Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Pr.

nr.

Priekšlikumi trešajam lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā trešā lasījuma redakcija

Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"

Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"

Izdarīt likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 8.nr.; 1993, 24./25.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 36.nr.; 1995, 7.nr.; 2001, 24.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 8.nr.; 1993, 24./25.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 36.nr.; 1995, 7.nr.; 2001, 24.nr.) šādus grozījumus:

Kultūras vērtības, kuras pretendē uz iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, ir pakļautas valsts uzskaitei neatkarīgi no tā, kā īpašumā, valdījumā vai izmantošanā tās atrodas.

Pieminekļu valsts uzskaite aptver pieminekļu apzināšanu un apsekošanu, to vēsturiskās, zinātniskās, mākslinieciskās, arhitektoniskās, arheoloģiskās, etnogrāfiskās vai citādas kultūras vērtības noteikšanu, to fiksāciju un izpēti, uzskaites dokumentu sagatavošanu.

1. Papildināt 12.pantu pēc vārdiem “uzskaites dokumentu sagatavošanu” ar tekstu šādā redakcijā:

“kā arī to iekļaušanu valsts informācijas sistēmā — valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistru uztur un pilnveido Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.”

1. Papildināt 12.pantu pēc vārdiem “uzskaites dokumentu sagatavošanu” ar tekstu šādā redakcijā:

“kā arī to iekļaušanu valsts informācijas sistēmā — valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistru uztur un pilnveido Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.”

Prasību tiesā par nelikumīgi izvestā mākslas vai antikvārā priekšmeta atdošanu valstij, no kuras tas izvests, var celt, ja mākslas vai antikvārā priekšmeta izvešana no attiecīgās valsts ir nelikumīga arī prasības celšanas laikā.

Prasījuma tiesība par nelikumīgi izvestā mākslas vai antikvārā priekšmeta atdošanu noilgst:

1) 30 gadu laikā no tā

nelikumīgās izvešanas brīža;

2) 75 gadu laikā, ja tas pakļauts

īpašai aizsardzībai;

3) pēc vairāk nekā 75 gadiem, ja tādu termiņu nosaka Latvijas Republikai saistošs ar attiecīgo valsti noslēgts divpusējs līgums.

Prasību tiesā par nelikumīgi izvestā mākslas vai antikvārā priekšmeta atdošanu var iesniegt ne vēlāk kā viena gada laikā no dienas, kad saņemta informācija par mākslas vai antikvārā priekšmeta atrašanās vietu vai tā īpašnieku (valdītāju).

Nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu atdošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Šie noteikumi attiecas arī uz tiem mākslas un antikvārajiem priekšmetiem, kuri nelikumīgi izvesti no attiecīgās valsts teritorijas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

(2001.gada 15.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 18.12.2001.)

2. Papildināt 18.2 panta trešo daļu pēc vārdiem “īpašnieku (valdītāju)” ar vārdiem “un/vai turētāju”.

1.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 2. pantu šādā redakcijā:

“2. Aizstāt 18.2 panta trešajā daļā vārdus “vai tā īpašnieku (valdītāju)” ar vārdiem “vai tā īpašnieku, valdītāju vai turētāju”.

Atbalstīt

2. Aizstāt 18.2 panta trešajā daļā vārdus “vai tā īpašnieku (valdītāju)” ar vārdiem “vai tā īpašnieku, valdītāju vai turētāju”.