Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā nobalsotā redakcija

Priekðlikumi

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

1. Aizstāt visā likumā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

4) ienākums no pienākumu pildīšanas Latvijas Republikā reģistrētas uzņēmējsabiedrības padomē vai valdē;

papildināt 4.punktu pēc vārdiem “vai valdē” ar vārdiem “neatkarīgi no tā, vai ienākums tiek saņemts no Latvijas Republikā reģistrētas uzņēmējsabiedrības vai citas uzņēmējsabiedrības, kas nav Latvijas Republikas rezidents”;

papildināt 4.punktu pēc vārdiem “vai valdē” ar vārdiem “neatkarīgi no tā, vai ienākums tiek saņemts no Latvijas Republikā reģistrētas uzņēmējsabiedrības vai citas uzņēmējsabiedrības, kas nav Latvijas Republikas rezidents”;

9) personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas;

“91) ienākums no augoša meža pārdošanas un kokmateriālu pārdošanas;”.

“91) ienākums no augoša meža pārdošanas un kokmateriālu pārdošanas;”.

3. Pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti:

1) ienākumi no individuālā darba un uzņēmuma līguma;

2) ienākumi no individuālā uzņēmuma, arī no zemnieku vai zvejnieku saimniecības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts;

papildināt 2.punktu pēc vārdiem “nodokļa objekts” ar vārdiem “un ienākumi no individuālā komersanta darbības”;

papildināt 2.punktu pēc vārdiem “nodokļa objekts” ar vārdiem “un ienākumi no individuālā komersanta darbības”;

3) ienākumi no līgumsabiedrības;

“3) ienākumi no līgumsabiedrības, personālsabiedrības un sadalītā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma;”.

“3) ienākumi no līgumsabiedrības, personālsabiedrības un sadalītā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma;”.

1. Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi:

2) fiziskās personas - individuālā uzņēmuma īpašnieka - ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām izmaksātās dividendes no uzņēmējsabiedrības ienākuma, izņemot dividendes no nerezidentiem un iekšzemes uzņēmumiem, kuriem nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī tiem uzņēmumiem, kuri izmanto likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā;

“2) fiziskās personas — individuālā uzņēmuma īpašnieka — ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām izmaksātās dividendes no Latvijas Republikas uzņēmējsabiedrības vai kapitālsabiedrības peļņas un Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta — kapitālsabiedrības peļņas, izņemot dividendes no citu valstu nerezidentiem un iekšzemes uzņēmumiem, kuriem nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī no tiem uzņēmumiem, kuri izmanto likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, vai analogus Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktus ienākuma nodokļa atvieglojumus dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā;”;

“2) fiziskās personas — individuālā uzņēmuma īpašnieka — ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām izmaksātās dividendes no Latvijas Republikas uzņēmējsabiedrības vai kapitālsabiedrības peļņas un Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta — kapitālsabiedrības peļņas, izņemot dividendes no citu valstu nerezidentiem un iekšzemes uzņēmumiem, kuriem nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī no tiem uzņēmumiem, kuri izmanto likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, vai analogus Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktus ienākuma nodokļa atvieglojumus dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā;”;

3. Šā panta pirmās daļas 2.punkta noteikumi nav attiecināmi uz nerezidentiem.

“3. Šā panta noteikumi nav attiecināmi uz nerezidenta Latvijā gūto ienākumu.”

“3. Šā panta noteikumi nav attiecināmi uz nerezidenta Latvijā gūto ienākumu.”

3. No nerezidentu apliekamā ienākuma ir tiesības atskaitīt tikai šā panta pirmās daļas 1., 3., 4. un 5.punktā minētos attaisnotos izdevumus.

1.1 Par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) darbību.

3. Izdevumos, ja tie saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti:

7) nomaksātā sociālā nodokļa summa un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, kā arī obligātās apdrošināšanas prēmiju maksājumi un dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas prēmiju maksājumi par darbiniekiem atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam, ja darbinieka apdrošināšanas līgums ir noslēgts uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem;

“7) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem, kā arī atbilstoši šā likuma 8.panta piektās daļas noteikumiem par darbiniekiem iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas un iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un dzīvības, veselības un negadījumu apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas) prēmiju summas;”;

“7) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem, kā arī atbilstoši šā likuma 8.panta piektās daļas noteikumiem par darbiniekiem iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas un iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un dzīvības, veselības un negadījumu apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas) prēmiju summas;”;

“71) obligātās apdrošināšanas prēmiju maksājumi par saimnieciskajā darbībā izmantotiem pamatlīdzekļiem;”;

papildināt trešo daļu ar 7.1 punktu šādā redakcijā:

“71) obligātās apdrošināšanas prēmiju maksājumi par saimnieciskajā darbībā izmantotiem pamatlīdzekļiem;”;

10. Ja fiziskās personas individuālais uzņēmums (arī zemnieka un zvejnieka saimniecība) ir reģistrēts un atrodas saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" noteiktā īpaši atbalstāmajā reģionā un par tā attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, šādas fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi, kas radušies laika posmā, kad attiecīgajam reģionam ir īpaši atbalstāmā reģiona statuss, sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma. Ieņēmumu, kā arī izdevumu un izmaksu lielumu nosaka atbilstoši šā panta noteikumiem.

“10. Ja individuālais komersants vai fiziskās personas individuālais uzņēmums (arī zemnieka un zvejnieka saimniecība) ir reģistrēts un atrodas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā un par tā saimnieciskās darbības attīstības projekta atbilstību attiecīgās teritorijas attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, šīs fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi, kas radušies laikposmā, kad attiecīgajai teritorijai ir īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma. Ieņēmumu, kā arī izdevumu un izmaksu lielumu nosaka atbilstoši šā panta noteikumiem.”

“10. Ja individuālais komersants vai fiziskās personas individuālais uzņēmums (arī zemnieka un zvejnieka saimniecība) ir reģistrēts un atrodas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā un par tā saimnieciskās darbības attīstības projekta atbilstību attiecīgās teritorijas attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, šīs fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi, kas radušies laikposmā, kad attiecīgajai teritorijai ir īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma. Ieņēmumu, kā arī izdevumu un izmaksu lielumu nosaka atbilstoši šā panta noteikumiem.”

“11.1 pants.  Individuālā komersanta saimnieciskās darbības ienākuma noteikšana

1. Individuālais komersants, kura saimnieciskās darbības ieņēmumi ir mazāki par 45 000 latu, saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina saskaņā ar šā likuma 11.pantu vai saskaņā ar šā panta otro, trešo un ceturto daļu, ja tas grāmatvedības kārtošanai ir izvēlējies divkāršā ieraksta sistēmu.

3. Individuālais komersants piemēro likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” II nodaļas noteikumus apliekamā ienākuma noteikšanai piecus gadus pēc kārtas neatkarīgi no tā, vai kādā šā perioda gadā saimnieciskās darbības ieņēmumi ir mazāki par 45 000 latu. Ja piecu gadu perioda pēdējā gadā individuālā komersanta saimnieciskās darbības ieņēmumi ir mazāki par 45 000 latu, individuālais komersants nākamajā taksācijas gadā var uzsākt apliekamā ienākuma aprēķināšanu saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

4. Fiziskā persona taksācijas gadā, kurā tā uzsāk individuālā komersanta darbību, šīs darbības ienākumu aprēķina, piemērojot šā panta pirmo vai otro daļu atbilstoši savai prognozei attiecībā uz taksācijas gada ieņēmumiem no individuālā komersanta saimnieciskās darbības.”

“11.1 pants.  Individuālā komersanta saimnieciskās darbības ienākuma noteikšana

1. Individuālais komersants, kura saimnieciskās darbības ieņēmumi ir mazāki par 45 000 latu, saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina saskaņā ar šā likuma 11.pantu vai saskaņā ar šā panta otro, trešo un ceturto daļu, ja tas grāmatvedības kārtošanai ir izvēlējies divkāršā ieraksta sistēmu.

3. Individuālais komersants piemēro likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” II nodaļas noteikumus apliekamā ienākuma noteikšanai piecus gadus pēc kārtas neatkarīgi no tā, vai kādā šā perioda gadā saimnieciskās darbības ieņēmumi ir mazāki par 45 000 latu. Ja piecu gadu perioda pēdējā gadā individuālā komersanta saimnieciskās darbības ieņēmumi ir mazāki par 45 000 latu, individuālais komersants nākamajā taksācijas gadā var uzsākt apliekamā ienākuma aprēķināšanu saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

4. Fiziskā persona taksācijas gadā, kurā tā uzsāk individuālā komersanta darbību, šīs darbības ienākumu aprēķina, piemērojot šā panta pirmo vai otro daļu atbilstoši savai prognozei attiecībā uz taksācijas gada ieņēmumiem no individuālā komersanta saimnieciskās darbības.”

1. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru nosaka Ministru kabinets.

1. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa. Mēneša neapliekamā minimuma apmērs tiek noteikts gadskārtējā valsts budžeta likumā. Ja, sākoties taksācijas gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, tiek piemērots iepriekšējam gadam noteiktais mēneša neapliekamā minimuma apmērs.

(spēkā no 01.01.2004.).

1

2

“Mēneša neapliekamā minimuma apmērs ir:

“Mēneša neapliekamā minimuma apmērs ir 40 lati.”

3

“1. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru nosaka Saeima ikgadējā valsts budžetā.”

1. Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi:

c) par nestrādājošu laulāto,

4. Nerezidentiem nav tiesību uz šajā pantā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem.

“1.1 Šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktais neapliekamais minimums ir piemērojams arī no ārvalstīm saņemtajai pensijai (piemērojot to kopā no ārvalstīm saņemtajai pensijai un pensijai, kas piešķirta vai pārrēķināta pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, vai izdienas pensijai, vai speciālajai valsts pensijai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem).”;

4

“1) par katras šajā punktā minētās personas uzturēšanu, ja šai personai nav piešķirta pensija un tā nesaņem pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju - šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktā maksātāja gada neapliekamā minimuma apmērā vienam no apgādniekiem:

a) par nepilngadīgu bērnu,

e) par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,

i) par maksātāju aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu;”

3. Ja maksātājs dokumentus, kas apstiprina attaisnotos izdevumus un atvieglojumus, pamatotu iemeslu dēļ nav laikus iesniedzis, tie saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes lēmumu tiek ņemti vērā attiecībā uz laiku no tiesību rašanās brīža, bet tas nedrīkst būt ilgāks par vienu iepriekšējo gadu.

1. Gada apliekamais ienākums, kas noteikts kā starpība starp maksātāja gada ienākuma summu un summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā likuma 10., 12. un 13.panta noteikumiem, tiek aplikts ar nodokli atbilstoši šajā likumā noteiktajām likmēm.

3. (Izslēgta ar 19.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.97.)

“4. Šā likuma 3.panta trešās daļas 7.1 punktā minētajam ienākumam, ja šī ienākuma izmaksātājs atbilstoši šā likuma 17.panta divpadsmitajai un 12.2 daļai ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā, tiek piemērota 2 procentu likme no izmaksātās atlīdzības apmēra.”

“4. Šā likuma 3.panta trešās daļas 7.1 punktā minētajam ienākumam, ja šī ienākuma izmaksātājs atbilstoši šā likuma 17.panta divpadsmitajai un 12.2 daļai ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā, tiek piemērota 2 procentu likme no izmaksātās atlīdzības apmēra.”

3. Ar algas nodokli apliekamais mēneša ienākums ir:

3) Latvijas Republikas nerezidentiem - kalendārā mēneša ienākums.

“3) Latvijas Republikas nerezidentiem — kalendāra mēneša ienākums, no kura atskaitīta šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 5. un 6.punktā minēto attaisnoto izdevumu summa.”;

12. No šā likuma 3.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 8., 10., 11., 12., 13. un 14.punktā minētajiem ienākumiem ienākuma nodoklis tiek ieturēts ienākuma izmaksas vietā un iemaksāts budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 5.datumā.

5

izslēgt divpadsmitajā daļā skaitli “5.”;

Atbalstīt

“12.2 Fiziskā persona — rezidents, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs, no šā likuma 3.panta trešās daļas 1., 2., 3., 7.1, 8., 9.1, 11. un 12.punktā minētajiem ienākumiem nodokli ietur ienākuma izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā, ja šie maksājumi ir saistīti ar rezidenta veikto saimniecisko darbību un tiek ņemti vērā, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, kā arī izsniedz nerezidentam apliecinājumu par Latvijas Republikā taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un par tiem samaksāto ienākuma nodokli.”

“12.2 Fiziskā persona — rezidents, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs, no šā likuma 3.panta trešās daļas 1., 2., 3., 7.1, 8., 9.1, 11. un 12.punktā minētajiem ienākumiem nodokli ietur ienākuma izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā, ja šie maksājumi ir saistīti ar rezidenta veikto saimniecisko darbību un tiek ņemti vērā, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, kā arī izsniedz nerezidentam apliecinājumu par Latvijas Republikā taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un par tiem samaksāto ienākuma nodokli.”;

6

“12.3 Personālsabiedrība (līgumsabiedrība) aprēķina nodokli no šā likuma 3.panta trešās daļas 5.punktā minētajiem ienākumiem, kas sevī ietver personālsabiedrības (līgumsabiedrības) dalībniekam – nerezidentam pienākošos taksācijas perioda peļņas daļu pēc taksācijas perioda sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas, un ieturēto nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā pēc līgumsabiedrības (personālsabiedrības) deklarācijas iesniegšanas saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 22.panta astoto daļu.”

Atbalstīt

“12.3 Personālsabiedrība (līgumsabiedrība) aprēķina nodokli no šā likuma 3.panta trešās daļas 5.punktā minētajiem ienākumiem, kas sevī ietver personālsabiedrības (līgumsabiedrības) dalībniekam – nerezidentam pienākošos taksācijas perioda peļņas daļu pēc taksācijas perioda sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas, un ieturēto nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā pēc līgumsabiedrības (personālsabiedrības) deklarācijas iesniegšanas saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 22.panta astoto daļu.”

6. Maksātājam aprēķinātais nodokļa avansa maksājuma apmērs samazināms par nodokļu summu, kas saskaņā ar šā likuma 17.panta desmitās daļas 6. un 7.punkta noteikumiem ieturēta un ieskaitīta budžetā. Pamats šādam samazinājumam ir paziņojums par ieturēto nodokli, kuru saskaņā ar šā likuma 17.panta noteikumiem maksātājs saņem no ienākuma izmaksātāja un iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei.

“Pamats šādam samazinājumam ir paziņojums par ieturēto nodokli, kuru saskaņā ar šā likuma 17.panta noteikumiem ienākuma izmaksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei.”

7

izteikt 4.1 daļu šādā redakcijā:

“4.1 Individuālais komersants, kurš saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina atbilstoši šā likuma 11.1 panta otrajai, trešajai un ceturtajai daļai, un šā likuma 11.2pantā minētais maksātājs taksācijas gada avansa maksājumus nosaka saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 23.pantu. Avansa maksājumi izdarāmi katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam.”;

Atbalstīt

“4.1 Individuālais komersants, kurš saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina atbilstoši šā likuma 11.1 panta otrajai, trešajai un ceturtajai daļai, un šā likuma 11.2pantā minētais maksātājs taksācijas gada avansa maksājumus nosaka saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 23.pantu. Avansa maksājumi izdarāmi katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam.”;

“Pamats šādam samazinājumam ir paziņojums par ieturēto nodokli, kuru saskaņā ar šā likuma 17.panta noteikumiem ienākuma izmaksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei.”

“5.2 Ārvalstu nodokļa maksātājs, kas Latvijā gūst ienākumu, no kura nodoklis maksājams rezumējošā kārtībā, bet kas taksācijas gadā pārstāj gūt šādu ienākumu vai gūst vienreiz izmaksājamu ienākumu un vienlaikus pārtrauc ekonomiskās saites ar Latviju, iesniedz deklarāciju 30 dienu laikā pēc ienākuma gūšanas beigām.”

“5.2 Ārvalstu nodokļa maksātājs, kas Latvijā gūst ienākumu, no kura nodoklis maksājams rezumējošā kārtībā, bet kas taksācijas gadā pārstāj gūt šādu ienākumu vai gūst vienreiz izmaksājamu ienākumu un vienlaikus pārtrauc ekonomiskās saites ar Latviju, iesniedz deklarāciju 30 dienu laikā pēc ienākuma gūšanas beigām.”

3. Ārvalstu nodokļa maksātājam (nerezidentam) deklarācija nav jāiesniedz, izņemot gadījumu, kad viņš saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 5., 7., 7.1, un 9.punktā minētos ienākumus, kā arī 3.panta trešās daļas 1.punktā minēto ienākumu no algota darba tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā.

“3. Ārvalstu nodokļa maksātājam (nerezidentam) deklarācija nav jāiesniedz, izņemot gadījumu, kad nerezidents:

2) saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 7.1 punktā minētos ienākumus no fiziskajām personām, kas nav minētas šā likuma 17.panta 12.2 daļā.”

2) saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 7.1 punktā minētos ienākumus no fiziskajām personām, kas nav minētas šā likuma 17.panta 12.2 daļā.”

1. Ja iesniegtajā deklarācijā ir faktoloģiskas un/vai aprēķina neprecizitātes, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde izlabo pieļautās kļūdas un nosūta izlaboto deklarāciju maksātājam.

8

9

Aizstāt 23.panta pirmajā daļā vārdus “nosūta izlaboto deklarāciju maksātājam” ar vārdiem “izlaboto deklarāciju kopā ar norādi par maksātāja pieļautajām kļūdām nosūta maksātājam”

Atbalstīt

15. Aizstāt 23.panta pirmajā daļā vārdus “nosūta izlaboto deklarāciju maksātājam” ar vārdiem “izlaboto deklarāciju kopā ar norādi par maksātāja pieļautajām kļūdām nosūta maksātājam”

1. Nodokļa summas (izņemot patentmaksas), no kurām atskaitītas šā likuma 19.panta ceturtajā daļā minētās summas, tiek ieskaitītas budžetā šādā sadalījumā:

2. Nodokļa summas ietver arī nodokļa parādu, nodokļa palielinājumu atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei, nokavējuma naudu un soda naudu par nodokļu likumu pārkāpumiem.

15. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

“26.pants. Nodokļa sadalīšana

10

“26.pants. Nodokļa sadalīšana

Visas Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošās personas, kas gūst ienākumus, tiek reģistrētas ienākuma nodokļa maksātāju reģistrā un tām tiek piešķirts nodokļa maksātāja kods, kas sastāv no personas koda un maksātāja dzīvesvietas koda.

11

12

“Visas Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošās personas, kas gūst ienākumus, tiek reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā un tām tiek piešķirts nodokļa maksātāja kods, kas atbilst fiziskās personas individuālajam personas kodam, ar kādu persona reģistrēta Latvijas Republikas iedzīvotāju reģistrā, vai nodokļa maksātāja kods, ko piešķir Valsts ieņēmumu dienests gadījumos, kad persona nav reģistrēta Latvijas Republikas iedzīvotāju reģistrā.”

Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

Visas personas, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Latvija un kas gūst ienākumus, tiek reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā un tām tiek piešķirts nodokļa maksātāja kods, kas atbilst fiziskās personas individuālajam personas kodam, ar kādu persona reģistrēta Latvijas Republikas iedzīvotāju reģistrā, vai nodokļa maksātāja kods, ko piešķir Valsts ieņēmumu dienests gadījumos, kad persona nav reģistrēta Latvijas Republikas iedzīvotāju reģistrā.”

Atbalstīt

Visas personas, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Latvija un kas gūst ienākumus, tiek reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā un tām tiek piešķirts nodokļa maksātāja kods, kas atbilst fiziskās personas individuālajam personas kodam, ar kādu persona reģistrēta Latvijas Republikas iedzīvotāju reģistrā, vai nodokļa maksātāja kods, ko piešķir Valsts ieņēmumu dienests gadījumos, kad persona nav reģistrēta Latvijas Republikas iedzīvotāju reģistrā.”

 Pārejas noteikumi

13

“10. Grozījumi šā likuma 8.panta trešās daļas 3.punktā tiek piemēroti ar taksācijas gadu, kas sākas 2003.gadā.”;

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“10. Grozījumi šā likuma 8.panta trešās daļas 3.punktā tiek piemēroti ar taksācijas gadu, kas sākas 2003.gadā.

“10. Grozījumi šā likuma 9.panta pirmās daļas 2.punktā stājas spēkā ar īpašu likumu.

11. Grozījumi šā likuma 9.panta pirmās daļas 2.punktā stājas spēkā ar īpašu likumu.”

2) šā likuma 11.1 panta otro daļu, ja minētajai personai piederošais individuālais uzņēmums pirmstaksācijas gadā ir bijis uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs.

14

Ierosinām pārcelt likumprojektā iekļauto pārejas noteikumu 11.punktu (attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju) uz likuma 11.1pantu, kā piekto daļu.

Atbalstīt

2) šā panta otro daļu, ja minētajai personai piederošais individuālais uzņēmums pirmstaksācijas gadā ir bijis uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs.”

15

“12. Fiziskā persona, kurai piederošā individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības) taksācijas gada ieņēmumi ir mazāki par 45000 latu, bet kura sava uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) grāmatvedības kārtošanai ir izvēlējusies divkāršā ieraksta sistēmu, saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina tādā pat kārtībā, kā individuālais komersants, kas atbilst šiem pašiem nosacījumiem, saskaņā ar šā likuma 11.1panta otro, trešo un ceturto daļu, bet avansa maksājumus veic saskaņā ar šā likuma 18.panta 4.1daļu.”

(7, 16)

“Fiziskā persona, kurai piederošā individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības) taksācijas gada ieņēmumi ir mazāki par 45000 latu, bet kura sava uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) grāmatvedības kārtošanai ir izvēlējusies divkāršā ieraksta sistēmu, saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina tādā pat kārtībā, kā individuālais komersants, kas atbilst šiem pašiem nosacījumiem, saskaņā ar šā likuma 11.1panta otro, trešo un ceturto daļu.”

16

Papildināt likumu ar 11.2pantu šādā redakcijā:

“Fiziskā persona, kurai piederošā individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības) taksācijas gada ieņēmumi ir mazāki par 45000 latu, bet kura sava uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) grāmatvedības kārtošanai ir izvēlējusies divkāršā ieraksta sistēmu, saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina tādā pat kārtībā, kā individuālais komersants, kas atbilst šiem pašiem nosacījumiem, saskaņā ar šā likuma 11.1panta otro, trešo un ceturto daļu.”.

Atbalstīt

12. Fiziskā persona, kura pirmstaksācijas gadā ir bijusi individuālā uzņēmuma īpašnieks un kura taksācijas gadā ir reģistrēta komercreģistrā kā individuālais komersants, taksācijas gadā veic avansa maksājumus.

17

Ierosinām pārcelt likumprojektā iekļauto pārejas noteikumu 12.punktu (attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju) uz likuma 18.pantu, kā astoto daļu.

Atbalstīt

“8. Fiziskā persona, kura pirmstaksācijas gadā ir bijusi individuālā uzņēmuma īpašnieks un kura taksācijas gadā ir reģistrēta komercreģistrā kā individuālais komersants, taksācijas gadā veic avansa maksājumus.”.

14. Fiziskās personas individuālais uzņēmums (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kurš reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” noteiktā īpaši atbalstāmajā reģionā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, turpina piemērot šā likuma 11.panta desmito daļu, kamēr atbilstoši Reģionālās attīstības likumam ir spēkā saskaņā ar likumu “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” piešķirtais īpaši atbalstāmā reģiona statuss.

15. Šā likuma 26.panta pirmās daļas 2.apakšpunktā norādītā nodokļa summa līdz 2003.gada 31.decembrim tiek ieskaitīta valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā.

18

izslēgt pārejas noteikumu 13. un 15.punktu;

Atbalstīt

“12. Fiziskās personas individuālais uzņēmums (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kurš reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” noteiktā īpaši atbalstāmajā reģionā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, turpina piemērot šā likuma 11.panta desmito daļu, kamēr atbilstoši Reģionālās attīstības likumam ir spēkā saskaņā ar likumu “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” piešķirtais īpaši atbalstāmā reģiona statuss.

19

Atbalstīt

20

“Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.”

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.