Rīgā

Rīgā

2003.gada 12.novembrī

Nr.9/15-7-1/33

 

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu Pilsonības likuma izpildes komisija ir sagatavojusi un pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 86.panta 3.daļu iesniedz Saeimai izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Arnolda Berķa atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas kārtējās 2003.gada 13.novembra sēdes darba kārtībā.

Pilsonības likuma izpildes komisija kā atbildīgo komisiju lūdz noteikt Pilsonības likuma izpildes komisiju

Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Pielikumā:

1) likumprojekts “Par Arnolda Berķa atzīšanu par Latvijas pilsoni” (1 lpp.);

2) anotācija (2 lpp.);

3) dokumenti uz 10 lapām.

Ar cieņu,

Pilsonības likuma izpildes

komisijas priekšsēdētāja Anta Rugāte

 

 

 

Likumprojekts

 

Par Arnolda Berķa atzīšanu par Latvijas pilsoni

Atzīt Arnoldu Berķi par Latvijas pilsoni.

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

 

Likumprojekts

“Par Arnolda Berķa atzīšanu par Latvijas pilsoni”

Anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likumprojekts ir izstrādāts, lai atzītu Arnoldu Berķi par Latvijas pilsoni. Arnolds Berķis ir dzimis 1916.gadā 22.novembrī Baku pilsētā. A.Berķis no 1924.gada līdz 1941.gadam dzīvoja Latvijā. Viņš un viņa vecāki bija Latvijas pilsoņi.

1941.gada 18.jūnijā Latvijas armijas virsnieks A.Berķis tika apcietināts un notiesāts par aktīvu pretpadomju aģitāciju un izsūtīts uz Krasnojarskas novadu. 1955.gada 30.maijā ar PSRS Iekšlietu ministrijas Prokuratūras un VDK lēmumu A.Berķis tika attaisnots, diemžēl tika noteikts aizliegums atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Tāpēc kopš 1957.gada A.Berķis dzīvo Lietuvā. A.Berķis ir atvaļinātais Latvijas armijas leitnants, Latvijas armijas komandiera, Brīvības cīņu dalībnieka, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera ģenerāļa Krišjāņa Berķa brāļa dēls.

A.Berķis ir saņēmis Latvijas apbalvojumus. Aizsardzības ministrija 1999.gadā A.Berķim piešķīra Goda zīmi “Par ieguldījumu Latviešu Virsnieku apvienības darbā, bruņoto spēku veidošanā, Kara skolas un Latvijas armijas patriotisko tradīciju atjaunošanā un par patriotisku darbu ar jaunatni un sabiedrību”. 2002.gadā A.Berķis tika apbalvots ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera goda zīmi “Par nopelniem” kā viens no Latvijas armijas virsniekiem, kas cīņu laukos un padomju soda nometnēs nezaudēja ticību, ka viņu upuris varētu palīdzēt pasargāt Latviju no draudošās okupācijas un nebrīves, kas savu mūžu nešaubīgi ziedojuši Latvijas un latvju tautas brīvībai, ir sagaidījuši Latvijas atdzimšanu un ar savu pieredzi palīdz atjaunot Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus. A.Berķis aktīvi piedalās Latvijas virsnieku apvienības darbībā un ir sarakstījis atmiņas par kādreizējo Latvijas armijas komandieri ģenerāli Krišjāni Berķi. Latvijas Virsnieku apvienības vērtējumā A.Berķis izceļas kā patriotiski noskaņota personība. Arī LR Aizsardzības ministrija atbalsta A.Berķa uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

Priekšlikumu par A.Berķa atzīšanu par Latvijas pilsoni Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijai pēc LR Vēstniecības Lietuvā lūguma sagatavoja Ārlietu ministrija. A.Berķim ir Lietuvas pilsonība, taču viņš uzskata par goda lietu atgriezties Latvijas pilsonībā. Komisija savu lēmumu rosināt likumprojektu pieņēma vairākumā atzīstot, ka A.Berķa dzīve ir līdzīga ar Latvijas valsts likteni, īpaši jau kā okupācijas un deportācijas upurim. Atjaunotās neatkarīgās Latvijas goda pienākums ir atzīt A.Berķa tiesības būt par Latvijas pilsoni.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz atzīt Arnoldu Berķi par Latvijas Republikas pilsoni.

II. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

Tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais

gads

 

Trīs nākamie gadi

     

*)

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts šo jomu neskar

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojekts šo jomu neskar