I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Šobrīd normatīvajos aktos (Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums, likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”) ir noteikta atšķirīga cenu veidošanās, pārdodot vai privatizējot zemesgabalus.

Pārbaudot zemes kadastrālās vērtības atbilstību tirgus vērtībai tika konstatēts, ka ievērojama atšķirība ir tajos reģionos, kur ir strauja zemes tirgus attīstība (Rīga, Jūrmala). Šī atšķirība rodas tādēļ, ka Valsts zemes dienests tirgus cenas bāzi izmanto datus par pēdējiem 2 gadiem.

Republikas nozīmes pilsētu teritorijā esošās privatizējamās vai pārdodamās valsts zemes kadastrālā vērtība pārsniedz 2/3 no kopējās privatizējamās vai pārdodamās valsts zemes kadastrālās vērtības prognozes.

Ja zemes tirgus vērtība maz atšķiras no kadastrālās vērtības, tad pasūtīt tirgus vērtējumu sertificētam vērtētājam ir finansiāli neizdevīgi, it īpaši mazajiem zemesgabaliem (līdz 1000 latu vērtībā).

Ministru kabinets ar 04.08.2003. rīkojumu Nr.486 apstiprinot “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģiju (pamatnostādnes)" ir lēmis novērst atšķirīgu cenu veidošanos, pārdodot vai privatizējot zemesgabalus, un neapbūvētu zemi, kā arī nekustamā īpašuma sastāvā esošu zemi pārdot tikai par naudu.

Likuma 31.panta trešā un ceturtā daļa ir novecojusi, jo likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” un Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma jaunākas normas nosaka citādu naudas līdzekļu ieskaitīšanas kārtību valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos un budžetos.

Standartizācijas likumā noteiktā kārtībā apstiprināti īpašuma vērtēšanas standarti (LVS 401-0:2002; LVS 401-1:2002; LVS 401-2:2002; LVS 401-3:2002; LVS 401-4:2002;).

2. Normatīvā akta projekta būtība

Projekts paredz, ka privatizējama vai atsavināma zemesgabala cena nosakāma atkarībā no zemesgabala atrašanās vietas (Rīgā un Jūrmalā - atbilstīga tirgus vērtībai, bet pārejā teritorijā - atbilstīga kadastrālajai vērtībai), nosaka, ka neapbūvētu zemesgabalu, privatizācijai vai atsavināšanai nodota nekustamā īpašuma objektu sastāvā esošu zemi pēc 2003.gada 31.decembra privatizēt (atsavināt) par naudu.

Projektā precizēts Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma nosaukums.

3. Cita informācija

 Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi 

 Normatīvā akta projekts šo jomu

neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu  

Normatīvā akta projekts šo jomu

neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums  

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi 

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija 

 Palielināsies valsts un pašvaldību zemes pārdošanas ieņēmumus, kurus varēs izmantot tautsaimniecības attīstības veicināšanai.

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos  

Ieņēmumi var palielināties. 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos  

Izmaiņas budžeta izdevumos nerada

3. Finansiālā ietekme  

 Nav

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai   

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins  

 Detalizētu finansiālo pamatojumu nav iespējams sniegt, jo tas ir atkarīgs no ikreizējiem Ministru kabineta un pašvaldību lēmumiem par zemesgabalu un nekustamā īpašuma nodošanu privatizācijai un atsavināšanai. 

6. Cita informācija 

Valsts budžetā tiek ieskaitīti ieņēmumi no zemes pārdošanas Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, bet valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos, ja zemi privatizē.

Projekts var palielināt valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumus, jo neapbūvētus zemesgabalus un nekustamā īpašuma sastāvā esošo zemi pārdos tikai par naudu, mazāki būs kopējie atsavināšanas izdevumi (nosakot tirgus cenu tikai Rīgā un Jūrmalā), kā arī var palielināties iemaksas valsts un pašvaldību privatizācijas fondos, jo Rīgā un Jūrmalā zemes tirgus cena var būt lielāka par kadastrālo vērtību.

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt. 

Nav.

2. Cita informācija  

 Nav

  V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību  

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju  

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. 

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija 

 Nav

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas 

 Nav

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)  

 Nav

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis 

Informēšana notiek ar sabiedrības saziņas līdzekļu starpniecību. Informācija iegūstama arī tīklā "Internet" Ministru kabineta mājas lapā. Viedoklis nav saņemts

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem 

 Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija 

 Nav

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

Jaunas valsts vai pašvaldību institūcijas netiks radītas.

Normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā spēkā stāšanās.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”. Tiks publicēta Ekonomikas ministrijas preses relīze par likumu.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Cita informācija 

 Nav

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli

atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

K.Gerhards

M.Līdumniece

J.Eglītis

K.Lore