nr.

Priekšlikumi trešajam lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"

Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"

Izdarīt likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 2002, 2.nr.) šādus grozījumus:

redakcionāls labojums

Katrs rīcībspējīgs cilvēks ir tiesīgs aizliegt vai atļaut, noformējot to dokumentāri, sava ķermeņa izmantošanu pēc nāves. Cilvēka griba, ja vien tā nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem, ir obligāti jāievēro visām ārstniecības, izglītības un zinātnes iestādēm neatkarīgi no to darbības veida un pakļautības.

(1995.gada 29.septembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2002.)

1

Izteikt 2. panta tekstu šādā redakcijā:

Atbalstīt

Miruša cilvēka ķermeni, audus un orgānus nedrīkst izmantot pret viņa dzīves laikā izteikto gribu; gadījumos, kad tā nav izteikta, miruša cilvēka ķermeni, audus un orgānus drīkst izmantot, ja pret to neiebilst neviens no bērniem, vecākiem, brāļiem, māsām vai laulātajiem (turpmāk — tuvākie piederīgie).

Izteikt 4.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ja Iedzīvotāju reģistrā nav ziņu par mirušā cilvēka aizliegumu vai atļauju izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, mirušā cilvēka laulātajam, vecākiem, pilngadīgajiem bērniem, brāļiem vai māsām (turpmāk – tuvākie piederīgie) ir tiesības informēt audu un orgānu ieguves un uzglabāšanas centrus par viņa dzīves laikā izteikto gribu."

Atbalstīts,

redakcionāls labojums

Miruša cilvēka patologanatomisko izmeklēšanu (sekciju) var izdarīt, ja viņš dzīves laikā to rakstveidā atļāvis. Ja mirušais cilvēks dzīves laikā rakstveidā aizliedzis pēc savas nāves izdarīt patologanatomisko izmeklēšanu, tā atļauta tikai 6.pantā minētajos gadījumos. Ja mirušā cilvēka griba nav zināma vai šis cilvēks bijis atzīts par rīcībnespējīgu, patologanatomiskā izmeklēšana atļauta tikai ar tuvāko piederīgo rakstveida piekrišanu, izņemot 6.pantā minētos gadījumus.

4

Izslēgt 5. panta pirmās daļas trešo teikumu.

Neņemot vērā miruša cilvēka dzīves laikā izteikto gribu vai viņa tuvāko piederīgo gribu, patologanatomiskā izmeklēšana obligāti izdarāma, ja:

(2001.gada 6.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2002.)

5

Izslēgt 6. panta nosaukumā vārdus “vai viņa tuvāko piederīgo” un izslēgt pirmajā un otrajā daļā vārdus “vai viņa tuvāko piederīgo gribu”.

Kārtību, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai, nosaka labklājības ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2002.)

6

Izteikt likumprojekta 1. panta tekstu šādā redakcijā:

Patologanatomiskās un tiesu medicīniskās izmeklēšanas laikā, neievērojot mirušā cilvēka un viņa tuvāko piederīgo gribu, drīkst ņemt audu un orgānu paraugus laboratoriski diagnostiskiem izmeklējumiem. Orgānus, orgānu un audu paraugus zinātniskiem pētījumiem un mācību mērķiem drīkst ņemt, ja mirušais dzīves laikā to atļāvis, ja mirušā cilvēka tuvākie piederīgie devuši rakstveida piekrišanu, ja mirušā griba nav zināma, kā arī tad, ja mirušā griba nav zināma un viņam nav tuvu piederīgo.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2002.)

8

Izteikt 9.panta otro teikumu šādā redakcijā:

Izteikt 9.panta tekstu šādā redakcijā:

" Patologanatomiskās un tiesu medicīniskās izmeklēšanas laikā, neievērojot mirušā cilvēka gribu, drīkst ņemt audu un orgānu paraugus laboratoriski diagnostiskiem izmeklējumiem. Orgānus un audu paraugus zinātniskiem pētījumiem un mācību mērķiem drīkst ņemt, ja mirušais dzīves laikā to atļāvis, ja mirušā griba nav zināma, kā arī tad, ja mirušā griba nav zināma un viņam nav tuvu piederīgo."

“Patologanatomiskās un tiesu medicīniskās izmeklēšanas laikā, neievērojot mirušā cilvēka gribu, drīkst ņemt audu un orgānu paraugus laboratoriski diagnostiskiem izmeklējumiem. Orgānus un audu paraugus zinātniskiem pētījumiem un mācību mērķiem drīkst ņemt, ja mirušais dzīves laikā to atļāvis, ja mirušā griba nav zināma, kā arī tad, ja mirušā griba nav zināma un viņam nav tuvu piederīgo.”

Miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu transplantācijai donora nāves gadījumā drīkst izdarīt, ja mirušais cilvēks dzīves laikā nav aizliedzis izņemt sava ķermeņa audus un orgānus un ja to nav aizlieguši mirušā cilvēka tuvākie piederīgie. Miruša bērna audus un orgānus aizliegts izņemt transplantācijai, ja to nav atļāvis viens no vecākiem vai aizbildnis.

9

Izteikt 11. panta tekstu šādā redakcijā:

“Miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu transplantācijai donora nāves gadījumā drīkst izdarīt, ja Iedzīvotāju reģistrā nav ziņu par mirušā cilvēka aizliegumu izmantot audus un orgānus pēc nāves un ja mirušā cilvēka tuvākie piederīgie līdz audu un orgānu izņemšanas operācijas sākumam nav rakstveidā informējuši audu un orgānu ieguves un uzglabāšanas centru par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto aizliegumu izmantot audus un orgānus pēc nāves.

Miruša bērna audus un orgānus aizliegts izņemt transplantācijai, ja to rakstveidā nav atļāvis viens no vecākiem vai aizbildnis."

10. priekðlik.

10

Izteikt 11. panta tekstu šādā redakcijā:

“Miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu transplantācijai donora nāves gadījumā drīkst izdarīt, ja Iedzīvotāju reģistrā nav ziņu par mirušā cilvēka aizliegumu izmantot audus un orgānus pēc nāves un ja mirušā cilvēka tuvākie piederīgie līdz audu un orgānu izņemšanas operācijas sākumam nav rakstveidā informējuši ārstniecības iestādi par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto aizliegumu izmantot audus un orgānus pēc nāves. Miruša bērna audus un orgānus aizliegts izņemt transplantācijai, ja to rakstveidā nav atļāvis viens no vecākiem vai aizbildnis."

redakcionāli labojumi

Kārtību, kādā var izdarīt audu un orgānu transplantāciju smadzeņu un bioloģiskās nāves gadījumā, nosaka labklājības ministrs.

Audu un orgānu izņemšana no dzīva donora tiek veikta labklājības ministra noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2002.)

Pēc dzemdībām izdalījušās asinis fizioloģiski pieļaujamās normas robežās un izdalījušos placentu, kas vairs nav cilvēka orgāns, var izmantot labklājības ministra noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2002.)

11

Izslēgt 16. pantu.

Atbalstīt

Miruša cilvēka ķermeņa aizsardzība un cilvēka audu un orgānu izmantošana medicīnā ir valsts funkcija, ko realizē Labklājības ministrija. Jebkurai iestādei vai organizācijai aizliegts nodarboties ar patologanatomisko izmeklēšanu, miruša cilvēka ķermeņa anatomijas studijām, dzīva vai miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu un tālāku izmantošanu bez labklājības

(2001.gada 6.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2002.)

2. Aizstāt 17. un 21.pantā vārdus "Labklājības ministrija" ar vārdiem "Veselības ministrija".

12

Izteikt likumprojekta 2. panta tekstu šādā redakcijā:

Atbalstīt

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2002.)

Izteikt 19.panta tekstu šādā redakcijā:

Atbalstīt

14

Aizstāt 21. pantā vārdus "Labklājības ministrija" ar vārdiem "Veselības ministrija".

Atbalstīt

(2001.gada 6.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2002.)

Personas pasē līdz 2001.gada 31.decembrim izdarītajai atzīmei par personas aizliegumu vai atļauju izmantot sava ķermeņa audus un orgānus pēc nāves ir juridisks spēks, iekams nav saņemta jauna pase vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei nav iesniegts personas rakstveida iesniegums, ar kuru tā aizliedz vai atļauj izmantot savu ķermeni vai ķermeņa audus un orgānus pēc nāves.

15

“Pārejas noteikumā: