Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi Informācijas atklātības likumā

Izdarīt Informācijas atklātības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 2003, 6., 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2003, 112.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 15.panta otrajā daļā vārdu "sūdzību" ar vārdu "pieteikumu".

2. Aizstāt 16.panta otrajā daļā vārdus "ir tiesīgas iesniegt tiesā prasību pret vainīgo personu par" ar vārdiem "ir tiesīgas prasīt".

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.februārī.

 

 

 

Tieslietu ministrs

A.Aksenoks

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi Informācijas atklātības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu tika uzsākta arī radikāla Latvijas tiesību sistēmas pārveide no sociālistiskas tiesību sistēmas uz tādu, kuras pamatā būtu demokrātijas un tiesiskuma principi. Lai to paveiktu, tika uzsākts darbs pie visu tiesību nozaru regulējošo normatīvo aktu pārveides, un šī darba rezultātā līdzšinējos desmit gados tika izveidota Latvijas konstitucionālo tiesību sistēma, pieņemti vai atjaunoti tādi likumi kā Civillikums, Civilprocesa likums, Krimināllikums, Darba likums utt.

Kā pēdējā lielā tiesību nozare, kurā vēl nebija veiktas radikālas pārmaiņas normatīvajā bāzē, bija administratīvā procesa tiesības. 2001.gada 25.oktobrī Saeimā tika pieņemts Administratīvā procesa likums, kura spēkā stāšanās paredzēta 2004.gada 1.februārī. Likums veicina demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti, no vienas puses, un personu, no otras puses, pakļauj šīs attiecības neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei, kā arī nodrošina tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.

Administratīvā procesa ietērpšana likuma formā atrisina galvenās ar administratīvo procesu saistītās problēmas, taču ar to vien nepietiek. Lai nodrošinātu viendabīgu un no liekām tiesību normu kolīzijām brīvu administratīvā procesa sistēmu, ne mazāk svarīgi ir apzināt arī nepieciešamos grozījumus tajos spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas iekļausies šajā sistēmā.

Lai to nodrošinātu, ar Pasaules bankas finansiālu atbalstu tika veikts LU lektores Jautrītes Briedes pētījums, kurā tika apzināti visi tie likumi, kuros ir nepieciešams veikt grozījumus, lai nodrošinātu atbilstību jaunajam Administratīvā procesa likumam. Pētījuma rezultātā tika apzināti 156 likumi, kuros jāveic grozījumi.

Patlaban no 156 likumprojektu saraksta ir izvērtēti 100 likumprojekti un no tiem izstrādāti 50 likumprojekti (30 grozījumu projekti ir iesniegti izskatīšanai Saeimā (daļa no tiem jau izskatīti), 2 iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā, 18 projekti atrodas saskaņošanas procesā). Daļa no likumiem ar Ministru kabineta lēmumu no saraksta ir un tiks svītroti, jo kompetentās ministrijas un Tieslietu ministrija grozījumu izstrādi tajos ir atzinusi par nelietderīgu un nevajadzīgu.

Grozījumi sagatavoti atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra sēdes protokollēmuma (prot.nr.5 42.§) 3.punktam.

Grozījumi sagatavoti atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra sēdes protokollēmuma (prot.nr.5 42.§) 3.punktam.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Grozījumi Informācijas atklātības likumā paredz 15.panta otrajā daļā saskaņot terminoloģijas lietojumu ar Administratīvā procesa likumu. Grozījumi 16.panta otrajā daļā paredz aizstāt vārdus “ir tiesīgs iesniegt tiesā prasību pret vainīgo personu par” ar vārdiem “var prasīt”, jo Administratīvā procesa likumā ir noregulēta valsts atbildība, kas iestājas, ja ar administratīvo aktu vai faktisko rīcību ir nodarīts kaitējums personai.

3. Cita informācija

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.februārī, vienlaicīgi ar Administratīvā procesa likumu.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Grozījumi nodrošina vienotas terminoloģijas izmantošanu administratīvajā procesā un tiks sekmēta vienveidīgas procedūras piemērošana.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Nav

Nav

Nav

Nav

Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Grozījumi ir sagatavoti pamatojoties uz ekspertes Jautrītes Briedes veikto pētījumu (sk. anotācijas I daļas 1.punktu)

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nevalstisko organizāciju pozīcija nav noskaidrota

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav veiktas

5. Cita informācija

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Lai sekmīgi ieviestu Administratīvā procesa likumu, patlaban rit darbs pie stratēģijas sabiedrības informēšanai par Administratīvā procesa likumu izstrādes.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt likumos noteiktajā kārtībā

4. Cita informācija

Nav

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

   

G.Kūtris

I.Nikuļceva

I.Brazauska

I.Gūtmane

 

      1. 15.55

1019 vārdi

I.Gūtmane

7036709; Ilze.Gutmane@tm.gov.lv