Saeimas Prezidijam

Saeimas Prezidijam

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu, Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā tās sagatavoto likumprojektu ‘’Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā’’, un nodot to vienai komisijai - Juridiskajai komisijai.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86. panta trešo daļu, Juridiskā komisija lūdz izskatīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā tajā pašā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Pielikumā : minētais likumprojekts uz lpp. un anotācija uz lpp.

 

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

 

 

 

Likumprojekts

 

 

 

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

1. Izteikt 5.4 panta 6.daļas 5.punktu jaunā redakcijā:

“5) ārstēties no alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas vai citas atkarības.”

2.Papildināt 41.panta trešo daļu aiz vārdiem “vai uzdod tās veikt izziņas iestādei” ar tekstu: “iepazīstina apsūdzēto ar tiesībām vienoties par krimināllietas pabeigšanu vienošanās procesā, sagatavo vienošanās projektu sadarbībai krimināltiesisko attiecību brīvprātīgai noregulēšanai un iesniedz to tiesai, iepazīstina tiesu ar noslēgto vienošanos”.

3.Papildināt 69.pantu ar jaunu devīto punktu šādā redakcijā:

“9) Noteiktas nodarbošanās aizliegums.”

4.Papildināt likumu ar 81.2 pantu šādā redakcijā:

“81.2pants. Noteiktas nodarbošanās aizliegums.

Procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par aizliegumu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam uz laiku veikt kāda veida nodarbošanos (darbības) vai pildīt konkrētu amata pienākumus, ja ir pietiekams pamats domāt, ka tas traucēs kriminālprocesa mērķa sasniegšanai vai persona turpinās noziedzīgo darbību.”

5.Papildināt 95.panta trešo daļu ar tekstu: “vienoties ar prokuroru par vainas atzīšanu un sodu, apliecināt vienošanās brīvprātīgo un apzināto raksturu tiesā”.

6. Papildināt likumu ar 175.1pantu šādā redakcijā:

“175.1pants. Aresta uzlikšana finansu līdzekļiem vai citai mantai sakarā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja ir pietiekams pamats apšaubīt finansu līdzekļu vai citas mantas izcelsmes likumību, pēc procesa virzītāja lūguma tiesnesis ar savu lēmumu uz laiku līdz 30 dienām uzliek arestu finansu līdzekļiem vai citai mantai, kuru kustība iepriekš apturēta ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta rīkojumu.

Pēc procesa virzītāja lūguma tiesnesis var pagarināt aresta termiņu līdz finanšu līdzekļu un citas mantas izcelsmes likumības noskaidrošanai, ja lēmumā noteiktajā laikā īpašnieks vai valdītājs tiesnesim nav iesnieguši pietiekami pamatotas ziņas un to apstiprinošus dokumentus par finanšu līdzekļu un citas mantas likumīgo izcelsmi.”

7.Papildināt likumu ar Deviņpadsmito A nodaļu šādā redakcijā:

Deviņpadsmitā A nodaļa

Vienošanās piemērošana pirmstiesas izmeklēšanā

2141.pants. Pamats vienošanās piemērošanai.

Prokurors pēc savas, apsūdzētā vai viņa aizstāvja iniciatīvas var slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu tikai tad, ja personu apsūdz kriminālpārkāpuma, mazāk smaga vai smaga nozieguma izdarīšanā, ja ir noskaidroti krimināllietā pierādāmie apstākļi un apsūdzētais piekrīt viņam inkriminētā nodarījuma apjomam, kvalifikācijai un vienošanās procesa piemērošanai.

Vienošanās procesu nevar piemērot, ja krimināllietā ir vairāki apsūdzētie un vienošanos par vainas atzīšanu un sodu nevar piemērot visiem krimināllietā apsūdzētajiem.

2142.pants. Pārrunas par vienošanās slēgšanu.

Ja prokurors, ceļot apsūdzību vai turpinot kriminālvajāšanu, atzīst par iespējamu procesā slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, viņš veic sekojošas darbības:

1) izskaidro apsūdzētajam un nepilngadīgā apsūdzētā likumiskajam pārstāvim iespēju noregulēt krimināltiesiskās attiecības slēdzot vienošanos, apsūdzētā tiesības slēdzot vienošanos un tās sekas;

2) informē cietušo par tiesībām izteikt savu viedokli par vienošanās procesa iespējamo piemērošanu.

Saņēmis apsūdzētā un nepilngadīgā apsūdzētā likumiskā pārstāvja piekrišanu slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, prokurors sastāda vienošanās projektu un uzsāk pārrunas ar apsūdzēto, viņa aizstāvi un nepilngadīgā apsūdzētā likumisko pārstāvi par vienošanās elementiem.

Ja apsūdzētais un nepilngadīgā apsūdzētā likumiskais pārstāvis piekrīt uzrādītajai apsūdzībai, noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai un nodarīto kaitējumu novērtējumam, sākas pārrunas par soda veidu un mēru, kura piemērošanu tiesā prokurors ieteiks piespriest.

 

2143.pants. Apsūdzētā tiesības, vienošanās procesā.

Apsūdzētajam vienošanās procesā ir tiesības:

1) piekrist vai nepiekrist vienošanās slēgšanai;

2) izteikt savu priekšlikumu par soda veidu un mēru;

3) iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem;

4) zināt par kādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu viņš tiks apsūdzēts tiesā un kādu soda veidu un mēru lūgs tiesā prokurors;

214.4.pants Cietušā, civilprasītāja un civilatbildētāja tiesības vienošanās procesā

Cietušajam, civilprasītajam un civilatbildētājam vienošanās procesā ir tiesības izteikt savu viedokli par vienošanās procesa iespējamo piemērošanu;

 

2145.pants. Vienošanās.

Prokurors vienošanās norāda:

1) apsūdzētā, viņa aizstāvja (ja tāds piedalās), nepilngadīgā apsūdzētā likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet nepieciešamības gadījumā arī adresi un citus personas datus;

2) noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju;

3) nodarījuma izdarīšanas vietu, laiku un īsu aprakstu;

4) ziņas par kaitējuma apmēru;

5) sodu, kura piemērošanu lūgs prokurors tiesā.

Ja apsūdzētais izdarījis vairākus noziedzīgus nodarījumus, prokurors norāda, kādu sodu prasīs par katru no noziedzīgajiem nodarījumiem un galīgo sodu. Šis noteikums jāievēro arī gadījumos, ja apsūdzētajam tiek noteikts sods pēc vairākiem spriedumiem.

Vienošanos paraksta apsūdzētais, aizstāvis, nepilngadīgā apsūdzētā likumiskais pārstāvis un prokurors.

2146.pants. Krimināllietas nosūtīšana uz tiesu.

Prokurors pēc vienošanās noslēgšanas krimināllietas materiālus kopā ar vienošanos nosūta tiesai, ierosinot tiesai apstiprināt noslēgto vienošanos un sodu.

Ierosinājumā tiesai prokurors:

1) informē par noslēgto vienošanos;

2) informē par apsūdzētajam piemēroto drošības līdzekli, norādot tā beigu termiņu;

3) uzskaita pierādījumus, kuri apstiprina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un apsūdzētā vainu;

4) norāda ar noziedzīgo nodarījumu radītā kaitējuma apmēru un vienošanos par tā atlīdzināšanu;

5) norāda tiesas izdevumus;

6) norāda lietiskos pierādījumus, to atrašanās vietu un līdzekļus, kas pielietoti civilprasības un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanai;

7) aicina tiesu apstiprināt noslēgto vienošanos un piespriest tajā paredzēto sodu.

Prokurors informē apsūdzēto, cietušo, cilvilprasītāju un civilatbildētāju, vai viņu pārstāvjus, kurai tiesai lieta nosūtīta.

Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības šajā lietā sūtāmi tieši tiesai.

8.Papildināt likuma 222.1pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, pieņemtos lēmumus par aresta uzlikšanu finansu līdzekļiem vai citai mantai, aresta termiņa pagarināšanu, kā arī to konfiskāciju var pārsūdzēt procesa virzītājs un šīs mantas īpašnieks vai valdītājs 7 dienu laikā no brīža, kad personai kļuvis zināms par lēmuma pieņemšanu, bet prokurors par mantas konfiskācijas lēmumu šajā termiņā var iesniegt blakus protestu. Lēmumu par aresta uzlikšanu finansu līdzekļiem vai mantai un par aresta termiņa pagarināšanu pārsūdzība neaptur tā izpildi.”.

Līdzšinējo likuma 222.1panta otro un trešo daļu uzskatīt attiecīgi par trešo un ceturto daļu.

9. Izteikt 305.panta 2.daļu jaunā redakcijā:

“Piemērojot nosacītu notiesāšanu personai, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi uz alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas vai citas atkarības pamata, tiesa ar notiesātā piekrišanu var uzlikt viņam par pienākumu ārstēties no alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas vai citas atkarības, uzdodot attiecīgai policijas iestādei un medicīnas iestādei kontrolēt viņa rīcību.”

 

10.Papildināt likumu ar Devīto A sadaļu “Tiesvedība par pirmstiesas izmeklēšanā slēgtu vienošanos” šādā redakcijā:

Devītā A sadaļa

Tiesvedība par pirmstiesas izmekļēšanā slēgtu vienošanos

Trīsdesmit ceturtā A nodaļa

Tiesvedība par pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos

4161.pants. Nodošana tiesai vienošanās procesā.

Tiesai, saņemot krimināllietu, kurā pirmstiesas izmeklēšanā ir noslēgta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu, piecu dienu laikā jāizlemj jautājums par apsūdzētā nodošanu tiesai.

Tiesa, izlemjot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, pieņem vienu no lēmumiem:

    1. par apsūdzētā nodošanu tiesai nosakot krimināllietas izskatīšanas tiesas sēdes laiku;
    2. par lietas virzīšanu izmeklēšanas pabeigšanai vispārējā kārtībā, ja vienošanās process pirmstiesas izmeklēšanā piemērots nepamatoti;
    3. par lietas virzīšanu papildizmeklēšanai šā kodeksa 235.pantā paredzētajos gadījumos;
    4. par lietas nodošanu prokuroram jaunas vienošanās noslēgšanai, ja tiesa nepiekrīt noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai, kaitējuma apmēram, soda veidam vai mēram, kurš norādīts vienošanās protokolā;
    5. par lietas apturēšanu, pamatojoties uz šā kodeksa 198.pantu;
    6. par lietas izbeigšanu, pamatojoties uz šā kodeksa 5.pantu vai Krimināllikuma 58.pantu.

Ja tiesa (tiesnesis) atzīst, ka ir pietiekams pamats nodot apsūdzēto tiesai, tā nosaka :

    1. iztiesāšanas ( tiesas sēdes) laiku un vietu;
    2. personas, kuras aicināmas uz tiesas sēdi;
    3. lietas izskatīšanu atklātā vai slēgtā tiesas sēdē;
    4. aizstāvja un tulka aicināšanu.

416.2pants Iepazīšanās ar visiem lietas materiāliem

Prokuroram, apsūdzētajam (tiesājamam), viņa aizstāvim, likumiskajam pārstāvim, cietušajam, civilprasītājam, civilatbildētājam un viņu pārstāvjiem pēc apsūdzētā nodošanas tiesai ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem un izrakstīt no tiem vajadzīgās ziņas.

Ja pirmajā daļā minētās personas griežas tiesā, tiesnesim jānodrošina tām iespēja iepazīties ar lietas materiāliem.

4163.pants. Tiesas sēdes noteikšana un tiesas sastāvs vienošanās procesā

Krimināllieta vienošanās procesā jāsāk izskatīt ne ātrāk par desmit dienām un ne vēlāk par divdesmit dienām no apsūdzētā nodošanas tiesai brīža.

Krimināllietu vienošanās procesā tiesnesis izskata vienpersoniski.

416.4pants. Tiesas sēdes sagatavojošā daļa vienošanās procesā.

Tiesnesis atklāj tiesas sēdi paziņojot, kāda lieta tiks izskatīta un noskaidro uz tiesas sēdi ieradušos procesa dalībnieku identitāti.

Ja tiesas sēdē piedalās tulks, tiesnesis tulkam izskaidro viņa pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos no tulkošanas un apzināti nepareizu tulkojumu.

Tiesnesis paziņo savu, tiesas sekretāra un tulka uzvārdu un izskaidro procesa dalībniekiem viņu tiesības pieteikt noraidījumus tiesnesim, tiesas sekretāram, prokuroram un tulkam. Pieteikto noraidījumu izlemj saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem.

Tiesnesis izskaidro tiesājamam viņa tiesības, izskatot lietu vienošanās procesā tiesā.

Tiesnesis jautā procesa dalībniekiem vai viņiem ir lūgumi, kurus viņi grib iesniegt līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai. Lūgumus izskata šā kodeksa 275.pantā norādītajā kārtībā.

416.5.pants Tiesas sēde vienošanās procesā

Tiesnesis paziņo, ka uzsāk krimināllietas izskatīšanu, kura sākas prokuroram nolasot noslēgto vienošanos.

Pēc tam tiesnesis jautā tiesājamam, vai viņš saprot apsūdzību, atzīst sevi par vainīgu un piekrīt, ka tiks ievērota noslēgtā vienošanās par vainas atzīšanu un sodu.

Tiesnesis piedāvā tiesājamam un nepilngadīgā tiesājamā likumiskajam pārstāvim sniegt paskaidrojumus par vienošanās noslēgšanas apstākļiem un noskaidro vai tiesājamais savu vainu atzīst un vienošanos parakstījis apzināti un brīvprātīgi, apzinājies tās sekas.

Aizstāvim un prokuroram jautā par viņu attieksmi pret vienošanos un nodomu to ievērot tālākajā procesa gaitā.

Tiesa var uzklausīt arī citus procesa dalībniekus.

Pabeidzot lietas izskatīšanu tiesnesis jautā procesa dalībniekiem, vai viņiem ir lūgumi, kurus viņi grib pieteikt pirms tiesa dodas uz apspriežu istabu taisīt spriedumu. Par lūgumu apmierināšanu vai noraidīšanu tiesa pieņem attiecīgu lēmumu.

416.6.pants Tiesas aiziešana apspriežu istabā

Pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas tiesa aiziet apspriežu istabā taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēdē klātesošajiem.

416.7.pants Tiesas nolēmumi izskatot lietu vienošanās procesā

Apspriežu istabā tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

  1. lēmumu par krimināllietas nosūtīšanu prokuroram šā kodeksa 416.1.panta otrās daļas 2., 3. un 4.apakšpunktā paredzētajos gadījumos;
  2. lēmumu par lietas izbeigšanu šā kodeksa 236.pantā paredzētajos gadījumos;
  3. spriedumu par tiesājamā atzīšanu par vainīgu un piespriežamo sodu, atbilstoši vienošanās protokolam.

 

4168.pants.Tiesas spriedums.

Ja tiesai nav šaubu par tiesājamā vainu, tiesa taisa notiesājošu spriedumu, kura motīvu daļā norāda uz noslēgto vienošanos, ko apsūdzība un aizstāvība apliecinājusi tiesas sēdē, un rezolutīvajā daļā apstiprina noslēgto vienošanos un nosaka vienošanās paredzēto soda veidu un mēru, kā arī norāda citus šā kodeksa 314. un 316.pantā paredzētos tiesas spriedumā izlemjamos jautājumus.

Ja tiesai rodas šaubas par tiesājamā vainu, tiesa var noraidīt pirmstiesas izmeklēšanā noslēgto vienošanos un nodot lietu prokuratūrai pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai parastajā kārtībā.

Sprieduma pasludināšana un sprieduma izsniegšana notiesātajam notiek vispārējā kārtībā.

4169.pants.Vienošanās sekas.

Ja tiesa ir apstiprinājusi vienošanos un taisījusi notiesājošu spriedumu, to var pārsūdzēt tikai kasācijas kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa

 

 

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvijā spēkā esošais Latvijas Kriminālprocesa kodekss (turpmāk LKPK) ir ar būtiskiem trūkumiem, jo process ir ļoti darbietilpīgs, tāpēc arī dārgs un ilgs, lai arī pēdējos desmit gados LKPK izdarīti būtiski grozījumi, kas radikāli mainījuši visu procesa struktūru un pamatprincipus, un kopumā tas atbilst starptautisko standartu pamatprasībām.

Tomēr LKPK nav paredzēti pietiekami kriminālprocesuālie līdzekļi procedūras paātrināšanai un vienkāršošanai, kam daudzās valstīs tiek piešķirta īpaša nozīme. Šobrīd gadījumos, kad nav piemērojams izlīgums vai krimināllietas izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, vienīgā iespēja kā ātrāk pabeigt kriminālprocesu ir saīsinātais process, kuru var piemērot lietās par kriminālpārkāpumiem, mazāk smagiem noziegumiem, ja ir ziņas par personu, kas to izdarījusi, vai arī lietās par smagiem noziegumiem, kas nav saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai nav izraisījuši smagas sekas, turklāt vērā jāņem, ka saīsināto procesu nevar piemērot, ja pirmstiesas procesu nevar pabeigt 20 dienu laikā.

Bez tam arī Latvijā pierādījies, ka, jo mazāk laika posms šķir noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi no sprieduma pieņemšanas, jo lielāka sabiedriskā nozīme ir spriedumam un personas ilgstoša kriminālvajāšana bez notiesājoša sprieduma ir nopietns cilvēktiesību ierobežojums.

Vienošanās process uzskatāms par efektīvāko vienkāršoto procesu veidu, kas ļauj saprātīgi izmantot valsts budžeta līdzekļus un neprasa lielus laika resursus rezultāta sasniegšanai, tādēļ nepieciešams ieviest vienošanās institūtu jau šobrīd LKPK, negaidot jaunā Kriminālprocesa likuma, kurā arī ir paredzēts šis procesa veids, spēkā stāšanos.

Lai varētu efektīvi cīnīties ar noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizāciju, nepieciešams paredzēt LKPK iespēju uzlikt arestu noziedzīgā ceļā iegūtiem finansu līdzekļiem un citai mantai jau kriminālprocesa agrīnajās stadijās, jo pašlaik LKPK normas šādu iespēju neparedz.

Tāpat, lai novērstu situāciju, kad personas līdz galējam tiesas spriedumam turpina tās darbības, kuras bijušas par iemeslu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, LKPK nepieciešams paredzēt procesa virzītājam tiesības piemērot šīm personām drošības līdzekli, kas līdz krimināllietas iztiesāšanai aizliegtu veikt tāda veida darbības, kas izraisījušas konkrēto noziedzīgo nodarījumu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā nepieciešami, lai vienošanās procesu, kas vienkāršotu un paātrinātu procesu, samazinātu procesa izmaksas un lietu izskatīšanas ilgumu, tādejādi ekonomējot valsts materiālos un amatpersonu laika līdzekļus.

Izdarot grozījumus Latvijas Kriminālprocesa kodeksā un ieviešot vienošanās procesu, tiks noteikts, ka, ja ir noskaidroti krimināllietā pierādāmie apstākļi un apsūdzētais piekrīt viņam inkriminētā nodarījuma apjomam un kvalifikācijai, prokurors pēc savas, apsūdzētā vai viņa aizstāvja iniciatīvas var slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.

Prokuroram saskaņā ar likumprojekta normām tiks piešķirtas pilnvaras sastādīt vienošanās projektu, ja tas iespējams, un veikt pārrunas ar apsūdzēto, viņa aizstāvi un nepilngadīgā apsūdzētā pārstāvi par vienošanās elementiem - uzrādīto apsūdzību, noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, nodarītā kaitējuma novērtējumu, soda veidu un mēru, kura piemērošanu tiesā prokurors ieteiks piespriest.

Ieviešot jaunu drošības līdzekli - noteiktas nodarbošanās aizliegumu, kas procesa virzītājam dos tiesības aizliegt personai līdz krimināllietas iztiesāšanai veikt tāda veida darbības, kas bijušas par pamatu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Paredzot aresta uzlikšanu mantai vai finansu līdzekļiem sakarā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, procesa virzītājiem būs iespēja operatīvāk cīnīties ar šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem, jo, uzliekot arestu šādiem līdzekļiem jau agrīnās procesa stadijās, tas būtiski apgrūtinās to legalizācijas iespējas.

 

3. Cita informācija

Nav citas informācijas

 

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

Sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav citas informācijas

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Nav citas informācijas

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

Spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija

Nav citas informācijas

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām

atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

Nav citas informācijas

 

< TD WIDTH="44%" VALIGN="TOP">

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,

sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Likumprojekts šo jomu neskar

Nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikušas

5. Cita informācija

Nav citas informācijas

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildi nodrošinās esošās institūcijas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Publicējot pieņemto likumu Latvijas Vēstnesī

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa