Likumprojekts otrajam lasījumam

Juridiskā komisija

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā

(reģ.nr.530)

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Nr.

Priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Ieteiktā likumprojekta redakcija pieņemšanai otrajā lasījumā

Izdarīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 10.nr.; 2003, 8., 14.nr.) šādus grozījumus:

3.pants. Biroja struktūra un Biroja padome

(1) Biroja sastāvā ietilpst centrālais aparāts un teritoriālās nodaļas. Biroja teritoriālajām nodaļām nav juridiskās personas statusa.

(2) Biroja priekšnieks, viņa vietnieki un Biroja centrālā aparāta nodaļu vadītāji ietilpst Biroja padomes sastāvā. Padomes uzdevumi ir šādi:

1) apstiprināt Biroja darbības plānu šajā likumā paredzēto funkciju izpildei;

2) apstiprināt Biroja centrālā aparāta struktūru un tā nolikumu;

3) pieņemt lēmumu par Biroja teritoriālo nodaļu izveidi, noteikt to darbības teritoriju un struktūru un apstiprināt to nolikumus;

4) izskatīt Biroja un attiecīgo ārvalstu dienestu sadarbības līgumu projektus;

5) izlemt jebkuru Biroja priekšnieka kompetencē esošu jautājumu, ja tā izskatīšanu Biroja padomē ir ierosinājis Biroja priekšnieks vai kāds no Biroja padomes locekļiem.

(3) Biroja padomes sēdes sasauc pēc Biroja priekšnieka vai Biroja padomes locekļa pieprasījuma. Padome lēmumus pieņem ar visu padomes locekļu balsu vairākumu.

Juridiskā komisija

Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

„3.pants. Biroja struktūra un Biroja padome

(1) Biroja struktūru nosaka Biroja reglaments. Biroja sastāvā ietilpst centrālais aparāts un teritoriālās nodaļas; šīm nodaļām nav juridiskās personas statusa.

(2) Biroja priekšnieks, viņa vietnieki un Biroja centrālā aparāta nodaļu vadītāji ietilpst Biroja padomes sastāvā. Biroja padomes darbībai ir konsultatīvs raksturs. Biroja padomes uzdevumi ir šādi:

1) izskatīt Biroja darbības prioritātes;

2) izskatīt Biroja budžeta projektu;

3) izskatīt Biroja un attiecīgo ārvalstu dienestu sadarbības līgumu projektus;

4) izskatīt citus jautājumus par Biroja funkciju izpildi, ja to ir ierosinājis Biroja priekšnieks vai kāds no Biroja padomes locekļiem.

(3) Biroja padomes sēdes sasauc pēc Biroja priekšnieka vai Biroja padomes locekļa ierosinājuma. Padome ieteikumus pieņem ar visu padomes locekļu balsu vairākumu.”

Atbalstīt

1. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Biroja struktūra un Biroja padome

(1) Biroja struktūru nosaka Biroja reglaments. Biroja sastāvā ietilpst centrālais aparāts un teritoriālās nodaļas; šīm nodaļām nav juridiskās personas statusa.

1) izskatīt Biroja darbības prioritātes;

2) izskatīt Biroja budžeta projektu;

3) izskatīt Biroja un attiecīgo ārvalstu dienestu sadarbības līgumu projektus;

4) izskatīt citus jautājumus par Biroja funkciju izpildi, ja to ir ierosinājis Biroja priekšnieks vai kāds no Biroja padomes locekļiem.

(3) Biroja padomes sēdes sasauc pēc Biroja priekšnieka vai Biroja padomes locekļa ierosinājuma. Padome ieteikumus pieņem ar visu padomes locekļu balsu vairākumu.”

4.pants. Biroja priekšnieks

(1) Biroja darbu vada Biroja priekšnieks. Biroja priekšnieku ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma.

(2) Uz Biroja priekšnieka amatu Ministru kabinets var izsludināt atklātu konkursu. Par Biroja priekšnieka amata pretendentu var izvirzīt personu, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas;

3) ieguvusi augstāko izglītību un uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi;

4) nav sasniegusi likumā vecuma pensijas saņemšanai noteikto vecumu;

5) nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas) vai ir reabilitēta;

6) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam;

7) nav vai nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks.

(3) Biroja priekšnieks:

1) vada Biroja darbu;

2) ir atbildīgs par Birojam noteikto funkciju izpildi;

3) sasauc un vada Biroja padomes sēdes;

4) ir Biroja finanšu līdzekļu rīkotājs un atbild par to izlietošanu;

5) atbilstoši finansējumam apstiprina Biroja centrālā aparāta un teritoriālo nodaļu darbinieku sarakstu (štatu sarakstu) un atbilstoši normatīvajiem aktiem nosaka viņu atalgojumu;

6) nosaka Biroja centrālā aparāta amatpersonu un darbinieku, kā arī teritoriālo nodaļu vadītāju pienākumus, tiesības un uzdevumus;

7) izskata fizisko un juridisko personu sūdzības par Biroja amatpersonu un darbinieku rīcību;

8) apbalvo Biroja amatpersonas un darbiniekus, kā arī uzliek viņiem disciplinārsodus;

9) atbilstoši savai kompetencei slēdz sadarbības līgumus ar attiecīgiem ārvalstu dienestiem;

10) apstiprina Biroja darbību reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus;

11) veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu;

12) nosaka Biroja saņemtās informācijas reģistrēšanas, apstrādes, glabāšanas un iznīcināšanas kārtību;

13) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Biroju, dod tiešus rīkojumus Biroja centrālā aparāta amatpersonām un darbiniekiem, kā arī teritoriālo nodaļu vadītājiem;

14) ne retāk kā reizi sešos mēnešos iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetam un Saeimai ziņojumu par Biroja darbību;

15) izstrādā un noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā Birojam nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieprasījuma projektu;

16) izlemj jautājumu par lietu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas piekritību.

(4) Biroja priekšnieka prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Biroja priekšnieka vietnieks.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu)

1. Izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Uz Biroja priekšnieka amatu Ministru kabinets var izsludināt atklātu konkursu. Par Biroja priekšnieka amata pretendentu var izvirzīt personu, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas;

3) ieguvusi augstāko izglītību un uzkrājusi atbilstošu darba pieredzi;

4) nav sasniegusi likumā vecuma pensijas saņemšanai noteikto vecumu;

5) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);

6) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;

7) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, ja persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz reabilitējoša pamata;

8) nav un nav bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

9) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;

10) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam."

Juridiskā komisija

Izteikt 4.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) apstiprina Biroja darbības plānu šajā likumā paredzēto funkciju izpildei un ir atbildīgs par Birojam noteikto funkciju izpildi;”.

Atbalstīt

2. 4.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Uz Biroja priekšnieka amatu Ministru kabinets var izsludināt atklātu konkursu. Par Biroja priekšnieka amata pretendentu var izvirzīt personu, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas;

3) ieguvusi augstāko izglītību un uzkrājusi atbilstošu darba pieredzi;

4) nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

5) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);

6) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;

7) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, ja persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz reabilitējoša pamata;

9) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;

10) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.";

izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) apstiprina Biroja darbības plānu šajā likumā paredzēto funkciju izpildei un ir atbildīgs par Birojam noteikto funkciju izpildi;”.

5.pants. Biroja amatpersonas, to iecelšana amatā un atbrīvošana no amata

(1) Biroja amatpersonas, kas nodrošina Biroja funkciju izpildi un atbild par to, ir Biroja priekšnieks, viņa vietnieki, centrālā aparāta nodaļu un teritoriālo nodaļu vadītāji, izziņas izdarītāji un speciālisti.

(2) Biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(3) Par Biroja amatpersonu nevar būt persona, kura neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

(4) Biroja centrālā aparāta amatpersonas un teritoriālo nodaļu vadītājus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Biroja priekšnieks.

(5) Biroja teritoriālo nodaļu amatpersonas pēc attiecīgās teritoriālās nodaļas vadītāja ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Biroja priekšnieks.

(6) Biroja amatpersonu no amata atbrīvo šādos gadījumos:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) persona ir ievēlēta vai iecelta citā amatā;

3) persona ir iesaistījusies politiskā organizācijā (partijā) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībā;

4) persona nespēj pildīt pienākumus veselības stāvokļa dēļ;

5) sakarā ar notiesājoša sprieduma stāšanos spēkā;

6) par nolaidīgu amata pienākumu veikšanu vai par apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar amatpersonas statusu;

7) par neatbilstību amatam.

(7) Lai izvērtētu šā panta sestās daļas 3., 4., 6. un 7.punktā minētos iemeslus Biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido komisiju, ko vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors.

(8) Ja pret Biroja amatpersonu kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai uzsākta kriminālvajāšana, Biroja priekšnieks atstādina to (Biroja priekšnieku — ģenerālprokurors) no amata pienākumu izpildes, apturot atalgojuma izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas.

(9) Ja šādi atstādināto Biroja amatpersonu tiesa atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atalgojumu par atstādināšanas laiku neizmaksā un amatpersona uzskatāma par atbrīvotu no atstādināšanas dienas. Attaisnošanas gadījumā Biroja amatpersonai izmaksā atalgojumu par atstādināšanas laiku, ja vien atbrīvošanai nav cita šajā likumā noteikta pamata.

2. Izteikt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Par Biroja amatpersonu nevar būt persona, kura:

1) ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);

2) ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvota;

3) ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

4) ir vai ir bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

5) ir vai ir bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;

6) neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam."

Juridiskā komisija

Izteikt 5. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Par Biroja amatpersonu var būt persona, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) pārvalda latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu;

3) ieguvusi augstāko izglītību un ir uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi;

4) nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

5) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);

6) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;

7) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, ja persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz reabilitējoša pamata;

8) nav un nav bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents vai rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

9) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;

10) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam”.

Juridiskā komisija

Izteikt 5. panta sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Biroja amatpersonu no amata atbrīvo šādos gadījumos:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;

3) sakarā ar darba līguma termiņa izbeigšanos;

4) persona ir ievēlēta vai iecelta citā amatā;

5) persona ir iesaistījusies politiskā organizācijā (partijā) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībā;

6) sasniedzot likumā noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus, kad par attiecīgās Biroja amatpersonas atstāšanu amatā ir Biroja priekšnieka pamatots rīkojums;

7) sakarā ar Biroja vai amata likvidāciju vai Biroja amatpersonu skaita samazināšanu;

8) sakarā ar to, ka persona pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas;

9) sakarā ar notiesājoša sprieduma stāšanos spēkā;

10) piemērojot atbrīvošanu kā disciplinārsodu;

11) sakarā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā;

12) par neatbilstību ieņemamam amatam;

13) sakarā ar personas nāvi.”

Juridiskā komisija

Aizstāt 5. panta septītajā daļā skaitļus un vārdus “3., 4., 6. un 7.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “5., 8. un 12. punktā”.

Atbalstīt

3. 5. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Par Biroja amatpersonu var būt persona, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) pārvalda latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu;

3) ieguvusi augstāko izglītību un uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi;

4) nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

5) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);

6) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;

7) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, ja persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz reabilitējoša pamata;

8) nav un nav bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents vai rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

9) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;

10) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Biroja amatpersonu no amata atbrīvo šādos gadījumos:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;

3) sakarā ar darba līguma termiņa izbeigšanos;

4) persona ir ievēlēta vai iecelta citā amatā;

5) persona ir iesaistījusies politiskā organizācijā (partijā) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībā;

6) sasniedzot likumā noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus, kad par attiecīgās Biroja amatpersonas atstāšanu amatā ir Biroja priekšnieka pamatots rīkojums;

7) sakarā ar Biroja vai amata likvidāciju vai Biroja amatpersonu skaita samazināšanu;

8) sakarā ar to, ka persona pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas;

9) sakarā ar notiesājoša sprieduma stāšanos spēkā;

10) piemērojot atbrīvošanu kā disciplinārsodu;

11) sakarā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā;

12) par neatbilstību ieņemamam amatam;

13) sakarā ar personas nāvi.”;

aizstāt septītajā daļā skaitļus un vārdus “3., 4., 6. un 7.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “5., 8. un 12. punktā”.

6.pants. Biroja darbinieki, viņu pieņemšana darbā un atlaišana no darba

(1) Biroja darbinieku darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(2) Par Biroja darbinieku nevar būt persona, kura neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

(3) Biroja centrālā aparāta darbiniekus pieņem darbā un atlaiž no darba Biroja priekšnieks.

(4) Biroja teritoriālo nodaļu darbiniekus pēc attiecīgās teritoriālās nodaļas vadītāja ieteikuma pieņem darbā un atlaiž no darba Biroja priekšnieks.

3. Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par Biroja darbinieku nevar būt persona, kura:

1) ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);

2) ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvota;

3) ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) ir vai ir bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;

6) neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam."

Juridiskā komisija

Izteikt 6. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Par Biroja darbinieku var būt persona, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) pārvalda latviešu valodu;

3) ieguvusi vismaz vidējo izglītību un uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi;

4) nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

5) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);

6) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;

7) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, ja persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz reabilitējoša pamata;

8) nav un nav bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents vai rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

9) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;

10) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.”

Juridiskā komisija

Papildināt 6. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Biroja darbinieku no amata atbrīvo šādos gadījumos:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;

3) sakarā ar darba līguma termiņa izbeigšanos;

4) persona ir ievēlēta vai iecelta citā amatā;

5) persona ir iesaistījusies politiskā organizācijā (partijā) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībā;

6) sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus, kad par attiecīgā Biroja darbinieka atstāšanu amatā ir Biroja priekšnieka pamatots rīkojums;

7) sakarā ar Biroja vai amata likvidāciju vai Biroja darbinieku skaita samazināšanu;

8) sakarā ar to, ka persona pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas;

9) sakarā ar notiesājoša sprieduma stāšanos spēkā;

10) piemērojot atbrīvošanu kā disciplinārsodu;

11) sakarā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā;

12) par neatbilstību ieņemamam amatam;

13) sakarā ar personas nāvi.”

Atbalstīt

4. 6. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par Biroja darbinieku var būt persona, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) pārvalda latviešu valodu;

3) ieguvusi vismaz vidējo izglītību un uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi;

4) nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

5) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);

6) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;

7) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, ja persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz reabilitējoša pamata;

8) nav un nav bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents vai rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

9) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;

10) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Biroja darbinieku no amata atbrīvo šādos gadījumos:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;

3) sakarā ar darba līguma termiņa izbeigšanos;

4) persona ir ievēlēta vai iecelta citā amatā;

5) persona ir iesaistījusies politiskā organizācijā (partijā) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībā;

6) sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus, kad par attiecīgā Biroja darbinieka atstāšanu amatā ir Biroja priekšnieka pamatots rīkojums;

7) sakarā ar Biroja vai amata likvidāciju vai Biroja darbinieku skaita samazināšanu;

8) sakarā ar to, ka persona pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas;

9) sakarā ar notiesājoša sprieduma stāšanos spēkā;

10) piemērojot atbrīvošanu kā disciplinārsodu;

11) sakarā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā;

12) par neatbilstību ieņemamam amatam;

13) sakarā ar personas nāvi.”

Juridiskā komisija

Papildināt ar 6.¹pantu šādā redakcijā:

„6.¹pants. Biroja amatpersonas un darbinieka darbības un tās rezultātu

novērtējums

(1) Biroja amatpersonas un darbinieka darbību un tās rezultātu ne retāk kā

reizi divos gados novērtē Biroja priekšnieka izveidota vērtēšanas komisija.

(2) Biroja amatpersonas un darbinieka darbību un tās rezultātu novērtēšanas,

kā arī vērtēšanas komisijas izveidošanas kārtību nosaka Biroja priekšnieks.

(3) Biroja amatpersonas un darbinieka darbību un tās rezultātu novērtēšanas

rezultātu var izmantot par pamatu lēmumam par Biroja amatpersonas un darbinieka neatbilstību ieņemamam amatam un pārcelšanu citā amatā, kā arī par pamatu amatalgas noteikšanai.”

Atbalstīt

5. Papildināt likumu ar 6.¹pantu šādā redakcijā:

“6.¹pants. Biroja amatpersonas un darbinieka darbības un tās rezultātu

novērtējums

(1) Biroja amatpersonas un darbinieka darbību un tās rezultātus ne retāk kā

reizi divos gados novērtē Biroja priekšnieka izveidota vērtēšanas komisija.

(2) Biroja amatpersonas un darbinieka darbību un tās rezultātu novērtēšanas,

kā arī vērtēšanas komisijas izveidošanas kārtību nosaka Biroja priekšnieks.

(3) Biroja amatpersonas un darbinieka darbību un tās rezultātu novērtējumu var izmantot par pamatu lēmumam par Biroja amatpersonas un darbinieka neatbilstību ieņemamam amatam un pārcelšanu citā amatā, kā arī par pamatu amatalgas noteikšanai.”

10.pants. Biroja amatpersonu tiesības

(1) Biroja amatpersonai atbilstoši tās kompetencei ir tiesības:

1) izdarīt izziņu Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā;

2) veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgos nodarījumus korupcijas un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas jomā;

3) sastādīt administratīvos protokolus par atklātajiem pārkāpumiem, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuru izskatīšana saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ir piekritīga Birojam;

4) pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām, amatpersonām un citām personām informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to slepenības režīma;

5) ar ģenerālprokurora starpniecību pieprasīt un saņemt bez maksas no kredītiestādēm informāciju, kas nepieciešama krimināllietā;

6) brīvi iepazīties ar reģistrētās datu bāzēs esošo visu veidu informāciju, kuras reģistrācija noteikta normatīvajos aktos, neatkarīgi no tās piederības;

7) iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, analizēt un glabāt Biroja funkciju izpildei nepieciešamo informāciju, kuras izmantošanas kārtību nosaka Biroja priekšnieks;

8) ja personas rīcībā ir konstatētas pazīmes, kas liecina par prettiesiskas darbības iespējamību, izteikt personai brīdinājumu par likuma pārkāpuma nepieļaujamību;

9) uzrādot dienesta apliecību, brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, kā arī Latvijas teritorijā izvietotās juridiskajām un fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas nedzīvojamās telpas;

10) ja nepieciešams, korupcijas apkarošanas un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas kontroles funkciju izpildei bez atlīdzības izmantot valsts iestādēm, valsts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un valsts organizācijām, bet izņēmuma gadījumos arī citām personām piederošos sakaru un sabiedrības informācijas līdzekļus. Izdevumus par citām personām piederošo sakaru un sabiedrības informācijas līdzekļu izmantošanu atlīdzina, ja īpašnieks to pieprasa;

11) steidzamos gadījumos ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu izmantot uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), iestādēm, organizācijām vai privātpersonām piederošos transportlīdzekļus (izņemot ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību un starptautisko organizāciju pārstāvniecību transportlīdzekļus, kā arī speciālos transportlīdzekļus) braukšanai uz notikuma vietu vai personu nogādāšanai ārstniecības iestādē, ja tām steidzami nepieciešama medicīniskā palīdzība, kā arī tādu personu vajāšanai, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, un aizturēto neatliekamai nogādāšanai policijas iestādē;

12) glabāt un nēsāt dienesta vai personiskos ieročus un speciālos līdzekļus pašaizsardzībai, lietot ieročus un speciālos līdzekļus atbilstoši likuma “Par policiju” prasībām;

13) izsaukt uz Biroju jebkuru personu saistībā ar lietu un materiālu izskatīšanu, bet, ja šī persona pēc izsaukuma saņemšanas bez attaisnojoša iemesla neierodas, atvest to piespiedu kārtā;

14) prasīt, lai persona pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē Biroja amatpersonu un darbinieku pilnvaru izpildi, kā arī lietot pret likumpārkāpēju paredzētos piespiedu līdzekļus;

15) pildot korupcijas apkarošanas un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas kontroles funkcijas, pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus;

16) izsludināt un izmaksāt atlīdzību par palīdzību noziedzīga nodarījuma atklāšanā un noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas aizturēšanā;

17) ar ģenerālprokurora vai viņa pilnvarota prokurora starpniecību izziņas turpināšanai nodot citām izziņas iestādēm savā lietvedībā esošās krimināllietas vai pārbaudes materiālus vai izziņas turpināšanai pārņemt no citām izziņas iestādēm Biroja kompetencei atbilstošas krimināllietas vai pārbaudes materiālus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2003. likumu)

Juridiskā komisija

Papildināt 10. panta pirmo daļu ar 18.punktu šādā redakcijā:

„18) savas kompetences ietvaros normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aizturēt un konvojēt personas, kuras tiek turētas aizdomās vai apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.”

Atbalstīt

6. Papildināt 10. panta pirmo daļu ar 18.punktu šādā redakcijā:

“18) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aizturēt un konvojēt personas, kuras tiek turētas aizdomās vai apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.”

10.

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar 10.¹pantu šādā redakcijā:

„10.¹pants. Biroja administratīvo aktu izdošana un apstrīdēšana

(1) Birojs, veicot likumā noteiktās funkcijas, administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdod administratīvos aktus, to skaitā uz naudas maksājumiem vērstus administratīvos aktus.

(2) Biroja amatpersonu izdoto administratīvo aktu vai Biroja amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību var apstrīdēt Biroja priekšniekam, bet Biroja priekšnieka izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(3) Biroja izdoto administratīvo aktu piespiedu izpildi veic tiesu izpildītāji Civilprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt

7. Papildināt likumu ar 10.¹pantu šādā redakcijā:

“10.¹pants. Biroja administratīvo aktu izdošana un apstrīdēšana

(2) Biroja amatpersonu izdoto administratīvo aktu vai Biroja amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību var apstrīdēt Biroja priekšniekam, bet Biroja priekšnieka izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību – pārsūdzēt tiesā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(3) Biroja izdoto administratīvo aktu piespiedu izpildi veic tiesu izpildītāji Civilprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

11.pants. Biroja amatpersonu un darbinieku pienākums

(1) Biroja amatpersonas un darbinieka pienākums ir apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata vai darba pienākumus, lai nodrošinātu šajā likumā paredzēto Biroja funkciju pienācīgu izpildi.

(2) Šā likuma 7., 8. un 9.pantā minēto funkciju pildīšanai Birojs sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un ārvalstu institūcijām.

11.

Juridiskā komisija

Papildināt 11.panta pirmo daļu pēc vārda „izpildi” ar vārdiem „atbildēt par savu rīcību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Biroja ētikas kodeksā noteiktos profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipus.”

Atbalstīt

8. Papildināt 11.panta pirmo daļu pēc vārda “izpildi” ar vārdiem “atbildēt par savu rīcību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Biroja ētikas kodeksā noteiktos profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipus.”

12.pants. Biroja amatpersonu tiesiskā aizsardzība un neatkarības garantijas

(1) Biroja amatpersona ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko tā izvirzījusi vai devusi, pildot amata pienākumus, visām personām ir obligāti. Biroja amatpersonas goda aizskaršana, pretošanās tai, dzīvības vai veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kas tai traucē pildīt amata pienākumus, ir sodāma saskaņā ar likumu.

(2) Biroja amatpersona neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas atbilstoši amata pilnvarām nodarīts likumpārkāpējam, kurš aizturēšanas brīdī nepakļaujas vai pretojas.

(3) Bez ģenerālprokurora piekrišanas Biroja amatpersona valsts teritorijā nav saucama pie kriminālatbildības, to nedrīkst pakļaut aizturēšanai (arī administratīvajai aizturēšanai), kratīšanai, piespiedu atvešanai; kratīšanai vai apskatei nav pakļaujamas Biroja amatpersonas dzīvojamās vai dienesta telpas, personiskie vai dienesta transportlīdzekļi. Kriminālprocesuālie ierobežojumi uz šīm amatpersonām nav attiecināmi gadījumos, ja tās ir notvertas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par ko 24 stundu laikā informē ģenerālprokuroru un Biroja priekšnieku.

12.

Juridiskā komisija

Papildināt 12.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Biroja amatpersonām to pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību un speciālu žetonu.”

Atbalstīt

9. Papildināt 12.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Biroja amatpersonām to pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību un speciālu žetonu.”

13.

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar 15.¹pantu šādā redakcijā:

“15¹. pants. Biroja amatpersonu un darbinieku izdienas pensijas

Biroja amatpersonām un darbiniekiem izdienas pensijas tiek piešķirta šīm nodaļām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka Biroja amatpersonu un darbinieku izdienas pensiju piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību.”

Atbalstīt

10. Papildināt likumu ar 15.¹pantu šādā redakcijā:

“15¹. pants. Biroja amatpersonu un darbinieku izdienas pensijas

Biroja amatpersonām un darbiniekiem izdienas pensijas tiek piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka Biroja amatpersonu un darbinieku izdienas pensiju piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību.”

16.pants. Pabalsts Biroja amatpersonas un darbinieka ievainojuma, Biroja amatpersonas vai darbinieka, vai ģimenes locekļa nāves gadījumā

(1) Ja Biroja amatpersona vai darbinieks, pildot amata vai darba pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata vai darba pienākumus, viņš saņem vienreizēju pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, ievērojot amata vai darba pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi, ko nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija.

(2) Biroja amatpersonas vai darbinieka nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā. Ja Biroja amatpersona vai darbinieks gājis bojā, pildot amata vai darba pienākumus, viņu apbedī par valsts līdzekļiem un viņa ģimene papildus normatīvajos aktos noteiktajām kompensācijām saņem vienreizēju pabalstu desmit gadu vidējās darba samaksas apmērā.

(3) Biroja amatpersona un darbinieks saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

14.

Juridiskā komisija

Papildināt 16.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Par ģimenes locekli šā likuma izpratnē uzskatāmi laulātais, bērni, vecāki, vecvecāki, adoptētāji un adoptētie.”

Atbalstīt

11. Papildināt 16.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par ģimenes locekli šā likuma izpratnē uzskatāmi laulātais, bērni, vecāki, vecvecāki, adoptētāji un adoptētie.”

25.pants. Biroja amatpersonu un darbinieku atbildība par informācijas izpaušanu

(1) Biroja amatpersonām un darbiniekiem ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ierobežotas pieejamības informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma, pildot amata vai darba pienākumus, izņemot normatīvajos aktos īpaši noteiktus gadījumus. Minētais informācijas neizpaušanas pienākums saglabājas arī pēc darba attiecību izbeigšanas.

(2) Biroja amatpersonas un darbinieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgi par šā panta pirmajā daļā minētās informācijas izpaušanu un par zaudējumiem, kas tā rezultātā nodarīti trešajām personām.

15.

Juridiskā komisija

Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

„25.pants. Biroja amatpersonu un darbinieku disciplinārā atbildība

(1) Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, valsts noslēpuma vai ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu, darba līguma un darba kārtības neievērošanu, noteikto amata pienākumu nepildīšanu vai šo pienākumu nolaidīgu pildīšanu, Biroja mantas bojāšanu vai nozaudēšanu, kā arī par Biroja Ētikas kodeksā noteikto profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipu neievērošanu, apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar amatpersonas vai darbinieka statusu un citu normatīvo aktu neievērošanu amata pienākumu izpildē Biroja amatpersonu un darbinieku sauc pie disciplinārās atbildības.

(2) Biroja amatpersonai un darbiniekam par disciplinārpārkāpumu var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīmi;

2) rājienu;

3) mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas;

4) pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem;

5) atbrīvošanu no amata.

(3) Biroja priekšnieks ne vēlāk kā mēnesi no disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas ierosina disciplinārlietu. Disciplinārlieta nav ierosināma, bet ierosinātā disciplinārlieta izbeidzama, ja no disciplinārpārkāpuma izdarīšanas dienas pagājis viens gads.

(4) Disciplinārlietas ierosināšanas, izskatīšanas un disciplinārsoda piemērošanas kārtību nosaka Biroja priekšnieks.

(5) Biroja priekšnieks disciplinārsodu uzliek 10 dienu laikā no dienesta pārbaudes pabeigšanas dienas. Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(6) Biroja amatpersonas un darbinieka saukšana pie disciplinārās atbildības neatbrīvo no iespējamās civiltiesiskās, administratīvās un kriminālās atbildības.”

Atbalstīt

12. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

„25.pants. Biroja amatpersonu un darbinieku disciplināratbildība

(1) Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, valsts noslēpuma vai ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu, darba līguma un darba kārtības neievērošanu, noteikto amata pienākumu nepildīšanu vai šo pienākumu nolaidīgu pildīšanu, Biroja mantas bojāšanu vai nozaudēšanu, kā arī par Biroja ētikas kodeksā noteikto profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipu neievērošanu, apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar amatpersonas vai darbinieka statusu, un citu normatīvo aktu neievērošanu amata pienākumu izpildē Biroja amatpersonu un darbinieku sauc pie disciplināratbildības.

(2) Biroja amatpersonai un darbiniekam par disciplinārpārkāpumu var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīmi;

2) rājienu;

3) mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas;

4) pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem;

5) atbrīvošanu no amata.

(4) Disciplinārlietas ierosināšanas, izskatīšanas un disciplinārsoda piemērošanas kārtību nosaka Biroja priekšnieks.

(6) Biroja amatpersonas un darbinieka saukšana pie disciplināratbildības neatbrīvo no iespējamās civiltiesiskās, administratīvās un kriminālās atbildības.”

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā 2002.gada 1.maijā.

2. Ar 2002.gada 1.maiju tiek veikti organizatoriskie pasākumi Biroja darbības uzsākšanai.

3. Ar 2002.gada 1.jūliju Birojs veic šādas funkcijas:

1) korupcijas novēršanā — šā likuma 7.pantā noteiktās funkcijas, izņemot tās, kas paredzētas panta pirmās daļas 3. un 6.punktā;

2) korupcijas apkarošanā — izziņu un operatīvo darbību atbilstoši savai kompetencei;

3) politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontroli.

4. Ar 2003.gada 1.februāri Birojs veic šajā likumā noteiktās funkcijas pilnā apjomā.

(2003.gada 6.marta likuma redakcijā)

5. Institūcijas, kuru kompetencē ietilpa korupcijas novēršanas un apkarošanas funkcijas, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontroles funkcijas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, turpina veikt minētās funkcijas līdz laikam, kad tās pārņem Birojs.

6. Ministru kabinets triju mēnešu laikā izdod šajā likumā minētos Ministru kabineta noteikumus.

16.

Juridiskā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

„7. Šā likuma 15¹.pants stājas spēkā vienlaikus ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku izdienas pensiju likumu.

8. Šā likuma 5.panta trešās daļas 3.punkā minētā prasība par augstāko izglītību attiecībā uz Biroja amatpersonu, kura šā likuma spēkā stāšanās dienā ieņem amatu Birojā, piemērojama no 2009.gada 1.janvāra. Biroja amatpersona, kura līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nav uzsākusi studijas augstākās izglītības iestādē, līdz 2005.gada 1.oktobrim uzsāk studijas augstākās izglītības iestādē un iesniedz Biroja priekšniekam augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju uzsākšanu. Biroja amatpersona, kura studē augstākās izglītības iestādē, katru gadu līdz 15.oktobrim iesniedz Biroja priekšniekam augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju turpināšanu. Biroja amatpersonu, kura šajā punktā noteiktajā termiņā nav uzsākusi studijas augstākās izglītības iestādē vai studijas neturpina un nav iesniegusi šajā punktā minēto izziņu, atbrīvo no amata Birojā sakarā ar neatbilstību amatam. Ja Biroja amatpersonai šā likuma spēkā stāšanās dienā līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši četri gadi vai mazāk, viņai atļauts ieņemt Biroja amatpersonas amatu arī bez augstākās izglītības.”

Atbalstīt

13. Papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

“7. Šā likuma 15¹. pants stājas spēkā vienlaikus ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku izdienas pensiju likumu.

8. Šā likuma 5.panta trešās daļas 3.punktā minētā prasība par augstāko izglītību attiecībā uz Biroja amatpersonu, kura šā likuma spēkā stāšanās dienā ieņem amatu Birojā, piemērojama no 2009.gada 1.janvāra. Biroja amatpersona, kura līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nav uzsākusi studijas augstākās izglītības iestādē, līdz 2005.gada 1.oktobrim uzsāk studijas augstākās izglītības iestādē un iesniedz Biroja priekšniekam augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju uzsākšanu. Biroja amatpersona, kura studē augstākās izglītības iestādē, katru gadu līdz 15.oktobrim iesniedz Biroja priekšniekam augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju turpināšanu. Biroja amatpersonu, kura šajā punktā noteiktajā termiņā nav uzsākusi studijas augstākās izglītības iestādē vai studijas neturpina un nav iesniegusi šajā punktā minēto izziņu, atbrīvo no amata Birojā sakarā ar neatbilstību amatam. Ja Biroja amatpersonai šā likuma spēkā stāšanās dienā līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši četri gadi vai mazāk, tai atļauts ieņemt Biroja amatpersonas amatu arī bez augstākās izglītības.”