Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Pr. nr.

Priekšlikumi

atzinums

Redakcija, kādā likumprojektu otrajam lasījumam ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 14., 15.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 14., 15.nr.) šādus grozījumus:

(1) Tiesvedību civillietā regulē civilprocesa likuma normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā.

(2) Ārvalstu tiesu uzdevumus un spriedumus Latvijas tiesas izpilda, kā arī nosūta savus uzdevumus un spriedumus ārvalstu tiesām šajā likumā un Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

1.

Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

Tiesvedību civillietā regulē civilprocesuālo tiesību normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā.”

atbalstīt

(redakc.

precizēts)

1. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

Tiesvedību civillietā regulē civilprocesuālo tiesību normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā.”

(1) Tiesas izspriec civillietas, pamatojoties uz Latvijas likumiem.

(2) Tiesas piemēro arī citus normatīvos aktus, ko izdevušas valsts, pašvaldību un citas iestādes tām piešķirtās kompetences ietvaros.

(3) Likumā vai līgumā noteiktajos gadījumos tiesas piemēro arī starptautisko tiesību normas vai citu valstu likumus.

(4) Ja nav likuma, kas regulē strīdīgo attiecību, tiesas piemēro likumu, kurš regulē līdzīgas tiesiskās attiecības, bet, ja tāda likuma nav, - vadās pēc tiesību vispārējiem principiem un jēgas.

2.

Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Tiesību normu piemērošana

(1) Tiesa izspriec civillietas saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normām.

(2) Ja starptautiskajā līgumā, ko apstiprinājusi Saeima, ir paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas likumā, piemēro starptautiskā līguma noteikumus.

(3) Ja attiecīgo tiesību jautājumu regulē Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas, kas ir tieši piemērojamas Latvijā, Latvijas likumu piemēro, ciktāl to pieļauj Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas.

(4) Likumā vai līgumā noteiktajos gadījumos tiesas piemēro arī citu valstu likumus un starptautisko tiesību normas.

(5) Ja nav likuma, kas regulē strīdīgo attiecību, tiesa piemēro likumu, kurš regulē līdzīgas tiesiskās attiecības, bet, ja tāda likuma nav, - vadās pēc tiesību vispārējiem principiem un jēgas.

(6) Piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā tiesas praksi (judikatūru).”

atbalstīt

2. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Tiesību normu piemērošana

(1) Tiesa izspriec civillietas saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normām.

(2) Ja starptautiskajā līgumā, ko apstiprinājusi Saeima, ir paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas likumā, piemēro starptautiskā līguma noteikumus.

(3) Ja attiecīgo tiesību jautājumu regulē Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas, kas ir tieši piemērojamas Latvijā, Latvijas likumu piemēro, ciktāl to pieļauj Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas.

(4) Likumā vai līgumā noteiktajos gadījumos tiesas piemēro arī citu valstu likumus un starptautisko tiesību normas.

(5) Ja nav likuma, kas regulē strīdīgo attiecību, tiesa piemēro likumu, kurš regulē līdzīgas tiesiskās attiecības, bet, ja tāda likuma nav, - vadās pēc tiesību vispārējiem principiem un jēgas.

(6) Piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā tiesas praksi (judikatūru).”

3.

Papildināt likumu ar 5.1pantu šādā redakcijā:

Tiesa saskaņā ar Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normām uzdod jautājumu Eiropas Kopienu tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai par Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normu iztulkošanu un spēkā esamību.”

atbalstīt

(redakc. precizēts)

3. Papildināt likumu ar 5.1pantu šādā redakcijā:

Tiesa saskaņā ar Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normām uzdod jautājumu Eiropas Kopienu Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai par Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normu iztulkošanu vai spēkā esamību.”

(1) Prasību, kas radusies sakarā ar juridiskās personas filiāles vai pārstāvniecības darbību, var celt tiesā arī pēc filiāles vai pārstāvniecības atrašanās vietas.

(2) Prasību par uzturlīdzekļu piedziņu vai paternitātes noteikšanu prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas.

(3) Prasību, kas izriet no personiskiem aizskārumiem (Civillikuma 2347. - 2353.pants), kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas vai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.

(4) Prasību par fiziskās vai juridiskās personas mantai nodarītajiem zaudējumiem var celt arī pēc to nodarīšanas vietas.

(5) Prasību par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu, kā arī prasību, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas.

(6) Jūras prasību var celt arī pēc atbildētāja kuģa aresta vietas.

(7) Prasību pret vairākiem atbildētājiem, kuri dzīvo vai atrodas dažādās vietās, var celt pēc viena atbildētāja dzīvesvietas vai atrašanās vietas.

(8) Prasību par laulības šķiršanu vai laulības neesamību var celt tiesā pēc prasītāja izvēles atbilstoši šā likuma 234. un 235.panta noteikumiem.

4.

5.

Izteikt 28.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Prasību par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas.”;

Papildināt 28.pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Prasību, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas vai darba izpildes vietas.";

uzskatīt līdzšinējo sesto, septīto un astoto daļu attiecīgi par septīto, astoto un devīto daļu.

atbalstīt

atbalstīt

(redakc.

precizēts)

4. 28.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Prasību par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas.”;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

„(9) Prasību, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas vai darba izpildes vietas."

(1) Par katru prasības pieteikumu - sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem šajā pantā paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, - maksājama valsts nodeva šādā apmērā:

1) par prasību, kas novērtējama naudas summā:

a) līdz 100 latiem - 5 lati,

b) no 101 lata līdz 1000 latiem - 10 procenti no prasības summas,

c) no 1001 lata līdz 5000 latiem - 100 latu plus 2,5 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 1000 latus,

d) no 5001 lata līdz 20 000 latiem - 200 latu plus 1,6 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 5000 latus,

e) no 20 001 lata līdz 100 000 latiem - 440 latu plus 1 procents no prasības summas, kas pārsniedz 20 000 latus,

f) no 100 001 lata līdz 500 000 latiem - 1240 latu plus 0,3 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 100 000 latus,

g) vairāk par 500 000 latiem - 2440 latu plus 0,05 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 500 000 latus;

2) par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā - 50 latu, bet par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā ar personu, kas noteiktā kārtībā atzīta par bezvēsts promesošu vai rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai ar personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem, - 5 lati;

3) par pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās - 5 lati, bet par pieteikumu lietās par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju vai kredītiestāžu maksātnespēju vai likvidāciju - 100 latu;

4) par citām prasībām, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē, - 10 latu;

5) par prasības nodrošinājuma pieteikumu neatkarīgi no tā, vai šis pieteikums iesniegts atsevišķi vai ietverts prasības pieteikumā, - 10 latu;

6) par pierādījumu nodrošināšanas pieteikumu, ja tas iesniegts pirms lietas ierosināšanas, - 10 latu;

7)  par pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā vai saistības priekšmeta iesniegšanu tiesai glabājumā — 1 procents no parāda summas, atdodamās vai labprātīgā izsolē pārdodamās mantas vērtības vai glabājumā nododamā priekšmeta vērtības, bet ne vairāk par 100 latiem;

8) par pieteikumu par izpildu raksta izdošanu uz šķīrējtiesas sprieduma pamata - 1 procents no parāda summas, bet ne vairāk par 50 latiem;

9) par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, — tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu;

10) par prasības pieteikumu par kopīgas mantas dalīšanu — 50 procenti no likmes, kas būtu jāmaksā par prasības pieteikumu vispārējā kārtībā no dalāmās mantas vērtības.

(2) Taisot spriedumu, tiesa nosaka valsts nodevu šādā apmērā:

1) lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās, ja mantojuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas:

a) laulātajam un kopā ar mantojuma atstājēju dzīvojušajiem pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem - 0,5 procenti no mantojamās mantas vērtības,

b) pārējiem pirmās un otrās šķiras mantiniekiem - 1 procents no mantojamās mantas vērtības,

c) pārējiem trešās šķiras mantiniekiem - 3 procenti no mantojamās mantas vērtības,

d) ceturtās šķiras mantiniekiem - 10 procenti no mantojamās mantas vērtības;

2) lietās par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, ja mantojuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas:

a) laulātajam un pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem - 50 procenti no šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktā valsts nodevas apmēra,

b) ceturtās šķiras mantiniekiem - 8 procenti no mantojamās mantas vērtības,

c) pārējiem testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem - 15 procenti no mantojamās mantas vērtības;

3) (izslēgts ar 31.10.2002. likumu).

(3) Lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās un pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma spēkā stāšanos šā panta otrajā daļā noteiktā valsts nodeva maksājama, saņemot sprieduma norakstu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā vai arī saņemot pēdējās gribas rīkojuma aktu vai mantojuma līgumu ar uzrakstu par tā stāšanos likumīgā spēkā. 

(4) Par apelācijas sūdzību valsts nodeva ir 50 procenti no likmes, kas jāmaksā, iesniedzot prasības pieteikumu (pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietā), bet mantiska rakstura strīdos - no likmes, ko aprēķina atbilstoši strīda summai.

(5) Blakus sūdzība par tiesas lēmumu ar valsts nodevu nav apmaksājama.

(6) Iesniedzot izpildu rakstu vai citu izpildu dokumentu izpildei, maksājama valsts nodeva — 1 lats.

6.

Izteikt 34.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) par pieteikumu par izpildu raksta izdošanu uz šķīrējtiesas sprieduma pamata vai ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu - 1 procents no parāda summas, bet ne vairāk par 100 latiem;”

atbalstīt

5. Izteikt 34.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) par pieteikumu par izpildu raksta izdošanu uz šķīrējtiesas sprieduma pamata vai ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu - 1 procents no parāda summas, bet ne vairāk par 100 latiem;”.

(1) No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti:

1) prasītāji - prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;

2) prasītāji - prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) prasītāji - prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu;

4) prasītāji - prasībās par noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu;

5) prokurori, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses;

6) pieteikuma iesniedzēji - par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu;

7) pieteikuma iesniedzēji - par aizgādnības nodibināšanu personai tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ;

8) atbildētāji - lietās par tiesas piespriesto uzturlīdzekļu samazināšanu un to maksājumu samazināšanu, kurus tiesa piespriedusi prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

9) pieteikuma iesniedzēji - laulātais, kā arī pirmās un otrās pakāpes radinieki - mantojuma lietās daļā par privatizācijas sertifikātu mantošanu;

10) administratori - prasībās, kas celtas par maksātnespējīgu atzītas personas labā;

11) piedzinēji - izpildu lietās par piedziņām valsts ienākumos;

12) Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs vai tā ieceltie likvidatori — pieteikumos par personu atzīšanu par maksātnespējīgām.

(2) Ja prokurors, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, atsakās no pieteikuma, kas iesniegts citas personas labā, bet šī persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, tiesas izdevumi jāmaksā saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem.

(3) Puses atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos arī citos likumā paredzētajos gadījumos.

(4) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.

(5) Prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns.

7.

Aizstāt 43.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu „prasītāji” ar vārdu „darbinieki”.

neatbalstīt

(1) Lietas dalībnieki ir puses, trešās personas, pušu un trešo personu pārstāvji, prokurors un tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, valsts un pašvaldību iestādes, kuras likumā paredzētajos gadījumos pieaicina atzinuma došanai, kā arī šo personu pārstāvji.

(2) Lietas dalībnieks var būt persona, kurai ir civilprocesuālā tiesībspēja un rīcībspēja. Valsts un pašvaldību iestādes, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, var būt lietas dalībnieki neatkarīgi no tā, vai tās ir juridiskās personas.

8.

Aizstāt 73.panta pirmajā daļā vārdus “valsts un pašvaldību iestādes, kuras likumā paredzētajos gadījumos pieaicina atzinuma došanai” ar vārdiem “institūcijas, kuras likumā paredzētajos gadījumos pieaicina atzinuma došanai”.

atbalstīt

6. Aizstāt 73.panta pirmajā daļā vārdus “valsts un pašvaldību iestādes, kuras likumā paredzētajos gadījumos pieaicina atzinuma došanai” ar vārdiem “institūcijas, kuras likumā paredzētajos gadījumos pieaicina atzinuma došanai”.

9.

Izteikt 13.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Institūcijas un personas, kuras piedalās procesā”.

atbalstīt

7. Izteikt 13.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Institūcijas un personas, kuras piedalās procesā”.

(1) Tiesa likumā paredzētajos gadījumos pieaicina piedalīties procesā valsts un pašvaldību iestādes, lai tās savas kompetences ietvaros dotu atzinumu lietā un aizstāvētu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

(2) Šajā pantā norādītajām iestādēm ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus un dot atzinumu.

10.

Izteikt 89.pantu šādā redakcijā:

(1) Tiesa likumā paredzētajos gadījumos pieaicina piedalīties procesā institūcijas, lai tās savas kompetences ietvaros dotu atzinumu lietā un aizstāvētu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

(2) Šajā pantā norādītajām institūcijām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus un dot atzinumu.”

atbalstīt

8. Izteikt 89.pantu šādā redakcijā:

(1) Tiesa likumā paredzētajos gadījumos pieaicina piedalīties procesā institūcijas, lai tās savas kompetences ietvaros dotu atzinumu lietā un aizstāvētu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

(2) Šajā pantā norādītajām institūcijām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus un dot atzinumu.”

(1) Katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

(2) Pierādījumus iesniedz puses un citi lietas dalībnieki. Ja pusēm vai citiem lietas dalībniekiem nav iespējams iesniegt pierādījumus, pēc viņu motivēta lūguma tos izprasa tiesa.

(3) Pierādījumus iesniedz ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tiesas sēdes, ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu pierādījumu iesniegšanai. Lietas iztiesāšanas laikā pierādījumus var iesniegt pēc puses vai citu lietas dalībnieku motivēta lūguma, ja tas nekavē lietas iztiesāšanu vai tiesa savlaicīgas pierādījumu neiesniegšanas iemeslus atzinusi par attaisnojošiem, vai pierādījumi ir par faktiem, kuri kļuvuši zināmi lietas iztiesāšanas laikā. Tiesas lēmums par atteikšanos pieņemt pierādījumus nav pārsūdzams, bet iebildumus par to var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā.

(4) Ja tiesa atzīst, ka par kādu no faktiem, uz kuriem pamatoti puses prasījumi vai iebildumi, nav iesniegti pierādījumi, tā paziņo par to pusēm un, ja nepieciešams, nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai.

11.

Izteikt 93.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja lietās par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumiem, prasītājs norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai atkarībā no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem, atbildētāja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar personas rasi, ādas krāsu, dzimumu, vecumu, invaliditāti, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, nacionālo vai sociālo izcelsmi, mantisko vai ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju vai citiem apstākļiem.";

uzskatīt līdzšinējo otro, trešo un ceturto daļu attiecīgi par trešo, ceturto un piekto daļu.

neatbalstīt

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē 10 dienu laikā no tā saņemšanas.

(2) Uz tiesas sēdi aicina pieteicēju un iespējamos lietas dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis iesniegtā pieteikuma izskatīšanai.

(3) Pierādījumus bez iespējamo lietas dalībnieku uzaicināšanas var nodrošināt tikai neatliekamos gadījumos vai gadījumos, kad nevar noteikt, kas būs lietas dalībnieki.

(4) Liecinieku nopratināšanu, kā arī apskati uz vietas un ekspertīzi izdara saskaņā ar šā likuma attiecīgajām normām.

(5) Tiesas sēdes protokolu un materiālus, kas savākti, nodrošinot pierādījumus, glabā, līdz tos pieprasa tiesa, kas izskata lietu.

(6) Par tiesneša lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu var iesniegt blakus sūdzību.

12.

13.

14.

Izteikt 100.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj 10 dienu laikā no tā saņemšanas.”

Izteikt 100.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pierādījumus bez iespējamo lietas dalībnieku uzaicināšanas var nodrošināt tikai neatliekamos gadījumos, autortiesību un blakustiesību, sui generis datu bāžu, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, patentu, dizainparaugu, augu šķirņu, pusvadītāju iztrādājumu topogrāfiju pārkāpumu gadījumos vai gadījumos, kad nevar noteikt, kas būs lietas dalībnieki.”

Izteikt 100. panta nosaukumu un panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj 10 dienu laikā no tā saņemšanas.

(2) Ja pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izlemj tiesa, uz tiesas sēdi aicina pieteicēju un iespējamos lietas dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis iesniegtā pieteikuma izskatīšanā.

(3) Ar tiesneša lēmumu pierādījumus bez iespējamo lietas dalībnieku uzaicināšanas var nodrošināt tikai neatliekamos gadījumos, autortiesību un blakustiesību, datu bāzu aizsardzības (sui generis), preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, patentu, dizainparaugu, augu šķirņu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju pārkāpumu gadījumos vai gadījumos, kad nevar noteikt, kas būs lietas dalībnieki.”

atbalstīt

atbalstīt

daļēji

(sk. 14.priekšlik.

atbalstīt

9. Izteikt 100. panta nosaukumu un panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj 10 dienu laikā no tā saņemšanas.

(2) Ja pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izlemj tiesa, uz tiesas sēdi aicina pieteicēju un iespējamos lietas dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis iesniegtā pieteikuma izskatīšanā.

(3) Ar tiesneša lēmumu pierādījumus bez iespējamo lietas dalībnieku uzaicināšanas var nodrošināt tikai neatliekamos gadījumos, autortiesību un blakustiesību, datu bāzu aizsardzības (sui generis), preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, patentu, dizainparaugu, augu šķirņu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju pārkāpumu gadījumos vai gadījumos, kad nevar noteikt, kas būs lietas dalībnieki.”

Šā likuma 89.pantā noteiktajā kārtībā pieaicinātās valsts vai pašvaldības iestādes atzinumu tiesa novērtē kā pierādījumu. Tiesas nepievienošanās atzinumam motivējama lietā pieņemtajā spriedumā vai lēmumā.

15.

Izteikt 126.pantu šādā redakcijā:

Šā likuma 89.pantā noteiktajā kārtībā pieaicinātās institūcijas atzinumu tiesa novērtē kā pierādījumu. Tiesas nepievienošanās atzinumam motivējama lietā pieņemtajā nolēmumā.”

atbalstīt

10. Izteikt 126.pantu šādā redakcijā:

Šā likuma 89.pantā noteiktajā kārtībā pieaicinātās institūcijas atzinumu tiesa novērtē kā pierādījumu. Tiesas nepievienošanās atzinumam motivējama lietā pieņemtajā nolēmumā.”

(1) Pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis lemj par lietas sagatavošanas darbībām, lai to varētu izskatīt tiesas sēdē.

(2) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis cenšas puses samierināt.

(3) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis izlemj lietas dalībnieku lūgumus par:

1) trešo personu pieaicināšanu vai pielaišanu;

2) pierādījumu nodrošināšanu;

3) liecinieku izsaukšanu;

4) ekspertīzes noteikšanu;

5) rakstveida un lietisko pierādījumu pieņemšanu vai pieprasīšanu.

(4) Tiesnesis ir tiesīgs pieprasīt no lietas dalībniekiem rakstveida paskaidrojumus, lai precizētu lietas apstākļus un pierādījumus. Paskaidrojumi un pierādījumi iesniedzami tiesneša noteiktajā termiņā.

(5) Tiesnesis izlemj jautājumus par valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvju un prokurora piedalīšanos lietā likumā noteiktajos gadījumos, par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām, kā arī izpilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.

(6) Šajā pantā norādīto darbību veikšanai tiesnesis var noteikt sagatavošanas sēdi, uz kuru aicina puses un trešās personas.

(7) Ja sagatavošanas sēde nav nepieciešama, tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku, uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.

1. Papildināt 149.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Lietās par darbinieka atjaunošanu darbā un lietās par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu tiesas sēdes diena nosakāma ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas, vai pēc sagatavošanas sēdes."

11. Papildināt 149.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Lietās par darbinieka atjaunošanu darbā un lietās par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu tiesas sēdes diena nosakāma ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas vai pēc sagatavošanas sēdes."

(1) Pēc pierādījumu pārbaudes tiesa noklausās tās valsts vai pašvaldības iestādes atzinumu, kura piedalās procesā saskaņā ar likumu vai tiesas lēmumu.

(2) Tiesnesis un lietas dalībnieki var uzdot šīs iestādes pārstāvim jautājumus sakarā ar atzinumu.

16.

Izteikt 182.pantu šādā redakcijā:

(1) Pēc pierādījumu pārbaudes tiesa noklausās tās institūcijas atzinumu, kura piedalās procesā saskaņā ar likumu vai tiesas lēmumu.

(2) Tiesnesis un lietas dalībnieki var uzdot šīs institūcijas pārstāvim jautājumus sakarā ar atzinumu.”

atbalstīt

12. Izteikt 182.pantu šādā redakcijā:

(1) Pēc pierādījumu pārbaudes tiesa noklausās tās institūcijas atzinumu, kura piedalās procesā saskaņā ar likumu vai tiesas lēmumu.

(2) Tiesnesis un lietas dalībnieki var uzdot šīs institūcijas pārstāvim jautājumus sakarā ar atzinumu.”

Tiesa aptur tiesvedību, ja:

1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) puse vai trešā persona zaudējusi rīcībspēju;

3) puse vai trešā persona smagas slimības, vecuma vai invaliditātes dēļ vispār nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;

4) tā pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar prasītāja (pieteicēja) konstitucionālo sūdzību;

5) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā.

17.

Papildināt 214.pantu ar 4.1punktu šādā redakcijā:

“4)1 tā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Kopienu tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai”;

atbalstīt

13. Papildināt 214.pantu ar 4.1punktu šādā redakcijā:

“41) tā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Kopienu Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai:”.

Tiesvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 214.panta 1.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;

2) šā likuma 214.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos - līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;

3) šā likuma 214.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesas noteiktajam termiņam pārstāvības noformēšanai;

4) šā likuma 214.panta 4. un 5.punktā paredzētajos gadījumos — līdz likumīgā spēkā stājas Satversmes tiesas nolēmums vai tiesas spriedums, vai lēmums civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā;

5) šā likuma 215.panta 1. - 4.punktā paredzētajos gadījumos - līdz brīdim, kad atkrituši šajos punktos minētie apstākļi;

6) šā likuma 215.panta 5.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesas lēmumā noteiktajam termiņam.

18.

Izteikt 216.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) šā likuma 214.panta 4., 4.1 un 5.punktā paredzētajos gadījumos — līdz spēkā stājas Satversmes tiesas vai Eiropas Kopienu tiesas nolēmums, vai tiesas nolēmums civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā;”

atbalstīt

14. Izteikt 216.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) šā likuma 214.panta 4., 4.1 un 5.punktā paredzētajos gadījumos — līdz spēkā stājas Satversmes tiesas vai Eiropas Kopienu Tiesas nolēmums, vai tiesas nolēmums civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā;”.

(1) Pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, tiesnesis pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa notecēšanas pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un noliek lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesas sēdē.

(2) Konstatējis, ka apelācijas sūdzība nosūtīta apelācijas instances tiesai, pārkāpjot šajā likumā noteikto apelācijas sūdzību iesniegšanas kārtību, tiesnesis pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību, ja nokavēts apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš vai ja apelācijas sūdzību iesniegusi persona, kas nav pilnvarota pārsūdzēt tiesas spriedumu; šajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai, kura sūdzību atdod iesniedzējam;

2) par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei, ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, pieļauti šā likuma 416.panta pirmajā daļā norādītie trūkumi vai nav samaksāta valsts nodeva.

(3) Ja šā panta otrās daļas 1.punktā norādītie apstākļi konstatēti apelācijas instances tiesas sēdē, tiesa pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas.

2. Papildināt 425.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Lietās par darbinieka atjaunošanu darbā un lietās par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu tiesas sēdes diena nosakāma ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas."

15. Papildināt 425.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Lietās par darbinieka atjaunošanu darbā un lietās par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu tiesas sēdes diena nosakāma ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas."

(1) Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, un tas stājas likumīgā spēkā tā pieņemšanas brīdī, izņemot šajā pantā paredzētos gadījumus.

(2) Apgabaltiesas vai Tiesu palātas lēmumu par blakus sūdzību var pārsūdzēt Senātā 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, ja ar šo lēmumu:

1) noraidīta blakus sūdzība par lēmumu atteikties pieņemt prasību, pamatojoties uz šā likuma 132.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu;

2) noraidīta blakus sūdzība par tiesvedības izbeigšanu, pamatojoties uz šā likuma 223.panta 1. un 2.punktu;

3) izlemjot jautājumu pēc būtības saskaņā ar šā likuma 448.panta 3.punktu, pieņemts lēmums atteikties pieņemt prasību, pamatojoties uz šā likuma 132.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, vai lēmums izbeigt tiesvedību, pamatojoties uz šā likuma 223.panta 1. un 2.punktu.

(3) Tiesu palātas lēmums par blakus sūdzību par zemesgrāmatu tiesneša lēmumu pārsūdzams Senātā 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

(4) Pārsūdzot Senātā šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētos lēmumus, iemaksājama drošības nauda četrdesmit latu apmērā.

19.

20.

Papildināt 449.panta pirmo daļu pēc vārdiem “izņemot šajā pantā” ar vārdiem “un šā likuma 641.pantā”;

Papildināt 449.panta ceturto daļu pēc vārdiem “trešajā daļā” ar vārdiem “kā arī šā likuma 641.panta pirmajā daļā”.

atbalstīt

atbalstīt

16. 449.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “izņemot šajā pantā” ar vārdiem un skaitli “un šā likuma 641.pantā”;

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “trešajā daļā” ar vārdiem un skaitli “kā arī šā likuma 641.panta pirmajā daļā”.

(1) Pēc lietas dalībnieku paskaidrojumiem un prokurora atzinuma tiesa aiziet apspriežu istabā, lai taisītu spriedumu.

(2) Ja, izskatot lietu triju senatoru sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma paplašinātā sastāvā, tiesa pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai paplašinātā Senāta sastāvā.

(3) Izskatot lietu paplašinātā sastāvā, spriedumu taisa ar balsu vairākumu un to paraksta visi senatori.

(4) Pēc senatoru apspriedes tiesa atgriežas sēžu zālē un sēdes priekšsēdētājs pasludina spriedumu, nolasot tā rezolutīvo daļu, un paziņo, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar pilnu sprieduma tekstu.

(5) Ja senatori atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt spriedumu, Senāts nosaka nākamo tiesas sēdi, kura notiks tuvāko 14 dienu laikā un kurā tas paziņos spriedumu.

21.

Papildināt likumu ar 472.1pantu šādā redakcijā:

Ja Senāta rīcības sēdē Senatoru kolēģija vai kasācijas instances tiesa pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Kopienu tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, tā vienlaicīgi aptur tiesvedību līdz brīdim, kad spēkā stājas Eiropas Kopienu tiesas nolēmums.”

atbalstīt

17. Papildināt likumu ar 472.1pantu šādā redakcijā:

Ja Senāta rīcības sēdē Senatoru kolēģija vai kasācijas instances tiesa pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Kopienu Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, tā vienlaikus aptur tiesvedību līdz brīdim, kad spēkā stājas Eiropas Kopienu Tiesas nolēmums.”

Ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšana un izpildīšana

22.

23.

Izteikt F daļu šādā redakcijā:

“F daļa

Izteikt likuma F daļas Piecpadsmitās sadaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība”.

atbalstīt

atbalstīt

18. Izteikt F daļu šādā redakcijā:

“F daļa

77.nodaļa. Ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšana un izpildīšana

(1) Ārvalstu tiesu, arbitrāžu un šķīrējtiesu (turpmāk - ārvalsts tiesa) nolēmumu atzīšana un izpildīšana notiek saskaņā ar šo likumu un Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Ārvalsts tiesas nolēmums iesniedzams atzīšanai un izpildīšanai triju gadu laikā no dienas, kad nolēmums stājies likumīgā spēkā, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts cits termiņš.

636.pants. Ārvalsts tiesas nolēmums

Ārvalsts tiesas nolēmums ir ārvalsts tiesas pieņemts saistošs nolēmums neatkarīgi no tā nosaukuma.

636.pants. Ārvalsts tiesas nolēmums

Ārvalsts tiesas nolēmums ir ārvalsts tiesas pieņemts saistošs nolēmums neatkarīgi no tā nosaukuma.

(1) Pieteikums par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu ir piekritīgs izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā, kuras teritorijā nolēmums izpildāms.

(2) Pieteikumam pievienojams:

1) ārvalsts tiesas nolēmums ar apliecinājumu, ka nolēmums stājies likumīgā spēkā un ir izpildāms, vai pienācīgi apliecināts nolēmuma noraksts;

2) dokuments, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai arbitrāžā vai šķīrējtiesā, ja lūdz izpildīt arbitrāžas vai šķīrējtiesas nolēmumu;

3) pieteikuma un šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minēto dokumentu apliecināts tulkojums latviešu valodā;

4) pieteikuma un tam pievienoto dokumentu noraksti izsniegšanai pusēm;

5) dokuments par valsts nodevas samaksu, ja lūdz izpildīt arbitrāžas vai šķīrējtiesas nolēmumu.

(1) Ārvalsts tiesas nolēmumu atzīst saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, ievērojot šā likuma vispārējos noteikumus.

(2) Ārvalsts tiesas nolēmumu neatzīst tikai tad, ja pastāv viens no šādiem neatzīšanas pamatiem:

1) ārvalsts tiesa, kura pieņēmusi nolēmumu, saskaņā ar Latvijas likumu nebija kompetenta izskatīt attiecīgo strīdu vai šādam strīdam ir izņēmuma piekritība Latvijas tiesai;

2) ārvalsts tiesas nolēmums nav stājies spēkā;

3) atbildētājam bijusi liegta iespēja aizstāvēt savas tiesības, it īpaši, ja atbildētājam, kurš nav piedalījies lietas izskatīšanā, nav ticis savlaicīgi un pienācīgā kārtā paziņots par ierašanos tiesā, izņemot, ja atbildētājs nav pārsūdzējis šo nolēmumu, lai gan viņam ir bijusi tāda iespēja;

4) ārvalsts tiesas nolēmums nav savienojams ar Latvijā jau agrāk pieņemtu un spēkā stājušos tiesas nolēmumu tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm vai ar Latvijas tiesā jau agrāk uzsāktu tiesvedību šādā strīdā;

5) ārvalsts tiesas nolēmums nav savienojams ar tādu agrāk pieņemtu un spēkā stājušos citas ārvalsts tiesas nolēmumu tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm, kas ir atzīstams vai jau ir atzīts Latvijā;

6) ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšana ir pretrunā Latvijas sabiedriskajai iekārtai;

7) pieņemot ārvalsts tiesas nolēmumu, nav piemērots tās valsts likums, kas būtu piemērojams atbilstoši Latvijas starptautisko privāttiesību kolīziju normām;

(3) Izlemjot, vai atbilstoši šā panta otrās daļas noteikumiem ārvalsts tiesas nolēmums ir atzīstams, tiesnesis vai tiesa vadās pēc apstākļiem, kas nodibināti ar ārvalsts tiesas nolēmumu.

(4) Ja ar ārvalsts tiesas nolēmumu ir apmierināti vairāki vienā prasībā apvienoti prasījumi un šis nolēmums nav atzīstams pilnā apjomā, ārvalsts tiesas nolēmumu var atzīt attiecībā uz vienu vai vairākiem apmierinātiem prasījumiem.”

(1) Ārvalsts tiesas nolēmumu atzīst saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, ievērojot šā likuma vispārējos noteikumus.

(2) Ārvalsts tiesas nolēmumu neatzīst tikai tad, ja pastāv viens no šādiem neatzīšanas pamatiem:

1) ārvalsts tiesa, kura pieņēmusi nolēmumu, saskaņā ar Latvijas likumu nebija kompetenta izskatīt attiecīgo strīdu vai šādam strīdam ir izņēmuma piekritība Latvijas tiesai;

2) ārvalsts tiesas nolēmums nav stājies spēkā;

3) atbildētājam bijusi liegta iespēja aizstāvēt savas tiesības, it īpaši, ja atbildētājam, kurš nav piedalījies lietas izskatīšanā, nav ticis savlaicīgi un pienācīgā kārtā paziņots par ierašanos tiesā, izņemot, ja atbildētājs nav pārsūdzējis šo nolēmumu, lai gan viņam ir bijusi tāda iespēja;

4) ārvalsts tiesas nolēmums nav savienojams ar Latvijā jau agrāk pieņemtu un spēkā stājušos tiesas nolēmumu tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm vai ar Latvijas tiesā jau agrāk uzsāktu tiesvedību šādā strīdā;

5) ārvalsts tiesas nolēmums nav savienojams ar tādu agrāk pieņemtu un spēkā stājušos citas ārvalsts tiesas nolēmumu tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm, kas ir atzīstams vai jau ir atzīts Latvijā;

6) ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšana ir pretrunā ar Latvijas sabiedrisko iekārtu;

7) pieņemot ārvalsts tiesas nolēmumu, nav piemērots tās valsts likums, kas būtu piemērojams atbilstoši Latvijas starptautisko privāttiesību kolīziju normām.

(3) Izlemjot jautājumu par to, vai atbilstoši šā panta otrās daļas noteikumiem ārvalsts tiesas nolēmums ir atzīstams, tiesnesis vai tiesa vadās pēc apstākļiem, kas nodibināti ar ārvalsts tiesas nolēmumu.

(4) Ja ar ārvalsts tiesas nolēmumu ir apmierināti vairāki vienā prasībā apvienoti prasījumi un šis nolēmums nav atzīstams pilnā apjomā, ārvalsts tiesas nolēmumu var atzīt attiecībā uz vienu vai vairākiem apmierinātiem prasījumiem.

(1) Pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu izskata tiesa atklātā tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot pusēm. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(2) Tiesa var pieprasīt no pusēm paskaidrojumus vai arī papildu ziņas no tiesas, kas pieņēmusi nolēmumu.

(3) Izskatījusi pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu, tiesa pieņem lēmumu atzīt un izpildīt nolēmumu vai noraidīt pieteikumu.

(4) Pieteikumu var noraidīt tikai likumos un Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(5) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(1) Pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu iesniedz izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesai pēc nolēmuma izpildīšanas vietas vai arī pēc atbildētāja dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses).

(2) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja un atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu (identifikācijas datus) un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots;

4) pieteicēja lūgumu – atzīt un izpildīt ārvalsts tiesas nolēmumu pilnā apjomā vai kādā tā daļā;

5) pilnvaroto pārstāvi un viņa adresi, ja lietas vešanai iecelts pārstāvis Latvijā;

6) pievienoto dokumentu sarakstu;

7) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) ārvalsts tiesas nolēmumu ar apliecinājumu, ka nolēmums stājies spēkā, vai pienācīgi apliecinātu nolēmuma norakstu;

2) ārvalsts tiesas izdotu dokumentu, kas apliecina, ka atbildētājam, kurš nav piedalījies lietas izskatīšanā, savlaicīgi un pienācīgā kārtā bija paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu;

3) ārvalsts tiesas vai kompetentas institūcijas izdotu dokumentu par nolēmuma izpildi, ja ārvalsts tiesas nolēmums jau daļēji ir izpildīts;

4) pieteikuma un šā panta trešās daļas 1. – 3.punktā minēto dokumentu noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

(4) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu parakstījis pārstāvis, pieteikumam pievieno pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu griezties ar pieteikumu tiesā.”

(1) Pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu iesniedz izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesai pēc nolēmuma izpildīšanas vietas vai arī pēc atbildētāja dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses).

(2) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja un atbildētāja – fiziskās personas - vārdu, uzvārdu, personas kodu (identifikācijas datus) un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots;

4) pieteicēja lūgumu atzīt un izpildīt ārvalsts tiesas nolēmumu pilnā apjomā vai kādā tā daļā;

5) pilnvaroto pārstāvi un viņa adresi, ja lietas vešanai iecelts pārstāvis Latvijā;

6) pievienoto dokumentu sarakstu;

7) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) ārvalsts tiesas nolēmumu ar apliecinājumu, ka nolēmums stājies spēkā, vai pienācīgi apliecinātu nolēmuma norakstu;

2) ārvalsts tiesas izdotu dokumentu, kas apliecina, ka atbildētājam, kurš nav piedalījies lietas izskatīšanā, savlaicīgi un pienācīgā kārtā bija paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu;

3) ārvalsts tiesas vai kompetentas institūcijas izdotu dokumentu par nolēmuma izpildi, ja ārvalsts tiesas nolēmums jau daļēji ir izpildīts;

4) pieteikuma un noteiktā kārtībā apliecinātu šīs daļas 1. – 3.punktā minēto dokumentu tulkojumu valsts valodā.

(4) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu parakstījis pieteicēja pārstāvis, pieteikumam pievieno pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu vērsties ar pieteikumu tiesā.

(1) Ārvalsts tiesas nolēmumu pēc tā atzīšanas izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ar ārvalsts tiesas nolēmuma izpildi saistītos izdevumus sedz vispārējā kārtībā, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

Ja pieteikums neatbilst šā likuma 638.panta prasībām, tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības un iestājas šā likuma 133.pantā paredzētās sekas.”

Ja pieteikums neatbilst šā likuma 638.panta prasībām, tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības un iestājas šā likuma 133.pantā paredzētās sekas.

(1) Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktajos gadījumos tiesas izpilda tām nodotos ārvalstu tiesu uzdevumus izdarīt atsevišķas procesuālās darbības.

(2) Ārvalstu tiesu uzdevumus izpilda šajā likumā un Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Lēmumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu vai lēmumu par pieteikuma noraidīšanu pieņem tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata 10 dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, neaicinot puses.

Lēmumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu vai lēmumu par pieteikuma noraidīšanu pieņem tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata 10 dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, neaicinot puses.

Kārtību, kādā Latvijas tiesas sazinās ar ārvalstu tiesām un tiesībaizsardzības iestādēm, nosaka likumi un Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi.

(1) Par pirmās instances tiesas lēmumu ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas lietā var iesniegt blakus sūdzību apgabaltiesai, bet apgabaltiesas lēmumu par blakus sūdzību var pārsūdzēt Senātā, iesniedzot blakus sūdzību.

(2) Lietas dalībnieks, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta ir Latvijā, šā panta pirmajā daļā minēto blakus sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas, bet lietas dalībnieks, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā, - 60 dienu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas.”

(1) Par pirmās instances tiesas lēmumu ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas lietā var iesniegt blakus sūdzību apgabaltiesai, bet apgabaltiesas lēmumu par blakus sūdzību var pārsūdzēt Senātā, iesniedzot blakus sūdzību.

(2) Lietas dalībnieks, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta ir Latvijā, šā panta pirmajā daļā minēto blakus sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas, bet lietas dalībnieks, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā, - 60 dienu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas.

(1) Līgumi un akti, kas taisīti ārvalstīs, apspriežami uz tās valsts likumu pamata, kurā tie taisīti, un uzskatāmi par spēkā esošiem, ja vien tajos ietvertais darījums nav pretējs sabiedriskajai kārtībai un Latvijas likumiem.

(2) Līgumi, kas noslēgti ārvalstīs pēc ārvalstu likumiem, nezaudē savu spēku Latvijā pēc noilguma notecējuma, ja pēc tās valsts likumiem, kur tie noslēgti, noteikts garāks noilguma termiņš.

(1) Apgabaltiesai un Senātam, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un ar savu lēmumu izlemt jautājumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu;

3) grozīt lēmumu.

(2) Tiesa var pieprasīt no pusēm paskaidrojumus vai arī papildus ziņas no ārvalsts tiesas, kas pieņēmusi nolēmumu.

(3) Tiesa pēc atbildētāja lūguma var apturēt tiesvedību, ja ārvalsts tiesas nolēmums attiecīgajā ārvalstī ir pārsūdzēts vispārējā kārtībā vai arī nav beidzies termiņš šādai pārsūdzēšanai. Otrajā gadījumā tiesa var noteikt termiņu, kādā iesniedzama sūdzība ārvalsts tiesas nolēmuma pārsūdzēšanai attiecīgajā ārvalstī.

(1) Apgabaltiesai un Senātam, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un izlemt jautājumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu;

3) grozīt lēmumu.

(2) Tiesa var pieprasīt no pusēm paskaidrojumus vai arī papildu ziņas no ārvalsts tiesas, kas pieņēmusi nolēmumu.

(3) Tiesa pēc atbildētāja lūguma var apturēt tiesvedību, ja ārvalsts tiesas nolēmums attiecīgajā ārvalstī ir pārsūdzēts vispārējā kārtībā vai arī nav beidzies termiņš šādai pārsūdzēšanai. Otrajā gadījumā tiesa var noteikt termiņu, kādā iesniedzama sūdzība ārvalsts tiesas nolēmuma pārsūdzēšanai attiecīgajā ārvalstī.

(1) Gadījumos, kad Latvijas likums atļauj piemērot ārvalsts likumu, lietas dalībniekam, kas atsaucas uz ārvalsts likumu, jāiesniedz tā teksta notariāli apliecināts tulkojums.

(2) Ja nepieciešams, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību var lūgt attiecīgas ārvalsts iestādes informāciju par šo likumu.

(1) Pēc pieteicēja pieteikuma tiesnesis vai tiesa lēmumā, ar ko tiek atzīts ārvalsts tiesas nolēmums, var noteikt šā likuma 139.pantā paredzētos pasākumus ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumam.

(2) Šā likuma 641.panta pirmajā daļā minētās blakus sūdzības iesniegšana neaptur tiesneša vai tiesas lēmuma izpildi daļā par ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumu. Blakus sūdzības iesniegšana par tādu lēmumu ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas lietā, ar kuru atcelts ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošinājums vai mainīts nodrošinājuma līdzeklis, aptur lēmuma izpildi šajā daļā.”

(1) Pēc pieteicēja pieteikuma tiesnesis vai tiesa lēmumā, ar kuru tiek atzīts ārvalsts tiesas nolēmums, var noteikt šā likuma 139.pantā paredzētos pasākumus ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumam.

(2) Šā likuma 641.panta pirmajā daļā minētās blakus sūdzības iesniegšana neaptur tiesneša vai tiesas lēmuma izpildi daļā par ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumu. Blakus sūdzības iesniegšana par tādu lēmumu ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas lietā, ar kuru atcelts ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošinājums vai mainīts nodrošinājuma līdzeklis, aptur lēmuma izpildi šajā daļā.

(1) Ārvalsts tiesas nolēmumu pēc tā atzīšanas izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ar ārvalsts tiesas nolēmuma izpildi saistītos izdevumus sedz vispārējā kārtībā.”

(1) Ārvalsts tiesas nolēmumu pēc tā atzīšanas izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ar ārvalsts tiesas nolēmuma izpildišanu saistītos izdevumus sedz vispārējā kārtībā.

Ārvalsts šķīrējtiesas nolēmums ir ārvalsts šķīrējtiesas pieņemts saistošs nolēmums neatkarīgi no tā nosaukuma.

Ārvalsts šķīrējtiesas nolēmumu atzīst saskaņā ar šo likumu un Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem.

(1) Pieteikumu par ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu iesniedz izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesai pēc nolēmuma izpildīšanas vietas vai arī atbildētāja dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses).

(2) Pieteikumā norāda šā likuma 638.panta otrajā daļā minētās ziņas. Pieteikumam pievieno:

1) ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma oriģinālu vai pienācīgi apliecinātu nolēmuma norakstu;

2) dokumentu, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā;

3) pieteikuma un šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minēto dokumentu noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā;

4) pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus izsniegšanai pusēm;

5) dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

Ja pieteikums neatbilst šā likuma 647.panta prasībām, tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības un iestājas šā likuma 133.pantā paredzētās sekas.

(1) Pieteikumu par ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot pusēm. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(2) Tiesa var pieprasīt no pusēm paskaidrojumus vai arī papildu ziņas no ārvalsts šķīrējtiesas, kas pieņēmusi nolēmumu.

(3) Izskatījusi pieteikumu par ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu, tiesa pieņem lēmumu atzīt un izpildīt nolēmumu vai noraidīt pieteikumu.

(4) Pieteikumu var noraidīt tikai Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(5) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(1) Pēc pieteicēja pieteikuma tiesa lēmumā, ar ko tiek atzīts ārvalsts šķīrējtiesas nolēmums, var noteikt šā likuma 139.pantā paredzētos pasākumus ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumam.

(2) Šā likuma 649.panta piektajā daļā minētās blakus sūdzības iesniegšana neaptur tiesas lēmuma izpildi daļā par ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumu.

(1) Ārvalsts šķīrējtiesas nolēmumu pēc tā atzīšanas izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ar ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma izpildi saistītos izdevumus sedz vispārējā kārtībā, ja Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

Tiesas izpilda ārvalstu tiesu tiesiskās palīdzības lūgumus (par procesuālo darbību veikšanu, par tiesas un ārpustiesas dokumentu nosūtīšanu u.c.), kā arī nosūta ārvalstu tiesām šādus lūgumus saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normām un šo likumu.

Latvijas tiesas sazinās ar ārvalstu tiesām un tiesībaizsardzības iestādēm saskaņā ar likumiem, Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normām.

Gadījumos, kad piemērojams ārvalsts likums, lietas dalībnieks, kurš atsaucas uz ārvalsts likumu, iesniedz tiesai tā teksta noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

(1) Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā tiesa noskaidro piemērojamā ārvalsts likuma saturu.

(2) Citos gadījumos tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību iespēju robežās noskaidro piemērojamā ārvalsts likuma saturu.

Ārvalsts šķīrējtiesas nolēmums ir ārvalsts šķīrējtiesas pieņemts saistošs nolēmums neatkarīgi no tā nosaukuma.

Ārvalsts šķīrējtiesas nolēmumu atzīst saskaņā ar šo likumu un Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

(1) Pieteikumu par ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu iesniedz izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesai pēc nolēmuma izpildīšanas vietas vai arī atbildētāja dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses).

(2) Pieteikumā norāda šā likuma 638.panta otrajā daļā minētās ziņas. Pieteikumam pievieno:

1) ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma oriģinālu vai pienācīgi apliecinātu nolēmuma norakstu;

2) dokumentu, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā;

3) pieteikuma un noteiktā kārtībā apliecinātu šīs daļas 1. un 2.punktā minēto dokumentu tulkojumu valsts valodā;

4) pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus izsniegšanai pusēm;

5) dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

Ja pieteikums neatbilst šā likuma 647.panta prasībām, tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības un iestājas šā likuma 133.pantā paredzētās sekas.

(1) Pieteikumu par ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot pusēm. Attiecīgo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(2) Tiesa var pieprasīt no pusēm paskaidrojumus vai arī papildu ziņas no ārvalsts šķīrējtiesas, kas pieņēmusi nolēmumu.

(3) Izskatījusi pieteikumu par ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu, tiesa pieņem lēmumu atzīt un izpildīt nolēmumu vai noraidīt pieteikumu.

(4) Pieteikumu var noraidīt tikai Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(5) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(1) Pēc pieteicēja pieteikuma tiesa lēmumā, ar kuru tiek atzīts ārvalsts šķīrējtiesas nolēmums, var noteikt šā likuma 139.pantā paredzētos pasākumus ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumam.

(2) Šā likuma 649.panta piektajā daļā minētās blakus sūdzības iesniegšana neaptur tiesas lēmuma izpildi daļā par ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumu.

(1) Ārvalsts šķīrējtiesas nolēmumu pēc tā atzīšanas izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ar ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma izpildišanu saistītos izdevumus sedz vispārējā kārtībā, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

Tiesas izpilda ārvalstu tiesu tiesiskās palīdzības lūgumus (par procesuālo darbību veikšanu, par tiesas un ārpustiesas dokumentu nosūtīšanu u.c.), kā arī nosūta ārvalstu tiesām šādus lūgumus saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normām un šo likumu.

Latvijas tiesas sazinās ar ārvalstu tiesām un tiesībaizsardzības iestādēm saskaņā ar likumiem, Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normām.

Gadījumos, kad piemērojams ārvalsts likums, lietas dalībnieks, kurš atsaucas uz ārvalsts likumu, iesniedz tiesai noteiktā kārtībā apliecinātu tā teksta tulkojumu valsts valodā.

(1) Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā tiesa noskaidro piemērojamā ārvalsts likuma saturu.

(2) Citos gadījumos tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību iespēju robežās noskaidro piemērojamā ārvalsts likuma saturu.”

1. Izskatīšanas kārtību lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, līdz dienai, kad spēkā stājas administratīvā procesa likums, regulē Civilprocesa likuma vispārīgie noteikumi un Latvijas Civilprocesa kodeksa divdesmit otrās, divdesmit trešās, divdesmit trešās-A, divdesmit ceturtās, divdesmit ceturtās-A un divdesmit piektās nodaļas noteikumi.

 2. Šā likuma 548.panta otrā daļa, 550. un 632.panta noteikumi piemērojami pēc tam, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi likumā “Par tiesu varu”.

 3. Līdz dienai, kad stājas spēkā pārejas noteikumu 2.punktā minētie grozījumi likumā “Par tiesu varu”:

1) tiesas spriedumu pareizu un savlaicīgu izpildi kontrolē Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departaments;

2) vecākā tiesu izpildītāja lēmumu, ar kuru pieteikums par tiesu izpildītāja noraidīšanu atstāts bez apmierinājuma, var pārsūdzēt Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamentā. Sūdzības iesniegšana neaptur izpildu darbības;

3) sūdzības par tiesu izpildītāju darbībām vai viņu atteikumu izpildīt šādas darbības piedzinējs vai parādnieks var iesniegt tiesā tikai pēc tam, kad sūdzību izskatījis Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departaments. Sūdzību var iesniegt tiesā 10 dienu laikā no dienas, kad sūdzības iesniedzējs saņēmis atbildi no Tiesu izpildītāju departamenta, vai no dienas, kad izbeidzies mēnesi ilgs termiņš pēc sūdzības iesniegšanas un iesniedzējs uz to nav saņēmis atbildi.

 4. Ja nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā (dzīvokļa īpašums likumā paredzētajos gadījumos - Kadastra reģistrā), nodrošinot ar to prasību vai vēršot uz to piedziņu, nekustamais īpašums aprakstāms un nododams pārvaldīšanā atbilstoši šā likuma 603.panta otrās - ceturtās daļas un 605.panta noteikumiem. Pirms nekustamā īpašuma aprakstīšanas tiesu izpildītājs pārliecinās par tā piederību vai tā valdītāju, pieprasot ziņas no Valsts zemes dienesta vai attiecīgās pašvaldības. Par nekustamā īpašuma aprakstīšanu prasības nodrošināšanai vai parāda piedziņai tiesu izpildītājs paziņo attiecīgi Valsts zemes dienestam vai pašvaldībai.

 5. Ja šā likuma spēkā stāšanās dienā Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktie procesuālie termiņi attiecībā uz sprieduma izpildes darbībām nav notecējuši un šis likums nosaka ilgāku termiņu, piemērojams ilgākais termiņš, ieskaitot notecējušo laiku.

 6. Ja manta nodota komisijā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai saskaņā ar Latvijas Civilprocesa kodeksa 390.pantu, tās realizācija izdarāma saskaņā ar komisijas līguma noteikumiem.

 7. Ja uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas vai slēgtās emisijas akcijas atbilstoši Latvijas Civilprocesa kodeksa 389.panta trešās daļas noteikumiem nodotas attiecīgās uzņēmējsabiedrības izpildinstitūcijai līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izpildinstitūcija pārdošanu veic noteiktajā mēneša termiņā no nodošanas dienas.

 8. Ja parādniekam piederošās aprakstītās mantas izsole izsludināta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tā rīkojama pēc izziņotajiem noteikumiem.

 9. Ja tiesu izpildītāja sastādītais aprēķins par sprieduma izpildīšanas izdevumiem iesniegts tiesā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tiesa pieņem lēmumu par tiesu izpildītāja iepriekš sastādīto aprēķinu.

 10. Ja tiesu izpildītājs ir pieņēmis lēmumu par izpildu lietvedības apturēšanu, tad gadījumā, kad izpildu lietvedības apturēšanu neparedz Civilprocesa likums, pēc šā likuma spēkā stāšanās izpildu lietvedība nekavējoties atjaunojama. Tiesu izpildītājs par to pieņem attiecīgu lēmumu un nosūta to ieinteresētajām personām.

 11. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Civilprocesa kodekss, izņemot tā divdesmit otro, divdesmit trešo, divdesmit trešo-A, divdesmit ceturto, divdesmit ceturto-A un divdesmit piekto nodaļu.

12. Grozījumi Civilprocesa likumā par 34.panta otrās daļas 1. un 2.punkta un trešās daļas pirmā teikuma, 39.panta 8.punkta, 43.panta 9.punkta, par 40., 41., 42., 43., 44.nodaļas un 566.panta otrās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

 13. Lietas par mantojuma tiesībām, kuras līdz 2002.gada 31.decembrim pieņemtas izskatīšanai sevišķās tiesāšanas kārtībā, tiesas izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā līdz 2005.gada 31.decembrim. Neizskatītās lietas tieslietu ministra noteiktajā kārtībā nododamas attiecīgajā tiesu apgabalā praktizējošiem notāriem.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

 14. Pieteikumus par aizgādnības nodibināšanu mantojumam notāru lietvedībā esošajās mantojuma lietās tiesa izskata, piemērojot šā likuma 323.pantu un Civillikuma 660.pantu.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

 15. Pieteikumu par mutiska testamenta konstatēšanu, kas nepieciešams iesniegšanai notāram mantojuma lietā, tiesa izskata šā likuma 309.pantā noteiktajā kārtībā, pieaicinot kā ieinteresētās personas mantiniekus.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

 16. Līdz valsts nodevas noteikšanai par mantas pāreju mantiniekiem uz notāra izsniegtas mantojuma apliecības pamata valsts nodeva maksājama 50 procentu apmērā no Civilprocesa likuma 34.pantā noteiktās likmes lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā. Minētajās lietās noteiktā valsts nodeva attiecībā uz nekustamo īpašumu iekasējama pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, bet attiecībā uz kustamām lietām tā maksājama pirms mantojuma apliecības izsniegšanas, un notārs par to izdara apliecinājumu mantojuma apliecībā. Kustamo lietu reģistru turētāji, kā arī personas, pie kurām atrodas mantojamā manta (kredītiestādes u.c.), nav tiesīgas mantoto mantu pārreģistrēt vai izsniegt mantiniekiem, ja mantojuma apliecībā manta nav norādīta un nav samaksāta valsts nodeva.

24.

Papildināt pārejas noteikumus ar 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

“17. Visus pieteikumus par ārvalsts tiesu nolēmumu (izņemot ārvalsts šķīrējtiesu nolēmumu) atzīšanu un izpildīšanu, kas iesniegti rajona (pilsētas) tiesai un nav izskatīti līdz 2004.gada 1.maijam, izskata pirmās instances tiesā kārtībā, kāda bija spēkā pirms 2004.gada 1.maija. Pēc pieteicēja lūguma tiesnesis var izlemt šādu pieteikumu šajā likumā noteiktajā kārtībā, un 10 dienu termiņš pieteikuma izlemšanai skaitāms no pieteicēja lūguma iesniegšanas dienas.

18. Ja rajona (pilsētas) tiesa pieņēmusi lēmumu par ārvalsts tiesas nolēmuma (izņemot ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma) atzīšanu un izpildīšanu vai lēmumu par pieteikuma noraidīšanu un 2004.gada 1.maijā nav izbeidzies blakus sūdzības iesniegšanas termiņš, piemērojami šā likuma 641.panta otrajā daļā noteiktie blakus sūdzības iesniegšanas termiņi, ieskaitot pagājušo laiku.”

atbalstīt

19. Papildināt pārejas noteikumus ar 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

“17. Visus pieteikumus par ārvalsts tiesu nolēmumu (izņemot ārvalsts šķīrējtiesu nolēmumus) atzīšanu un izpildīšanu, kas iesniegti rajona (pilsētas) tiesai un nav izskatīti līdz 2004.gada 1.maijam, izskata pirmās instances tiesa kārtībā, kāda bija spēkā pirms 2004.gada 1.maija. Pēc pieteicēja lūguma tiesnesis var izlemt šādu pieteikumu šajā likumā noteiktajā kārtībā, un 10 dienu termiņš pieteikuma izlemšanai skaitāms no pieteicēja lūguma iesniegšanas dienas.

18. Ja rajona (pilsētas) tiesa pieņēmusi lēmumu par ārvalsts tiesas nolēmuma (izņemot ārvalsts šķīrējtiesas nolēmumu) atzīšanu un izpildīšanu vai lēmumu par pieteikuma noraidīšanu un 2004.gada 1.maijā nav izbeidzies blakus sūdzības iesniegšanas termiņš, piemērojami šā likuma 641.panta otrajā daļā noteiktie blakus sūdzības iesniegšanas termiņi, ieskaitot pagājušo laiku.”

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā