I Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Šobrīd saskaņā ar Krimināllikuma (turpmāk - KL) 180.pantu par krimināli sodāmiem atzīstami tādi nodarījumi kā zādzība, krāpšana vai piesavināšanās nelielā apmērā. Kopš 1992.gada 25.augusta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk - LAPK) vairs nesatur normu par valsts vai sabiedriskās mantas izlaupīšanu sīkos apmēros (50.pants izslēgts ar 1992.gada 25.augusta likumu - Ziņotājs, 1992, nr.35/36), līdz ar ko šāda veida nodarījumi ir kriminālsodāmi.

Valstī reģistrētie noziedzīgie nodarījumi par zādzībām no tirdzniecības objektiem un veikaliem (saskaņā ar KL 175. un 180.pantu):

2000.gadā reģistrēti - 1798, t.sk. nosūtīts uz tiesu 585;

2001.gadā reģistrēti - 2035, t.sk. nosūtīts uz tiesu 639;

2002.gadā reģistrēti - 2077, t.sk. nosūtīts uz tiesu 553;

2003.gada 2mēnešos reģistrēti - 332, t.sk. nosūtīts uz tiesu 42.

Kā liecina šie dati, kā arī Latvijas Tirgotāju asociācijas biedru atsauksmes, minēto nodarījumu skaits turpina pieaugt, proporcionāli samazinoties uz tiesu nosūtīto lietu skaitam.

Tas liecina, ka šībrīža tiesiskais regulējums minēto jomu sakārtošanai ir neefektīvs, proti, KL 180.panta pirmajā daļā minētais nodarījums ir kriminālpārkāpums un saskaņā ar KL 15.panta sesto daļu par mēģinājumu izdarīt kriminālpārkāpumu persona nav saucama pie kriminālatbildības. Ņemot vērā, ka uz šo brīdi nav viennozīmīgas izpratnes, ar kuru brīdi tiek pieņemts, ka noziedzīgais nodarījums (zādzība no tirdzniecības objekta vai veikala) ir pabeigts un kad tas palicis tikai mēģinājuma stadijā (Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 2001.gada 14.decembra lēmumā Nr.3 noteikts, ka svešas mantas nolaupīšana zādzības, laupīšanas, krāpšanas vai piesavināšanās veidā ir pabeigts noziedzīgs nodarījums ar brīdi, kad vainīgais mantu prettiesiski ieguvis savā valdījumā, rodot brīvu iespēju ar to rīkoties pēc sava ieskata), personas, kas izdarījušas zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā, bieži vien nesaņem par to nekādu sodu. Tādējādi būtu lietderīgi par šāda veida nodarījumiem paredzēt administratīvo atbildību, kas vienkāršotu un paātrinātu minēto lietu izmeklēšanu un izskatīšanu. Šī brīža prakse rāda, ka ievērojamu policijas darba apjomu sastāda formālu dokumentu rakstīšana par atteikumiem ierosināt krimināllietas par minētajiem nodarījumiem, kas būtu izskaužams.

Ņemot vērā iepriekš minēto tika izstrādāts likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kurā paredzēta administratīvā atbildība par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā. Uz šo brīdi atbildība par minētajiem nodarījumiem ir paredzēta KL. Savukārt šie grozījumi paredz, ka personai kriminālatbildība iestāsies tikai pie atkārtota šāda nodarījuma izdarīšanas.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Ar šiem grozījumiem paredzēts KL 180.pantā noteikt, ka kriminālatbildība par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā, izņemot KL 175.panta trešajā un ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā un 179.panta trešajā daļā paredzētos noziegumus, iestāsies tikai tad, ja tas būs izdarīts atkārtoti gada laikā. Par šādu nodarījumu izdarīšanu pirmo reizi būs paredzēta administratīvā atbildība.

Vienlaikus ir paaugstināta atbildība par minēto nodarījumu izdarīšanu, tādējādi tie vairs nebūs kriminālpārkāpumi, un tas ļaus novērst iespējamo KL 15.panta sestās daļas piemērošanu šādu nodarījumu kvalifikācijā.

3. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Grozījumiem būs netieša ietekme uz iedzīvotāju dzīves līmeni, kas izpaudīsies kā sabiedrības izpratnes palielināšana par soda neizbēgamības principu, kā rezultātā potenciālie minēto nodarījumu izdarītāji tiks atturēti no šādu darbību izdarīšanas.

4. Ietekme uz vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Budžeta ieņēmumi nav aprēķināmi

Budžeta ieņēmumi nav aprēķināmi

Budžeta ieņēmumi nav aprēķināmi

Budžeta ieņēmumi nav aprēķināmi

Budžeta ieņēmumi nav aprēķināmi

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

2002.gada 12.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 91.punkts paredz: ja saistībā ar tiesību akta projektu nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus arī citos tiesību aktos, vienlaikus ar sagatavoto projektu izskatīšanai Ministru kabinetā šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniedz arī tiesību aktu projektus par nepieciešamajiem grozījumiem. Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kurā paredzēta administratīvā atbildība par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā. Līdz šim atbildība par minētajiem nodarījumiem bija paredzēta KL. Savukārt šie grozījumi paredz, ka personai kriminālatbildība iestāsies tikai pie atkārtota šāda nodarījuma izdarīšanas.

Abi tiesību aktu projekti Ministru kabinetā tiks iesniegti vienlaicīgi.

2. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?

Projekts izstrādāts pamatojoties uz Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšlikumu - par zādzībām no tirdzniecības objektiem un veikaliem paredzēt administratīvo atbildību nevis kriminālatbildību, kā tas ir šobrīd.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?

Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta šādu grozījumu izdarīšanu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

VII Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Laikraksts “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS) un citi plašsaziņas līdzekļi un sistēmas.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktora pienākumu izpildītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

J.Rekšņa

I.Šnepsta

S.Vecvagare

A.Masulis