Teksts

Likumprojekts

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā

Izdarīt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

papildināt 1.punktu pēc vārda "kapitālsabiedrībā" ar vārdiem "valsts vai pašvaldības un citas personas kopīpašuma izveidošana";

izteikt 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"6) nosacītā cena – nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem;

7) pārdošana par brīvu cenu – mantas pārdošana par atsavinātāja noteiktu cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu, vai par zemes kadastrālo vērtību šā likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajos gadījumos;";

papildināt pantu ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

"12) atsavināšanas ierosinājums – šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas iesniegums, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma sagatavošanu atsavināšanai;

13) atkārtots atsavināšanas iesniegums – šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas iesniegums, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā, ja to šajā likumā noteiktajos gadījumos persona iesniedz pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu vai pašvaldība pieņēmusi lēmumu par nekustamā īpašuma pārdošanu."

2. Papildināt 3.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) izveidojot valsts vai pašvaldības un citas personas kopīpašumu."

3. Papildināt 5.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Atļauju veidot kopīpašumu ar citu personu attiecībā uz valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets, bet attiecībā uz pašvaldības nekustamo īpašumu – attiecīgā dome (padome)."

4. Papildināt 9.panta pirmo daļu ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā".

5. Izteikt 11.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama pārskatāmā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma."

6. 37.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona. Ja apbūvēti zemesgabali ārpus Rīgas un Jūrmalas pilsētas teritorijas tiek pārdoti šā likuma 4.panta ceturtās daļas 3., 4., 7. un 8.punktā minētajām personām, pārdošanas cenu nosaka ne mazāku par zemes kadastrālo vērtību. Visos pārējos gadījumos pārdošanas cena saskaņā ar šā likuma 8.pantu tiek noteikta ne mazāka par nosacīto cenu;";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta otrā un trešā daļa nav attiecināma uz gadījumiem, ja tiek atsavināti valsts zemesgabali šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām, izņemot gadījumus, ja saskaņā ar likumu tiek rīkota izsole."

7. Papildināt 47.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

"Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

8. Papildināt pārejas noteikumu 2.punkta pirmo apakšpunktu ar šāda satura tekstu:

"bet gadījumos, kad īpašuma kompensācijas sertifikātus var izmantot pēc 2004.gada 31.decembra, atsavināšanas noteikumos norāda arī līguma slēgšanas termiņu un pirms līguma slēgšanas veicamo maksājumu termiņu;".

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 2.1, 2.2, 2.3, 2.4, 2.5 un 2.6 punktu šādā redakcijā:

"2.1 Šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas valsts vai pašvaldības zemes atsavināšanas ierosinājumu un atkārtotu atsavināšanas iesniegumu var iesniegt noteiktā kārtībā līdz 2004.gada 31.decembrim un izmantot par maksāšanas līdzekli īpašuma kompensācijas sertifikātus.

2.2 Ja šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona noteiktā kārtībā ir iesniegusi valsts vai pašvaldības zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, bet pēc atsavināšanas noteikumu saņemšanas noteiktajā termiņā nav izmantojusi savas pirmpirkuma tiesības, tad gadījumā, ja tiek iesniegts atkārtots atsavināšanas iesniegums, tas tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā atkārtotā atsavināšanas iesnieguma reģistrācijas dienā valsts vai pašvaldības institūcijā.

2.3 Ja šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona noteiktā kārtībā ir iesniegusi zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, bet sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu par atļauju pārdot attiecīgo zemesgabalu, valsts vai pašvaldības institūcijā nav izstrādāti zemesgabala atsavināšanas noteikumi, jo persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, nav noslēgusi zemesgabala nomas līgumu vai nav iesniegusi institūcijas pieprasītos un normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, iesniegtais zemesgabala atsavināšanas ierosinājums zaudē spēku. Ja persona, kurai ir tiesības uz pirmpirkumu, novērš minētos šķēršļus un iesniedz atkārtotu atsavināšanas iesniegumu, tas tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā atkārtotā atsavināšanas iesnieguma reģistrācijas dienā valsts vai pašvaldības institūcijā.

2.4 Ja pēc apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas un reģistrācijas valsts vai pašvaldības institūcijā mainās uz zemesgabala esošā īpašuma objekta īpašnieks, zemesgabals tiek atsavināts tikai tādā gadījumā, ja no objekta jaunā īpašnieka saņemts šā zemesgabala atkārtots atsavināšanas iesniegums. Minētais iesniegums tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā atsavināšanas iesnieguma reģistrācijas dienā valsts vai pašvaldības institūcijā, izņemot gadījumu, ja atsavināšanas iesniegumu iesniedz mantinieks.

2.5 Ja pēc apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas un reģistrācijas valsts vai pašvaldības institūcijā uz zemesgabala esošais objekts kļūst par kopīpašumu, zemesgabals tiek atsavināts tikai tādā gadījumā, ja arī no kopīpašniekiem saņemti ierosinājumi atsavināt zemesgabala domājamo daļu samērīgi tiem piederošai ēkas (būves) daļai. Šie ierosinājumi, kā arī atkārtotie atsavināšanas iesniegumi, kurus kopīpašnieks iesniedz pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu par attiecīgā zemesgabala atsavināšanu, tiek izskatīti un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā atsavināšanas ierosinājumu un atkārtoto atsavināšanas iesniegumu reģistrācijas dienā valsts vai pašvaldības institūcijā.

2.6 Ja pēc Ministru kabineta rīkojuma izdošanas vai pašvaldības lēmuma pieņemšanas par zemesgabala pārdošanu un atsavināšanas noteikumu nosūtīšanas personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, stājas spēkā normatīvie akti, kuros noteikta citāda atsavināšanas kārtība vai maksāšanas līdzekļu attiecība, attiecīgā valsts vai pašvaldības zemesgabala atsavināšana ir pabeidzama un pirkuma līgums ir noslēdzams atsavināšanas noteikumos paredzētajā kārtībā."

Ekonomikas ministrs

J.Lujāns

Likumprojekta

„Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā"

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	2003.gada 4.augustā Ministru kabinets izdevis rīkojumu nr.486 „Par Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģiju (pamatnostādnēm)”, ar kuru paredzēts: 1) atcelt sertifikātu (privatizācijas, t.sk., īpašuma kompensācijas) izmantošanas termiņu, pēc kura tiktu anulēti neizmantotie sertifikāti. Uz 2003.gada 1.septembri valstī piešķirti 111,45 milj. sertifikāti, t.sk., 7,57 milj. īpašuma kompensācijas sertifikāti. Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā izmantoti 99,76 milj. sertifikātu jeb 89,5% no piešķirtajiem privatizācijas sertifikātiem, t.sk., 6,57 milj. īpašuma kompensācijas sertifikātu; 2) noteikt atsavināšanas ierosinājumu iesniegšanas beigu termiņus, kuru iesniedzēji saglabās tiesības izmantot privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli valsts un pašvaldību mantas atsavināšanā; 3) grozīt zemes cenas noteikšanas kārtību. Ministru kabineta 07.10.2003. sēdē (protokols nr.53, 13§) ir akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” (TA-2167), kas paredz mainīt sertifikātu izmantošanas kārtību. Pārbaudot izlases veidā zemes kadastrālās vērtības atbilstību tirgus vērtībai, tika konstatēts, ka ievērojama atšķirība ir sastopama tikai tajos reģionos, kur ir strauja zemes tirgus attīstība (Rīga, Jūrmala). Šī atšķirība rodas tādēļ, ka Valsts zemes dienests tirgus cenas bāzei izmanto datus par pēdējiem 2 gadiem. Ja zemes tirgus vērtība maz atšķiras no kadastrālās vērtības, tad pasūtīt tirgus vērtējumu sertificētam vērtētājam ir finansiāli neizdevīgi, it īpaši mazajiem zemesgabaliem (līdz 1000 latu vērtībā). Likumā nav noteikta kārtība, kādā nosaka atsavināšanas izdevumu normatīvu, kā arī paredzēta iespēja atsavināt mantu, veidojot kopīpašumu ar citu personu, piemēram, sadalot dzīvojamo māju dzīvokļu īpašumos, kurus pēc tam pārdod, vai, piešķirot domājamās daļas neatdalāmo ieguldījumu vērtībā nomniekam, ar kuru tiek lauzts nomas līgums. Standartizācijas likumā noteiktā kārtībā apstiprināti īpašuma vērtēšanas standarti (LVS 401-0:2002; LVS 401-1:2002; LVS 401-2:2002; LVS 401-3:2002; LVS 401-4:2002).
2. Normatīvā akta projekta būtība	Projekts paredz grozījumus likumā, kas nodrošinās Ministru kabinetā apstiprināto Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģijas pamatnostādņu īstenošanu: maksājumi par valsts un pašvaldību mantu izdarāmi latos un privatizācijas sertifikātos (ja tas ir paredzēts lēmumā par mantas atsavināšanu) atsavināšanas noteikumos paredzētajos termiņos; nosaka tiesības izmantot īpašuma kompensācijas sertifikātus zemes privatizācijā; valsts un pašvaldības zemes atsavināšanas ierosinājumus pieņemt līdz 2004.gada 31.decembrim; cena tiek noteikta no zemesgabala atrašanās vietas. Likumprojekts paredz papildināt zemes atsavināšanas ierosinājumu izskatīšanas kārtību, kā arī atsavināšanas un tās izdevumu normatīvu noteikšanas un informācijas par izsoli sniegšanas kārtību. Projektā precizēti termini “atsavināšana” un “nosacītā cena”.
3. Cita informācija	Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvā akta projekts veicinās uzņēmējdarbību, dodot iespēju izmantot privatizācijas sertifikātus zemes un citu valsts un pašvaldību īpašuma objektu atsavināšanā pēc 2003.gada 31.decembra.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Likumprojekts palielinās valsts un pašvaldību zemes pārdošanas ieņēmumus, kurus varēs izmantot tautsaimniecības attīstības veicināšanai.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem*
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumi palielināsies, jo pēc privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigām, valsts un pašvaldību mantu atsavinās par naudu šajā likumā noteiktā kārtībā.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Izmaiņas budžeta izdevumos nerada.
3. Finansiālā ietekme	Projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšana	Nav nepieciešami.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Ieņēmumu palielinājuma apjomu nav iespējams pat aptuveni aprēķināt, jo tas ir atkarīgs no saņemtajiem zemes atsavināšanas ierosinājumiem, kā arī no valsts un pašvaldību mantas tirgus vērtības pieauguma dinamikas pēc 2004.gada 31.decembra, kad valsts un pašvaldību mantu likumā noteiktajos gadījumos atsavinās tikai par naudu.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Jāgroza Ministru kabineta noteikumi par Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma piemērošanu.

2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri

5. Cita informācija			Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Viedoklis nav saņemts.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšana notiek ar sabiedrības saziņas līdzekļu starpniecību. Informācija iegūstama arī tīklā „Internet” Ministru kabineta mājas lapā. Viedoklis nav saņemts.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas institūcijas netiek radītas, kā arī netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā „Latvijas Vēstnesī” un „Latvijas Republikas Saeimas un ministru Kabineta Ziņotājā”, kā arī publicētas Ekonomikas ministrijas preses relīzes par likumu.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Normatīvais akts tiesisko attiecību modelī (administratīvi tiesiskās attiecības) izmaiņas neradīs.
4. Cita informācija	Nav

Ministrs J.Lujāns

Ekonomikas ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītājs	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

J.Lujāns	K.Gerhards	M.Līdumniece	J.Eglītis	K.Lore

17.10.2003.

998

A.Plociņš

7013149, andris.plocins@em.gov.lv