Līgums latviešu valodā

Līgums latviešu valodā

Anotācija

Likumprojekts

Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas

brīvās tirdzniecības līguma denonsēšanu

1.pants. Denonsēt 1997.gada 28.aprīlī Varšavā parakstīto Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu un tā grozījumus (turpmāk – Līgums) (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 23.nr.; 1999, 6.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 6.nr.).

2.pants. Līgums zaudē spēku tā 40.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

 

 

 

Ekonomikas ministrs

J.Lujāns

 

 

 

Latvijas Republikas un

Polijas Republikas

brīvās tirdzniecības līgums

PREAMBULA

Latvijas Republika un Polijas Republika (turpmāk tekstā "Puses"),

ņemot vērā Centrālās Eiropas Brīvās Tirdzniecības Līguma dalībvalstu

premjerministru 1995. gada 11. septembra Brno Deklarāciju,

apstiprinot savu nodomu aktīvi piedalīties ekonomiskās integrācijas

procesā Eiropā un izsakot savu gatavību sadarboties šā procesa

stabilizācijas ceļu un veidu meklēšanā,

vēlreiz apstiprinot savu ciešo apņemšanos ievērot tirgus ekonomikas

principus, uz kuriem tiek pamatotas Pušu savstarpējās attiecības,

apliecinot savu uzticību Konferences "Par drošību un sadarbību Eiropā"

Noslēguma Aktam, Parīzes Hartai, un it īpaši tiem principiem, kas formulēti

Bonnas Konferences "Par Ekonomisko sadarbību Eiropā" noslēguma dokumentā,

atsaucoties uz Līgumu par savstarpēju tirdzniecību un ekonomisko

sadarbību, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Polijas Republiku 1991.

gada 27. septembrī,

nolēmušas šajā nolūkā pakāpeniski likvidēt visus šķēršļus veiksmīgai,

visaptverošai savstarpējai tirdzniecībai saskaņā ar 1994. gada Vispārējās

Vienošanās Par Tarifiem un Tirdzniecību noteikumiem un Pasaules

Tirdzniecības Organizācijas Līgumu,

būdamas negrozāmi pārliecinātas, ka šis Līgums veicinās savstarpēji

izdevīgo tirdzniecisko sakaru intensifikāciju un dos ieguldījumu Eiropas

integrācijas procesā,

ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

Līguma mērķi

1. Pārejas perioda laikā, kas beidzas vēlākais 2001. gada 1. janvārī, Puses pakāpeniski izveido brīvās tirdzniecības teritoriju atbilstoši šī Līguma noteikumiem un saskaņā ar 1994. gada Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību noteikumiem, it īpaši tās XXIV pantu, un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas Līgumu.

2. Šī Līguma mērķi ir:

1. paplašinot savstarpējo tirdzniecību, veicināt Pušu ekonomisko saišu harmonisku pilnveidošanos un tādējādi stimulēt saimniecisko rosmi Pusēs, uzlabot dzīves un nodarbinātības apstākļus, kā arī paaugstināt ražošanas efektivitāti un finansiālo stabilitāti;

2. Pušu savstarpējā tirdzniecībā nodrošināt godīgus konkurences nosacījumus;

3. tādējādi, likvidējot tirdzniecības barjeras, dot savu ieguldījumu harmoniskā pasaules tirdzniecības pilnveidošanā un paplašināšanā.

I NODAĻA - RŪPNIECISKIE RAŽOJUMI

2.pants

Darbības sfēra

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz rūpnieciskajiem ražojumiem, kuru izcelsmes valsts ir kāda no Pusēm. Šī Līguma aspektā "rūpnieciskie ražojumi" ir izstrādājumi, kas ietverti Harmonizētās Preču Klasificēšanas un Kodēšanas Sistēmas 25.-97. nodaļā, izņemot šī Līguma 1. pielikumā minētos izstrādājumus.

3.pants

Pamatnodokļi

1. Katram izstrādājumam piemērojamais pamatnodoklis, uz kuru attiecināmi turpmākie šajā Līgumā noteiktie atvieglojumi, atbilst likmei, kuru nosaka vislielākās labvēlības tirdzniecības režīms, kas ir piemērojama kopš 1997. gada 1. janvāra.

2. Ja, pamatojoties uz erga omnes principu, pēc šī Līguma stāšanās spēkā tiek piemērots jebkāds tarifu samazinājums, un īpaši samazinājums saskaņā ar Urugvajas Raunda daudzpusējo tirdzniecības sarunu rezultātā noslēgto tarifu līgumu, tad šādi samazināti nodokļi aizstāj 1. punktā minētos pamatnodokļus, sākot ar šo samazinājumu piemērošanas datumu.

3. Samazinātie nodokļi, kas aprēķināti saskaņā ar 2. punkta nosacījumiem, tiek piemēroti, noapaļojot līdz pirmajai decimālzīmei.

4. Puses informē viena otru par viņu attiecīgajiem muitas nodokļiem.

4.pants

Importa nodokļi

1. Pušu savstarpējā tirdzniecībā no šī Līguma spēkā stāšanās brīža nav ieviešami nekādi jauni importa nodokļi, kā arī nav paaugstināmi tie, kas jau tiek piemēroti.

2. Importa nodokļi precēm, kurām ir kādas Puses izcelsme, tiek atcelti saskaņā ar šī Līguma 1. Protokola noteikumiem.

5.pants

Maksājumi ar importa nodokļiem līdzvērtīgu efektu

1. Pušu savstarpējā tirdzniecībā no šī Līguma spēkā stāšanās brīža nav ieviešami nekādi jauni maksājumi ar importa nodokļiem līdzvērtīgu efektu.

2. Šī Līguma spēkā stāšanās brīdī Puses savstarpēji atceļ visus importa nodokļus un visus maksājumus ar līdzvērtīgu efektu.

6.pants

Fiskāla rakstura nodokļi

4. panta noteikumi attiecas arī uz fiskāla rakstura muitas nodokļiem.

7.pants

Eksporta nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu

Pušu savstarpējā tirdzniecībā no šī Līguma spēkā stāšanās brīža nav piemērojami nekādi eksporta nodokļi vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu, izņemot šī Līguma II. Pielikumā paredzētos gadījumus.

8.pants

Kvantitatīvie ierobežojumi importam un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu

1. Pušu savstarpējā tirdzniecībā no šī Līguma spēkā stāšanās brīža nav ieviešami nekādi jauni kvantitatīvie ierobežojumi importam vai pasākumi ar līdzvērtīgu efektu.

2. Visi kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu attiecībā uz tādu izstrādājumu importu, kuru izcelsmes valsts ir kāda no Pusēm, ir atceļami šī Līguma spēkā stāšanās brīdī, izņemot gadījumus, kas paredzēti šī Līguma III. Pielikumā.

9.pants

Kvantitatīvie ierobežojumi eksportam un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu

1. Pušu savstarpējā tirdzniecībā no šī Līguma spēkā stāšanās brīža nav ieviešami nekādi jauni kvantitatīvie ierobežojumi eksportam vai pasākumi ar līdzvērtīgu efektu.

2. Visi kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu attiecībā uz tādu izstrādājumu eksportu, kuru izcelsmes valsts ir kāda no Pusēm, ir atceļami šī Līguma spēkā stāšanās brīdī, izņemot gadījumus, kas paredzēti šī Līguma IV Pielikumā.

10.pants

Informēšanas kārtība par tehnisko noteikumu projektiem

1. Puses saskaņā ar šī Līguma V Pielikumā minētajiem noteikumiem un iespējami īsā laikā informē viena otru par tehnisko noteikumu un to grozījumu projektiem, kurus tās gatavojas pieņemt.

2. Apvienotā Komiteja pieņem lēmumu par datumu, kurā ieviešami 1. punkta noteikumi.

II NODAĻA - LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTI

11.pants

Darbības sfēra

1. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz lauksaimniecības produktiem, kuru izcelsmes valsts ir kāda no Pusēm.

2. Šī Līguma aspektā "lauksaimniecības produkti" ir tādi izstrādājumi, kas ietverti Harmonizētās Preču Klasificēšanas un Kodēšanas Sistēmas 1.-24. nodaļā, ieskaitot šī Līguma 1. pielikumā minētos izstrādājumus.

12.pants

Koncesiju apmaiņa

1. Šī Līguma Puses garantē viena otrai koncesijas, kas paredzētas 2. Protokolā, saskaņā ar šīs nodaļas un Protokola noteikumiem.

2. Ievērojot:

- lauksaimniecības lomu Pušu tautsaimniecībā,

- tirdzniecības ar lauksaimniecības ražojumiem attīstību starp Pusēm,

- lauksaimniecības ražojumu īpašo jūtīgumu,

- Pušu lauksaimniecības politiku noteikumus,

- daudzpusējo tirdzniecības sarunu rezultātus Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas ietvaros,

Puses izskatīs iespējas garantēt viena otrai tālākas koncesijas.

13.pants

Koncesijas un lauksaimniecības politika

1. Nemazinot saskaņā ar šī Līguma 12. pantu piešķirtās koncesijas, šīs nodaļas noteikumi nekādā veidā neierobežo Pušu attiecīgās lauksaimniecības politikas īstenošanu vai jebkādu šai politikai atbilstošu pasākumu veikšanu, ieskaitot Urugvajas Raunda līgumu rezultātu ieviešanu.

2. Puses oficiāli informē viena otru par īstenotajām izmaiņām attiecīgajā lauksaimniecības politikā un par visiem piemērotajiem piespiedpasākumiem, kas var ietekmēt šajā Līgumā paredzētos nosacījumus attiecībā uz Pušu savstarpējo tirdzniecību ar lauksaimniecības ražojumiem. Pēc ikvienas Puses lūguma nekavējoties ir sarīkojamas apspriedes situācijas analizēšanai.

14.pants

Īpašie aizsardzības pasākumi

Neatkarīgi no citiem šī Līguma un it īpaši 27. panta noteikumiem un ņemot vērā lauksaimniecības produktu īpašo jūtīgumu, gadījumā, ja to izstrādājumu imports, kuru izcelsmes valsts ir kāda no pusēm un kam tiek piemērotas saskaņā ar doto Līgumu piešķirtās koncesijas, izraisa nopietnus otrās Puses tirgus izkropļojumus, tad ieinteresētā Puse nekavējoties rīko apspriedes, lai atrastu piemērotu risinājumu. Pamatojoties uz šādu risinājumu, ieinteresētā Puse var veikt tādus pasākumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem.

15.pants

Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

1. Pasākumi, kas attiecas uz veterināro un fitosanitāro kontroli, ir saskaņojami starp Pusēm, balsoties uz Eiropas Savienības likumiem.

2. Puses apņemas neieviest tādus diskriminējošus vai citus nepieņemamus pasākumus, kas varētu ierobežot informācijas, dzīvnieku, augu vai preču virzību.

3. Puses piemēro PTO Līgumā par Sanitāro un Fitosanitāro Pasākumu Piemērošanu paredzētos noteikumus.

III NODAĻA - VISPĀRĒJIE NOSACĪJUMI

16.pants

Preču izcelsmes noteikumi un sadarbība muitas administrācijā

1. Šī Līguma 3. protokolā formulēti preču izcelsmes noteikumi un attiecīgās administratīvās sadarbības metodes.

2. Puses īsteno atbilstošus pasākumus, tajā skaitā regulāras Apvienotās Komitejas pārbaudes un administratīvās sadarbības shēmas, lai nodrošinātu šī Līguma 3. protokola un šī Līguma 3.- 9., 12., 17., 27., 28. un 29.panta noteikumu efektīvu un saskaņotu piemērošanu, lai pēc iespējas vienkāršotu tirdzniecības formalitātes, kā arī lai panāktu savstarpēji pieņemamus jebkuru to problēmu risinājumus, kas rodas sakarā ar šo noteikumu funkcionēšanu.

17.pants

Iekšējā nodokļu sistēma

1. Puses atturas no jebkādiem iekšējiem fiskāliem pasākumiem vai prakses, kas tieši vai netieši rada diskrimināciju starp precēm, kuru izcelsmes valsts ir kāda no pusēm.

2. Eksportētāji nedrīkst gūt labumu no to iekšzemes nodokļu atmaksāšanas, kuru apjoms ir lielāks nekā tiešo vai netiešo nodokļu summa, ar kuru aplikti uz vienas Puses teritoriju eksportētie izstrādājumi.

18.pants

Vispārīgie izņēmumi

Šis Līgums pieļauj tādus attaisnojamus aizliegumus un ierobežojumus attiecībā uz importa precēm, eksportprecēm vai tranzītprecēm, kuri ir motivēti ar sabiedriskās morāles, valsts politikas vai valsts drošības interesēm; cilvēku, dzīvnieku, augu un apkārtējās vides veselības un dzīvības aizsardzības nepieciešamību; kultūras vērtību aizsardzību; intelektuālā īpašuma aizsardzību vai noteikumiem, kas attiecas uz zeltu un sudrabu, vai noplicinātu dabas resursu saglabāšanu, ja šie pasākumi ir efektīvi saistībā ar iekšzemes ražošanas vai patēriņa ierobežojumiem. Šādi aizliegumi vai ierobežojumi tomēr nedrīkst būt patvaļīgas diskriminācijas līdzekļi vai maskēti ierobežojumi attiecībā uz Pušu savstarpējo tirdzniecību.

19.pants

Ar drošības interesēm motivētie izņēmumi

Šajā Līgumā nav nekā tāda, kas kādu Pusi atturētu no jebkuru lietderīgu pasākumu veikšanas, ja tā tos uzskata par nepieciešamiem:

1. lai neļautu izpaust tādu informāciju, kas kaitē tās būtiskām drošības interesēm;

2. tās būtisko drošības interešu aizsardzībai vai starptautisko saistību, vai nacionālās politikas īstenošanai:

(i) attiecībā uz ieroču, munīcijas un kara inventāra tirdzniecību, nodrošinot, ka šādi pasākumi nepasliktina konkurences nosacījumus izstrādājumiem, kas nav paredzēti specifiski militāriem mērķiem, un attiecībā uz šādu tirdzniecību ar citām precēm, materiāliem un pakalpojumiem, kas tieši vai netieši tiek veikta militāra objekta apgādes nolūkā; vai

(ii) attiecībā uz bioloģisko vai ķīmisko ieroču, kodolieroču un citu kodolspridzekļu neizplatīšanu; vai

(iii) kuri veikti kara vai cita nopietna starptautiska saspīlējuma laikā.

20.pants

Valsts monopoli

1. Puses pakāpeniski noregulē jebkuru komerciāla rakstura valsts monopolu tā, lai līdz 1999. gada 1. jūlijam tiktu nodrošināts, ka starp Pušu pavalstniekiem nepastāv nekāda diskriminācija attiecībā uz preču piegādes un realizācijas nosacījumiem. Apvienotā Komiteja tiek informēta par pasākumiem, kas tiek veikti, lai sasniegtu šo mērķi.

2. Šī panta noteikumi attiecas uz jebkuru institūciju, ar kuras palīdzību Pušu kompetentās varas iestādes likumīgi vai faktiski, tieši vai netieši uzrauga vai nosaka principus vai ievērojami ietekmē Pušu savstarpējo importu vai eksportu. Šie nosacījumi līdzīgi tiek piemēroti monopoliem, uz kuriem Puse ir pilnvarojusi citas institūcijas.

21.pants

Maksājumi

1. Maksājumi brīvi konvertējamā valūtā attiecībā uz Pušu savstarpējo tirdzniecību ar precēm, kā arī šādu maksājumu pārvedumi uz tās šī Līguma Puses teritoriju, kas ir kreditora rezidences valsts, netiek pakļauti nekādiem ierobežojumiem.

2. Puses atturas no jebkādiem maiņas vai administratīviem ierobežojumiem attiecībā uz tādu īstermiņa un vidēja termiņa kredītu piešķiršanu, atmaksāšanu vai akceptēšanu, kas attiecas uz tirdzniecības darījumiem, kurā piedalās kādas Puses rezidents.

3. Neatkarīgi no 2. punkta noteikumiem, Puses patur tiesības piemērot apmaiņas ierobežojumus ar preču tirdzniecību saistīto īstermiņa un vidēja termiņa kredītu garantēšanai vai pieņemšanai, tajā mērā, kas pieļaujams ņemot vērā to statusu Starptautiskajā Valūtas Fondā ar noteikumu, ka šie ierobežojumi tiek piemēroti nediskriminējošā veidā attiecībā uz produkcijas izcelsmi un to, ka šie ierobežojumi netiek piemēroti tikai attiecībā uz specifisku produkciju vai produkcijas grupu. Šo ierobežojumu darbības laikam ir jābūt ierobežotam un tie ir jāpārtrauc tiklīdz apstākļi vairs neattaisno to piemērošanu. Puses nekavējoties informē Apvienoto Komiteju par šādu pasākumu ieviešanu un par jebkurām izmaiņām tajos.

22.pants

Konkurences noteikumi attiecībā uz uzņēmumiem

1. Sekojošais ir nesavienojams ar šī Līguma pienācīgu darbību tādā mērā, ciktāl tas ietekmē Pušu savstarpējo tirdzniecību:

(a) visas tādas vienošanās starp uzņēmumiem, uzņēmumu asociāciju pieņemtie lēmumi, kā arī starp uzņēmumiem saskaņota prakse, kuru mērķis vai rezultāts ir konkurences novēršana, ierobežošana vai izkropļošana;

(b) viena vai vairāku uzņēmumu savas dominējošās pozīcijas Pušu teritorijās kā vienotā veselumā vai būtiskā to daļā ļaunprātīgu izmantošanu.

2. 1.punkta noteikumi attiecas uz visu uzņēmumu aktivitātēm, ieskaitot valsts uzņēmumus un uzņēmumus, kuriem Puses ir piešķīrušas speciālas vai ekskluzīvas tiesības. Uzņēmumi, kam uzticēts veikt pakalpojumus ar vispārīgu ekonomisku nozīmi vai kuriem ir ieņēmumu gūšanas monopola raksturs, ir pakļaujami 1. punkta noteikumiem tādā mērā, ciktāl šo noteikumu piemērošana netraucē tiem uzlikto īpašo valsts uzdevumu izpildi saskaņā ar likumu vai faktiski.

3. 1.(a) punkta noteikumi II nodaļā aplūkoto izstrādājumu aspektā neattiecas uz tādiem nolīgumiem, lēmumiem un praksi, kas ir neatņemama nacionālā tirgus organizācijas daļa.

4. Ja Puse uzskata, ka noteiktā prakse nav savienojama ar šī panta 1., 2. un 3.punktu vai ja šāda prakse rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu šīs Puses interesēm vai materiālu kaitējumu tās iekšējai rūpniecībai, tad šī Puse var veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 31. pantā izklāstīto procedūru un ievērojot tās nosacījumus.

23.pants

Valsts palīdzība

1. Ikkatra palīdzība, ko piešķīrusi Valsts - šī Līguma Puse - vai kas piešķirta no Valsts resursiem jebkurā formā, kas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci, dodot priekšrocības noteiktiem uzņēmumiem vai noteiktu preču ražošanai tādā mērā, kas var ietekmēt Pušu savstarpējo tirdzniecību, nav savienojama ar korektu šī Līguma darbību.

2. 1.punkta noteikumi nav piemērojami II nodaļā minētajiem izstrādājumiem.

3. Trīs gadu laikā no šī Līguma spēkā stāšanās brīža Apvienotā Komiteja pieņem kritērijus, pamatojoties uz kuriem darbība, kas ir ir pretrunā ar 1. punktu, tiek novērtēta, kā arī šo kritēriju izpildes noteikumus.

4. Puses garantē informācijas atklātību valsts sniegtās palīdzības jomā, inter alia, iesniedzot Apvienotajai Komitejai ikgadējus pārskatus par sniegtās palīdzības kopsummu un sadalījumu, kā arī pēc otrās Puses lūguma sniedzot tai informāciju par palīdzības shēmām un konkrētiem atsevišķiem valsts palīdzības gadījumiem.

5. Ja Puse uzskata, ka kāds atsevišķs prakstisks pasākums:

- nav savienojams ar 1. punkta noteikumiem un nav ievests adekvāti atbilstošajiem 3. punkta noteikumiem; vai

- ja 3. punktā minēto noteikumu nav un ja šis praktiskais pasākums rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu šīs Puses interesēm vai materiālu kaitējumu šīs Puses iekšzemes ražošanai,

tad šī Puse var veikt attiecīgus pasākumus, pamatojoties uz 31. panta nosacījumiem un saskaņā ar tiem.

Šādi attiecīgi pasākumi ir veicami tikai 1994. gada Vispārējās Vienošanās Par Tarifiem un Tirdzniecību un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas Līguma (Līgums par Subsīdijām un Nolīdzinošajiem Pasākumiem) un jebkura atbilstoša to paspārnē noritējušu sarunu ceļā noslēgta dokumenta noteiktajā kārtībā un saskaņā ar tā nosacījumiem, kas piemērojami Pušu starpā.

24.pants

Sabiedriskais pasūtījums

1. Par šī Līguma mērķi Puses uzskata sava attiecīgā sabiedriskā pasūtījuma tirgus liberalizāciju.

2. Puses pakāpeniski piemēro savus atbilstošos noteikumus, nosacījumus un praktisko darbību attiecībā uz sabiedrisko pasūtījumu nolūkā dot otras Puses piegādātājiem iespēju, vēlākais 2001. gada 1. janvārī, piekļūt preču piegādes līgumu slēgšanas procedūrām Pušu attiecīgajā sabiedriskā pasūtījuma tirgū saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības Organizācijas Līguma IV Pielikuma Vienošanās par sabiedrisko pasūtījumu nosacījumiem.

3. Apvienotā Komiteja pārbauda ar šī panta mērķu sasniegšanu saistītās izstrādnes un var rekomendēt šī panta 2. punkta noteikumu īstenošanas praktiskās formas, lai nodrošinātu brīvu pieejamību, atklātību, kā arī tiesību un pienākumu pilnīgu līdzsvaru.

4. Šī panta 3.punktā minētās pārbaudes gaitā Apvienotā Komiteja drīkst izskatīt, it sevišķi šai sfērai atbilstošo starptautisko nosacījumu aspektā, tirgus aptverto attiecību paplašināšanas iespēju un/vai 2.pantā paredzēto tirgus atvērtības pakāpi.

5. Puses cenšas pievienoties attiecīgajiem Līgumiem, kas noslēgti 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas Līguma paspārnē noritējušu sarunu ceļā.

25.pants

Intelektuālā īpašuma aizsardzība

1. Katra no Pusēm atzīst autortiesības un saistītās tiesības attiecībā uz darbiem, neatkarīgi no to pirmās publikācijas vietas, kuru īpašnieki ir otras Puses iedzīvotāji un insitūcijas, kā arī to juridiskie mantinieki. Katra no Pusēm nodrošina šādu tiesību aizsardzību uz tādiem pašiem noteikumiem, kādus nosaka tās iekšējā likumdošana attiecībā uz tās iedzīvotājiem un institūcijām. Turklāt Puses apņemas savstarpēji respektēt autortiesības un saistītās tiesības to iedzīvotājiem un institūcijām saskaņā ar Eiropas Savienībā spēkā esošajiem standartiem. Konkrēti, Puses apņemas savstarpēji respektēt aizsardzības standartus, kurus nosaka Bernes un Romas konvencijas.

2. Puses uz nediskriminējošiem principiem īsteno un garantē industriālā īpašuma tiesību aizsardzību, ieskaitot pasākumus šādu tiesību piešķiršanai un īstenošanai. Puses apstiprina savu vēlmi respektēt PTO Līguma par ar tirdzniecību saistītajiem intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem (TRIPS) saistības un prasības, kā arī citas konvencijas par intelektuālā īpašuma aizsardzību, kuras ir parakstījušas abas Puses, konkrēti Parīzes Konvenciju par industriālā īpašuma aizsardzību (Stockholm Act, 1967).

3. Šī Līguma aspektā "industriālā īpašuma aizsardzība" konkrēti ir autortiesību un radniecīgo tiesību, firmas un preču zīmju, ģeogrāfisko apzīmējumu, rūpnieciskā dizaina, patentu, integrālo shēmu topoloģiju, kā arī nepublicētas informācijas par zinātniski tehniskajiem ražošanas noslēpumiem aizsardzību.

4. Puses ir tiesīgas noslēgt tālākas vienošanās, kas pārsniedz šī Līguma prasības.

5. Integrālo shēmu topoloģijas aizsardzība, kuru garantē šī Līguma Puses, tiek īstenota līmenī ne zemākā kā noteikts TRIPS Līgumā.

6. Puses sadarbojas jautājumos, kas attiecas uz industriālā īpašuma aizsardzību. Pēc jebkuras Puses lūguma tās notur ekspertu apspriedes par šiem jautājumiem, konkrēti, par tādām aktivitātēm, kas saistītas ar pašlaik pastāvošām vai turpmākām starptautiskām konvencijām par industriālā īpašuma tiesību harmonizēšanu, administrēšanu un ievērošanas nodrošināšanu, un par aktivitātēm tādās starptautiskās organizācijās kā Pasaules Tirdzniecības Organizācija un Pasaules Intelektuālā Īpašuma Organizācija, kā arī par Pušu attiecībām ar jebkurām trešajām valstīm attiecībā uz industriālo īpašumu.

26.pants

Dempings

Ja kāda no Pusēm konstatē, ka šī Līguma regulētajās tirdznieciskajās attiecībās tiek īstenots dempings dokumenta "1994. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību" VI panta izpratnē, tad, saskaņā ar šī Līguma 31.pantā noteikto procedūru un pamatojoties uz šīs procedūras nosacījumiem, tā drīkst pret šādu praksi vērst attiecīgus pasākumus atbilstoši dokumenta "1994.gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību" VI pantam un PTO dokumentam "Vienošanās par 1994.gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu".

27.pants

Vispārējie aizsardzības pasākumi

Ja jebkura veida izstrādājums tiek ievests tādos palielinātos apjomos un ar tādiem nosacījumiem, kas rada vai draud radīt:

(a) nopietnu kaitējumu tiem pašmāju ražotājiem, kuri importējošās Puses teritorijā ražo analoģiskus vai tieši konkurējošus izstrādājumus, vai

(b) būtiskus izkropļojumus jebkurā attiecīgā ekonomikas sektorā vai grūtības, kuru dēļ būtiski pasliktinātos reģiona ekonomiskā situācija,

tad ieinteresētā Puse drīkst veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar šī Līguma 31. pantā, 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XIV. pantā un PTO Līgumā par Vispārējiem aizsardzības pasākumiem noteikto procedūru un pamatojoties uz šīs procedūras nosacījumiem.

28.pants

Strukturālā regulēšana

1. Kā īpašu pagaidu pasākumu, kas daļēji vājina 4.panta noteikumus, jebkura Puse ir tiesīga īstenot muitas nodokļu paaugstinājumu.

2. Šie pasākumi drīkst būt saistīti tikai ar jaunām ražošanas nozarēm vai noteiktiem sektoriem, kuros norisinās restrukturizācija vai kuri saskaras ar nopietnām grūtībām, it īpaši, ja šo grūtību dēļ rodas nozīmīgas sociālas problēmas.

3. Šo pasākumu rezultātā ieviestie importa nodokļi, kas kādā no Pusēm tiek piemēroti izstrādājumiem, kuru izcelsmes valsts ir otra Puse, nedrīkst pārsniegt 25% ad valorem, un ir jāsaglabā priekšrocības elements muitas nodokļa likmei izstrādājumiem, kuru izcelsmes valsts ir otra Puse. Šiem pasākumiem pakļaujamās preces importa summārā vērtība nedrīkst pārsniegt 15% no otrajā Pusē ražoto rūpniecības preču kopimporta, atbilstoši I nodaļā dotajai definīcijai, tā pēdējā gada laikā, par kuru ir pieejami statistikas dati.

4. Šādu pasākumu piemērošanas periods nedrīkst pārsniegt četrus gadus, ja vien Apvienotā Komiteja nav atļāvusi pagarināt šo periodu. Vēlākais šo pasākumu atcelšanas termiņš ir pārejas perioda beigas.

5. Šādi pasākumi attiecībā uz kādu izstrādājumu nav ieviešami, ja pagājuši vairāk kā trīs gadi kopš šī Līguma spēkā stāšanās brīža vai kopš visu nodokļu un kvantitatīvo ierobežojumu likvidēšanas, kuriem attiecībā uz šo izstrādājumu ir ekvivalents efekts.

6. Ieinteresētā Puse informē Apvienoto Komiteju par visiem tiem īpašajiem pasākumiem, kurus tā paredzējusi veikt izņēmuma kārtā, un pirms to ieviešanas pēc otras Puses lūguma ir noturamas Apvienotās Komitejas apspriedes par šiem pasākumiem un to aptvertajiem sektoriem. Šādu pasākumu veikšanas gadījumā ieinteresētā Puse iesniedz Apvienotajā Komitejā to muitas nodokļu atcelšanas plānu, kuri ir ieviesti saskaņā ar šo pantu. Šis plāns paredz, ka šādi nodokļi vienlīdzīgu ikgadēju likmju apmērā tiek piemēroti ne ilgāk kā līdz datumam, kurā paiet divi gadi kopš to ieviešanas. Apvienotā Komiteja var pieņemt lēmumu par savādāka kalendārā plāna apstiprināšanu.

29.pants

Reeksports un nopietns deficīts

Ja 7. un 9.panta noteikumu ievērošana izraisa:

(a) reeksportu uz kādu trešo valsti, pret kuru eksportējošā Puse attiecībā uz kādu konkrētu izstrādājumu piemēro kvantitatīvos eksporta ierobežojumus, eksporta nodokļus vai maksājumus un pasākumus ar līdzvērtīgu efektu; vai

(b) nopietnu tāda izstrādājuma deficītu vai deficīta draudus, kurš ir būtisks eksportējošai Pusei;

un ja minētās situācijas rada vai spēj radīt lielas grūtības eksportējošai Pusei, tad šī Puse drīkst veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 31. pantā noteikto procedūru un pamatojoties uz šīs procedūras nosacījumiem.

30.pants

Saistību izpilde

1. Puses veic jebkādus vispārīgus vai specifiskus pasākumus, kas nepieciešami šajā Līgumā noteikto atbilstošo saistību izpildei. Puses cenšas panākt šajā Līgumā formulēto saistību izpildi.

2. Ja kāda no Pusēm uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi kādu no šī Līguma izrietošu saistību, tad ieinteresētā Puse ir tiesīga veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 31. pantā noteikto procedūru.

3. Neviens no šī Līguma noteikumiem nevar tikt interpretēts kā Puses atbrīvojošs no to saistībām saskaņā ar citiem starptautiskiem līgumiem, it īpaši 1994. gada Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību un Vienošanos par Pasaules Tirdzniecības Organizācijas dibināšanu.

31.pants

Aizsardzības pasākumu piemērošanas procedūra

1. Pirms tiek uzsākta turpmākajos šī panta punktos izklāstītās aizsardzības pasākumu piemērošanas procedūras īstenošana, Puses cenšas visas savstarpējās pretrunas atrisināt konsultāciju ceļā.

2. Ja kāda no Pusēm pakļauj to preču importu, kuru dēļ var rasties 27. pantā aplūkotā situācija, administratīvas kontroles pocedūrai nolūkā gūt operatīvu informāciju par ārējās tirdzniecības procesu virzību, tad tā informē otru Pusi.

3. Nekādi neietekmējot šī panta 7. punktu, tā Puse, kura apsver iespēju ieviest aizsardzības pasākumus, nekavējoties par to atbilstoši ziņo otrajai Pusei un piegādā visu atbilstošo informāciju. Risinājuma meklēšanas nolūkā nekavējoties tiek sarīkotas Pušu konsultācijas.

4. (a) 26., 27. un 29.panta aspektā, gadījumā, ja 30 dienu laikā nav iespējams rast kopīgu risinājumu, vai ja Puses netiekas vai tām nav iespējas tikties konsultācijās, ieinteresētā Puse ir tiesīga veikt pasākumus, kuri nepieciešami situācijas normalizēšanai, un informēt par to otru Pusi.

(b) 30.panta aspektā ieinteresētā Puse ir tiesīga īstenot attiecīgos pasākumus pēc konsultāciju pabeigšanas vai pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši kopš datuma, kurā otrajai Pusei tika iesniegta pirmā notifikācija.

(c) 22. un 23.panta aspektā ieinteresētā Puse var pieprasīt otrai Pusei izbeigt praksi, pret kuru izvirzīti iebildumi. Ja otrā Puse neizbeidz praksi, pret kuru ir izvirzīti iebildumi, vai ja vienošanās nevar tikt panākta 30 darba dienu laikā, ieinteresētā Puse ir tiesīga veikt atbilstošus pretpasākumus, lai novērstu aplūkojamās prakses radītās grūtības.

5. Otrai Pusei nekavējoties tiek iesniegts paziņojums par veiktajiem aizsardzības pasākumiem. Tiem jābūt ierobežotiem tādā to apjoma un darbības laika aspektā, kurš ir absolūti nepieciešams, lai normalizētu situāciju, kura bija par iemeslu to piemērošanai, un tie nedrīkst pārsniegt to kaitējumu, ko izraisījusi aplūkojamā prakse vai problēma. Prioritāte ir piešķirama tiem pasākumiem, kuri vismazāk traucē šī Līguma darbību. Pasākumi, kurus viena Puse veic pret otras Puses darbību vai nolaidību, drīkst attiekties tikai uz tirdzniecību ar šo Pusi.

6. Veiktie aizsardzības pasākumi periodiski apspriežami attiecībā uz to pēc iespējas ātrāku atvieglināšanu vai atcelšanu tad, kad apstākļi vairs neattaisno to piemērošanu.

7. Ja kādu ārkārtēju apstākļu dēļ ir nepieciešama tūlītēja rīcība un nav iespējama iepriekšēja pārbaude, tad 27., 28. un 30.pantam atbilstošos gadījumos ieinteresētā Puse drīkst nevilcinoties piemērot situācijas uzlabošanai absolūti nepieciešamos pagaidu pasākumus. Par šādiem pasākumiem bez kavēšanās tiek paziņots un noturētas Pušu konsultācijas cik ātri vien iespējams.

8. Veicamie pasākumi ir jāpiemēro saskaņā ar 1994.gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību un Vienošanās par Pasaules Tirdzniecības Organizācijas dibināšanu principiem.

32.pants

Maksājumu bilances grūtības

1. Puses pieliek visas pūles, lai nebūtu jāpiemēro ierobežojoši pasākumi, tajā skaitā tādi pasākumi, kas attiecas uz importu maksājumu bilances noregulēšanas nolūkā.

2. Ja vienai no Pusēm ir vai nenovēršami draud nopietnas maksājumu bilances grūtības, tad šī Puse drīkst, saskaņā ar normām, kas paredzētas dokumentā "1994.gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību", veikt tādus ierobežojošus pasākumus, tajā skaitā attiecībā uz preču importu, kuru piemērošanas laiks ir ierobežots un kuri ir absolūti nepieciešami tikai maksājumu bilances normalizēšanai. Maksājumu bilancei uzlabojoties, šie pasākumi ir pakāpeniski mīkstināmi, un tie ir atceļami tad, kad apstākļi vairs neattaisno to piemērošanu. Attiecīgā Puse nekavējoties informē otru Pusi par to ieviešanu un, kad vien praktiski iespējams, par to likvidēšanas kalendāro plānu.

33.pants

Līguma tālākā attīstība

1. Ja kāda Puse uzskata, ka šī Līguma iedibināto attiecību pilnveidošana un izvēršana, tās attiecinot uz vēl neaptvertajām nozarēm, atbilst abu Pušu saimnieciskajām interesēm, tad šī Puse iesniedz otrajai Pusei pamatotu lūgumu. Puses ir tiesīgas dot Apvienotajai Komitejai norādījumu izskatīt šo lūgumu un, kur tas ir nepieciešams, sniegt rekomendācijas, it īpaši attiecībā uz sarunu uzsākšanu.

2. Puses saskaņā ar savām nacionālajām tiesiskajām procedūrām ratificē vai apstiprina atbilstoši 1.paragrāfā izklāstītajai procedūrai noslēgtos līgumus.

34.pants

Apvienotā Komiteja

1. Puses vienojas izveidot Apvienoto Komiteju, kuru sastāda Pušu pārstāvji.

2. Šī Līguma īstenošanu uzrauga un pārvalda Apvienotā Komiteja.

3. Šī Līguma pienācīgas izpildes nolūkā Puses apmainās ar informāciju un pēc jebkuras Puses lūguma notur apspriedes Apvienotās Komitejas ietvaros. Apvienotā Komiteja pastāvīgi analizē iespējas, kā turpmāk novērst visus šķēršļus Pušu savstarpējā tirdzniecībā.

4. Šajā Līgumā paredzētajos jautājumos Apvienotā Komiteja drīkst pieņemt lēmumus. Citos jautājumos Apvienotā Komiteja drīkst sniegt rekomendācijas.

35.pants

Apvienotās Komitejas darbības procesuālās normas

1. Lai nodrošinātu šī Līguma atbilstošu izpildi, Apvienotā Komiteja notur apspriedes, kad vien tas ir nepieciešams, bet ne retāk kā vienu reizi gadā. Katra Puse ir tiesīga lūgt noturēt apspriedi.

2. Apvienotās Komitejas rīcības pamatā ir kopēja vienošanās.

3. Ja kādas šī Līguma Puses pārstāvis Apvienotajā Komitejā ir pieņēmis kādu lēmumu ar iebildi, kas īstenojas tikai pēc starptautisku juridisku prasību izpildes, tad šis lēmums stājas spēkā, ja vien nav norādīts vēlāks datums, tajā dienā, kad tiek paziņots par iebildes atcelšanu.

4. Šī Līguma aspektā Apvienotā Komiteja pati pieņem savas darbības procesuālās normas, kurās, inter alia, tiek iekļauti noteikumi par sapulču sasaukšanu, Priekšsēdētāja iecelšanu un viņa pilnvaru termiņu.

5. Apvienotā Komiteja drīkst pieņemt lēmumu izveidot tādas apakškomitejas un darba grupas, kādas tā uzskata par nepieciešamām savu uzdevumu izpildes veicināšanai.

36.pants

Pakalpojumi un ieguldījumi

1. Šī Līguma Puses atzīst tādu noteiktu sfēru kā pakalpojumi un ieguldījumi nozīmīgumu. Savos centienos pakāpeniski attīstīt un paplašināt savu sadarbību, īpaši Eiropas integrācijas kontekstā, Puses sadarbosies ar mērķi panākt progresīvu liberalizāciju un abpusēju savu tirgu atvēršanu ieguldījumiem un pakalpojumu tirdzniecībai, ņemot vērā atbilstošos Vispārējās vienošanās par tirdzniecību ar pakalpojumiem noteikumus.

2. Apvienotajā Komitejā Puses apspriedīs iespējas paplašināt savas tirdzniecības attiecības tiešo ārvalstu ieguldījumu un pakalpojumu tirdzniecības sfērās.

37.pants

Muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas

un pierobežas tirdzniecība

Šis Līgums neaizliedz muitas ūniju, brīvās tirdzniecības zonu vai pierobežas tirdzniecības saglabāšanu vai izveidošanu, ja vien tās negatīvi neietekmē Pušu tirdzniecības režīmu un it īpaši normas, kas attiecas uz šajā Līgumā paredzētajiem preču izcelsmes noteikumiem.

38.pants

Pielikumi, protokoli un grozījumi

1. Šī Līguma I - V Pielikums un 1. - 3. Protokols ir šī Līguma neatņemama sastāvdaļa. Apvienotā Komiteja drīkst pieņemt lēmumu par Pielikumu un Protokolu grozījumiem saskaņā ar 35.panta 3.punkta noteikumiem.

2. Šī Līguma grozījumi, kuri nav 34.panta 2.punktā minētie grozījumi un kurus ir apstiprinājusi Apvienotā Komiteja, tiek iesniegti otrai Pusei apstiprinājumam un stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā, kas seko datumam, kurā abas Puses saņem diplomātiskās notas, kurās informē viena otru par to, ka ir izpildītas visas saskaņā ar katras Puses nacionālajiem likumiem nepieciešamās procedūras, lai grozījumi stātos spēkā, ja vien Puses, apmainoties ar notām, nevienojas par citu spēkā stāšanās datumu.

39.pants

Stāšanās spēkā

Šis Līgums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā, kas seko datumam, kurā abas Puses saņem diplomātiskās notas, kurās viena otru informē par to, ka ir izpildītas visas saskaņā ar katras Puses nacionālajiem likumiem nepieciešamās procedūras, lai Līgums stātos spēkā, ja vien Puses, apmainoties ar notām, nevienojas par citu spēkā stāšanās datumu.

40.pants

Darbības laiks un denonsēšana

Šis Līgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku. Jebkura Puse drīkst denonsēt šo Līgumu, iesniedzot attiecīgu rakstveida notu otrajai Pusei. Šajā gadījumā dotā Līguma darbība izbeidzas tā septītā mēneša pirmajā dienā, kas seko datumam, kurā otra Puse saņēma šo notu.

Apliecinot iepriekš minēto, attiecīgas pilvarotās personas parakstījušas šo Līgumu.

Parakstīts Varšavā 1997.gada 28.aprīlī, divos autentiskos oriģināleksemplāros latviešu, angļu un poļu valodās. Dažādu interpretāciju gadījumā par pamatu tiks ņemts teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas vārdā Polijas Republikas vārdā

Valdis Birkavs Dariusz Rosati

LR ārlietu ministrs Polijas ārlietu ministrs

 

Saprašanās Memorands

1. Puses paziņo par savu gatavību Apvienotās Komitejas ietvaros izskatīt iespēju paplašināt viena otrai jebkuras koncesijas, kuras tās piešķir vai piešķirs trešajām valstīm, ar kurām tās ir noslēgušas brīvās tirdzniecības līgumus vai citus līdzīgus līgumus, uz kuriem ir attiecināms 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXIV pants.

2. Attiecībā uz 3.panta 2.punktu Puses vienojas, ka gadījumos, kad nodokļu samazinājumu realizē caur uz noteiktu laika periodu paredzētu nodokļu atlikšanu, šādi samazinātie nodokļi aizstāj pamatnodevas tikai uz šādas atlikšanas laiku; un ka jebkurā laikā, kad tiek veikta daļēja nodokļu atlikšana, starp Pusēm tiks saglabāta priekšrocību robeža. Priekšrocību robeža ir jāsaprot kā relatīva.

3. Puses vienojas, ka 9.pants netiek piemērots, ja šajā pantā paredzētie pasākumi tiktu pieprasīti starptautisko saistību administrēšanai.

4. Izstrādājot kritērijus un noteikumus, kas paredzēti 23.panta 3.pantā, Puses:

- izvirzīs sev mērķi nodrošināt vislielāko atbilstību kritērijiem un noteikumiem, kas ir ietverti Līgumos, ar kuriem tiek nodbinātas katras Puses un Eiropas Kopienas Asociācijas;

- noteiks apstākļus un/vai situācijas, kad ir pieļaujama atkāpšanās no 1.punkta noteikumiem uz laiku;

- izskatīs apstākļus, kad var tikt veikti pasākumi pret valsts palīdzības praksi.

5. Attiecībā uz 23.panta 4.punktu Apvienotā Komiteja gada laikā no šī Līguma spēkā stāšanās brīža pieņem nepieciešamos noteikumus atklātības pasākumu veikšanai.

6. Attiecīgās abu Pušu institūcijas izskata iespēju noslēgt vienošanos par savstarpēju testēšanas un kalibrācijas laboratoriju, sertifikācijas institūciju, produktu un kvalitātes sistēmu Pusēs izdotu sertifikātu par savstarpēju mēriekārtu tipa atestācijas atzīšanu, kā arī procedūru, kuru rezultātā tiek apstiprināti mērījumu rezultāti, kalibrācija un atbilstība prasībām, akreditācijas atzīšanu.

7. Puses vienojas nākotnē noslēgt atsevišķu līgumu par sadarbību muitas procedūru jautājumos.

8. Šī Līguma 3. Protokola 4.pantā formulētā diagonālā kumulācija ir piemērojama tikai tad, ja šajā pantā minētās valstis ir noslēgušas Brīvās Tirdzniecības Līgumus vai Līgumu par muitas ūnijas nodibināšanu, kas ietver identiskus preču izcelsmes noteikumus abām Pusēm. Valstīm, kuras ir minētas 3. Protokola 4.pantā un kuras neatbilst šim nosacījumam tā spēkā stāšanās datumā, 4.pants ir piemērojams, sākot ar datumu, kurā stājas spēkā vai nu Brīvās Tirdzniecības Līgums, vai Līgums par muitas ūnijas izveidošanu, vai arī grozījumi šādā Līgumā, kas ietver identiskus preču izcelsmes noteikumus attiecībās starp šādu valsti un pēdējo no valstīm, kas jau piemēro diagonālo kumulāciju.

Jebkura atsauce uz 3. Protokolā minēto 4.pantu ir piemērojama saskaņā ar šo Saprašanās Memorandu.

 

 

 

 

Likumprojekta

Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas

brīvās tirdzniecības līguma denonsēšanu

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Latvijas Republikas un Polijas Republikas tirdzniecības attiecības regulē 1997.gada 28.aprīlī Varšavā parakstītais Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums. Līgums stājās spēkā 1999.gada 1.jūnijā. Par līguma administrēšanu ir atbildīga Ekonomikas ministrija.

2002.gada 6.novembrī Ministru kabinetā ar Rīkojumu nr.638 tika apstiprinātas Latvijas Republikas ārējās tirdzniecības politikas vadlīnijas līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā. Saskaņā ar MK Rīkojuma nr.638 3.punktu Ekonomikas ministrija ir noteikta par atbildīgo brīvās tirdzniecības līgumu denonsēšanai līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Saskaņā ar “Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai” projekta (apstiprināts MK 2003.gada 14.aprīlī ar Rīkojumu nr.220 un parakstīts 16.aprīlī) Akta 6.panta 10.daļu jaunās dalībvalstis apņemas no iestāšanās brīža izstāties no jebkādiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm

2000.gada beigās provizoriski tika slēgta Latvijas Republikas iestāšanās sarunu ES 26.sadaļa “Ārējās attiecības”. Sarunu laikā tika izskatīta Latvijas pievienošanās Eiropas Savienības un tās dalībvalstu tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumiem un pieņemts lēmums, ka Latvijai nav nepieciešams pārejas periods sadaļā iekļauto līgumu pārņemšanai. Līdz ar to Latvija ir uzņēmusies saistības likvidēt visas neatbilstības “acquis communautaire” ārējās tirdzniecības likumdošanas jomā ar iestāšanās brīdi ES.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Lai izpildītu Latvijas Republikas saistības attiecībā pret Eiropas Savienību, tai ir jāizstājas no visiem noslēgtajiem tirdzniecības līgumiem līdz iestājai ES, tai skaitā arī no Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma.

Noslēgtie brīvās tirdzniecības līgumi Latvijā ir apstiprināti ar Saeimas pieņemtiem likumiem, tāpēc arī Saeimai ir jālemj par to denonsēšanu.

Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 40.pants paredz kārtību un laiku, kādā tas zaudē spēku. Latvijai par izstāšanos no brīvās tirdzniecības līguma jāpaziņo otrai līgumslēdzējpusei. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas, Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums vēl darbojas 6 mēnešus.

3.Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

Pieņemot likumprojektā paredzētos grozījumus, netiks ietekmētas Latvijas ražotāju un eksportētāju tirdzniecības iespējas ar Polijas Republiku.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Latvija un Polija kļūs par kopējā Eiropas Savienības tirgus dalībniecēm un uzņēmējiem būs iespēja izmantot visas priekšrocības ko sniedz kopējais tirgus.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst.latu)

Rādītāji

Kārtējais

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Likumpro-jektā paredzēto

grozījumu pieņem-šanas rezultātā Latvijas budžets nezaudēs ienākumus no ārējās tirdzniecības darīju-miem.

Likum-projektā paredzē-to

grozīju-mu pieņem-šanas rezultātā Latvijas budžets nezaudēs ienāku-mus no ārējās tirdznie-cības darīju-miem.

Likum-projek-tā pare-dzēto

grozīj-mu pieņe-šanas rezultā-tā Latvijas budžets nezau-dēs ienāku-mus no ārējās tirdzniecības darīju-miem.

Likum

pro

jektā pare

dzēto

grozījumu pieņemšanas rezultā

tā Latvijas budžets nezau

dēs ienākumus no ārējās tirdzniecības darīju

miem.

Likum

pro

jektā pare

dzēto

grozījumu pieņemšanas rezultā

tā Latvijas budžets nezau

dēs ienākumus no ārējās tirdzniecības darīju

miem.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

Likumpro-jekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

Likum projekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

 

Likumpro-jekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumpro-jekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumpro-jekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

6.Cita informācija

Likumpro-jekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

Likum

projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām

saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Latvija izpilda uzņemtās saistības, kuras nepieciešamas Eiropas Savienības kopējā tirgus atbilstošas funkcionēšanas nodrošināšanai.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma denonsēšana jānotificē Pasaules Tirdzniecības organizācijai.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar “Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai” projekta (apstiprināts MK 2003.gada 14.aprīlī ar Rīkojumu nr.220 un parakstīts 16.aprīlī) Akta 6.panta 10.daļu, ar kuru jaunās dalībvalstis apņemas no iestāšanās brīža izstāties no jebkādiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma

(attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5.Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,

sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Ekonomikas ministrija 2003.gada pavasarī organizēja 6 informatīvās sanāksmes asociāciju pārstāvjiem un uzņēmējiem nozaru griezumā, lai informētu par ārējās tirdzniecības režīma maiņu pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Informatīvās sanāksmes tika organizētas:

  1. Metālapstrādes un mašīnbūves, elektronikas un elektrotehnikas nozaru pārstāvjiem;
  2. Ķīmijas un farmācijas, zāļu ražotāju nozaru pārstāvjiem;
  3. Būvmateriālu ražošanas nozares pārstāvjiem;
  4. Vieglās rūpniecības nozares pārstāvjiem;
  5. Kokrūpniecības nozares pārstāvjiem;
  6. Papīra rūpniecības, iepakojuma, poligrāfijas un izdevējdarbības nozaru pārstāvjiem.

Papildus šīm sanāksmēm, atsaucoties uz uzņēmēju lūgumu, tika organizēta specifiska sanāksme par kvantitatīvajiem ierobežojumiem tērauda importam, kā arī dubultās kontroles sistēmas ieviešanu.

Sanāksmju laikā tika sniegta arī informācija par Latvijas noslēgto brīvās tirdzniecības un tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumu denonsēšanu, kā arī par to kādi līgumi stāsies spēkā denonsēto līgumu vietā un kādas tarifu likmes tiks piemērotas ar trešajām valstīm.

Visa informatīvajās sanāksmēs sniegtā informācija ir ievietota arī Ekonomikas ministrijas interneta mājas lapā.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodroši nāta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Ārlietu ministrija sagatavos notu par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma denonsēšanu un iesniegs to pretējām pusēm saskaņā ar līguma 40.panta nosacījumiem.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds var griezties tiesā Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

Ekonomikas ministrs J.Lujāns

 

03.10.2003 16:00

1371

D.Klinsone

7013139, Dace.Klinsone@em.gov.lv