1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2002. gada 1. jūnijā stājās spēkā Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums. Likums nosaka bezdarbniekiem un darba meklētājiem paredzētos aktīvos nodarbinātības pasākumus un bezdarba samazināšanas preventīvos pasākumus, valsts un pašvaldību kompetenci šo pasākumu īstenošanā, kā arī bezdarbnieka un darba meklētāju statusu, tiesības un pienākumus.

Bezdarbnieku un darba meklētāja atbalsta likuma 10.panta pirmā daļa nosaka tiesības uz bezdarbnieka statusu. Šī panta pirmās daļas 7.punktā ir noteikts, ka tiesības uz bezdarbnieka statusu nav personām, kuras iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai nav pilna laika studējošais augstskolā.

Līdz ar to iepriekš minētā likuma 10.panta pirmās daļas 7.punktā iekļautai personu grupai nav tiesības uz likumā noteiktajām bezdarbnieku tiesībām, lai arī persona strādātu patstāvīgā darbā un viņa darba devējs būtu veicis visas nepieciešamās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Turklāt likums kā vienu no bezdarbnieka statusa zaudēšanas pamatiem nosaka izglītības iegūšanas uzsākšanu klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai pilnu laiku studiju uzsākšanu augstskolā. (12 .panta pirmās daļas 4.punkts).

Pašreiz spēkā esošā Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 10.panta pirmās daļas 7.punkta un 12.panta pirmās daļas 4.punkta redakcija ir pretrunā ar Satversmes 91. un 109.pantu.

Satversmes 109.pants nosaka, ka “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.” Satversmes 109.pantā garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu ir precizētas likumā “Par sociālo drošību”. “Ar šo likumu noteikti sociālās drošības sistēmas veidošanas un darbības principi, kā arī personu galvenās sociālās tiesības un pienākumi, un minētais likums sociālo tiesību jomā uzskatāms par tiesiskā regulējuma ietvarus nosakošu likumu.” (Satversmes tiesas 2002.gada 25.februāra spriedums lietā Nr. 2001-11-0106). Likuma par “Sociālo drošību” 5.panta otrās daļas 2.punkts paredz , ka personai, kura apdrošinājusies sociālās apdrošināšanas institūcijās, ir tiesības uz materiālu nodrošinājumu bezdarba gadījumā. Savukārt, likuma 5. panta trešās daļas 1.punkts nosaka, ka sociālajai apdrošināšanai ir obligāti pakļautas personas, kuras ir nodarbinātas un saņem samaksu par savu darbu. “Tādejādi Satversmes 109.pantā garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu bezdarba gadījumā ir ikvienam darba ņēmējam, kurš šim gadījumam ir ticis obligāti apdrošināts [...].”(Satversmes tiesas 2002.gada 25.februāra spriedums lietā Nr. 2001-11-0106).

Likums “par valsts sociālo apdrošināšanu nosaka valsts sociālās apdrošināšanas vispārīgos principus, kā arī regulē tās finansiālo un organizatorisko struktūru. Šī likuma 5.pants paredz, ka visi 15 gadu vecumu sasnieguši darba ņēmēji ir obligāti pakļauti sociālajai apdrošināšanai. Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6.pants nosaka, ka darba ņēmēji ir sociāli apdrošināmi atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, taču paredz arī izņēmuma gadījumus, kad darba ņēmēji nav pakļauti noteiktajiem apdrošināšanas veidiem. Tomēr attiecībā uz personām, kas iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstskolā, nav paredzēti nekādi izņēmumi. Līdz ar to personas, kas iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstskolā, ir obligāti apdrošinātas bezdarba gadījumam un tām ir Satversmes 109.pantā garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu bezdarba gadījumā.

Turklāt Satversmes 91.pants nosaka, ka “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas”. Līdz ar to ir aizliegta atšķirīga attieksme pret personām, kas atrodas vienādos, pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, ja tai nav objektīva pamata. Šajā gadījumā obligāti sociāli apdrošinātajiem darba ņēmējiem, kas iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstskolā, atšķirībā no citiem obligāti sociāli apdrošinātajiem darba ņēmējiem ir liegtas tiesības uz sociālo nodrošinājumu bezdarba gadījumā, kas nav uzskatāma par objektīvi pamatotu, un tāpēc uzskatāma par diskriminējošu.

2. Tiesību akta projekta būtība

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums neparedz personām, kas iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālas vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstskolā tiesības uz bezdarbnieka statusu un tiesībām.

Likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” paredz, ka personām, kas iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstskolā ir tiesības uz bezdarbnieku statusu un tiesībām.

Likumprojekts novērš pretrunas ar Satversmi un atrisina svarīgu sociāla rakstura problēmu.

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts atrisina svarīgu sociāla rakstura problēmu.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

Rādītāji

Kārtējais gads

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

2004. gada valsts budžetā būs nepieciešami papildus līdzekļi.

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus nepieciešams sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 24 “Par bezdarbnieka statusa piešķiršanas kārtību”.

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst, neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Ar vairākām studentu organizācijām.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Par Likumprojektu ir notikušas diskusijas studentu un jauniešu organizāciju vidū.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta esošā valsts institucionālā mehānisma ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par likuma ieviešanu

Likums tiks publicēts noteiktajā kārtībā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.