Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

2.  1.pantā:

izteikt 4.punkta "e" apakšpunktu šādā redakcijā:

"e) tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu;";

izteikt 4.punkta "g" apakšpunktu šādā redakcijā:

"g) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana;";

izslēgt 4.punkta "j" un "l" apakšpunktu;

aizstāt 8.punktā vārdus "septiņiem gadiem" ar vārdiem "pieciem gadiem".

3. Aizstāt 4.pantā vārdus "likums "Par vērtspapīriem"" ar vārdiem "Finanšu instrumentu tirgus likums".

4. Aizstāt 135.panta trešajā daļā vārdus "biržā kotējamus vērtspapīrus" ar vārdiem "regulētajā tirgū kotējamus finanšu instrumentus".

5. Aizstāt 166.panta ceturtajā daļā vārdus "biržā kotējamus vērtspapīrus" ar vārdiem "regulētajā tirgū kotējamus finanšu instrumentus".

6. Aizstāt 172.panta ceturtajā un piektajā daļā vārdu "vērtspapīri" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "papīra formā eksistējoši finanšu instrumenti" (attiecīgā locījumā).

 

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

 

 

Finanšu ministra vietā –

ekonomikas ministrs

J.Lujāns

Likumprojekta

"Grozījumi Kredītiestāžu likumā" anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Kredītiestāžu likumā gan definējot finanšu pakalpojumus, gan citur tekstā tiek lietots termins "vērtspapīrs".

Kredītiestāžu likumā nepieciešams izdarīt grozījumus, lai saskaņotu tajā lietoto terminoloģiju ar likumprojektā "Finanšu instrumentu tirgus likums" lietoto.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Kredītiestāžu likumā lietoto terminu "vērtspapīrs" nepieciešams aizstāt ar terminu "finanšu instruments", jo saskaņā ar likumprojektu "Finanšu instrumentu tirgus likums" ieguldījumu pakalpojumus iespējams sniegt ne tikai ar vērtspapīriem, bet arī ar citiem finanšu instrumentiem.

Likumprojekts paredz arī harmonizāciju starp Kredītiestāžu likumu un Finanšu instrumentu tirgus likumu, nosakot, ka viens no finanšu pakalpojumu veidiem ir Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktie ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu blakus pakalpojumi. Līdz šim daļa ieguldījumu pakalpojumu pēc būtības jau bija ietverti Kredītiestāžu likumā dotajā finanšu pakalpojumu uzskaitījumā. Tā kā turpmāk saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu kredītiestādēm nebūs nepieciešams saņemt papildu licenci, lai sāktu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, nepieciešams ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakus pakalpojumus minēt kā vienu no finanšu pakalpojumu veidiem, lai nerastos pārpratumi par to, vai kredītiestādes ir tiesīgas sniegt visus ieguldījumu pakalpojumus un blakus pakalpojumus vai tikai tos, kas līdz šim minēti Kredītiestāžu likumā.

Likumprojekts paredz arī harmonizēt subordinētā kapitāla definīciju ar likumprojektā "Finanšu instrumentu tirgus likums" lietoto, samazinot definīcijā ietverto aizdevuma termiņu no septiņiem uz pieciem gadiem.

3. Cita informācija

Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtē-

jais

gads

 

Trīs nākamie gadi

 

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti

Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā ir izstrādāti, lai saskaņotu terminoloģiju ar likumprojektā "Finanšu instrumentu tirgus likums" lietoto. Grozījumi Kredītiestāžu likumā virzāmi pieņemšanai Saeimā vienlaikus ar Finanšu instrumentu tirgus likumu.

Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

   

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis 

Likumprojekts ir ievietots internetā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā www.fktk.lv.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

Likuma izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas, kā arī nav nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Pēc likuma pieņemšanas Saeimā tas tiks ievietots internetā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā www.fktk.lv, kurā ar to varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo  

Likums neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

Nav.

Finanšu ministrs V. Dombrovskis

 

 

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

     

V. Andrējeva

E. Strazdiņa

M. Radeiko

K. Drēviņa

 

 

 

30.05.2003. 15:30

K. Drēviņa

712

7774881, kristine.drevina@fktk.lv