I. Kādēļ likums ir vajadzīgs

1. Pašreizējās

situācijas

raksturojums

Sportam ir neatsverama nozīme veselīgas sabiedrības veidošanā, patriotisma jūtu un valstiskas apziņas stiprināšanā. Tas veicina cilvēku fizisko un garīgo attīstību, pasargā sabiedrību no alkohola un narkotisko vielu ietekmes. Viens no valsts sporta politikas galvenajiem uzdevumiem ir kopā ar pašvaldībām realizēt mērķtiecīgu investīciju programmu sporta bāžu attīstībai, radot iespēju ne tikai katram indivīdam nodarboties ar iecienīto sporta veidu, bet arī nodrošināt iespējas rīkot starptautiska līmeņa sacensības, kā arī radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai Eiropas un pasaules čempionātiem, Olimpiskajām spēlēm. Lai šos mērķus sasniegtu, Latvijas Republikas Augstākā Padome 1992. gadā pieņēma lēmumu “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”.

Ar šo lēmumu un grozījumiem šajā lēmumā nacionālās sporta bāzes statuss piešķirts 18 sporta bāzēm, neatkarīgi no tā, kā īpašumā tās atrodas. Turklāt, ir izdarīti arī vairāki grozījumi šajā lēmumā, kas nosaka, kādi kritēriji ir jāievēro nacionālajai sporta bāzei, ja tā tiek privatizēta vai atsavināta. Šī lēmuma 2.3.4. punkts nosaka, ka nacionālās sporta bāzes var privatizēt vai atsavināt, ja tam piekrīt Nacionālā sporta padome, privatizācijas vai atsavināšanas noteikumos paredzot, ka objekta ieguvēja pienākums ir saglabāt attiecīgās sporta bāzes darbības profilu, to ekonomiski un finansiālo garantējot, kā arī paredzot tajos nosacījumus starptautisko un valsts nozīmes sporta sacensību rīkošanai. Ja privatizējamām vai atsavinātajām sporta bāzēm mainās īpašnieks, minētie nosacījumi ir saistoši arī turpmākajiem nacionālās sporta bāzes ieguvējiem.

Olimpiskās kustības popularizēšanai, jaunatnes un augstu sasniegumu sporta attīstības nodrošināšanai, īpaša nozīme ir starptautisku sporta federāciju kritērijiem atbilstošiem sporta kompleksiem un bāzēm.

Lai gan golfs pasaulē ir viena no populārākajām spēlēm un brīvā laika nodarbēm, Latvijā tikai pēdējos gados ir radusies izpratne par šo sporta veidu, kas atklāj ne tikai konkrētā indivīda fiziskos dotumus, bet arī prāta spējas un raksturu. Pasaulē ar golfu nodarbojas vairāk kā 50 miljons cilvēku, Latvijā šis skaits ir daudzas reizes mazāks, taču ar tendenci - ik gadus palielināties. Pēc Baltic Media Facts datiem (2001. gada vasara), pēdējos 12 mēnešos Latvijā golfu bija spēlējuši 11 178 cilvēki, tostarp kopējais šīs spēles interesentu loks sasniedza 48 438. Pārlūkojot vecuma grupas, redzam, ka tieši 15-19 gadus vecu jauniešu vidū golfs ir īpaši populārs, jo no aptaujāto kopskaita (48 438), 27,8% jeb 21 313 cilvēku bija tieši šajā vecumā. Latvijā šobrīd ir tikai viens starptautiskām prasībām atbilstošs golfa laukums – Ozoliņa golfa laukums (Ozo Golf Club) Aplokciemā.

Ņemot vērā mūsu kaimiņvalstu pieredzi (Zviedrijā ar golfu nodarbojas viens miljons cilvēku un tas šobrīd jau ir tautas sports), nav šaubu, ka arī Latvijā golfa spēlei ir labas nākotnes perspektīvas. Turklāt šajā sporta veidā vairāk kā jebkuros citos tiek iemācītas ne tikai patiesības par cilvēka fizioloģiju, bet arī savstarpējo attiecību kultūra, godīgas spēles princips (golfā nav tiesnešu) un elementārā pieklājība. Latvijas Izlglītības sistēma tikai iegūtu, ja kaut neliels priekšstats par golfa spēles būtību un burvību tiktu radīts dažādu mācību programmu ietvaros, kaut vai tikai teorētiskā līmenī.

1999. gada 14.jūlijā tika nodibināta SIA “Golfs&Karti”, kas Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistrā reģistrēta ar reģ. Nr.000345234.

Šīs sabiedrības izveidošanas vienīgais mērķis bija uzcelt Latvijā starptautiskām prasībām atbilstošu golfa laukumu. 2000. gada 2. maijā SIA "Golfs&Karti" noslēdza ar Rīgas domi līgumu, kas paredzēja trīs zemes gabalu nomu Aplokciemā un Mežaparkam pieguļošajā teritorijā līdz 2049. gadam. Līdz 1999. gadam interese par minētajām platībām pilsētā bija nosacīta, jo, lai attīstītu biznesa plānus teritorijā, kas turpat trīsdesmit gadus bija kalpojusi par neformālo atkritumu izgāztuvi, vajadzēja sevišķi lielu iztēli, uzdrīkstēšanos un finansiālos līdzekļus. SIA “Golfs&Karti” piedāvājums Rīgas pilsētai bija izdevīgs, jo ar privātām investīcijām tika likvidēts viens no nesmukākajiem galvaspilsētas vaibstiem.

Sandi Ozoliņu māc bažas, ka šobrīd, kad nomātā zemes teritorija ir savesta ideālā kārtībā, kādam var ienākt prātā mainīt šīs zemes lietošanas mērķi, lauzt noslēgtos zemes nomas līgumus un ka neuzrodas cilvēki, kas vēlētos šajās teritorijās, piemēram, būvēt privātmājas, tas ir iznīcināt Latvijas Republikā vienīgo starptautiskajiem standartiem atbilstošo golfa laukumu. Tas ir viens no argumentiem kādēļ ir nepieciešams Sanda Ozoliņa golfa kompleksam piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu, kas ir garants tā nākotnei un visas Latvijas golfa nākotnei.

Divu gadu celtniecība tika pabeigta 2002. gada maijā, kad Ķīšezera krastā tika atklāts Sanda Ozoliņa golfa komplekss (pasaulē pazīstams ar nosaukumu Ozo Golf Club), kas ir veidots kā sporta sabiedriskā būve.

Realizējot šo projektu SIA “Golfs&Karti” celtniecībā ieguldīja turpat 4 miljonus ASV dolāru, no kuriem ievērojamu daļu sastādīja ieguldījumi pilsētas infrastruktūras attīstībā - atkritumu izgāztuves likvidēšana 60 hektāru apjomā, elektrības transformatora apakšstacijas izbūve, kanalizācijas, ūdensvada un gāzes vadu celtniecība, Ķīšezera krasta sakopšana un nostiprināšana.

Šobrīd golfa laukums ir viena no skaistākajām izklaides vietām Rīgas pilsētas teritorijā un līdz ar tūrisma attīstību, šo skaistumu novērtē arī mūsu ārzemju viesi.

Golfa laukuma darbības pirmajā sezonā šeit notika Latvijas lielākās golfa sacensības – Latvijas čempionāts un Latvian Open, kas izpelnījās pozitīvas atsauksmes gan no pašmāju, gan ārzemju spēlētājiem. Ozo Golf Club 2002. gada vasarā rīkoja arī Latvijas Junioru Golfa Akadēmiju, kas bija labi apmeklēta starp dažāda vecuma un spēlētprasmes jaunajiem sportistiem. 2002. gada augustā Latvijā notika Eiropas “Junior Golf Tour” izšķirošais posms, kurā piedalījās jaunie sportisti no 12 valstīm. Golfa laukumu izmanto Latvijas nacionālās izlases sportisti, lai sagatavotos pasaules un Eiropas čempionātiem. Latvijas golfa federācija kopā ar Ozoliņa golfa laukumu ir izstrādājusi Jaunatnes golfa attīstības programmu, kas šobrīd tiek mērķtiecīgi realizēta.

Ozo Golf Club golfa laukums ir starptautiskam mērogam atbilstoša sporta būve, turklāt vienīgā tāda tipa būve Latvijā. 2003. gadā Ozoliņa golfa laukums tika atzīts par Latvijas Arhitektu savienības rīkotā konkursa “Gada būve Latvijā” uzvarētāju - kā labākais dabas ainavas projekts. Golfa laukuma finansiālais pamats ir privātpersonas Latvijas hokeja izlases aizsarga un Nacionālās hokeja līgas hokejista Sanda Ozoliņa privātie ieguldījumi.

Par Nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu Ozoliņa golfa laukumam iestājas Latvijas golfa federācija, Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Sporta pārvalde.

Izvērtējot šī sporta kompleksa atbilstību nolikumam “Par nacionālās sporta bāzes darbību un finansēšanas kārtību” ir nepieciešams veikt grozījumus LR Augstākās Padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa pieškiršanu”, iekļaujot sarakstā SIA “Golfs&Karti” Sanda Ozoliņa golfa laukuma kompleksu.

2. Likuma projekta būtība

Normatīvā akta būtība ir piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu – SIA “Golfs&Karti” Sanda Ozoliņa golfa laukuma kompleksam Aplokciemā (Rīgas pilsētas teritorija), kurš atbilst starptautisko sporta veidu federāciju prasībām.

II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Ieviešot likumu, tiks radīta iespēja dažādu sociālo grupu pārstāvjiem nodarboties ar sportu. Valstij būs iespēja organizēt starptautiska līmeņa sacensības un piesaistīt tūristus, tādejādi veicinot Latvijas tēla nešanu pasaulē. Likuma pieņemšana dos papildus stimulu ārzemju investīciju piesaistei.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un adminstratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Sports ietaupa to valsts līdzekļu daļu, kas jāizdod veselības aprūpei.

4. Ietekme uz vidi

Golfa laukums ir ekoloģiska rakstura sporta bāze, kas ne tikai respektē vides aizsardzību, bet to kopj, attīsta un veicina. Ozoliņa golfa laukuma apzaļumošanas nolūkos teritorijā papildus iestādādīti vairāk kā 2500 dažādu sugu koki un jaunaudzes.

III. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

Kārtējais gads

Trīs nākamie gadi

Tūkst.Ls

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

-

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

-

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

-

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

-

6. Cita informācija

Ņemot vērā, ka pēc likumprojekta pieņemšanas ir jāveic grozījumi Ministru Kabineta noteikumos Nr.396 “Noteikumi par masu aktīvās atpūtas centru, sporta būvju un to uzturēšanai nepieciešamās zemes neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli”, kas paredz atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem, informējam, ka šobrīd SIA “Golfs&Karti” maksā nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus Ls 19500,- apmērā gadā.

Tomēr jāņem vērā, ka Sanda Ozoliņa golfa laukums ievērojami ietekmē makroekonomisko situāciju kopumā, tas ir, Sanda Ozoliņa golfa laukums ir valsts mēroga tūrisma objekts, kas piesaista lielu tūristu plūsmu, it sevišķi no skandināvijas valstīm, kas savukārt dod iespēju ievērojami palielināt apgrozījumu citām juridiskām personām, kas darbojas apkalpojošā sfērā un kas ir nodokļu maksātājas, tādējādi palielinot to ienākumus un maksājumus budžetā.

Turklāt jāņem vērā, ka Sanda Ozoliņa golfa laukuma celtniecībā ir ieguldīti USD 4000000 (četri miljoni ASV dolāru), kas savukārt ļauj veiksmīgi darboties vienīgajam starptautiskajām prasībām atbilstošajam golfa laukumam Latvijā un dod iespēju SIA “Golfs&Karti” maksāt budžetā pārējos nodokļu maksājumus.

Bez tam, SIA “Golfs&Karti” Rīgas pilsētas infrastruktūrā ir ieguldījis USD 700000 (septiņi simti tūkstoši ASV dolāru), likvidējot patvaļīgi ierīkoto atkritumu izgāstuvi.

IV. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru Kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Pēc likumprojekta pieņemšanas ir jāveic sekojoši grozījumi Ministru Kabineta noteikumos:

1. Grozījumi Ministru Kabineta noteikumos Nr.396 “Noteikumi par masu aktīvās atpūtas centru, sporta būvju un to uzturēšanai nepieciešamās zemes neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli”.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemnšanas datums, nosaukums, publikācija

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe

(atbilst/neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām sabiedriskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Latvijas Olimpisko komiteju, Latvijas golfa federāciju.

2. Kāda ir šo sabiedrisko organizāciju pozīcija

Minētās sabiedriskās organizācijas atbalsta šo likumprojektu un aktīvi piedalījās likuma projekta izstrādes procesā.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.