitējumu jomā, kurā tas darbojas sava budžeta ietvaros.

(2) Ja iestādi finansē no dažādiem budžetiem un nav iespējams nodalīt, kuras publisko tiesību juridiskas personas uzdevumus tā pilda, atlīdzinājumu prasa no tās publisko tiesību juridiskās personas budžeta, no kura iestāde saņem lielāko finansējumu. Ja divu vai vairāku publisko tiesību subjektu finansējums ir vienāds, atlīdzinājumu prasa no viena publisko tiesību subjekta pēc iesniedzēja vai pieteicēja izvēles. Ja viens no tiem ir valsts pamatbudžets, atlīdzinājumu prasa no Latvijas Republikas.

(3) Ja iestāde ir privātpersona, atlīdzinājumu prasa no tās šā panta pirmajā daļā minētās publisko tiesību juridiskās personas, pie kuras pieder publisko tiesību subjekts, kas privātpersonu apveltījis ar valsts varu.

(4) Atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kas pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams, vai nav adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā.”

26. Izteikt 95.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja, prasot atlīdzinājumu, nav pareizi norādīts attiecīgais šā likuma 94.pantā minētais publisko tiesību subjekts, iestāde iesniegumu par atlīdzinājumu pieņem, un pati konstatē attiecīgo publisko tiesību subjektu.”

27. Izteikt 96.pantu šādā redakcijā:

“96.pants. Iesniedzēja pienākums samazināt zaudējumus un sadarboties

Iesniedzējam ir pienākums savu zināšanu un praktisko iespēju robežās darīt visu iespējamo, lai samazinātu savus zaudējumus vai kaitējumu, kā arī darīt iestādei zināmus apstākļus, kas nepieciešami, lai konstatētu attiecīgā publisko tiesību subjekta atbildības pamatu un nodarīto zaudējumu vai kaitējuma apmēru. Ja iesniedzējs šo pienākumu nepamatoti nepilda, vēlāk, apstrīdot iestādes lēmumu augstākā iestādē vai pārsūdzot to tiesā, viņš uz attiecīgajiem apstākļiem nevar atsaukties.”

28. Izteikt 97.pantu šādā redakcijā:

“97.pants. Civiltiesību principu piemērošana atlīdzinājuma apmēra noteikšanai

Nosakot mantiskā zaudējuma un personiskā kaitējuma priekšnosacījumus un atlīdzības apmēru, piemēro civiltiesību principus, ja likumā nav noteikts citādi.”

29. 102.pantā:

izteikt 102.panta virsrakstu šādā redakcijā:

“Likumu, kas regulē tiesvedību administratīvajā procesā, spēks laikā”;

izslēgt 102.panta pirmo daļu.

30. 103.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu un pamatotību, kā arī personas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana un strīdu izskatīšana, kas izriet no publisko tiesību līguma.”;

papildināt trešo daļu ar 4.punktu šāda redakcijā:

“4) publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, spēkā esamību un tā pareizu izpildi.”

31. Izteikt 104.pantu šādā redakcijā:

“104.pants. Tiesību normu hierarhijas kontrole

(1) Pārbaudot administratīvā akta vai faktiskās rīcības tiesiskumu un noskaidrojot personas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības, tiesa šaubu gadījumā pārbauda, vai iestādes piemērotā vai administratīvajā tiesas procesā piemērojamā tiesību norma atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām.

(2) Ja tiesa atzīst, ka tiesību norma neatbilst Satversmei, starptautisko tiesību normai, vai tieši piemērojamam vispārējam tiesību principam (15.panta ceturtā daļa), tad tā tiesvedību lietā aptur un nosūta motivētu pieteikumu Satversmes tiesai. Pēc satversmes tiesas lēmuma vai sprieduma spēkā stāšanās, tiesa tiesvedību lietā atjauno un turpmākajā tiesvedībā pamatojas uz satversmes tiesas viedokli.

(3) Ja tiesa atzīst, ka pašvaldību noteikumi neatbilst Ministru kabineta noteikumiem vai likumam, vai Ministru kabineta noteikumi neatbilst likumam, vai iekšējs normatīvs akts neatbilst ārējam normatīvam aktam vai tieši piemērojamam vispārējam tiesību principam, tā attiecīgo tiesību normu nepiemēro. Tiesa lēmumā vai spriedumā savu viedokli par neatbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām pamato.”

32. Izslēgt 114.panta otro daļu.

33. Izslēgt 121.panta otrajā daļā vārdus “fizisko un juridisko personu”.

34. Aizstāt 122.panta pirmajā daļā, 209.panta pirmās daļas 9.punktā un 354.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “rajona (pilsētas) tiesa” ar vārdiem “rajona administratīvā tiesa” attiecīgajā locījumā.

35. Izslēgt 137.panta ceturto daļu.

36. Papildināt 184.pantu ar 4. punktu šādā redakcijā:

“4) publisko tiesību līguma, atbilstību tiesību normām, spēkā esamību vai tā pareizu izpildi.”

37. Aizstāt 185.panta ceturtajā daļā, 290.panta otrajā un trešajā daļā, 292.pantā , 295.panta otrajā daļā, 298.panta otrajā daļā, 299.panta pirmajā daļā, 300.panta ceturtajā daļā, 323.pantā, 324.panta otrajā daļā un 354.panta pirmajā daļā vārdus “apgabaltiesa’ ar vārdiem “administratīvā apgabaltiesa” attiecīgajā locījumā.

38. Papildināt 191.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) nav ievērots 188.pantā noteiktais termiņš.”

39. Izteikt 211.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesas sēdi vada viens no tiesnešiem, kas piedalās lietas izskatīšanā (turpmāk h; tiesas sēdes priekšsēdētājs).”

40. Aizstāt 221.panta pirmajā daļā vārdus “tiesas sēdes priekšsēdētāja” ar vārdu “tiesneša”.

41. Izslēgt 245.panta pirmo teikumu.

42. Aizstāt 248.panta pirmajā daļā vārdus “tiesas sēdes priekšsēdētājs” ar vārdiem “tiesnesis, kurš gatavojis ziņojumu par lietu”.

43. Papildināt likumu ar 256.8; pantu šādā redakcijā:

“256.8; pants. Spriedums par publisko tiesību līgumu

(1) Ja pieteikumu par publisko tiesību līguma atcelšanu tiesa atzīst par pamatotu, tā attiecīgo publisko tiesību līgumu atceļ pilnībā vai kādā tā daļā. Tiesa nosaka, ar kuru brīdi spriedums uzskatāms par atceltu.

(2) Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kas prasa no iestādes publisko tiesību līguma noslēgšanu, tā taisa spriedumu par iestādes pienākumu noslēgt publisko tiesību līgumu un nosaka izpildes termiņu. Iestādei ir obligāti spriedumā konstatētie fakti un to juridiskais vērtējums.

(3) Ja pieteikuma priekšmets ir konkrēta publisko tiesību līguma spēkā esamība, tiesa taisa spriedumu, kurā tiek konstatēts, ka konkrētais publisko tiesību līgums ir spēkā vai nav spēkā.

(4) Ja tiesa atzīst pieteicēja tiesības uz atlīdzinājumu, tā spriedumā uzdod izmaksāt pieteicējam atlīdzinājumu un nosaka tā apmēru.”

44. Izslēgt 259.pantu.

45. Papildināt 273.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) tā pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai par tiesību normas atbilstību Satversmei, starptautisko tiesību normai, tieši piemērojamam vispārējam tiesību principam, vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar pieteicēja konstitucionālo sūdzību.”

46. Aizstāt 290.pantā un 317.panta pirmajā daļa vārdus “attiecīgajā apgabaltiesā” ar vārdiem “administratīvajā apgabaltiesā”.

47. Aizstāt 290.panta pirmajā daļā, 292.panta pirmās daļas 9. punktā , 354.panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “rajona (pilsētas) tiesā” ar vārdiem “administratīvajā rajona tiesā” attiecīgajā locījumā.

48. Aizstāt 185.panta ceturtajā daļā, 290.panta otrajā un trešajā daļā, 295.panta otrajā daļā, 298.panta otrajā daļā, 299.panta pirmajā daļā, 300.panta ceturtajā daļā, 323.pantā, 324.panta otrajā daļā un 354.panta pirmajā daļā vārdus “apgabaltiesa” ar vārdiem “administratīvā apgabaltiesa” attiecīgajā locījumā.

49. Izteikt 336.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Iesniedzējs var atsaukt kasācijas sūdzību līdz tiesas sēdei.”

50. Izteikt 40.nodaļas virsrakstu šāda redakcijā:

“Izpildes vispārējie noteikumi.”

51. Papildināt 359.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja piespiedu izpilde notiek pret publisko tiesību subjektu, izpildiestāde ir šī publisko tiesību subjekta augstāka iestāde.”

52. Izteikt 365.pantu šādā redakcijā: “Ministru kabinets var izdot noteikumus, kuros reglamentē administratīvā akta piespiedu izpildes kārtību.”

53. Izteikt 377.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ministru kabinets var noteikt izpildiestādi, kura veic tiesas nolēmuma piespiedu izpildi.”

 

 

 

Likumprojekta “Grozījumi Administratīvā procesa likumā”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Pēc Administratīvā procesa likuma pieņemšanas, Saeima ir izstrādājusi un pieņēmusi Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Valsts pārvaldes iekārtas detalizēti regulē valsts organizatoriskās tiesības, precizē juridiskus jēdzienus atbilstoši rietumu tiesību loka atziņām. Precizēti termini, piemēram, “publisko tiesību juridiska persona” neadekvātā “autonomā publisko tiesību subjekta” vietā. Ieviesti jauni tiesību institūti, kas tieši skar administratīvo procesu, piemēram, administratīvais līgums.

Nolemts veidot atsevišķas administratīvās tiesas pirmajā un otrajā instancē. Līdz ar to precizējami tiesu nosaukumu un piekritības noteikumi.

Atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam, maināma sociālistiskam tiesību lokam raksturīgā administratīvo sodu uzlikšanas un pārsūdzēšanas kārtība.

Notikušas izmaiņas Latvijas tiesību sistēmā. Tiesību zinātne un piemērošanas prakse atvasinājusi jaunus vispārējus tiesību principus (procesuālā taisnīgums) un mainījusi esošo izpratnes robežas (ne-diskriminācija). Sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā tiesībpiemērotāju līmenī nepieciešami jauni tiesību normu kolīziju novēršanas principi.

2. Normatīvā akta projekta būtība

   

Grozījumi Administratīvā procesa likumā nepieciešami:

  • adekvātai terminu precizēšanai atbilstoši vēlāk pieņemtam Valsts pārvaldes iekārtas likumam (publisko tiesību juridiskā persona, publisko tiesību subjekts);
  • tiesību sistēmas pilnveidošanai atbilstoši tiesību zinātnes un tiesībpiemērošanas atziņām (vispārējie tiesību principi, tiesību normu hierarhija un tiesību normu kolīziju novēršanas principi);

 

  • jaunu tiesību institūtu atspoguļošanai (publisko tiesību līgumu atbilstības tiesību normām izskatīšana);
  • tiesu iekārtas un tiesu iestāžu nosaukumu precizēšana (administratīvās tiesas pirmajā un apelācijas instancē).

3. Cita informācija 

Vienlaikus nepieciešami grozījumi likumā par Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās kārtību, Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Satversmes tiesas likumā, kā arī jāpieņem likums par zaudējumu atlīdzināšanas kārtību no publisko tiesību juridisko personu budžetiem .

   II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi 

Ilgtermiņā uzlabo

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Veicina sabiedrības interešu ievērošanu un pilnveido administratīvās procedūras

3. Sociālo seku izvērtējums 

Veicina uzticību valsts varai un demokrātijai

4. Ietekme uz vidi 

Likumprojekts tiešā veidā šo jomu neskar

5. Cita informācija 

Likumprojekts nepieciešams Satversmes 1. un 92.panta īstenošanai 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos  

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

3. Finansiālā ietekme  

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai  

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

6. Cita informācija 

Tieši likumprojektam par Administratīvā procesa likuma grozījumiem atsevišķi aprēķināmu finansiālo seku nav

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Papildus nav jāizdod, tieši pretēji, likumprojekts precizē, ka Ministru kabinetam var būt lietderības apsvērumi atsevišķu noteikumu izdošanai

Cita informācija 

Ministru kabinetā sagatavots likumprojekts par zaudējumu atlīdzināšanas kārtību

Ietekme uz tiesību sistēmu

Attīsta tiesību sistēmu atbilstoši Rietumu tiesību loka mūsdienu atziņām

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību 

Mārstrihas līgums Nicas redakcijā, kā arī Eiropas Savienības konstitūcija u.c.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

Likumprojekts tiešā veidā šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem 

Likumprojekts tiešā veidā šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas 

Atklātais sabiedriskais fonds “Publisko tiesību institūts” un Latvijas Juristu biedrība

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) 

Visi motivētie ieteikumi iekļauti projektā

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis 

Juristu biedrības kolēģija, Dišlera tiesībpolitikas konferences, ekspertu semināri un publiskas lekcijas

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem 

Eiropas cilvēktiesību tiesa (Egils Levits), Pasaules banka (Ilze Gredzena, Jautrīte Briede)

5. Cita informācija 

Daļa tiesvedības priekšlikumu izstrādāta atbilstoši Zviedrijas Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas tiesu praksei

 

  VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses h; vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

Nav nepieciešams radīt jaunas institūcijas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu  

Sabiedrība tiks informēta ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību un publikācijām oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo     

Likumprojekts tieši paredz indivīda subjektīvo tiesību īstenošanas garantijas

4. Cita informācija 

 

 

 

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja S.Āboltiņa