Statūti latviešu valodā

Statūti latviešu valodā

Statūti angļu valodā

Anotācija

 

 

Likumprojekts

Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtiem

1.pants. Pasaules Tūrisma organizācijas statūti (turpmāk – Statūti) ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti.

2.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu ir izsludināmi Statūti angļu valodā un to tulkojums latviešu valodā.

3.pants.  Statūtos paredzēto saistību izpildi koordinē Ekonomikas ministrija.

 

 

 

 

Ekonomikas ministrs

J.Lujāns

 

 

 

PASAULES TŪRISMA ORGANIZĀCIJAS

STATŪTI

 

Dibināšana

1.pants

Līdz ar šo tiek nodibināta Pasaules Tūrisma organizācija, te un turpmāk saukta par “Organizāciju“, starptautiska organizācija ar starpvaldību raksturu, kas izveidojusies, pārveidojoties Starptautiskajai oficiālo ceļojumu organizāciju ūnijai (SOCOŪ).

Galvenā mītne

2.pants

Organizācijas galveno mītni nosaka un jebkurā laikā var mainīt ar Ģenerālās asamblejas lēmumu.

Mērķi

3.pants

1. Organizācijas galvenais mērķis ir tūrisma veicināšana un attīstība, lai veicinātu ekonomisko attīstību, starptautisko sapratni, mieru, uzplaukumu un visu vispārējo cilvēktiesību un pamatbrīvību cienīšanu un ievērošanu neatkarīgi no rases, dzimuma, valodas vai reliģijas. Organizācija veic atbilstošas aktivitātes šī mērķa sasniegšanai.

2. Šī mērķa sasniegšanā Organizācija pievērš īpašu uzmanību jaunattīstības valstu interesēm tūrisma jomā.

3. Lai pildītu tās centrālo lomu tūrisma jomā, Organizācija dibina un uztur efektīvu sadarbību ar attiecīgajām Apvienoto nāciju organizācijas institūcijām un tās speciālajām aģentūrām. Šai sakarā Organizācija uztur kooperatīvas attiecības un piedalās Apvienoto nāciju organizācijas Attīstības programmā kā partneris un izpildaģentūra.

Dalība

4.pants

Organizācijā ir:

(a) īstenie biedri

(b) asociētie biedri

(c) piesaistītie biedri

5. pants

1. Pilntiesīga dalība Organizācijā ir iespējama visām suverēnajām valstīm.

2. Valstīm, kuru nacionālās tūrisma organizācijas ir SOCOŪ pilntiesīgie biedri laikā, kad šos statūtus pieņem SOCOŪ Ārkārtas Ģenerālā asambleja, ir tiesības kļūt par Organizācijas īstenajiem biedriem bez balsošanas, oficiāli deklarējot, ka tās pieņem Organizācijas statūtus un akceptē dalības pienākumus.

3. Citas valstis var kļūt par Organizācijas īstenajiem biedriem, ja to kandidatūras Ģenerālajā asamblejā atbalsta divas trešdaļas no klātesošajiem īstenajiem biedriem un tie sastāda Organizācijas īsteno biedru vairākumu.

6.pants

1. Asociētā dalība Organizācijā iespējama visām tām teritorijām vai teritoriju grupām, kuras neatbild par to ārējām attiecībām.

2. Teritorijām vai teritoriju grupām, kuru nacionālās tūrisma organizācijas ir SOCOŪ īstenie biedri laikā, kad šos statūtus pieņem SOCOŪ Ārkārtas Ģenerālā asambleja, ir tiesības kļūt par Organizācijas īstenajiem biedriem bez balsošanas, ja valsts, kura uzņemas atbildību par to ārējām attiecībām, atzīst to dalību un deklarē to vārdā, ka šīs teritorijas vai teritoriju grupas pieņem Organizācijas statūtus un akceptē dalības pienākumus.

3. Teritorijas vai teritoriju grupas var kļūt par organizācijas asociētajiem biedriem, ja to kandidatūras ir iepriekš atbalstītas no tās valsts puses, kura uzņemas atbildību par to ārējām attiecībām un deklarē to vārdā, ka šīs teritorijas vai teritoriju grupas pieņem Organizācijas statūtus un akceptē dalības pienākumus. Šādas kandidatūras Asamblejā ir jāatbalsta divām trešdaļām no klātesošajiem īstenajiem biedriem, ja tie sastāda organizācijas īsteno biedru vairākumu.

4. Kad Organizācijas asociētais biedrs sāk atbildēt par savām ārējām attiecībām, šis asociētais biedrs var kļūt par Organizācijas īsteno biedru, oficiāli deklarējot rakstiskā veidā ģenerālsekretāram, ka tas pieņem Organizācijas statūtus un akceptē dalības pienākumus.

7.pants

1. Piesaistītā dalība Organizācijā ir iespējama gan valstiskajām, gan nevalstiskajām starptautiskajām institūcijām, kurām ir īpaša interese par tūrismu, un komerciālām organizācijām un asociācijām, kuru aktivitātes ir saistītas ar Organizācijas mērķiem vai ir tās kompetencē.

2. SOCOŪ asociētajiem biedriem laikā, kad šos statūtus pieņem SOCOŪ Ārkārtas Ģenerālā asambleja, ir tiesības kļūt par Organizācijas piesaistītajiem biedriem bez balsošanas, deklarējot, ka tās akceptē piesaistītās dalības pienākumus.

3. Citas starptautiskās institūcijas, gan valstiskās, gan nevalstiskās, kurām ir īpaša interese par tūrismu, var kļūt par Organizācijas piesaistītajiem biedriem, iesniedzot rakstisku pieprasījumu Ģenerālsekretāram un saņemot atbalstu Asamblejā no divām trešdaļām klātesošo un balsojošo īsteno biedru, ja tie sastāda Organizācijas īsteno biedru vairākumu.

4. Komerciālas organizācijas vai asociācijas, kuru intereses definētas augstākminētajā 1.paragrāfā, var kļūt par Organizācijas piesaistītajiem biedriem, ja to dalības pieprasījumi ir iesniegti rakstiskā formā ģenerālsekretāram un tos apstiprinājusi valsts, kurā atrodas kandidātu galvenās mītnes. Šādas kandidatūras Asamblejā ir jāatbalsta divām trešdaļām no klātesošajiem un balsojošajiem īstenajiem biedriem, ja tie sastāda organizācijas īsteno biedru vairākumu.

5. Var tikt nodibināta Piesaistīto biedru komiteja, kura izstrādā savus noteikumus un iesniedz tos Ģenerālajai asamblejai apstiprināšanai. Komitejas pārstāvji var piedalīties Organizācijas sanāksmēs. Komiteja var prasīt šo sanāksmju dienaskārtībās iekļaut atsevišķus jautājumus. Tā var arī izstrādāt rekomendācijas sanāksmēm.

6. Piesaistītie biedri var piedalīties Organizācijas aktivitātēs individuāli vai apvienojušies Piesaistīto biedru komitejā.

Institūcijas

8.pants

1. Organizācijas institūcijas ir:

(a) Ģenerālā asambleja, te un turpmāk saukta par Asambleju;

(b) Izpildpadome, te un turpmāk saukta par Padomi;

(c) Sekretariāts.

2. Asamblejas un Padomes sanāksmes notiek Organizācijas galvenajā mītnē, ja vien attiecīgās institūcijas nelemj citādi.

Ģenerālā asambleja

9.punkts

1. Asambleja ir Organizācijas augstākais orgāns un to sastāda delegāti, kuri pārstāv īstenos biedrus.

2. Katrā Asamblejas sesijā katru pilntiesīgo un asociēto biedru pārstāv ne vairāk kā pieci delegāti, viens no kuriem ir delegācijas vadītājs.

3. Piesaistīto biedru komiteja var norīkot līdz trīs novērotājiem, un katrs piesaistītais biedrs var norīkot vienu novērotāju, kas var piedalīties Asamblejas darbā.

10.pants

Asamblejas sesija notiek reizi divos gados un ārkārtas sesija – pēc nepieciešamības. Ārkārtas sesiju var sasaukt pēc Padomes vai Organizācijas pilntiesīgo biedru vairākuma prasības.

11.pants

Asambleja pieņem pati savus procedūru noteikumus.

12.pants

Asambleja var izskatīt jebkuru jautājumu un izteikt rekomendācijas par visu, kas ir Organizācijas kompetencē. Tās funkcijas, izņemot šajos statūtos citur minētās, ir:

(a) ievēlēt prezidentu un viceprezidentu;

(b) ievēlēt Padomes locekļus;

(c) iecelt ģenerālsekretāru pēc Padomes rekomendācijas;

(d) apstiprināt Organizācijas Finansu noteikumus (nolikumu);

(e) izstrādāt vispārējās vadlīnijas Organizācijas administrēšanai;

(f) apstiprināt Personāla noteikumus (nolikumu), kuri piemērojami Sekretariāta personālam;

(g) ievēlēt auditorus pēc padomes rekomendācijas;

(h) apstiprināt vispārējo Organizācijas darba programmu;

(i) uzraudzīt Organizācijas finansu politiku un pārskatīt, un apstiprināt budžetu;

(j) dibināt tehniskas vai reģionālas institūcijas, kuras var būt nepieciešamas;

(k) izskatīt un apstiprināt ziņojumus par Organizācijas un tās institūciju aktivitātēm un spert nepieciešamos soļus, lai atrisinātu tajos minētos jautājumus;

(l) apstiprināt vai pilnvarot apstiprināt vienošanos noslēgšanu ar valdībām un starptautiskajām organizācijām;

(m) apstiprināt vai pilnvarot apstiprināt vienošanos noslēgšanu ar privātajām organizācijām vai privātajām institūcijām;

(n) sagatavot un rekomendēt starptautiskas vienošanās par jebkuru jautājumu, kas ietilpst Organizācijas kompetencē;

(o) lemt saskaņā ar šiem statūtiem par jaunu biedru uzņemšanu.

13.pants

1. Asambleja ievēl tās prezidentu un viceprezidentu katras sesijas sākumā.

2. Prezidents vada Asambleju un veic pienākumus, kuri viņam uzticēti.

3. Prezidents pārstāv Asambleju sesijas laikā.

4. Prezidents pārstāv Asambleju viņa prezidentūras termiņa laikā visos gadījumos, kad tāda pārstāvēšana ir nepieciešama.

Izpildpadome

14.pants

1. Padome sastāv no īstenajiem biedriem, kurus ievēl Asambleja pēc aprēķina – viens loceklis no katriem pieciem biedriem, saskaņā ar procedūru noteikumiem, ko izstrādājusi Asambleja, lai panāktu godīgu un taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu.

2. Viens asociētais biedrs, ko izvēlējuši Organizācijas asociētie biedri, var piedalīties Padomes darbā bez balsstiesībām.

15.pants

Ievēlēto biedru termiņš ir četri gadi, izņemot to pirmās Padomes pusi locekļu, kuru termiņi saskaņā ar izlozi ir divi gadi. Puses Padomes locekļu vēlēšanas notiek ik pēc diviem gadiem.

16.pants

Padome tiekas vismaz divreiz gadā.

17.pants

Padome ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās ievēlētajiem locekļiem uz vienu gadu.

18.pants

Padome pieņem savus procedūru noteikumus (kārtības rullis).

19.pants

Padomes funkcijas, izņemot tās, kuras tai piešķirtas kādā citā šo statūtu vietā, ir:

(a) veikt visus nepieciešamos pasākumus, konsultējoties ar ģenerālsekretāru, lai īstenotu Asamblejas lēmumus un rekomendācijas un pēc tam ziņotu Asamblejai;

(b) saņemt no ģenerālsekretāra ziņojumus par Organizācijas aktivitātēm;

(c ) iesniegt priekšlikumus Asamblejai;

(d) izskatīt ģenerālsekretāra sagatavoto Organizācijas darba vispārējo programmu, pirms tās iesniegšanas Asamblejai;

(e) iesniegt Asamblejai ziņojumus un rekomendācijas par Organizācijas rēķiniem un budžeta aplēsēm;

(f) izveidot palīginstitūcijas, kuras var būt nepieciešamas tās aktivitātēm;

(g) veikt visas citas funkcijas, kuras tai varētu uzticēt Asambleja.

20.pants

Starp Asamblejas sesijām un gadījumos, ja statūtos nav noteikts citādi, Padome pieņem tādus administratīvos un tehniskos lēmumus, kādi var būt nepieciešami Organizācijas funkciju un finanšu resursu ietvaros, un ziņo par pieņemtajiem lēmumiem Asamblejai tās nākošajā sesijā, lai saņemtu akceptu.

 

Sekretariāts

21.pants

Sekretariāts sastāv no ģenerālsekretāra un tāda personāla, kāds Organizācijai var būt vajadzīgs.

22. pants

Ģenerālsekretāru ieceļ divas trešdaļas pilntiesīgo Asamblejā klātesošo un balsojošo biedru pēc Padomes rekomendācijas uz četru gadu termiņu. Termiņu skaits nav ierobežots.

23.pants

1. Ģenerālsekretārs ir atbildīgs Asamblejas un Padomes priekšā.

2. Ģenerālsekretārs īsteno Asamblejas un Padomes norādījumus. Viņš iesniedz Padomei ziņojumus par Organizācijas aktivitātēm, tās rēķiniem un Organizācijas darba vispārējās programmas un budžeta projektus.

3. Ģenerālsekretārs nodrošina Organizācijas tiesisko reprezentāciju.

24.pants

1. Ģenerālsekretārs ieceļ Sekretariāta personālu saskaņā ar Personāla noteikumiem, ko pieņēmusi Asambleja.

2. Organizācijas personāls ir padots ģenerālsekretāram.

3. Galvenais apsvērums, atlasot personālu un nosakot darba apstākļus, ir nepieciešamība nodrošināt augstākos efektivitātes, profesionālās kompetences un godprātības standartus. Svarīgi, lai personāls tiktu atlasīts uz tik plašas ģeogrāfiskās bāzes, cik vien iespējams.

4. Veicot savus pienākumus, ģenerālsekretārs un personāls nemeklē un neuzklausa instrukcijas no kādas valdības vai citas iestādes, kas nepieder pie Organizācijas. Viņiem jāatturas no jebkuras darbības, kas varētu mest ēnu uz viņu starptautisko ierēdņu amatu, atbildīgu tikai Organizācijas priekšā.

Budžets un izdevumi

25.pants

1. Organizācijas budžetu, kas nodrošina tās administratīvās funkcijas un darba vispārējo programmu, finansē no īsteno, asociēto un piesaistīto biedru iemaksām atbilstoši novērtējuma skalai, ko pieņēmusi Asambleja, un no citiem iespējamiem Organizācijas ieņēmumu avotiem saskaņā ar Finansu noteikumiem, kuri ir pievienoti šiem statūtiem un veido to neatņemamu sastāvdaļu.

2. Budžetu, ko sagatavojis ģenerālsekretārs, Padome iesniedz Asamblejai izskatīšanai un pieņemšanai.

26.pants

1. Organizācijas rēķinus pārbauda divi auditori, kurus ievēl Asambleja pēc Padomes rekomendācijas uz divu gadu periodu. Auditorus var ievēlēt atkārtoti.

2. Auditori papildus rēķinu pārbaudei var veikt pārbaudes, kādas uzskata par vajadzīgām attiecībā uz finanšu procedūru un vadības efektivitāti, grāmatvedības sistēmu, iekšējo finanšu kontroli un, kopumā, administratīvās rīcības finansiālajām sekām.

Kvorums

27.pants

1. Ir nepieciešama vairākuma īsteno biedru klātbūtne, lai veidotu kvorumu Asamblejas sanāksmēs.

2. Ir nepieciešama vairākuma Padomes īsteno biedru klātbūtne, lai veidotu kvorumu Padomes sanāksmēs.

Balsošana

28.pants

Katram īstenajam biedram tiek piešķirta viena balss.

29.pants

1. Ja vien citi šo Statūti noteikumi nenosaka citādi, Asambleja pieņem lēmumus par visiem jautājumiem ar vienkāršu klātesošo un balsojošo īsteno biedru vairākumu.

2. Divu trešdaļu klātesošo un balsojošo īsteno biedru vairākuma balsojums ir nepieciešams, lai pieņemtu lēmumus, kuri attiecas uz biedru budžeta un finanšu saistībām, Organizācijas galvenās mītnes atrašanās vietu un citiem jautājumiem, kurus Asamblejā klātesošo un balsojošo īsteno biedru vienkāršs vairākums uzskata par īpaši svarīgiem.

30.pants

Padome pieņem lēmumus ar vienkāršu klātesošo un balsojošo biedru vairākumu, izņemot par budžeta un finanšu priekšlikumiem, kurus pieņem ar divu trešdaļu klātesošo un balsojošo biedru vairākumu.

Juridiskais statuss, privilēģijas un imunitāte

31.pants

Organizācija ir juridiska persona.

32.pants

Organizācija dalībvalstu teritorijās bauda privilēģijas un imunitāti, kas nepieciešami tās funkciju izpildei. Šādas privilēģijas un imunitāte var tikt noteikta ar līgumiem, ko noslēdz Organizācija.

Grozījumi

33.pants

1. Visus ierosinātos grozījumus šajos Statūtos vai to Pielikumā iesniedz ģenerālsekretāram, kurš tos izplata īstenajiem biedriem vismaz sešus mēnešus pirms tie tiek nodotas izskatīšanai Asamblejā.

2. Grozījumus Asambleja pieņem ar divu trešdaļu klātesošo un balsojošo īsteno biedru vairākumu.

3. Grozījumi stājas spēkā un kļūst saistoši visiem biedriem, kad divas trešdaļas dalībvalstu ir paziņojušas Depozitārajai valdībai, ka tās pieņem šādus grozījumus.

Dalības pārtraukšana

34.pants

1. Ja Asambleja atklāj, ka kāds biedrs īsteno politiku, kas ir pretrunā ar Organizācijas galveno mērķi, kāds minēts šo Statūtu 3.pantā, Asambleja var ar rezolūciju, ko pieņēmis divu trešdaļu klātesošo un balsojošo īsteno biedru vairākums, pārtraukt tādam biedram dalības tiesību izpildi un privilēģiju baudīšanu.

2. Šī pārtraukšana paliek spēkā, kamēr šādas politikas maiņu neatzīst Asambleja.

Dalības atsaukšana

35.pants

1. Katrs īstenais biedrs var atsaukt dalību no Organizācijas pēc tam, kad ir pagājis viens gads pēc rakstiska paziņojuma iesniegšanas Depozitārajai valdībai.

2. Katrs asociētais biedrs var atsaukt dalību no Organizācijas ar tādiem pašiem paziņošanas noteikumiem, ja Depozitārā valdība ir saņēmusi rakstisku paziņojumu no īstenā biedra, kas atbild par šā asociētā biedra ārējām attiecībām.

3. Piesaistītais biedrs var atsaukt dalību no Organizācijas pēc tam, kad ir pagājis viens gads pēc rakstiska paziņojuma iesniegšanas ģenerālsekretāram.

Stāšanās spēkā

36.pants

Šie Statūti stājas spēkā viens simts divdesmit dienas pēc tam, kad piecdesmit viena valsts, kuru oficiālās tūrisma organizācijas ir SOCOŪ īstenie biedri šo Statūtu pieņemšanas brīdī, ir oficiāli paziņojušas pagaidu Depozitārijam, ka tās pieņem šos Statūtus un piekrīt dalības saistībām.

 

 

 

 

 

 

Depozitārijs

37.pants

1. Šos Statūtus un visas deklarācijas, kurās izteikta piekrišana dalības saistībām, pagaidām nodod glabāšanā Šveices valdībai.

2. Šveices valdība paziņo visām valstīm, kurām ir tiesības saņemt šādu paziņojumu, par šādu deklarāciju saņemšanu un par šo Statūtu spēkā stāšanās datumu.

Interpretācija un valodas

38.pants

Organizācijas oficiālās valodas ir angļu, franču, krievu un spāņu.

39.pants

Šo Statūtu angļu, franču, krievu un spāņu teksti jāuzskata par vienādi autentiskiem.

Pārejas nosacījumi

Galvenā mītne pagaidām atrodas Ženēvā, Šveicē, līdz Ģenerālās asamblejas lēmumam, kā noteikts 2.pantā.

41.pants

Viens simts astoņdesmit dienu perioda laikā, pēc tam, kad šie Statūti ir stājušies spēkā, valstīm, kas ir Apvienoto nāciju organizācijas, specializētu aģentūru, Starptautiskās atomenerģijas aģentūras locekles vai parakstījušas Starptautiskās tiesas Statūtus, ir tiesības kļūt par Organizācijas īstenajiem biedriem bez balsošanas prasības, oficiāli deklarējot, ka tās pieņem Organizācijas Statūtus un piekrīt dalības saistībām.

42.pants

Nākamā gada laikā pēc šo Statūtu stāšanās spēkā, valstis, kuru nacionālās tūrisma organizācijas bija SOCOŪ biedri šo Statūtu pieņemšanas brīdī un kuras ir pieņēmušas šos Statūtus, var piedalīties organizācijas aktivitātēs ar īsteno biedru tiesībām un saistībām.

 

 

43.pants

Nākamā gada laikā pēc šo Statūtu stāšanās spēkā, teritorijas vai teritoriju grupas, kas neatbild par savām ārējām attiecībām, bet kuru tūrisma organizācijas bija SOCOŪ īstenie biedri un kurām tāpēc ir tiesības uz asociēto dalību un kuras ir pieņēmušas šos Statūtus, kas jāapstiprina valstij, kura uzņemas atbildību par to ārējām attiecībām, var piedalīties Organizācijas aktivitātēs ar asociēto biedru tiesībām un saistībām.

44.pants

Kad šie Statūti stājas spēkā, SOCOŪ tiesības un saistības tiek nodotas Organizācijai.

45.pants

SOCOŪ ģenerālsekretārs laikā, kad šie Statūti stājas spēkā, darbojas kā Organizācijas ģenerālsekretārs līdz laikam, kad Asambleja ievēlēs Organizācijas ģenerālsekretāru.

Mehiko, 1970.gada 27.septembrī.

* * * * * * * * * *

Šo Statūtu teksts ir tieša kopija no teksta, kura autentiskumu ar saviem parakstiem apstiprinājuši Ārkārtas Ģenerālās asamblejas prezidents, Starptautiskās oficiālo ceļojumu organizāciju ūnijas prezidents un Starptautiskās oficiālo ceļojumu organizāciju ūnijas ģenerālsekretārs.

Apstiprināta pareiza un pilnīga kopija.

Roberts C. Lonati

Starptautiskās oficiālo ceļojumu organizāciju ūnijas ģenerālsekretārs

 

 

 

 

 

 

 

PIELIKUMS

FINANŠU NOTEIKUMI

1. Organizācijas finanšu periods ir divi gadi.

2. Finanšu gads ir no 1.janvāra līdz 31.decembrim.

3. Budžetu finansē no biedru iemaksām saskaņā ar sadalījuma metodi, ko nosaka Asambleja, balstoties uz katras valsts ekonomiskās attīstības līmeni un tūrisma nozīmīgumu, un no citiem Organizācijas ieņēmumiem.

4.1Budžetu veido ASV dolāros. Valūta, kas izmantojama dalības maksu samaksāšanai, ir ASV dolāri. Tas neizslēdz, ka ģenerālsekretārs Asamblejas izsniegto pilnvaru ietvaros nevarētu piekrist citām valūtām, biedriem maksājot biedra naudas.

5. Nodibina Ģenerālo fondu. Visas biedru iemaksas saskaņā ar 3.paragrāfu, dažādus ieņēmumus un visus aizdevumus no Apgrozības kapitāla fonda iemaksā Ģenerālajā fondā. Administrācijas izdevumus un izdevumus darba programmai izmaksā no Ģenerālā fonda.

6. Nodibina Apgrozības kapitāla fondu, kura apjomu nosaka Asambleja. Biedru avansa maksājumus un visus citus budžeta ieņēmumus, kurus Asambleja atļauj tā izmantot, iemaksā Apgrozības kapitāla fondā. Nepieciešamības gadījumā naudas līdzekļus var pārskaitīt uz Ģenerālo fondu.

7. Var nodibināt trasta fondus, lai finansētu aktivitātes, kuras nav paredzētas Organizācijas budžetā un par kurām ir interese kādām dalībvalstīm vai valstu grupām. Tādus fondus finansē no brīvprātīgām iemaksām. Organizācija var ieturēt nodevu, lai pārvaldītu šos fondus.

8. Asambleja nosaka dāvanu, mantojumu un citu ārkārtas ieņēmumu, kas nav iekļauti budžetā, izmantošanu.

9. Ģenerālsekretārs iesniedz budžeta projektu Padomei vismaz trīs mēnešus pirms attiecīgās Padomes sapulces. Padome pārbauda šo projektu un rekomendē budžetu Asamblejai galīgajai pārbaudei un pieņemšanai. Padomes projektu nosūta biedriem vismaz trīs mēnešus pirms Asamblejas attiecīgās sesijas.

10. Asambleja pieņem budžetu pa gadiem priekš sekojošā divu gadu finanšu perioda un tā ikgadējo sadalījumu, kā arī tās administratīvos izdevumus par katru gadu.

11. Organizācijas atskaiti par pēdējo finanšu gadu ģenerālsekretārs iesniedz auditoriem un Padomes kompetentajam orgānam.

Auditori iesniedz ziņojumu Padomei un Asamblejai.

12.2Organizācijas biedri maksā biedra naudas par attiecīgo gadu finanšu gada pirmajā mēnesī. Biedriem paziņo par Asamblejas viņu noteikto iemaksu lielumu sešus mēnešus pirms finanšu gada sākuma, uz kuru tā attiecas.

Tomēr Padome var pieņemt attaisnotus parādus sakarā ar dažādiem finanšu gadiem, kas pastāv dažādās valstīs.

13.3Biedram, kam ir biedra naudas maksājuma parāds Organizācijas izdevumiem, tiek atņemtas privilēģijas, ko tas bauda kā biedrs attiecībā uz pakalpojumiem, un tiesības balsot Asamblejā un Padomē, ja tā parādu apjoms ir vienāds vai lielāks par no tā pienākošos maksājumu summu par iepriekšējiem diviem finanšu gadiem. Pēc Padomes pieprasījuma Asambleja tomēr var atļaut tādam biedram balsot un izmantot Organizācijas pakalpojumus, ja tā pārliecinās, ka maksājumu neveikšanu nosaka apstākļi, kas ir ārpus biedra kontroles.

14. Izstājoties no Organizācijas, Biedram aprēķina maksājumu uz pro rata bāzes uz to laiku, kad izstāšanās stājas spēkā.

Aprēķinot maksājumus asociētajiem un piesaistītajiem biedriem, ņem vērā viņu atšķirīgās dalības un ierobežotās tiesības, ko tie bauda Organizācijā.

Mehiko, 1970.gada 27.septembrī.

* * * * * * * * * *

Šo Finanšu noteikumu teksts, kas pievienots Pasaules tūrisma organizācijas Statūtiem, ir precīza kopija no teksta, kura autentiskumu ar saviem parakstiem apstiprinājuši Ārkārtas Ģenerālās asamblejas prezidents, Starptautiskās oficiālo ceļojumu organizāciju ūnijas prezidents un Starptautiskās oficiālo ceļojumu organizāciju ūnijas ģenerālsekretārs.

Apstiprināta pareiza un pilnīga kopija.

Roberts C. Lonati

Starptautiskās oficiālo ceļojumu organizāciju ūnijas ģenerālsekretārs

Likumprojekta

”Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtiem”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvija pašlaik nav Pas aules Tūrisma organizācijas (turpmāk – Organizācija) biedrs. Latvijas iestāšanos Organizācijā paredz Latvijas Tūrisma attīstības nacionālā programma 2001. – 2010. gadam (akceptēta MK 04.12.2001.). Lai iestātos Organizācijā, nepieciešams akceptēt Organizācijas statūtus un tādēļ saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” un Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumu Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” 31. pantu ir sagatavots likumprojekts “Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtiem”, ko vispirms jāakceptē Ministru kabinetā.

Organizācija ir pasaules lielākā un galvenā tūrisma organizācija, kas dibināta 1975. gadā ar nolūku apvienot visas līdz šim pastāvošās tūrisma un ar tūrismu saistītās organizācijas un aizstāvēt to intereses. Tā ir starpvaldību organizācija, kas darbojas Apvienoto nāciju organizācijas (turpmāk – ANO) uzdevumā un tās mērķis ir veicināt atbildīga, ilgtspējīga un visā pasaulē pieejama tūrisma attīstību. Organizācija kalpo kā globāls forums tūrisma politikas izstrādāšanai un jebkuru ar tūrismu saistītu jautājumu apspriešanai.

Organizācijas galvenais uzdevums ir veicināt un attīstīt tūrismu kā nozīmīgu līdzekli starptautiskā miera un saskaņas nostiprināšanai, ekonomiskās attīstības un starptautiskās tirdzniecības veicināšanai, kā arī nodrošināt tūrisma galamērķu vides un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību.

Organizācijas augstākais orgāns ir Ģenerālā asambleja, kas sanāk reizi divos gados, lai pieņemtu budžetu un darba programmu un spriestu par svarīgiem tūrisma jautājumiem. Izpildkomiteja ir Organizācijas izpildinstitūcija, kas atbild par to, ka Organizācija veic tās darbu un iekļaujas budžeta robežās. Organizācijai ir sešas reģionālas komisijas – Amerikas, Austrumāzijas un Klusā okeāna, Āfrikas, Eiropas, Tuvo Austrumu un Dienvidāzijas. Organizācijas dalībvalstu speciālās komitejas sniedz konsultācijas par pārvaldību un programmām. Šīs komitejas ir: Budžeta un finanšu komiteja, Programmu komiteja, Kvalitātes atbalsta komiteja, Statistikas vadības komiteja, Vides komiteja un

Izglītības centru tīkls. Sekretariātu vada Organizācijas ģenerālsekretārs, kuram padoti apmēram 80 štata darbinieki Organizācijas galvenajā mītnē Madridē. Šie darbinieki ir atbildīgi par Organizācijas darba programmas īstenošanu un biedru vajadzību apmierināšanu.

Organizācijā šobrīd ir 140 īstenie biedri, par kuriem var kļūt visas suverēnās valstis, 7 asociētie biedri – administratīvi teritoriāli veidojumi, kuri neatbild par savu ārpolitiku (Aruba, Beļģijas flāmu komūna, Honkonga, Makao, Madeira, Nīderlandes Antiļu salas, Puertoriko), kā arī vairāk kā 350 piesaistītie biedri (organizācijas un uzņēmumi, kas darbojas tieši tūrismā vai ar to saistītās sfērās – aviokompānijas un citi transporta uzņēmumi, viesnīcas un restorāni, tūroperatori, tūrisma aģenti, bankas, izdevniecības, konsultantu biroji, izglītības un izpētes institūti, vietējās un reģionālās tūrisma padomes un ceļojumu industrijas asociācijas) un 2 novērotāji – Svētais Krēsls (pastāvīgais novērotājs) un Palestīna (īpašais novērotājs).

2. Normatīvā akta projekta būtība

Lai iestātos Organizācijā, nepieciešams akceptēt Organizācijas statūtus. Tādēļ ir sagatavots likumprojekts “Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtiem”, ar ko tiek akceptēti Organizācijas statūti un Ekonomikas ministrijas kompetencē nodota sadarbības ar Organizāciju koordinācija.

Par jaunu biedru uzņemšanu lemj Organizācijas augstākā institūcija – Ģenerālā asambleja, kas sanāk reizi divos gados. Kārtējā, 15. Ģenerālā asambleja notiks š.g. 17. – 24. oktobrī un tajā tiks izskatīti Saudi Arābijas, Kataras, Kuveitas, Puertoriko, Butānas, Omānas, kā arī Lietuvas pieteikums un varētu tikt izskatīts arī Igaunijas un Latvijas pieteikums. Ņemot vērā nākamā gada valsts budžeta veidošanas procesu, ir panākta vienošanās ar Organizācijas ģenerālsekretāru, ka pieteikuma atbalstīšanas gadījumā Latvija tiks uzņemta par īsteno biedru no 2005. gada, kad arī būs jāsāk maksāt biedra nauda. Organizācijas Sekretariāts ir noteicis, ka, iestāšanās gadījumā, neskatoties uz to, ka Latvija par 2004. gadu biedra naudu vēl nemaksās, tā tomēr varēs pilntiesīgi izmantot vairākus Organizācijas pakalpojumus, piem., piedalīties Organizācijas rīkotajos semināros, kursos un citos pasākumos, kā arī saņemt visas Organizācijas publikācijas bez maksas (35 – 40 izdevumi gadā, 3 valodās).

Tādēļ ir būtiski iesniegt iestāšanās pieteikumu izskatīšanai nākamajā Asamblejas sēdē, kas sākas š.g. 17. oktobrī.

3. Cita informācija

 

 

  II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Latvijas iestāšanās Organizācijā cels Latvijas starptautisko prestižu un atpazīstamību, kā arī radīs ievērojamas papildus iespējas sekmīgai tūrisma attīstībai valstī. Ar to Latvijas valdība apliecinās, ka izprot tūrisma kā pasaulē visstraujākās izaugsmes nozares un stratēģiskas ekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritātes lomu un ka tam būs ievērojama nozīme Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

Nozīmīgākais ieguvums, iestājoties Organizācijā, ir priekšrocības, ko sniedz dalība šinī institūcijā – iespēja piekļūt Organizācijas attīstības atbalsta programmai, kurā iesaistītas ANO Attīstības programma un Pasaules Banka. Pēc valstu valdību pieprasījuma Organizācija nodrošina arī finansējumu, piesaista pasaules labākos ekspertus un īsteno visdažādākos tūrisma attīstības projektus. Dalībvalstu pārstāvjiem ir iespējas regulāri tikties un apspriesties ar lēmumu pieņēmējiem tūrisma jomā visaugstākajā līmenī (ministri, parlamentu pārstāvji, lielāko un ietekmīgāko pasaules tūrisma uzņēmumu vadītāji), sadarboties reģionālajā līmenī, dalīties pieredzē, saņemt stratēģisku atbalstu dažādos ar tūrisma attīstību saistītos jautājumos (tūrisma nacionālā pārvalde, tūrisma resursu un cilvēkresursu attīstība, tūrisma statistika, ilgtspējīga attīstība, tūrisma ētika, nabadzības apkarošanas, izmantojot tūrisma attīstību, metodoloģija jaunattīstības valstīs u.c.). Tāpat dalībvalstis piedalās starptautisku standartu, dažādu vadlīniju un rekomendāciju tūrisma jomā izstrādē. Tā ir arī ekskluzīva bezmaksas pieeja Organizācijas unikālajai datu bāzei, kas ietver tūrisma informāciju un statistiku par 190 valstīm, kā arī pieeja visām Organizācijas publikācijām un pētījumiem.

Visi šie ieguvumi veicinās Latviju apmeklējošo tūristu skaita pieaugumu, kas savukārt veicinās tūrisma pakalpojumu eksporta palielināšanos un konkurētspēju. Tādējādi tiks palielināts tūrisma īpatsvara pieaugums Latvijas ekonomikas tiešo un netiešo ienākumu vidū. Attiecīgi pieaugs arī darba vietu skaits nozarē, palielināsies apgrozījums un darba vietu skaits ar tūrismu saistītājās nozarēs (pozitīvs tūrisma multiplikatīvais efekts), izlīdzināsies reģionu attīstība. Kopumā tas radīs pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Ietekme uz vidi būs netieša.

Kā ANO Attīstības programmas izpildaģentūra Organizācija apkopo ilgtspējīga tūrisma attīstības pieredzi un izplata to tālāk visām pasaules valstīm.

Visi Organizācijas projekti balstās uz ilgtspējīgas attīstības politiku, nodrošinot to, ka tūrisma attīstības ekonomiskie ieguvumi nav panākti uz kaitējuma rēķina videi vai vietējai kultūrai.

Latvijai būs iespēja iesaistīties Organizācijas projektos, kā arī saņemt stratēģiska rakstura palīdzību ilgtspējīga tūrisma attīstības veicināšanā.

5. Cita informācija

 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

_

_

Nav iespējams noteikt (sk. II.d. 1. punktu)

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

_

_

Nav iespējams noteikt (sk. III.d. 6.punktu)

3. Finansiālā ietekme

_

_

Nav iespējams noteikt

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

_

_

Nav iespējams noteikt

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

 

 

6. Cita informācija 

Ekonomikas ministrijai, sākot ar 2005. gadu, būs jānodrošina nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi Latvijas Republikas biedra naudas iemaksai Organizācijā.

Organizācija tiek galvenokārt finansēta no dalībvalstu iemaksām. Biedru maksas īstenajiem biedriem tiek noteiktas pēc sadalījuma metodes, ko nosaka Ģenerālā asambleja, balstoties uz ekonomiskās attīstības līmeni un starptautiskā tūrisma nozīmi katrā valstī, un ar citiem Organizācijas noteikumiem. Asociētie biedri maksā fiksētu ikgadēju summu USD 20 000 apmērā, bet piesaistītie biedri – USD 1 700 apmērā.

Dalībvalsts maksātspēja tiek noteikta pēc diviem ekonomiskajiem faktoriem – Iekšzemes kopprodukta, kas koriģēts saskaņā ar valstu ārējo parādu un Iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju, un vienu tehnisko faktoru – starptautiskā tūrisma ieņēmumiem. Šie trīs faktori tiek izsvērti saskaņā ar formulu, kas paskaidrota tālāk.

Iemaksu skala ir noteikta no 5 % dalībvalstīm, kas pārsniedz 20% no pasaules IKP un no 3,20% lejupslīdošā kārtībā citām dalībvalstīm, kas nepārsniedz iepriekš noteikto limitu. Mazākā iemaksas daļa dalībvalstij ir 0,25 % no budžeta.

Visi trīs faktori balstās uz vidējiem datiem, ko izmanto ANO. Ekonomisko faktoru aprēķināšanai tiek izmantoti dati, ko izmanto ANO, lai aprēķinātu tās dalībvalstu iemaksas, savukārt tūrisma faktora aprēķināšanai – dati, ko Organizācijai sniedz dalībvalstis vai, ja to nav, iegūtie no Starptautiskā Valūtas fonda.

Šie faktori pēc nepieciešamības tiek koriģēti ar atlaidēm, kas tiek piemērotas atkarībā no Iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju, tehniskā faktora, novērtējot to valstu maksātspēju, kurās ir zems iedzīvotāju skaits, valsts ekonomiskajiem faktoriem, kā arī iedzīvotāju skaita.

Katram noteiktajam faktoram dati par visām dalībvalstīm tiek reizināti ar korekcijas koeficientu, lai to summas būtu proporcionālas vienam miljonam.

Pēc atskaitījumu un korekciju piemērošanas katram faktoram tiek piemēroti svaru koeficienti un dalībvalstu maksātspēja tiek noteikta kā visu faktoru kopējā svērtā summa. Kad ir iegūti katras dalībvalsts svērtie dati, saskaņā ar rezultātiem, kopējais budžeta apjoms tiek sadalīts starp dalībvalstīm, kuras sarindotas lejupslīdošā secībā divpadsmit grupās.

Parasti biedru naudas apmēru Organizācija paziņo 2 mēnešus pirms finanšu gada (1.janvāris līdz 31.decembris) sākuma. Tādējādi šobrīd nav iespējams noteikt, cik liela biedra nauda Latvijai būs jāmaksā par 2005. gadu. Organizācijas Sekretariāts ir aprēķinājis, ka Latvijai, ja tā būtu

Organizācijas biedrs, par 2003. gadu būtu bijusi jāmaksā biedra nauda 42 345 EUR (apm. 27,6 tūkst. Ls) apmērā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija

 

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru,
pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju  

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 Ar nevalstiskajām organizācijām konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

---

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedriskās informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas

5. Cita informācija

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvais akts nodod Ekonomikas ministrijas kompetencē papildus funkciju – sadarbības ar Organizāciju koordinēšanu.

Normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Ja Latvijas Republika tiks uzņemta Organizācijā, ziņa par to tiks izplatīta plašsaziņas līdzekļiem, kā arī ievietota Ekonomikas ministrijas un Tūrisma attīstības valsts aģentūras mājas lapās Internetā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Cita informācija

 

 

 

Ekonomikas ministrs J.Lujāns

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta

direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

K.Gerhards

M.Līdumniece

J.Eglītis

A.Andriksone

 

 

2003.09.22. 11:13

U. Brence
7013025, una.brence@em.gov.lv