Pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi

Juridiskās komisijas atzinums

/redakcionāli precizēta/

Vispārīgie noteikumi

Vispārīgie noteikumi

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) brīvprātīgais probācijas darbinieks – persona, kurai Valsts probācijas dienests deleģē pildīt kādu atsevišķu uzdevumu;

2) izlīgums ar starpnieka palīdzību – pārrunu process, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu;

3) izvērtēšanas ziņojums – informācija, kas raksturo probācijas klientu un kuru Valsts probācijas dienesta darbinieks sagatavo un iesniedz pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma;

4) postpenitenciārā palīdzība – pasākumu kopums personu iekļaušanai sabiedrībā pēc pamatsoda izciešanas brīvības atņemšanas iestādē;

5) probācijas klients – persona, kura saskaņā ar likumu kriminālsodu izcieš sabiedrības uzraudzībā un saņem Valsts probācijas dienesta palīdzību atbilstoši tā kompetencei, kā arī pilda tiesas uzliktos pienākumus;

6) probācija – probācijas klienta uzraudzība un viņa sociālās uzvedības korekcija, lai novērstu atkārtotu likumpārkāpuma izdarīšanu;

7) sabiedrībā izciešams kriminālsods – sods, kas nav saistīts ar personas piespiedu turēšanu brīvības atņemšanas iestādē un kura izciešanas laikā notiesātā persona ir sabiedrības uzraudzībā;

8) sociālās rehabilitācijas centrs – institūcija, kas atbilst sociālās rehabilitācijas institūcijām izvirzītajām prasībām un kuras galvenais uzdevums ir veikt probācijas klientu sociālās uzvedības korekciju;

9) sociālās uzvedības korekcija – metodoloģiski organizēts pasākumu kopums, lai personu integrētu sabiedrībā;

10) starpnieks – īpaši apmācīta persona izlīguma procesa veikšanai;

11) uzraudzība – pasākumi, kurus veic uzraudzības institūcija vai tās vārdā cita institūcija vai organizācija, lai probācijas klientu integrētu sabiedrībā un nodrošinātu, ka probācijas klients pilda Krimināllikumā, Latvijas Sodu izpildes kodeksā un šajā likumā izvirzītās prasības un noteikumus.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

Izteikt 1.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) brīvprātīgais probācijas darbinieks - persona, kuru Valsts probācijas dienests pilnvaro pildīt kādu atsevišķu uzdevumu;”

Izteikt 1.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) izvērtēšanas ziņojums – Valsts probācijas dienesta sagatavota informācija, kas raksturo probācijas klientu;”

Izteikt 1.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) probācijas klients – persona, kura iegūst tiesības vai saistības saskaņā ar Valsts probācijas dienesta kompetenci;”

Izslēgt 1.panta 7.punktu.

Izteikt 1.panta 7 punktu šādā redakcijā:

“7) sabiedrībā izciešams kriminālsods – sods, kas nav saistīts ar brīvības atņešanu;”

Izslēgt 1.panta 10.apakšpunktu.

Izslēgt 1. panta 11.apakšpunktu.

Atbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) brīvprātīgais probācijas darbinieks - persona, kuru Valsts probācijas dienests pilnvaro pildīt kādu atsevišķu uzdevumu;

2) izlīgums ar starpnieka palīdzību – pārrunu process, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu;

3) izvērtēšanas ziņojums – Valsts probācijas dienesta sagatavota informācija, kas raksturo probācijas klientu;

4) postpenitenciārā palīdzība – pasākumu kopums personu iekļaušanai sabiedrībā pēc pamatsoda izciešanas brīvības atņemšanas iestādē;

5) probācija – probācijas klienta uzraudzība un viņa sociālās uzvedības korekcija nolūkā novērst atkārtotu likumpārkāpuma izdarīšanu;

6) probācijas klients – persona, kura saskaņā ar likumu kriminālsodu izcieš sabiedrības uzraudzībā un saņem Valsts probācijas dienesta palīdzību atbilstoši tā kompetencei, kā arī pilda tiesas uzliktos pienākumus;

7) sociālās rehabilitācijas centrs – institūcija, kura atbilst sociālās rehabilitācijas institūcijām izvirzītajām prasībām un kuras galvenais uzdevums ir veikt probācijas klientu sociālās uzvedības korekciju;

8) sociālās uzvedības korekcija – metodoloģiski organizēts pasākumu kopums, kurā mērķis ir integrēt personu sabiedrībā;

9) starpnieks – īpaši izlīguma procesa veikšanai apmācīta persona;

10) uzraudzība – pasākumi, kurus veic uzraudzības institūcija vai tās vārdā cita institūcija vai organizācija un kuras mērķis ir integrēt probācijas klientu sabiedrībā un nodrošināt to, ka probācijas klients pilda Krimināllikuma, Latvijas Sodu izpildes kodeksa un ša likuma prasības un noteikumus.

Likuma mērķis ir nodrošināt probācijas principiem atbilstošu Valsts probācijas dienesta darbību, noteikt Valsts probācijas dienesta pārvaldes un tā teritoriālo struktūrvienību statusu, struktūru, kompetenci un funkcijas, kā arī Valsts probācijas dienesta personāla tiesisko statusu, tiesības un pienākumus.

8.

Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka probācijas principus, Valsts probācijas dienesta struktūru, kompetenci un funkcijas, kā arī Valsts probācijas dienesta personāla tiesisko statusu, tiesības un pienākumus.”

Atbalstīt

Likums nosaka probācijas principus, Valsts probācijas dienesta struktūru, kompetenci un funkcijas, kā arī Valsts probācijas dienesta personāla tiesisko statusu, tiesības un pienākumus.

Valsts probācijas dienesta darbu organizē, pamatojoties uz šādiem probācijas principiem:

1) sadarbības princips – probācijas darba pamatā ir starpinstitūciju sadarbības organizēšana un veicināšana, lai ar probāciju saistīto uzdevumu risināšanā optimāli un saskaņā ar vienotu politiku iesaistītu un izmantotu valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju resursus;

2) optimizācijas princips – probācijas darbu organizē atbilstoši probācijas funkciju ekonomijas principam, deleģējot tās attiecīgajām pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām un paturot tiesības noteikt un kontrolēt šo funkciju izpildes kritērijus;

3) sociālās integrācijas princips – veicot probācijas klienta sociālās uzvedības korekciju un uzraudzību, nodrošina viņa integrāciju sabiedrībā.

9.

Aizstāt 3. panta 1. punktā, 4. panta 7. punktā, 11. pantā vārdus “nevalstiskās organizācijas”(attiecīgā locījumā) ar vārdiem “sabiedriskās organizācijas” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

Valsts probācijas dienesta darbu organizē, pamatojoties uz šādiem probācijas principiem:

1) sadarbības princips – probācijas darba pamatā ir institūciju sadarbības organizēšana un veicināšana nolūkā ar probāciju saistīto uzdevumu risināšanā optimāli un atbilstoši vienotai politikai iesaistīt un izmantot valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju resursus;

2) optimizācijas princips – probācijas darbu organizē tā, lai racionāli izmantotu probācijas funkcijas, deleģējot tās attiecīgajām pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām un paturot tiesības noteikt šo funkciju izpildes kritērijus un kontrolēt šo funkciju izpildi;

3) sociālās integrācijas princips – veicot probācijas klienta uzraudzību un viņa sociālās uzvedības korekciju, nodrošina viņa integrāciju sabiedrībā.

Valsts probācijas dienesta funkcijas ir:

1) novērst atkārtotu likumpārkāpuma izdarīšanu;

2) iesaistīt probācijas klientus, cietušos un sabiedrību noziedzības izraisīto negatīvo seku mazināšanā;

3) veikt probācijas klientu uzraudzību sabiedrībā un veicināt viņu sociālo integrāciju;

4) sniegt izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu;

5) organizēt sociālās uzvedības korekcijas programmu izstrādi un nodrošināt preventīvo pasākumu izpildi;

6) koordinēt piespiedu darba uzraudzības dienestu darbību;

7) sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;

8) uzraudzīt to lēmumu izpildi, kas saistīti ar nepilngadīgo sabiedrisko darbu;

9) pārbaudes laikā veikt to personu uzraudzību, pret kurām izbeigta krimināllieta, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

10.

Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Valsts probācijas dienesta funkcijas

Valsts probācijas dienesta funkcijas ir:

1) sniegt izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu;

2) organizēt sociālās uzvedības korekcijas programmu izstrādi un nodrošināt preventīvo pasākumu izpildi;

3) koordinēt kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi;

4) uzraudzīt to lēmumu izpildi, kas saistīti ar nepilngadīgo sabiedrisko darbu;

5) pārbaudes laikā veikt to personu uzraudzību, pret kurām izbeigta krimināllieta, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;

6) sadarboties ar brīvības atņemšanas iestādēm sagatavojot personas atbrīvošanai no brīvības atņemšanas soda izciešanas;

7) uzraudzīt personas, kuras notiesātas nosacīti un pirms termiņa nosacīti atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

8) sniegt no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotajām personām postpenitenciāro palīdzību.”

Atbalstīt

Valsts probācijas dienesta funkcijas ir šādas:

1) sniegt izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu;

2) organizēt sociālās uzvedības korekcijas programmu izstrādi un nodrošināt preventīvo pasākumu veikšanu;

3) koordinēt kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi;

4) uzraudzīt to lēmumu izpildi, kas saistīti ar nepilngadīgo sabiedrisko darbu;

5) pārbaudes laikā uzraudzīt personas, pret kurām izbeigta krimināllieta, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;

6) sadarboties ar brīvības atņemšanas iestādēm, sagatavojot personas atbrīvošanai no brīvības atņemšanas soda izciešanas;

7) uzraudzīt personas, kuras notiesātas nosacīti un nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

8) sniegt no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotajām personām postpenitenciāro palīdzību.

Valsts probācijas dienesta organizācija un personāls

(1) Valsts probācijas dienests ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic probācijas principiem atbilstošu darbību.

(2) Valsts probācijas dienesta sastāvā ir Valsts probācijas dienesta pārvalde un Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības.

(3) Valsts probācijas dienesta nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

11.

Izteikt 5. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts probācijas dienests ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku probācijas klientu uzraudzībā un viņu sociālās uzvedības korekcijā, kā arī pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas”.

Atbalstīt

(1) Valsts probācijas dienests ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku probācijas klientu uzraudzībā un viņu sociālās uzvedības korekcijā, kā arī pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas.

(2) Valsts probācijas dienesta sastāvā ir Valsts probācijas dienesta pārvalde un Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības.

(3) Valsts probācijas dienesta nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Valsts Probācijas dienesta personālu veido ierēdņi un darbinieki. Ierēdņu amatus pēc saskaņošanas ar Valsts civildienesta pārvaldi nosaka Valsts probācijas dienesta pārvaldes priekšnieks.

12.

13.

14.

15.

Aizstāt 6.panta otrajā teikumā vārdu “priekšnieks” ar vardu “vadītājs”.

Aizstāt 6.pantā otrā teikumā vārdu “priekšnieks” ar vārdu “vadītājs”.

Aizstāt 6.pantā un turpmākajā likuma tekstā vārdus “Valsts probācijas dienesta pārvaldes priekšnieks” ar vārdiem “Valsts probācijas dienesta priekšnieks”.

Aizstāt 6.pantā un turpmākajā likuma tekstā vārdus “Valsts probācijas dienesta pārvaldes priekšnieks” ar vārdiem “Valsts probācijas dienesta vadītājs”.

Atbalstīt

daļēji

Atbalstīt

daļēji

Atbalstīt

daļēji

Atbalstīt

Valsts Probācijas dienesta personāls ir ierēdņi un darbinieki. Ierēdņu amatus pēc saskaņošanas ar Valsts civildienesta pārvaldi nosaka Valsts probācijas dienesta vadītājs.

(1) Valsts probācijas dienesta pārvaldes priekšnieku amatā ieceļ saskaņā ar Valsts civildienesta likumu.

(2) Valsts probācijas dienesta pārvaldes priekšnieks:

1) vada Valsts probācijas dienesta darbību un apstiprina Valsts probācijas dienesta struktūru, ierēdņu amatu un darbinieku sarakstu;

2) ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts probācijas dienesta ierēdņus, kā arī pieņem darbā un atlaiž no darba darbiniekus;

3) atbild par Valsts probācijas dienesta funkciju izpildi;

4) apstiprina Valsts probācijas dienesta struktūrvienību nolikumus un dienesta instrukcijas;

5) nodrošina iestādes gada darbības plāna un budžeta pieprasījuma izstrādi;

6) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību vadītāju lēmumiem un rīkojumiem un atceļ minēto ierēdņu nepamatoti pieņemtos lēmumus.

16.

17.

Izslēgt 7.pantu.

Svītrot 7.pantu

Atbalstīt

Atbalstīt

Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības priekšnieks:

1) vada Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības darbu un ir atbildīgs par to;

2) slēdz ar brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem līdzdarbības līgumus par atsevišķu uzdevumu veikšanu;

3) vada teritoriālo probācijas konsultatīvo padomi;

4) izskata sūdzības par Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības ierēdņu un darbinieku lēmumiem;

5) lai nodrošinātu probācijas funkciju izpildi, slēdz līgumus apstiprinātā budžeta ietvaros;

6) saskaņā ar Valsts probācijas dienesta nolikumu sniedz pārskatus par teritoriālās struktūrvienības darbību.

18.

19.

Izslēgt 8.pantu.

Svītrot 8.pantu

Atbalstīt

Atbalstīt

Probācijas klienta pienākumi un tiesības

Probācijas klienta pienākumi un tiesības

Probācijas klientam ir šādi pienākumi:

1) pildīt tiesas spriedumā noteiktos pienākumus;

2) pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonu likumīgās prasības;

3) sniegt patiesu informāciju Valsts probācijas dienesta amatpersonām;

4) izmantot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus;

5) aktīvi iesaistīties savu problēmu risināšanā;

6) sniegto palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

20.

21.

Svītrot 9.panta 4.punktu un uzskatīt līdzšinējos 5. un 6. punktus attiecīgi par 4. un 5. punktiem.

Izslēgt 9. panta 5. punktu.

Atbalstīt

Atbalstīt

Probācijas klientam ir šādi pienākumi:

1) pildīt tiesas spriedumā noteiktos pienākumus;

2) pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonu likumīgās prasības;

3) sniegt patiesu informāciju Valsts probācijas dienesta amatpersonām;

4) sniegto palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

Probācijas klientam ir šādas tiesības:

1) saņemt informāciju par pieejamo palīdzību;

2) uz informācijas konfidencialitāti;

3) atteikties no palīdzības;

4) bez maksas saņemt Valsts probācijas dienesta darbinieku konsultācijas par problēmu risināšanas iespējām;

5) līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, lai noteiktu atbilstošāko problēmas risinājumu.

22.

23.

Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

Probācijas klientam ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt informāciju par tiesas sprieduma izpildes kārtību;

2) pieprasīt un saņemt informāciju par iespējamo palīdzību;

3) pieprasīt un saņemt savu tiesību izskaidrojumu;

4) sniegt informāciju Valsts probācijas dienesta amatpersonām;

5) izmantot Valsts probācijas dienesta piedāvātos sociālās uzvedības korekcijas pakalpojumus;

6)pieteikties un piedalīties sociālās uzvedības korekcijas programmās”.

Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

Probācijas klientam ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt informāciju par tiesas sprieduma izpildes kārtību;

2) pieprasīt un saņemt informāciju par iespējamo palīdzību;

3) pieprasīt un saņemt savu tiesību izskaidrojumu;

4) izmantot Valsts probācijas dienesta piedāvātos sociālās uzvedības korekcijas pakalpojumus;

5)pieteikties un piedalīties sociālās uzvedības korekcijas programmās”.

Atbalstīt

daļēji

(sk. Jur. kom priekšlik.)

Atbalstīt

Probācijas klientam ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt informāciju par tiesas sprieduma izpildes kārtību;

2) pieprasīt un saņemt informāciju par iespējamo palīdzību;

3) pieprasīt un saņemt skaidrojumu par savām tiesībām;

4) izmantot Valsts probācijas dienesta piedāvātos sociālās uzvedības korekcijas pakalpojumus;

5)pieteikties un piedalīties sociālās uzvedības korekcijas programmās.

Valsts probācijas dienesta sadarbība, kompetence un finansēšana

Valsts probācijas dienesta sadarbība, kompetence un finansēšana

Valsts probācijas dienests atbilstoši kompetencei un saskaņā ar normatīvajiem aktiem sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.

Valsts probācijas dienests atbilstoši savai kompetencei un normatīvajiem aktiem sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedriskajām organizācijām.

(1) Valsts probācijas dienests, pamatojoties uz savstarpēji noslēgtu līgumu, sadarbojas ar sociālās rehabilitācijas centriem, kuri atbilst sociālās rehabilitācijas institūcijām izvirzītajām prasībām.

(2) Valsts probācijas dienests atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajai apropriācijai nodrošina valsts līdzdalību probācijas klientiem paredzēto sociālās rehabilitācijas pasākumu finansēšanā.

24.

25.

26.

Izslēgt 12. panta pirmajā daļā vārdus “kuri atbilst sociālās rehabilitācijas institūcijām izvirzītajām prasībām”

Izslēgt 12.panta pirmajā daļā vārdus “kuri atbilst sociālās rehabilitācijas institūcijām izvirzītajām prasībām”.

12.panta otrajā .daļā vārdus “sociālās rehabilitācijas” aizstāt ar vārdiem “sociālās uzvedības korekcijas”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Valsts probācijas dienests, pamatojoties uz savstarpēji noslēgtu līgumu, sadarbojas ar sociālās rehabilitācijas centriem.

(2) Valsts probācijas dienests atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajai apropriācijai nodrošina valsts līdzdalību probācijas klientiem paredzēto sociālās uzvedības korekcijas pasākumu finansēšanā.

Valsts probācijas dienests:

1) izstrādā vienotu kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildes metodiku un lietvedības kārtību, kā arī sniedz citu metodisko palīdzību pašvaldību dienestiem, kuri veic piespiedu darba uzraudzību;

2) izstrādā statistiskās uzskaites veidlapas, pieprasa un apkopo attiecīgo pašvaldību dienestu informāciju par soda izpildi, kā arī izstrādā ieteikumus kriminālsoda – piespiedu darbs – piemērošanai un izpildei;

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā administrē kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildei paredzēto valsts līdzfinansējumu.

27.

28.

29.

30.

31.

32.

Aizstāt 13. panta nosaukumā vārdu “koordinācijā” ar vārdu “izpildē”.

Aizstāt 13.panta nosaukumā vārdu “koordinācijā” ar vārdiem “izpildes koordinācijā”.

Aizstāt 13. pantā vārdus “pašvaldības dienests” (attiecīgajā locījumā un skaitlī) ar vārdu “pašvaldības iestāde” (attiecīgajā locījumā un skaitlī).

Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

“13.pants. Valsts probācijas dienesta kompetence kriminālsoda – piespiedu darbs – koordinācijā

Valsts probācijas dienests koordinē kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

Valsts probācijas dienests koordinē kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

Valsts probācijas dienests koordinē kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt daļēji

(sk. 32.priekšlik)

Atbalstīt

daļēji

(sk. 32.priekšlik)

Atbalstīt

Valsts probācijas dienests koordinē kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(1) Valsts probācijas dienests, pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas nolēmumu, veic nosacīti notiesāto un nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu uzraudzību.

(2) Valsts probācijas dienests par tiesas nolēmuma izpildi paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu.

(3) Valsts probācijas dienests Latvijas kriminālprocesa kodeksā noteiktajos gadījumos gatavo iesniegumus tiesai un piedalās to izskatīšanā tiesas sēdē.

(1) Valsts probācijas dienests, pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas nolēmumu, veic nosacīti notiesāto un nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu uzraudzību.

(2) Valsts probācijas dienests par tiesas nolēmuma izpildi paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu.

(3) Valsts probācijas dienests Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajos gadījumos gatavo iesniegumus tiesai un piedalās to izskatīšanā tiesas sēdē.

(1) Valsts probācijas dienests nodrošina iespēju cietušajam un probācijas klientam brīvprātīgi iesaistīties izlīguma ar starpnieka palīdzību procesā.

(2) Valsts probācijas dienestam, organizējot izlīgumu ar starpnieka palīdzību, ir šādas funkcijas:

1) organizēt starpnieku apmācību;

2) sniegt procesa virzītājam informāciju par iespējām īstenot izlīgumu ar starpnieka palīdzību un tā mērķiem;

3) īstenot izlīguma ar starpnieka palīdzību procesa norisi;

4) paziņot procesa virzītājam par izlīguma ar starpnieka palīdzību rezultātiem;

5) sniegt sabiedrībai, cietušajiem un probācijas klientiem informāciju par iespējām īstenot izlīgumu ar starpnieka palīdzību un tā mērķiem.

33.

Aizstāt 15. panta nosaukumā un otrajā daļā vārdu “organizējot” ar vārdu “īstenojot”.

Atbalstīt

(1) Valsts probācijas dienests nodrošina iespēju cietušajam un probācijas klientam brīvprātīgi iesaistīties izlīguma ar starpnieka palīdzību procesā.

(2) Valsts probācijas dienests, organizējot izlīgumu ar starpnieka palīdzību, pilda šādas funkcijas:

1) organizē starpnieku apmācību;

2) sniedz procesa virzītājam informāciju par iespējām īstenot izlīgumu ar starpnieka palīdzību un tā mērķiem;

3) īsteno izlīguma ar starpnieka palīdzību procesa norisi;

4) paziņo procesa virzītājam par izlīguma ar starpnieka palīdzību rezultātiem;

5) sniedz sabiedrībai, cietušajiem un probācijas klientiem informāciju par iespējām īstenot izlīgumu ar starpnieka palīdzību un tā mērķiem.

(1) Brīvības atņemšanas iestādes ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms soda termiņa beigām informē Valsts probācijas dienestu par notiesātā atbrīvošanu. Valsts probācijas dienests noskaidro iespējas nodrošināt atbrīvojamo personu ar pagaidu mājvietu un iekārtot viņu darbā un informē par to brīvības atņemšanas iestādi.

(2) Valsts probācijas dienests veicina atbrīvojamo personu iekļaušanos sabiedrībā un atbilstoši iespējām sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām piedalās notiesāto sagatavošanā atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes.

34.

Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

1. Valsts probācijas dienests sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm:

1) un citām valsts un pašvaldību institūcijām veicina atbrīvojamo personu sociālās uzvedības korekciju soda izciešanas laikā un iekļaušanos sabiedrībā pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

2) noskaidro personas, kurām nepieciešama palīdzība pēc soda izciešanas, vienojas ar tām par palīdzības saņemšanas kārtību un veidiem;

3) izstrādā un realizē sociālās uzvedības korekcijas programmas ieslodzītajiem.

(2) Valsts probācijas dienests ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no brīvības atņemšanas iestādēm informāciju:

1) par notiesāto atbrīvošanu ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms soda termiņa beigām un sagatavošanu atbrīvošanai visā soda izciešanas laikā;

2) par veicamo un veikto audzināšānas darbu ar notiesāto personu;

3) par personām, kuras administratīvā komisija ar savu lēmumu ierosinājusi tiesai atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa”.

Atbalstīt

(1) Valsts probācijas dienests sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm:

1) un citām valsts un pašvaldību institūcijām veicina atbrīvojamo personu sociālās uzvedības korekciju soda izciešanas laikā un iekļaušanos sabiedrībā pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

2) noskaidro personas, kurām nepieciešama palīdzība pēc soda izciešanas, vienojas ar tām par palīdzības saņemšanas kārtību un veidiem;

3) izstrādā un realizē ieslodzītajiem paredzētas sociālās uzvedības korekcijas programmas.

(2) Valsts probācijas dienests ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no brīvības atņemšanas iestādēm informāciju par:

1) notiesāto atbrīvošanu ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms soda termiņa beigām un sagatavošanu atbrīvošanai visā soda izciešanas laikā;

2) veicamo un veikto audzināšānas darbu ar notiesāto personu;

3) personām, kuras administratīvā komisija ar savu lēmumu ierosinājusi tiesai nosacīti pirms termiņa atbrīvot no soda izciešanas.

Valsts probācijas dienests:

1) gādā par pagaidu mājvietu atbrīvotajām personām, kurām nav dzīvesvietas;

2) palīdz no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotajām un arestu izcietušajām personām atrast sabiedriski derīgu nodarbošanos;

3) palīdz no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotajām personām iegūt personu apliecinošus dokumentus;

4) informē bāriņtiesu (pagasttiesu) par nepilngadīgajām personām, kuras ir atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm un kurām nav vecāku vai aizbildņu, kā arī sadarbībā ar bāriņtiesu un pagasttiesu, sociālās palīdzības dienestu un citām iesaistītajām institūcijām veic pasākumus, lai atrisinātu minēto personu sociālās problēmas;

5) konsultē no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotās personas par iespējām risināt ar viņu iekļaušanos sabiedrībā saistītās problēmas.

35.

Izteikt 17.pantu sekojošā redakcijā:

(1) Pamats postpenitenciārās palīdzības sniegšanai un saņemšanai ir noslēgta rakstiska vienošanās starp Valsts probācijas dienestu un ieslodzīto.

(1)Valsts probācijas dienests pēc vienošanās ar probācijas klientu var:

1) sniegt informāciju par pagaidu mājvietas iegūšanas iespējām personām, kurām nav dzīvesvietas;

2) palīdzēt atrast sabiedriski derīgu nodarbošanos;

3) palīdzēt iegūt personu apliecinošus dokumentus;

4) piedāvāt piedalīties probācijas programmās;

5)sniegt konsultācijas par iespējamiem problēmu risinājumiem, kas saistīti ar iekļaušanos sabiedrībā.

(2) Valsts probācijas dienests informē bāriņtiesu (pagasttiesu) par nepilngadīgajām personām, kuras ir atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm un kurām nav vecāku vai aizbildņu, kā arī sadarbībā ar bāriņtiesu un pagasttiesu, sociālās palīdzības dienestu un citām iesaistītajām institūcijām veic pasākumus, lai atrisinātu minēto personu sociālās problēmas.”

Atbalstīt

(1) Postpenitenciārās palīdzības sniegšanas un saņemšanas pamats ir Valsts probācijas dienesta un ieslodzītā rakstveida vienošanās.

(2)Valsts probācijas dienests pēc vienošanās ar probācijas klientu var:

1) sniegt informāciju par iespējām iegūt pagaidu mājvietu personām, kurām nav dzīvesvietas;

2) palīdzēt atrast sabiedriski derīgu nodarbošanos;

3) palīdzēt iegūt personu apliecinošus dokumentus;

4) piedāvāt piedalīties probācijas programmās;

5)sniegt konsultācijas par iespējamiem problēmu risinājumiem, attiecībā uz iekļaušanos sabiedrībā.

(3) Valsts probācijas dienests informē bāriņtiesu (pagasttiesu) par nepilngadīgajām personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm un kurām nav vecāku vai aizbildņu, kā arī sadarbībā ar bāriņtiesu (pagasttiesu), sociālās palīdzības dienestu un citām iesaistītajām institūcijām veic pasākumus, lai atrisinātu minēto personu sociālās problēmas.

(1) Valsts probācijas dienests apkopo informāciju par probācijas klientiem.

(2) Valsts probācijas dienesta datu bāzē iekļaujamās informācijas apjomu, kā arī tās iekļaušanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Valsts probācijas dienests apkopo informāciju par probācijas klientiem.

(2) Valsts probācijas dienesta datu bāzē iekļaujamās informācijas apjomu, kā arī tās iekļaušanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Valsts probācijas dienests pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma sagatavo izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu.

(2) Izvērtēšanas ziņojumu apstiprina Valsts probācijas dienesta pārvaldes priekšnieks, Valsts probācijas dienesta pārvaldes priekšnieka vietnieks vai teritoriālās struktūrvienības priekšnieks.

(3) Izvērtēšanas ziņojumā ir probācijas klienta raksturojums un viņa sociālo apstākļu novērtējums, kā arī Valsts probācijas dienesta viedoklis par lēmumu, kāds būtu pieņemams, izbeidzot krimināllietu un nosacīti atbrīvojot personu no kriminālatbildības vai piemērojot sodu.

36.

37.

Aizstāt 19.panta otrajā daļā vārdu “priekšnieks” ar vārdu “vadītājs” un vārdus “priekšnieka vietnieks” ar vārdiem “vadītāja vietnieks”.

Aizstāt 19.panta otrajā daļā vārdu “priekšnieks” ar vārdu “vadītājs” un vārdus “priekšnieka vietnieks” ar vārdiem “vadītāja vietnieks”

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Valsts probācijas dienests pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma sagatavo izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu.

(2) Izvērtēšanas ziņojumu apstiprina Valsts probācijas dienesta vadītājs, viņa vietnieks vai Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības priekšnieks.

(3) Izvērtēšanas ziņojumā ietver probācijas klienta raksturojumu un viņa sociālo apstākļu novērtējumu, kā arī Valsts probācijas dienesta viedokli par lēmumu, kāds būtu pieņemams, izbeidzot krimināllietu un nosacīti atbrīvojot attiecīgo personu no kriminālatbildības vai piemērojot tai sodu.

Valsts probācijas dienesta finanšu līdzekļus veido:

1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžetā;

2) pašu ieņēmumi, kurus iegūst, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēdzot līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām.

Valsts probācijas dienesta finanšu līdzekļus veido:

1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžetā;

2) pašu ieņēmumi, kurus iegūst, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdzot līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām.

Valsts probācijas dienesta konsultatīvās padomes un to kompetence

Valsts probācijas dienesta konsultatīvās padomes un to kompetence

(1) Lai izstrādātu vienotu stratēģiju probācijas jomā un sekmētu optimālu starpinstitūciju sadarbību tās īstenošanā, izveido Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi un Valsts probācijas dienesta teritoriālās konsultatīvās padomes.

(2) Konsultatīvajām padomēm ir padomdevēja tiesības. Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes lēmumi ir saistoši Valsts probācijas dienesta teritoriālajām konsultatīvajām padomēm.

(3) Kārtību, kādā sasauc konsultatīvās padomes, organizē to darbu, kā arī pieaicina citu institūciju pārstāvjus, reglamentē Ministru kabineta apstiprināts Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes nolikums.

(1) Lai izstrādātu vienotu stratēģiju probācijas jomā un sekmētu optimālu institūciju sadarbību tās īstenošanā, izveido Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi un Valsts probācijas dienesta teritoriālās konsultatīvās padomes.

(2) Konsultatīvajām padomēm ir padomdevēja tiesības. Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes lēmumi ir saistoši Valsts probācijas dienesta teritoriālajām konsultatīvajām padomēm.

(3) Kārtību, kādā sasauc konsultatīvās padomes, organizē to darbu, kā arī pieaicina citu institūciju pārstāvjus, reglamentē Ministru kabineta apstiprināts Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes nolikums.

(1) Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes sastāvā ir:

1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa deleģēta persona;

2) ģenerālprokurors vai viņa deleģēta persona;

3) Valsts policijas priekšnieks vai viņa deleģēta persona;

4) Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis vai viņa deleģēta persona;

5) Valsts probācijas dienesta pārvaldes priekšnieks vai viņa padomnieks;

6) Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks vai viņa deleģēta persona;

7) tieslietu ministrs vai viņa deleģēta persona.

(2) Valsts probācijas dienesta Konsultatīvā padome sniedz priekšlikumus valsts politikas izstrādei un pieņem konsultatīvus lēmumus tās īstenošanai.

(3) Valsts probācijas dienesta priekšnieks ne retāk kā reizi sešos mēnešos sasauc Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi.

38.

39.

40.

41.

Uzskatīt 22.panta pirmās daļas 7.punktu par 3.punktu un līdzšinējo pirmās daļas 3., 4., 5., 6. punktus attiecīgi par 4., 5., 6., 7..punktiem.

22. panta pirmās daļas 7.punktu uzskatīt par 3.punktu;

uzskatīt līdzšinējos pirmās daļas 3., 4., 5., 6.punktus attiecīgi par 4., 5., 6., 7.punktiem.

Aizstāt 22.panta pirmās daļas 5.punktā un trešajā daļā vārdu “priekšnieks” ar vārdu “vadītājs”.

Aizstāt 22.panta pirmās daļas 5.punktā un trešajā daļā vārdu “priekšnieks” ar vārdu “vadītājs”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes sastāvā ir:

1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa deleģēta persona;

2) ģenerālprokurors vai viņa deleģēta persona;

3) tieslietu ministrs vai viņa deleģēta persona;

4) Valsts policijas priekšnieks vai viņa deleģēta persona;

5) Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis vai viņa deleģēta persona;

6) Valsts probācijas dienesta vadītājs vai viņa padomnieks;

7) Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks vai viņa deleģēta persona.

(2) Valsts probācijas dienesta Konsultatīvā padome sniedz priekšlikumus valsts probācijas politikas izstrādei un pieņem konsultatīvus lēmumus tās īstenošanai.

(3) Valsts probācijas dienesta vadītājs ne retāk kā reizi sešos mēnešos sasauc Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi.

(1) Valsts probācijas dienesta teritoriālās konsultatīvās padomes sastāvā ir:

1) rajona (pilsētas) virsprokurors vai viņa deleģēta persona;

2) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs vai viņa deleģēta persona;

3) rajona (pilsētas) Valsts policijas pārvaldes priekšnieks vai viņa deleģēta persona;

4) rajona (pilsētas) pašvaldības pārstāvji;

5) rajona (pilsētas) Valsts probācijas dienesta priekšnieks.

(2) Valsts probācijas dienesta teritoriālā konsultatīvā padome:

1) savā darbībā pamatojas uz Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes lēmumiem;

2) koordinē probācijas jautājumu risinājumu rajonā (pilsētā), ņemot vērā šo jautājumu specifiku attiecīgajā rajonā (pilsētā);

3) informē Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi par pieņemtajiem lēmumiem.

42.

43.

Aizstāt 23.panta pirmās daļas 5.punktā vārdu “priekšnieks” ar vārdu “vadītājs”.

Aizstāt 23.panta pirmās daļas 5.punktā vārdu “priekšnieks” ar vārdu “vadītājs”.

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Valsts probācijas dienesta teritoriālās konsultatīvās padomes sastāvā ir:

1) rajona (pilsētas) virsprokurors vai viņa deleģēta persona;

2) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs vai viņa deleģēta persona;

3) rajona (pilsētas) valsts policijas pārvaldes priekšnieks vai viņa deleģēta persona;

4) rajona (pilsētas) pašvaldības pārstāvji;

5) rajona (pilsētas) valsts probācijas dienesta vadītājs.

(2) Valsts probācijas dienesta teritoriālā konsultatīvā padome:

1) savā darbībā pamatojas uz Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes lēmumiem;

2) koordinē probācijas jautājumu risināšanu rajonā (pilsētā), ņemot vērā šā rajona (pilsētas) specifiku;

3) informē Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi par pieņemtajiem lēmumiem.

Valsts probācijas dienesta simboli

Valsts probācijas dienesta simboli

(1) Uz Valsts probācijas dienesta ierēdņa amatu var pretendēt personas, kas atbilst Valsts civildienesta likumā izvirzītajām prasībām.

(2) Uz Valsts probācijas dienesta darbinieka vietu var pretendēt personas:

1) kurām ir vismaz vidējā izglītība;

2) kuru personiskās īpašības, iemaņas un iepriekšējā darba pieredze atbilst noteiktajām prasībām;

3) kuras Valsts probācijas dienests ir atestējis Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

44.

Aizstāt 24.panta otrās daļas 2.punktā vārdus “noteiktajām prasībām” ar vārdiem “amatam noteiktajām prasībām”.

Atbalstīt

(1) Uz Valsts probācijas dienesta ierēdņa amatu var pretendēt personas, kas atbilst Valsts civildienesta likuma prasībām.

(2) Uz Valsts probācijas dienesta darbinieka vietu var pretendēt personas:

1) kurām ir vismaz vidējā izglītība;

2) kuru personiskās īpašības, iemaņas un iepriekšējā darba pieredze atbilst amatam noteiktajām prasībām;

3) kuras Valsts probācijas dienests ir atestējis Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Brīvprātīgie probācijas darbinieki:

1) ir personas, kas piedalījušās pārrunās un saņēmušas atzinumu, ka spēj pildīt kādu no probācijas uzdevumiem;

2) slēdz līdzdarbības līgumu ar Valsts probācijas dienestu un pilda līgumā noteiktos pienākumus.

45.

Izteikt 25.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Par brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem var kļūt personas, kuras izteikušas vēlēšanos piedalīties probācijas uzdevumu pildīšanā, piedalījušās pārrunās ar Valsts probācijas dienesta amatpersonām un saņēmušas atzinumu, ka spēj pildīt kādu no probācijas uzdevumiem.

(2) Valsts probācijas dienests ar brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem slēdz līdzdarbības līgumus.”

Atbalstīt

(1) Par brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem var kļūt personas, kuras izteikušas vēlēšanos piedalīties probācijas uzdevumu pildīšanā, piedalījušās pārrunās ar Valsts probācijas dienesta amatpersonām un saņēmušas atzinumu, ka spēj pildīt kādu no probācijas uzdevumiem.

(2) Valsts probācijas dienests ar brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem slēdz līdzdarbības līgumus.

(1) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem izsniedz dienesta apliecības un žetonus.

(2) Brīvprātīgajam probācijas darbiniekam izsniedz Valsts probācijas dienesta brīvprātīgā probācijas darbinieka apliecību.

(1) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem izsniedz dienesta apliecības un žetonus.

(2) Brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem izsniedz Valsts probācijas dienesta brīvprātīgā probācijas darbinieka apliecību.

Valsts probācijas dienestam ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu iestādes nosaukumu, kā arī dienesta emblēma.

Valsts probācijas dienestam ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu iestādes nosaukumu, kā arī dienesta emblēma.

Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku tiesības un pienākumi

Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku tiesības un pienākumi

Valsts probācijas dienesta darbiniekiem un ierēdņiem ir šādas tiesības:

1) pieprasīt, lai probācijas klients pildītu tiesas spriedumā noteiktos pienākumus;

2) kontrolēt, kā probācijas klients saskaņā ar uzraudzības plānu pilda izvirzītās prasības;

3) saņemt patiesu informāciju par probācijas klientu;

4) pieprasīt, lai probācijas klients uzrādītu personu apliecinošu dokumentu;

5) uzaicināt probācijas klientu ierasties Valsts probācijas dienesta iestādē.

46.

47.

48.

Izslēgt no 28. panta 3. punkta vārdu “patiesu”.

Papildināt 28.pantu ar 6. un 7.punktu sekojošā redakcijā:

“6) apmeklēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietas probācijas funkciju veikšanai;

7) sagatvot vienošanās projektu par postpenitenciārās palīdzības sniegšanu ar potenciālo probācijas klientu”.

Papildināt 28.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) apmeklēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietas probācijas funkciju veikšanai.”

Atbalstīt

Atbalstīt

daļēji

Atbalstīt

Valsts probācijas dienesta darbiniekiem un ierēdņiem ir tiesības:

1) pieprasīt, lai probācijas klients pilda tiesas spriedumā noteiktos pienākumus;

2) kontrolēt, kā probācijas klients saskaņā ar uzraudzības plānu pilda viņam izvirzītās prasības;

3) saņemt informāciju par probācijas klientu;

4) pieprasīt, lai probācijas klients uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

5) uzaicināt probācijas klientu ierasties Valsts probācijas dienesta iestādē;

6) apmeklēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietas un veikt probācijas funkcijas.

Valsts probācijas dienesta darbiniekiem un ierēdņiem ir šādi pienākumi:

1) sniegt probācijas klientiem informāciju par pieejamo palīdzību;

2) nodrošināt par probācijas klientu saņemtās informācijas konfidencialitāti;

3) veikt probācijas klientu uzskaiti;

4) pārbaudīt, kā probācijas klients pilda savus pienākumus;

5) atbilstoši kompetencei sniegt probācijas klientam nepieciešamo atbalstu un palīdzību.

49.

Papildināt 29.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) sagatavot vienošanās projektu par postpenitenciārās palīdzības sniegšanu ar potenciālo probācijas klientu”.

Atbalstīt

Valsts probācijas dienesta darbiniekiem un ierēdņiem ir šādi pienākumi:

1) sniegt probācijas klientiem informāciju par pieejamo palīdzību;

2) nodrošināt par probācijas klientu saņemtās informācijas konfidencialitāti;

3) veikt probācijas klientu uzskaiti;

4) pārbaudīt, kā probācijas klients pilda savus pienākumus;

5) atbilstoši savai kompetencei sniegt probācijas klientam nepieciešamo atbalstu un palīdzību;

6) kopā ar potenciālo probācijas klientu sagatavot vienošanās projektu par postpenitenciārās palīdzības sniegšanu.

Šā likuma 14., 15. un 17.pants stājas spēkā ar īpašu likumu.

Šā likuma 14., 15. un 17.pants stājas spēkā ar īpašu likumu.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.oktobrī.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.oktobrī.