SAEIMAS PREZIDIJAM

SAEIMAS PREZIDIJAM

Aizsardzības un iekšlietu komisija, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu, ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””.

Komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas sēdes darba kārtībā un nodot to Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Pielikumā:

  1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” uz 1 lpp;
  2. Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” anotācija uz _____ lpp.

 

 

Komisijas priekšsēdētājs

Arnolds Laksa

 

 

 

 

 

Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”

Izdarīt likumā "Par valsts noslēpumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 1., 14.nr.; 1999, 8.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 2., 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2003, 112.nr. ) šādus grozījumus:

1. Papildināt 7.panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Uzņēmējsabiedrībām, kurām nepieciešams veikt darbu ar valsts noslēpuma vai klasificētas informācijas izmantošanu, jāsaņem Industriālās drošības sertifikāts, kuru izsniedz Satversmes aizsardzības birojs.”

2. 9.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pārbaude jāveic pirms darba attiecību uzsākšanas.”;

izslēgt otrās daļas 8.punktu.

3. 10.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Personu un telpu fiziskās drošības prasību pārbaude”;

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Saeimā, Valsts prezidenta kancelejā, Valsts kancelejā, Valsts kontrolē, Latvijas Bankā, Ārlietu ministrijā un prokuratūrā personu un telpu fiziskās drošības prasību pārbaudi veic Satversmes aizsardzības birojs.”;

papildināt ceturtās daļas pirmo un otro teikumu pēc vārda “personu” ar vārdiem “un telpu fiziskās drošības prasību”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Personu pārbaudi pieejai ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētai informācijai veic un atļaujas izsniedz Nacionālās drošības iestāde.”.

4. Izteikt 11.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nolēmumu par atteikšanos izsniegt speciālo atļauju vai speciālās atļaujas kategorijas pazemināšanu persona var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja direktoram 10 dienu laikā kopš viņai par to kļuvis zināms. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu persona var pārsūdzēt 10 dienu laikā kopš viņai tas kļuvis zināms ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tas nosūtāms izpildei valsts drošības iestādei. Pēc galīgā lēmuma pieņemšanas par atteikumu izsniegt speciālo atļauju ar personu ir jāpārtrauc darba attiecības. Pārsūdzēšanas periodā personai tiek liegta pieeja valsts noslēpumam.”.

 

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likuma “Par valsts noslēpumu” grozījumu nepieciešamību nosaka tā piemērošana praksē saistībā ar nosacījumiem Latvijai iestājoties NATO. Sakarā ar iesaistīšanos NATO informācijas apritē parādās jauns termins – industriālā drošība. Likumprojektā noteikta Industriālās drošības sertifikāta saņemšanas nepieciešamība uzņēmējsabiedrībām, kuru darbs saistīts ar valsts noslēpumu vai klasificētas informācijas izmantošanu. Likumprojekts precizē speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanas kārtību, kā arī nolēmuma par atteikšanos izsniegt speciālo atļauju vai speciālās atļaujas kategorijas pazemināšanu pārsūdzēšanas kārtību, nosakot konkrētus pārsūdzēšanas termiņus un reglamentējot jautājumu, kas saistīts ar personas darba pienākumu pildīšanu pārsūdzēšanas periodā. Saistībā ar NATO prasībām informācijas drošības jomā likums tiek papildināts ar normām, kas reglamentē ne tikai personu, bet arī telpu fiziskās drošības prasību pārbaudi.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Normatīvā akta projekts vērsts uz valsts drošības sistēmas pilnveidi, ievērojot, ka līdz ar iestāšanos NATO Latvijai tiek izvirzītas stingrākas prasības valsts drošības iestāžu darbībā un informācijas uzglabāšanā.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Notikušas konsultācijas ar valsts drošības iestāžu pārstāvjiem.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo valsts institūciju un to kompetences ietvaros likumdošanā noteiktajā kārtībā.

 

Aizsardzības un iekšlietu

komisijas priekšsēdētājs

Arnolds Laksa