Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā

Izdarīt Atkritumu apsaimniekošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Vides ministrija" (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 1.panta 4.punktu šādā redakcijā:

"4) atkritumu apsaimniekošana – atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā sadedzināšana, ja no atkritumiem tiek iegūta enerģija) un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana, ja no atkritumiem netiek iegūta enerģija), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas;".

3. Papildināt 7.panta 2.punktu, 8.panta 6.punktu un 9.panta 4.punktu aiz vārda "objektu" ar vārdiem "sadedzināšanas iekārtu".

4. Svītrot 7.panta 6.punktu.

5. Papildināt likumu ar 8.1 pantu šādā redakcijā:

"8.1 pants. Reģionālo vides pārvalžu izdotos administratīvos aktus, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu, var apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā."

6. Izteikt 14.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Juridiskās personas, kuras bīstamos atkritumus uzglabā ilgāk par
12 mēnešiem, saņem normatīvajos aktos noteiktās atļaujas bīstamo atkritumu apsaimniekošanai un veic šā panta trešās daļas 3.punktā minētās darbības."

7. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. Atkritumu poligona, izgāztuves, sadedzināšanas iekārtas vai pārstrādes objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs:

1) pirms darbības uzsākšanas saņem normatīvajos aktos noteiktās atļaujas;

2) apsaimnieko atkritumu poligonu, izgāztuvi, sadedzināšanas iekārtu vai atkritumu pārstrādes objektu saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas atļaujā minētajām prasībām, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem;

3) organizē pasākumus, kas saistīti ar atkritumu poligona vai izgāztuves slēgšanu, kā arī sadedzināšanas iekārtas vai atkritumu pārstrādes objekta darbības izbeigšanu;

4) sedz izdevumus, kas saistīti ar atkritumu poligona vai izgāztuves slēgšanu, kā arī sadedzināšanas iekārtas vai atkritumu pārstrādes objekta darbības izbeigšanu."

8. Izteikt 23.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts teritorijā ir aizliegts ievest jebkādus atkritumus apglabāšanai, jebkāda veida sadedzināšanai vai ilgstošai uzglabāšanai."

 

 

Vides ministrs

R.Vējonis

 

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” anotācija

  1. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Patreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

Šobrīd atkritumu apsaimniekošanu reglamentē Atkritumu apsaimniekošanas likums un Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz šo likumu. Pārņemot ES direktīvu prasības par atkritumu pārstrādes un apglabāšanas veidiem, tika secināts, ka ir nepieciešams paplašināt Atkritumu apsaimniekošanas likumā minēto atkritumu apsaimniekošanas definīciju, precizējot jēdzienus “pārstrāde” un “sadedzināšana”, jo atkritumu sadedzināšana bez enerģijas ieguves atbilstoši ES direktīvu normām ir uzskatāma par atkritumu apglabāšanu. Savukārt, ja sadedzināmie atkritumi tiek izmantoti kā kurināmais vai degviela, tad atkritumu sadedzināšana ir uzskatāma par atkritumu pārstrādi. Piemērojot Atkritumu apsaimniekošanas likuma normas, tika secināts, ka likuma 7.panta 6.punktā dotajam deleģējumam atbilstošu Ministru kabineta noteikumu normas ir iestrādātas Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumos Nr.281 “Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika pašvaldību regulējamās nozarēs”, tāpēc nav lietderīgi radīt normatīvo aktu dublēšanos un sagatavot speciālus Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā tiek uzkrāti līdzekļi poligonu un izgāztuvju slēgšanai.

Likumā arī nav paredzēta kārtība, kādā ir iespējams apstrīdēt reģionālo vides pārvalžu izdotos administratīvos aktus. Ir nepieciešams precīzāk pārņemt ES direktīvas 1999/31/EC par atkritumu apglabāšanu poligonos normas, nosakot, ka personām, kuras uzglabā bīstamos atkritumus ilgāk par 12 mēnešiem, ir jāsaņem atļauja atkritumu apglabāšanai.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Likumprojekts paredz grozīt definīciju “atkritumu apsaimniekošana” (likuma 1.panta 4.punkts), nosakot, ka atkritumu sadedzināšana nav uzskatāma par vienu no atkritumu pārstrādes veidiem. Pamatojoties uz precizēto definīciju, ir paredzēts precizēt arī vairākus likuma pantus (7.panta 2.punktu, 8.panta 6.punktu un 9.panta 4.punktu, 12.pantu, 19.pantu, 20.panta 3.punktu, 23.panta 2.punktu). Ir paredzēts svītrot 7.panta 6.punktu. Likumprojektā ir iestrādātas normas par reģionālo vides pārvalžu izdoto administratīvo aktu pārsūdzēšanu. Ir paredzēts noteikt, ka personas, kuras uzglabā bīstamos atkritumus ilgāk par 12 mēnešiem, saņem atļauju bīstamo atkritumu apglabāšanai un veic normatīvajos aktos noteiktos atkritumu poligonu apsaimniekotāju pienākumus.

3.Cita informācija

Noteikumu projektu ir nepieciešams pieņemt kā steidzamu, lai nodrošinātu ES direktīvu (Padomes 1999.gada 26.aprīļa direktīva par atkritumu poligoniem) prasību precīzu pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos un nodrošinātu sarunās ar Eiropas Savienību panākto vienošanos izpildi attiecībā uz stingrāku prasību noteikšanu bīstamo atkritumu pagaidu uzglabāšanai.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts būtiski neietekmē makroekonomisko vidi.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts paredz noteikt kārtību, kādā ir iespējams apstrīdēt reģionālo vides pārvalžu izdotos administratīvos aktus. Likumprojekta normu ieviešana var radīt papildus izdevumus uzņēmumiem, kuri uzglabā bīstamos atkritumus ne ilgāk par 12 mēnešiem.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts neradīs būtiskas sociālās sekas.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekta normu realizācija uzlabos vides stāvokli, jo tiks noteiktas stingrākas prasības bīstamo atkritumu ilgstošai uzglabāšanai.

5. Cita informācija

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais

gads

(2002.)

 

Trīs nākamie gadi

(2003. – 2005.)

 

*)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

0

0

0

0

0

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

0

0

0

0

0

3. Finansiālā ietekme

0

0

0

0

0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

0

0

0

0

0

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

6. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

 

 

 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts neparedz jaunu normatīvo aktu izdošanu.

2. Cita informācija

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

   

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvais akts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Padomes 1999.gada 26.aprīļa direktīva 1999/31/EC par atkritumu apglabāšanu poligonos (OJ L182, 16.7.1999, p.1)

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

14.panta otrā daļa

2.panta (g) daļa

Atbilst

 

14.panta otrā daļa

7.,8.,9.panti

Atbilst

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Likumprojekts ir nosūtīts Latvijas atkritumu saimniecības asociācijai un Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmēju asociācijai.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

No Latvijas atkritumu saimniecības asociācijas saņemtie iebildumi ir ņemti vērā daļēji, jo šajā vēstulē minētie priekšlikumi jau ir iestrādāti attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos (Ministru kabineta 2001.gada 17.jūlija noteikumi Nr.323 “Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai” un Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra noteikumi Nr.15 “Noteikumi par prasībām atkritumu poligonu ierīkošanai, kā arī atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai, slēgšanai un rekultivācijai”). Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmēju asociācija atbalsta grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, bet asociācijas vēstulē piedāvātā redakcija noteikumu projektā nav iestrādāta.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Likumprojekts pēc tā izsludināšanas ir ievietots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā www.varam.gov.lv. Sabiedriskās domas viedoklis nav saņemts.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Likumprojekta izstrādes gaitā netika veiktas konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

5.Cita informācija

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta prasību izpildei netiks radītas jaunas institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrība tiks informēta, publicējot likumu pēc tā pieņemšanas likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto

aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kārtībā. Likums pēc tā pieņemšanas tiks ievietots arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojekts tiešā veidā neierobežo indivīda tiesības.

Savas tiesības indivīds var aizstāvēt Ministru kabineta 1995.gada 13.jūnija noteikumu Nr.154 “Administratīvo aktu procesa noteikumi”, Administratīvā procesa likuma un Civillikumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

 

 

Vides ministrs R.Vējonis

 

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par uzdevumu kontroli atbildīgās amatpersonas p.i.

Atbildīgā amatpersona

       

G.Puķītis

E.Puriņš

I.Smildziņa

I.Doniņa

 

 

 

10.02.03; 16:30

1009

I.Doniņa

7026515, ilze.donina@varam.gov.lv