Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2003, 73.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

2. Izteikt 192.panta 2.punktu šādā redakcijā:

"2) darbinieku prasījumi attiecībā uz darba samaksu par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms tiesas sprieduma par parādnieka maksātnespēju pasludināšanas; attiecībā uz atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, uz kuru tiesības iegūtas 12 mēnešu periodā pirms tiesas sprieduma par parādnieka maksātnespēju pasludināšanas; attiecībā uz atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni pēdējo triju darba tiesisko attiecību mēnešos 12 mēnešu periodā pirms tiesas sprieduma par parādnieka maksātnespēju pasludināšanas; attiecībā uz atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā minimālajā apmērā; attiecībā uz kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību par visu nesamaksāto laikposmu un šīs atlīdzības summu par trim gadiem uz priekšu, ja nelaimes gadījums darbā noticis vai arodslimība iegūta līdz 1997.gada 1.janvārim, kā arī gadījumos, ja bijušajam darbiniekam, kurš nav uzskatāms par apdrošināto personu saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", arodslimība, kuras cēlonis ir šā darbinieka veiktais darbs kaitīgos darba apstākļos līdz 1997.gada 1.janvārim, konstatēta pēc 1997.gada 1.janvāra; valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, kas saistīti ar šajā punktā minētajām izmaksām; vai valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" prasījumi, ja tā ir apmierinājusi iepriekšminētos prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā";".

 

 

 

Tieslietu ministrs

A.Aksenoks

 

 

Likumprojekta „Grozījums Kredītiestāžu likumā”

 

Anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Ar 2003.gada 22.februāri Latvijā pilnā apmērā sākusi darboties Starptautiskās darba organizācijas 173.konvencija „Par strādājošo prasību aizsardzību uzņēmēja maksātnespējas gadījumā”(turpmāk – Konvencija), kas nosaka to maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu loku, kas ir apmierināmi kā priviliģētie ar valsts garantijas institūcijas palīdzību.

No 2003. gada 1.janvāra ir stājies spēkā 2001.gada 20.decembrī pieņemtais likums „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, kurā integrētas konvencijas prasības. Likums attiecināms arī uz maksātnespējīgo kredītiestāžu darbiniekiem.

Kredītiestāžu likumā uzskaitītais to darbinieku prasījumu loks, kas bankrota gadījumā apmierināmi otrajā grupā (pēc izmaksām noguldītājiem) un ir pielīdzināmi likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteiktajiem prioritārajiem prasījumiem, atšķiras no Konvencijas un likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” redakcijas.

Saskaņā ar likumu „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” Ministru kabinets 23.08.2001. pieņēma noteikumus Nr.378 „Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtība”. Šo noteikumu, kas sākuši darboties no 01.01.2003., 3.3.punktā noteikts, ka darba devējam ir pienākums atlīdzināt darbā nodarīto kaitējumu, t.sk., ja darbinieks saskaņā ar likumu „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” nav uzskatāms par apdrošināto personu, bet Ministru kabineta pilnvarotā speciālā ārstu komisija arodslimībās viņam konstatē arodslimību, kuras cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai darbinieka veiktais darbs veselībai kaitīgos darba apstākļos līdz 1997.gada 1.janvārim, un darbspēju ekspertīzes komisija nosaka darbspēju zaudējumu vai darbspēju zaudējumu ar invaliditātes grupas piešķiršanu. Šie grozījumi novērš pretrunu starp minētajiem normatīvajiem aktiem un šo likumu.

Saeimā iesniegti grozījumi likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, tai skaitā arī par jautājumiem, kas skar darbinieku prasījumus.

Atšķirības iepriekš minētajos normatīvajos aktos nenodrošina vienotu un nepārprotamu likumu normu piemērošanu un valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu, īstenojot darbinieku tiesību aizsardzību valstī.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts nodrošina Latvijas uzņemto starptautisko saistību integrēšanu nacionālajā likumdošanā, nosakot vienotu priviliģēto darbinieku prasījumu loku, kas apmierināms no maksātnespējīgās kredītiestādes vai darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.

Likumprojektā saskaņotas Kredītiestāžu likuma normas ar likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma attiecīgajām normām.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Skaidri noteiktas maksātnespējīgo kredītiestāžu darbinieku tiesības uz valsts garantētu maksātnespējīgā darba devēja parādu nomaksu likumā noteiktajā apmērā, kā rezultātā ievērojami mazināsies sociālā spriedze maksātnespējīgajās kredītiestādēs

 4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Norm. akta projekts šo jomu neskar

Norm. akta projekts šo jomu neskar

Norm. akta projekts šo jomu neskar

Norm. akta projekts šo jomu neskar

Norm. akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Norm. akta projekts šo jomu neskar

Norm. akta projekts šo jomu neskar

Norm. akta projekts šo jomu neskar

Norm. akta projekts šo jomu neskar

Norm. akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Norm. akta projekts šo jomu neskar

Norm. akta projekts šo jomu neskar

Norm. akta projekts šo jomu neskar

Norm. akta projekts šo jomu neskar

Norm. akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Norm. akta projekts šo jomu neskar

Norm. akta projekts šo jomu neskar

Norm. akta projekts šo jomu neskar

Norm. akta projekts šo jomu neskar

Norm. akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins. (Pielikumā.)

Norm. akta projekts šo jomu neskar

Norm. akta projekts šo jomu neskar

Norm. akta projekts šo jomu neskar

Norm. akta projekts šo jomu neskar

Norm. akta projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Vienlaikus sagatavoti grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijas saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts saistīts un saskaņots ar Starptautiskās darba organizācijas 173.konvenciju „Par strādājošo prasību aizsardzību uzņēmēja maksātnespējas gadījumā”

 4. Atbilstības izvērtējums

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

Likumprojektu turpmāko virzību piedāvātajā redakcijā atbalstījusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, noteikto funkciju ietvaros likumu realizēs valsts aģentūra „Maksātnespējas administrācija”

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts tiks ievietots Aģentūras mājas lapā un pēc tā pieņemšanas Saeimā tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likums neierobežo indivīda tiesības

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Tieslietu ministrs

Valsts sekretārs, Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A.Aksenoks

G.Kūtris

I.Brazauska

I.Piterniece

 

27.05.2003

978

I.Piterniece,

7213511, inga.piterniece@mna.gov.lv