Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

«Grozījumi Dzelzceļa likumā » trešajam lasījumam

 

Spēkā esošā redakcija

 

Otrā lasījuma redakcija

 

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Atbildīgās komisijas slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā

1

2

3

4

5

6

Dzelzceļa likums

Grozījumi Dzelzceļa likumā

     

Grozījumi Dzelzceļa likumā

 

Izdarīt Dzelzceļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 9.nr.; 1999, 5., 23.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 6., 10.nr.) šādus grozījumus:

     

Izdarīt Dzelzceļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 9.nr.; 1999, 5., 23.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 6., 10.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

         

Likumā ir lietoti šādi termini:

         

1) drošības sertifikāts - dokuments, kas pārvadātājam dod tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai;

         

2) dzelzceļa ekspluatācija - darbība, kas nodrošina dzelzceļa funkcionēšanu, arī dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, uzturēšanu, attīstību un ritošā sastāva lietošanu;

         

3) dzelzceļa infrastruktūras attīstība - pasākumu komplekss, kuru saskaņā ar transporta attīstības nacionālo programmu realizē, lai būtiski palielinātu dzelzceļa pārvadājumu ātrumu, uzlabotu drošību, kvalitāti un citas dzelzceļa tehniskās iespējas;

         

4) dzelzceļa infrastruktūras jauda - dzelzceļa infrastruktūras tehniskā iespēja nodrošināt noteikta veida, biežuma, regularitātes un apjoma dzelzceļa pārvadājumu veikšanu;

         

5) dzelzceļa infrastruktūras izmantošana - pakalpojums, ko dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uz līguma pamata sniedz pārvadātājam, piešķirot tiesības izmantot dzelzceļa infrastruktūru pārvadājumu veikšanai;

1. 1.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) dzelzceļa infrastruktūras izmantošana — pakalpojums, ko dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uz līguma pamata sniedz citām personām, piešķirot tiesības izmantot dzelzceļa infrastruktūru;”;

     

1. 1.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) dzelzceļa infrastruktūras izmantošana — pakalpojums, ko dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uz līguma pamata sniedz citām personām, piešķirot tiesības izmantot dzelzceļa infrastruktūru;”;

6) dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana - pasākumu komplekss, ko nepārtraukti veic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras objektu izmantošanas atbilstību Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem;

         

7) dzelzceļa pārvadājumi - pakalpojumi pasažieru un kravu dzelzceļa pārvadājumiem;

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) dzelzceļa pārvadājumi — pakalpojumi, kuri tiek sniegti uz pasažieru vai kravu pārvadājuma līguma pamata iekšzemes vai starptautiskajā satiksmē pa dzelzceļu;”;

     

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) dzelzceļa pārvadājumi — pakalpojumi, kuri tiek sniegti uz pasažieru vai kravu pārvadājuma līguma pamata iekšzemes vai starptautiskajā satiksmē pa dzelzceļu;”;

8) dzelzceļa pārvadājumu pasūtījums - pasažieru un kravu dzelzceļa pārvadājumi un ar tiem saistītie citi pakalpojumi, par kuriem pilnīgi vai daļēji tiek samaksāts ar valsts vai pašvaldības līdzekļiem;

         

9) dzelzceļa speciālists - persona, kuras darbs ir tieši saistīts ar dzelzceļa satiksmi un kurai ir speciāla izglītība vai kura ir speciāli apmācīta;

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) dzelzceļa speciālists — persona, kuras darbs ir tieši saistīts ar dzelzceļa satiksmi, kurai ir speciāla izglītība vai kura ir speciāli apmācīta un kurai, lai tā būtu tiesīga strādāt attiecīgajā profesijā, noteiktā kārtībā izsniegts kvalifikāciju apliecinošs dokuments (dzelzceļa speciālista apliecība vai profesionālās kompetences sertifikāts);”;

     

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) dzelzceļa speciālists — persona, kuras darbs ir tieši saistīts ar dzelzceļa satiksmi, kurai ir speciāla izglītība vai kura ir speciāli apmācīta un kurai, lai tā būtu tiesīga strādāt attiecīgajā profesijā, noteiktā kārtībā izsniegts kvalifikāciju apliecinošs dokuments (dzelzceļa speciālista apliecība vai profesionālās kompetences sertifikāts);”;

10) Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi - Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas pamatprasības;

         

11) dzelzceļa zemes nodalījuma josla - dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai paredzēta zemes platība, kuras uzdevums ir nodrošināt dzelzceļa infrastruktūras attīstību un drošu ekspluatāciju, kā arī pasargāt cilvēkus un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes;

izteikt 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11) dzelzceļa zemes nodalījuma josla — zemes platība, kas ir dzelzceļa infrastruktūras sastāvdaļa un kas paredzēta dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras attīstību un drošu ekspluatāciju, kā arī pasargātu cilvēkus un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes;

     

izteikt 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11) dzelzceļa zemes nodalījuma josla — zemes platība, kas ir dzelzceļa infrastruktūras sastāvdaļa un kas paredzēta dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras attīstību un drošu ekspluatāciju, kā arī pasargātu cilvēkus un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes;

12) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs - uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas pārvalda dzelzceļa infrastruktūru (dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, attīstība), plāno un uzrauga vilcienu un cita ritošā sastāva kustību pa dzelzceļa infrastruktūru (sliežu ceļiem) un tās savienojumiem ar tai pievienoto dzelzceļa infrastruktūru;

12) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs — komercsabiedrība vai institūcija, kas pārvalda dzelzceļa infrastruktūru (dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, attīstība), plāno, organizē un uzrauga vilcienu un cita ritošā sastāva kustību pa tā pārvaldījumā esošās dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem, kā arī atbild par infrastruktūras kontroles un drošības sistēmu vadību;”;

     

12) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs — komercsabiedrība vai institūcija, kas pārvalda dzelzceļa infrastruktūru (dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, attīstība), plāno, organizē un uzrauga vilcienu un cita ritošā sastāva kustību pa tā pārvaldījumā esošās dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem, kā arī atbild par infrastruktūras kontroles un drošības sistēmu vadību;”;

13) maršruts - iepriekš izraudzīts ritošā sastāva kustības ceļš starp diviem kustības galapunktiem;

papildināt 13.punktu pēc vārda “galapunktiem” ar vārdiem “noteiktā laika periodā”;

     

papildināt 13.punktu pēc vārda “galapunktiem” ar vārdiem “noteiktā laika periodā”;

14) pārvadātājs - uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas saņēmis pārvadātāja licenci dzelzceļa pārvadājumu veikšanai un kas šim nolūkam izmanto vilces līdzekli;

izteikt 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

“14) pārvadātājs — komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci dzelzceļa (pasažieru vai kravas) pārvadājumu veikšanai starp stacijām un šim nolūkam nodrošina vilci, vai arī komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci un sniedz tikai vilces pakalpojumus starp stacijām;

     

izteikt 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

“14) pārvadātājs — komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci dzelzceļa (pasažieru vai kravas) pārvadājumu veikšanai starp stacijām un šim nolūkam nodrošina vilci, vai arī komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci un sniedz tikai vilces pakalpojumus starp stacijām;

15) tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai - pārvadātāja tiesības izmantot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru pēc tam, kad noslēgts līgums ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un saņemts drošības sertifikāts;

15) tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai — pārvadātāja tiesības izmantot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru pēc drošības sertifikāta saņemšanas un līguma noslēgšanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju;”;

     

15) tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai — pārvadātāja tiesības izmantot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru pēc drošības sertifikāta saņemšanas un līguma noslēgšanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju;”;

16) ritošais sastāvs - lokomotīves, vagoni, motorvilcieni, motorvagoni, vadāmi pašgājējvagoni, ceļu remonta mašīnas, celtņi, citas mašīnas un mehānismi, kuri savu tehnisko īpašību dēļ spēj pārvietoties vai pārvietojas pa sliedēm;

         

17) vilces līdzekļi - lokomotīves, motorvagoni un tamlīdzīgs ritošais sastāvs, ar kura palīdzību pirmavota enerģija (elektriskā, mehāniskā vai šķidruma plūsmas enerģija) tiek pārvērsta vilcienu kustības mehāniskajā enerģijā;

         

18) vilciens - saformēti un sakabināti vagoni vai cits ritošais sastāvs ar vienu vai vairākiem vilces līdzekļiem, kam piešķirts vilciena numurs un kas aprīkots ar īpašām signālierīcēm;

         

19) tarifs - likmju sistēma, pēc kuras nosaka maksu par dzelzceļa pārvadājumiem vai par citiem dzelzceļa sniegtajiem pakalpojumiem.

         
 

papildināt pantu ar 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

“20) drošības apliecība — dokuments, kas apliecina konkrētās komercsabiedrības spēju darboties attiecīgajā komercdarbības sfērā dzelzceļa nozarē, ievērojot drošības prasības;

     

papildināt pantu ar 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

“20) drošības apliecība — dokuments, kas apliecina konkrētās komercsabiedrības spēju darboties attiecīgajā komercdarbības sfērā dzelzceļa nozarē, ievērojot drošības prasības;

 

21) zemes klātne — grunts būvju komplekss, kuru iegūst, apstrādājot zemes virsmu, un kurš paredzēts virsbūves novietošanai, sliežu ceļu noturības nodrošināšanai un to aizsardzībai pret atmosfēras ūdeņiem un gruntsūdeņiem.”

 

 

 

     

21) zemes klātne — grunts būvju komplekss, kuru iegūst, apstrādājot zemes virsmu, un kurš paredzēts virsbūves novietošanai, sliežu ceļu noturības nodrošināšanai un to aizsardzībai pret atmosfēras ūdeņiem un gruntsūdeņiem.”

3.pants. Dzelzceļa jēdziens

         

Dzelzceļš ir transporta sistēma, kura kā organizatoriski tehnisks komplekss ietver:

         

1) dzelzceļa infrastruktūru;

         

2) ritošo sastāvu un tā funkcionēšanai nepieciešamās ēkas un būves;

         

3) personas, kuras veic dzelzceļa pārvadājumus un pārvalda dzelzceļa infrastruktūru un kuras Latvijas tautsaimniecības un iedzīvotāju interesēs garantē pasažieru un kravu drošu pārvadāšanu.

2. 3.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) pārvadātājus;”;

     

2. 3.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) pārvadātājus;”;

 

papildināt pantu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus;

     

papildināt pantu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus;

 

5) personas, kuras pārvadātāja vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzdevumā nodrošina attiecīgos tehnoloģiskos procesus (infrastruktūras tehniskā aprīkojuma pārvaldīšana, remonts, būvniecība, ritošā sastāva remonts, būvniecība, manevru darbi stacijas robežās u.tml.).”

     

5) personas, kuras pārvadātāja vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzdevumā nodrošina attiecīgos tehnoloģiskos procesus (infrastruktūras tehniskā aprīkojuma pārvaldīšana, remonts, būvniecība, ritošā sastāva remonts, būvniecība, manevru darbi stacijas robežās u.tml.).”

4.pants. Dzelzceļa infrastruktūra

         

(1) Dzelzceļa infrastruktūra (sliežu ceļi) ir kompleksa inženierbūve, kurā ietilpst:

3. 4.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus “(sliežu ceļi)”;

     

3. 4.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus “(sliežu ceļi)”;

1) dzelzceļa virsbūve (sliedes, pārmiju pārvedas, gulšņi, balasts un citi virsbūves elementu piederumi), pārbrauktuves un pārejas;

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) dzelzceļa virsbūve [sliedes (sliežu ceļi), pārmiju pārvedas, gulšņi, balasts un citi virsbūves elementu piederumi], pārbrauktuves un pārejas;”;

     

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) dzelzceļa virsbūve [sliedes (sliežu ceļi), pārmiju pārvedas, gulšņi, balasts un citi virsbūves elementu piederumi], pārbrauktuves un pārejas;”;

2) zemes klātne, inženiertehniskās būves (tilti, ceļa pārvadi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, komunikāciju kanāli, atbalsta sienas vai aizsargsienas u.tml.);

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus “zemes klātne” ar vārdiem “zeme zem sliežu ceļiem (zemes klātne un dzelzceļa zemes nodalījuma josla)”;

     

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus “zemes klātne” ar vārdiem “zeme zem sliežu ceļiem (zemes klātne un dzelzceļa zemes nodalījuma josla)”;

3) dzelzceļa zemes nodalījuma josla, robežzīmes un aizsargstādījumi;

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus “dzelzceļa zemes nodalījuma josla”;

     

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus “dzelzceļa zemes nodalījuma josla”;

4) dzelzceļa signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas līnijas, iekārtas vilcienu kustības drošības garantēšanai, pārmiju stāvokļa un signālu regulēšanai, luksofori, signālrādītāji un signālzīmes;

         

5) specializētie dzelzceļa telekomunikāciju tīkli;

izslēgt pirmās daļas 5.punktā vārdu “specializētie”;

     

izslēgt pirmās daļas 5.punktā vārdu “specializētie”;

6) dzelzceļa elektroapgādes gaisvadu un kabeļu līnijas, kontakttīkli, transformatoru un vilces apakšstacijas;

         

7) stacijas un pieturas punkti;

papildināt pirmās daļas 7.punktu pēc vārda “stacijas” ar vārdiem “izmaiņas punkti”.

     

papildināt pirmās daļas 7.punktu pēc vārda “stacijas” ar vārdiem “izmaiņas punkti”.

8) ēkas un būves, kas nepieciešamas dzelzceļa infrastruktūras objektu uzturēšanai, remontam un lietošanai.

         

(2) Dzelzceļa infrastruktūrā ietilpst arī gaisa telpa un zemes dzīles dzelzceļa zemes nodalījuma joslā, ciktāl tas nepieciešams dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijai, aizsardzībai un dzelzceļa satiksmei.

 

         

5.pants. Dzelzceļa infrastruktūras iedalījums atkarībā no tās izmantošanas un piederības

4. 5.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“5.pants. Dzelzceļa infrastruktūras iedalījums, izmantošana un piederība”;

     

4. 5.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“5.pants. Dzelzceļa infrastruktūras iedalījums, izmantošana un piederība”;

(1) Dzelzceļa infrastruktūra atkarībā no tās izmantošanas iedalāma šādi:

         

1) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Tā ir atklāta kravu un pasažieru pārvadāšanai, un pārvadātājiem tās izmantošanā ir vienlīdzīgas tiesības;

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Tā ir atklāta kravu un pasažieru pārvadājumiem vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai, ievērojot vienlīdzības principu, un tā ir reģistrēta dzelzceļa infrastruktūras reģistrā kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras statuss tiek piešķirts ar Ministru kabineta lēmumu;

1.

(Juridiskais birojs)

Aizstāt 5. panta pirmās daļas 1. punktā vārdu “lēmumu” ar vārdu “rīkojumu”;

Atbalstīt

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Tā ir atklāta kravu un pasažieru pārvadājumiem vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai, ievērojot vienlīdzības principu, un tā ir reģistrēta dzelzceļa infrastruktūras reģistrā kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras statuss tiek piešķirts ar Ministru kabineta rīkojumu;

2) privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Tās sliežu ceļus izmanto to īpašnieks vai citas personas kārtībā, kāda noteikta likumā un ar īpašnieku noslēgtajā līgumā.

2) privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Tās sliežu ceļus kravas pārvadājumiem vai komercsabiedrības tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izmanto īpašnieks vai citas personas īpašnieka uzdevumā vai ar īpašnieka atļauju, un tā ir reģistrēta dzelzceļa infrastruktūras reģistrā kā privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra.”;

     

2) privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Tās sliežu ceļus kravas pārvadājumiem vai komercsabiedrības tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izmanto īpašnieks vai citas personas īpašnieka uzdevumā vai ar īpašnieka atļauju, un tā ir reģistrēta dzelzceļa infrastruktūras reģistrā kā privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra.”;

(2) Dzelzceļa infrastruktūra kā lietu kopība vai atsevišķi infrastruktūras objekti var piederēt valstij, pašvaldībai, citai juridiskajai vai fiziskajai personai.

         
 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā re dakcijā:

“(3) Privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašniekam nav tiesību ļaunprātīgi izmantot savas dzelzceļa infrastruktūras atrašanās vietu, lai kavētu pārvadātāju nokļūšanu citiem īpašniekiem piederošā dzelzceļa infrastruktūrā. Ja kādu privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru izmanto piekļūšanai citiem īpašniekiem piederošai dzelzceļa infrastruktūrai, tā lietošanas nosacījumu ziņā pielīdzināma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai. Ja īpašnieks šādu infrastruktūru neuztur atbilstoši tehniskās ekspluatācijas noteikumu prasībām, pēc ieinteresētās personas lūguma tiesa ar savu nolēmumu var iecelt par tās pārvaldītāju citu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.”

2.

(Juridiskais birojs)

Aizstāt 5. panta trešās daļas pirmajā  teikumā vārdus “nav tiesību” ar vārdu “aizliegts”

Atbalstīt

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašniekam aizliegts ļaunprātīgi izmantot savas dzelzceļa infrastruktūras atrašanās vietu, lai kavētu pārvadātāju nokļūšanu citiem īpašniekiem piederošā dzelzceļa infrastruktūrā. Ja kādu privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru izmanto piekļūšanai citiem īpašniekiem piederošai dzelzceļa infrastruktūrai, tā lietošanas nosacījumu ziņā pielīdzināma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai. Ja īpašnieks šādu infrastruktūru neuztur atbilstoši tehniskās ekspluatācijas noteikumu prasībām, pēc ieinteresētās personas lūguma tiesa ar savu nolēmumu var iecelt par tās pārvaldītāju citu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.”

7.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iedalījums pēc tās funkcionālās nozīmes un tehniskajām iespējām

         

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra pēc tās funkcionālās nozīmes iedalāma šādi:

         

1) stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa infrastruktūra (apkalpo galvenās pasažieru un kravu pārvadājumu plūsmas);

         

2) reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūra (tai ir vietēja nozīme).

         
 

5. 7.pantā:

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

“(11) Stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpst arī tai piegulošie vai ar to saistītie staciju sliežu ceļi, speciālās nozīmes sliežu ceļi, pievedceļi, strupceļi un citi sliežu ceļi.”;

     

5. 7.pantā:

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

“(11) Stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpst arī tai piegulošie vai ar to saistītie staciju sliežu ceļi, speciālās nozīmes sliežu ceļi, pievedceļi, strupceļi un citi sliežu ceļi.”;

(2) Stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūra pēc tās tehniskajām iespējām iedalāma kategorijās. Metodikas projektu, pēc kuras dzelzceļa infrastruktūra iedalāma kategorijās, izstrādā Satiksmes ministrija.

papildināt otro daļu pēc vārdiem “izstrādā Satiksmes ministrija” ar vārdiem “un apstiprina Ministru kabinets”.

     

papildināt otro daļu pēc vārdiem “izstrādā Satiksmes ministrija” ar vārdiem “un apstiprina Ministru kabinets”.

(3) Stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūru nosaka Ministru kabinets.

 

 

         

8.pants. Reģistrācija un uzskaite

         

(1) Visa dzelzceļa infrastruktūra Latvijā ir pakļauta valsts reģistrācijai un uzskaitei.

6. 8.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Visa dzelzceļa” ar vārdu “Dzelzceļa”;

     

6. 8.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Visa dzelzceļa” ar vārdu “Dzelzceļa”;

(2) Dzelzceļa infrastruktūras reģistrs un uzskaite atbilstoši attiecīgajam infrastruktūras iedalījumam tiek nodrošināta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

         
 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nereģistrētas infrastruktūras izmantošana un piešķiršana izmantošanai ir aizliegta.”

     

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nereģistrētas infrastruktūras izmantošana un piešķiršana izmantošanai ir aizliegta.”

9.pants. Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība

7. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība

     

7. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība finansējama atbilstoši tās funkcionālajai nozīmei, kategorijai un saskaņā ar Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība finansējama atbilstoši tās funkcionālajai nozīmei, kategorijai un saskaņā ar Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

     

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība finansējama atbilstoši tās funkcionālajai nozīmei, kategorijai un saskaņā ar Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

(2) Par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību ir atbildīga valsts dibināta akciju sabiedrība (valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs). Pašvaldību, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), citu juridisko vai fizisko personu dzelzceļa infrastruktūru finansē to īpašnieki.

(2) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs šā likuma 1.panta 12.punktā minētos pienākumus veic tā, lai infrastruktūra tiktu optimāli attīstīta un efektīvi izmantota. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs darbojas saskaņā ar komercdarbības plānu, kurā iekļautas investīcijas un finanšu programmas, saglabājot komercdarbības finansiālo līdzsvaru (komercdarbība bez zaudējumiem).

     

(2) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs šā likuma 1.panta 12.punktā minētos pienākumus veic tā, lai infrastruktūra tiktu optimāli attīstīta un efektīvi izmantota. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs darbojas saskaņā ar komercdarbības plānu, kurā iekļautas investīcijas un finanšu programmas, saglabājot komercdarbības finansiālo līdzsvaru (komercdarbība bez zaudējumiem).

(3) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstību saskaņā ar valsts investīciju programmām pasūta valsts Satiksmes ministrijas personā.

(3) Par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir atbildīga valsts dibināta akciju sabiedrība (valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs).

3.

(Juridiskais birojs)

Aizstāt 9. panta trešās daļas redakcijā vārdus “saskaņā ar šā likuma noteikumiem” ar vārdiem “saskaņā ar šo likumu”.

Atbalstīt

(3) Par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību saskaņā ar šo likumu ir atbildīga valsts dibināta akciju sabiedrība (valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs).

 

(4) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs līdzsvaro ienākumus no maksas par šīs infrastruktūras izmantošanu, ienākumus no citas komercdarbības un valsts finansējumu ar izdevumiem par attiecīgās infrastruktūras uzturēšanu. Ja dzelzceļa infrastruktūra netiek diskriminēta attiecībā pret pārējo transporta veidu infrastruktūru, valsts var prasīt, lai valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs darbojas bez valsts finansējuma. Ja valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saņem valsts finansējumu atbilstoši valsts investīciju programmām, par šo līdzekļu izlietojumu attiecīgās infrastruktūras pārvaldītājs slēdz līgumu ar valsti (Satiksmes ministrijas personā). Līguma termiņš nav īsāks par trim gadiem. Līgumā var paredzēt stimulus infrastruktūras pārvaldītājam, ievērojot nepieciešamās drošības un infrastruktūras pakalpojumu kvalitātes uzturēšanas un uzlabošanas prasības, nepieciešamību pēc iespējas samazināt infrastruktūras uzturēšanas izmaksas un nepalielināt maksu par infrastruktūras izmantošanu, kā arī kārtību, kādā tiek izmantoti šīs infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumi.

     

(4) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs līdzsvaro ienākumus no maksas par šīs infrastruktūras izmantošanu, ienākumus no citas komercdarbības un valsts finansējumu ar izdevumiem par attiecīgās infrastruktūras uzturēšanu. Ja dzelzceļa infrastruktūra netiek diskriminēta attiecībā pret pārējo transporta veidu infrastruktūru, valsts var prasīt, lai valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs darbojas bez valsts finansējuma. Ja valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saņem valsts finansējumu atbilstoši valsts investīciju programmām, par šo līdzekļu izlietojumu attiecīgās infrastruktūras pārvaldītājs slēdz līgumu ar valsti (Satiksmes ministrijas personā). Līguma termiņš nav īsāks par trim gadiem. Līgumā var paredzēt stimulus infrastruktūras pārvaldītājam, ievērojot nepieciešamās drošības un infrastruktūras pakalpojumu kvalitātes uzturēšanas un uzlabošanas prasības, nepieciešamību pēc iespējas samazināt infrastruktūras uzturēšanas izmaksas un nepalielināt maksu par infrastruktūras izmantošanu, kā arī kārtību, kādā tiek izmantoti šīs infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumi.

 

(5) Satiksmes ministrija iesniedz valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektus iekļaušanai valsts investīciju programmā, kā arī pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai.

     

(5) Satiksmes ministrija iesniedz valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektus iekļaušanai valsts investīciju programmā, kā arī pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai.

 

(6) Pašvaldību, komercsabiedrību, citu juridisko vai fizisko personu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību finansē to īpašnieki.”

     

(6) Pašvaldību, komercsabiedrību, citu juridisko vai fizisko personu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību finansē to īpašnieki.”

 

 

 

 

10.pants. Dzelzceļa infrastruktūras fonds

         

(1) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību finansē no dzelzceļa infrastruktūras fonda līdzekļiem.

         

(2) Dzelzceļa infrastruktūras fonda līdzekļus veido:

         

1) maksa par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu;

         

2) (izslēgts ar 30.10.2003. likumu);

         

3) ieņēmumi no valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes iznomāšanas (15.panta otrā daļa);

         

4) kredīti;

         

5) valsts budžeta līdzekļi.

         

(3) (Izslēgta ar 11.11.99. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.).

         

(4) Dzelzceļa infrastruktūras fonda turētāja ir Satiksmes ministrija.

 

4.

(Atbildīgā komisija)

8. 10.pantā:

Izslēgt 10. panta ceturto daļu.

Atbalstīt

8. 10.pantā:

Izslēgt 10. panta ceturto daļu;

(5) Dzelzceļa infrastruktūras fonda darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprinātais dzelzceļa infrastruktūras fonda nolikums.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Dzelzceļa infrastruktūras fonda ieņēmumu tāmi un izdevumu tāmi apstiprina satiksmes ministrs.”

     

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Dzelzceļa infrastruktūras fonda ieņēmumu tāmi un izdevumu tāmi apstiprina satiksmes ministrs.”

11.pants. Principi, pēc kuriem nosakāma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksa

9. Izteikt 11., 12. un 13.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Maksas noteikšana par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu

     

9. 11. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“11.pants. Maksas noteikšana par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu”;

(1) Maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nosaka dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks vai valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs (6.panta otrā daļa), pamatojoties uz šā likuma 12.pantā minētās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķināšanas metodiku.

(1) Maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nosaka dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks vai valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

     

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nosaka dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks vai valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

(2) Nedrīkst pieprasīt atšķirīgu maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu no pārvadātājiem, kas ar vienādiem nosacījumiem sniedz ekvivalentus dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus.

(2) Maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem nosaka, pamatojoties uz šā likuma 12.pantā minēto metodiku maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

     

(2) Maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem nosaka, pamatojoties uz šā likuma 12.pantā minēto metodiku maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.”;

(3) No valsts pamatbudžeta dzelzceļa pasažieru pārvadātājiem tiek kompensēta dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksa. Šī kompensācija kārtējam gadam nedrīkst būt mazāka kā iepriekšējā budžeta gadā.

 

5.

(Satiksmes ministrs R. Zīle)

Papildināt 11. panta trešo daļu aiz vārdiem “dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksa” ar vārdiem “par iekšzemes maršrutos veiktajiem pārvadājumiem”

Atbalstīt

papildināt trešo daļu aiz vārdiem “dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksa” ar vārdiem “par iekšzemes maršrutos veiktajiem pārvadājumiem”;

 

(3) Nedrīkst pieprasīt atšķirīgu maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu no pārvadātājiem, kas ar vienādiem nosacījumiem sniedz ekvivalentus dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus.

6.

(Juridiskais birojs)

Izteikt otrā lasījuma 10. panta trešo daļu kā10. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Aizliegts pieprasīt atšķirīgu maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu no pārvadātājiem, kas ar vienādiem nosacījumiem sniedz ekvivalentus dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus.”

Atbalstīt

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Aizliegts pieprasīt atšķirīgu maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu no pārvadātājiem, kas ar vienādiem nosacījumiem sniedz ekvivalentus dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus.”.

12.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķināšanas metodika

12.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķināšanas metodika un maksas noteikšana pārvadātājiem

     

10. Izteikt 12. un 13.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķināšanas metodika un maksas noteikšana pārvadātājiem

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķināšanas metodiku pēc konsultācijas ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

(1) Metodiku maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pēc konsultēšanās ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem.

     

(1) Metodiku maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pēc konsultēšanās ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem.

(2) Izstrādājot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķināšanas metodiku, ievērojami šādi pamatkritēriji:

(2) Izstrādājot metodiku maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem, tiek ņemti vērā šādi pamatkritēriji:

7.

(Juridiskais birojs)

Aizstāt 12. panta otrajā daļā vārdus “tiek ņemti vērā šādi pamatkritēriji” ar vārdiem “ievērojami šādi pamatkritēriji”;

Atbalstīt

(2) Izstrādājot metodiku maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem, ievērojami šādi pamatkritēriji:

1) transporta tirgus apstākļi, dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas optimālās prasības, konkurences veicināšana starp transporta veidiem;

1) transporta tirgus apstākļi, dzelzceļa infrastruktūras optimālās izmantošanas prasības, sliežu ceļa posma caurlaides spēja, dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, konkurences veicināšana starp transporta veidiem;

     

1) transporta tirgus apstākļi, dzelzceļa infrastruktūras optimālās izmantošanas prasības, sliežu ceļa posma caurlaides spēja, dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, konkurences veicināšana starp transporta veidiem;

2) pārvadājumu pakalpojumu raksturs, laiks, biežums un ātrums;

2) pārvadājumu pakalpojumu raksturs, laiks, biežums un ātrums;

     

2) pārvadājumu pakalpojumu raksturs, laiks, biežums un ātrums;

3) attiecīgās infrastruktūras tehniskās un fiziskās īpatnības;

3) attiecīgās infrastruktūras tehniskās un fiziskās īpatnības;

     

3) attiecīgās infrastruktūras tehniskās un fiziskās īpatnības;

4) ritošā sastāva tehniskie rādītāji, arī ātrums, kopējā masa un slodze uz vienu asi;

4) ritošā sastāva tehniskie rādītāji, arī ātrums, kopējā masa un slodze uz vienu asi;

     

4) ritošā sastāva tehniskie rādītāji, arī ātrums, kopējā masa un slodze uz vienu asi;

5) vilces līdzekļu lietotās enerģijas veids;

5) vilces līdzekļu lietotās enerģijas veids;

     

5) vilces līdzekļu lietotās enerģijas veids;

6) dzelzceļa infrastruktūras nolietojuma pakāpe;

6) vilciena kategorija, svars, garums;

     

6) vilciena kategorija, svars, garums;

7) operāciju apjoms stacijās;

7) dzelzceļa infrastruktūras nolietojuma pakāpe;

     

7) dzelzceļa infrastruktūras nolietojuma pakāpe;

8) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtie pakalpojumi un izmaksas;

8) operāciju apjoms stacijās;

     

8) operāciju apjoms stacijās;

9) papildizmaksas, kas saistītas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbību un infrastruktūras pārvaldi;

9) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtie pakalpojumi un izmaksas;

     

9) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtie pakalpojumi un izmaksas;

10) dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izdevumi.

10) papildizmaksas, kas saistītas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbību un infrastruktūras pārvaldi;

     

10) papildizmaksas, kas saistītas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbību un infrastruktūras pārvaldi;

 

11) dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izdevumi;

     

11) dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izdevumi;

 

12) vilcienu kustības organizēšanas un nodrošināšanas izdevumi;

     

12) vilcienu kustības organizēšanas un nodrošināšanas izdevumi;

 

13) infrastruktūras objektu apsargāšanas izdevumi;

     

13) infrastruktūras objektu apsargāšanas izdevumi;

 

14) vides aizsardzības prasības dzelzceļa infrastruktūrai un ritošajam sastāvam, ko izmanto pārvadātājs.

     

14) vides aizsardzības prasības dzelzceļa infrastruktūrai un ritošajam sastāvam, ko izmanto pārvadātājs.

(3) Nosakot maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, jāņem vērā dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai paredzētie valsts budžeta līdzekļi.

(3) Nosakot maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, nedrīkst pieļaut šķērssubsīdijas pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu no ieņēmumiem, ko veido dzelzceļa kravu pārvadātāju maksa par infrastruktūras izmantošanu.

     

(3) Nosakot maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, nedrīkst pieļaut šķērssubsīdijas pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu no ieņēmumiem, ko veido dzelzceļa kravu pārvadātāju maksa par infrastruktūras izmantošanu.

(4) Maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu iekasē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

(4) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs noteikt paaugstinātu maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu noteiktos tās posmos laikā, kad šī infrastruktūra ir pārslogota.

     

(4) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs noteikt paaugstinātu maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu noteiktos tās posmos laikā, kad šī infrastruktūra ir pārslogota.

(5) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saņemto maksu par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu iemaksā dzelzceļa infrastruktūras fondā.

(5) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs maksai par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu piemērot ekonomiski pamatotas atlaides. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ierobežotu laikposmu maksai par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu var piemērot atlaides, kas veicina attiecīgās infrastruktūras jaudas optimālu izmantošanu. Atlaides var attiecināt uz noteiktiem dzelzceļa infrastruktūras posmiem, nosakot līdzīgas atlaides līdzīgiem pakalpojumiem.

     

(5) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs maksai par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu piemērot ekonomiski pamatotas atlaides. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ierobežotu laikposmu maksai par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu var piemērot atlaides, kas veicina attiecīgās infrastruktūras jaudas optimālu izmantošanu. Atlaides var attiecināt uz noteiktiem dzelzceļa infrastruktūras posmiem, nosakot līdzīgas atlaides līdzīgiem pakalpojumiem.

 

(6) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības piemērot finansiāla un cita veida līgumsankcijas, lai veicinātu optimālu infrastruktūras izmantošanu.

8.

(Atbildīgā komisija)

Izteikt 12. panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības noteikt finansiāla un cita veida līgumsankcijas, lai veicinātu optimālu infrastruktūras izmantošanu.”

Atbalstīt

(6) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības noteikt finansiāla un cita veida līgumsankcijas, lai veicinātu optimālu infrastruktūras izmantošanu.

 

(7) Nosakot maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem, jāņem vērā šīs infrastruktūras uzturēšanai paredzētie valsts budžeta līdzekļi.

     

(7) Nosakot maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem, jāņem vērā šīs infrastruktūras uzturēšanai paredzētie valsts budžeta līdzekļi.

 

(8) Maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu iekasē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

     

(8) Maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu iekasē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

 

(9) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saņemto maksu par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu iemaksā dzelzceļa infrastruktūras fondā.

     

(9) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saņemto maksu par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu iemaksā dzelzceļa infrastruktūras fondā.

 

(10) Maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nedrīkst noteikt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī pārvadājumu pakalpojumus.

     

(10) Maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nedrīkst noteikt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī pārvadājumu pakalpojumus.

 

(11) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam ierobežotu laikposmu var kompensēt konkurējošo transporta veidu radītās vides aizsardzības, negadījumu un infrastruktūras nesegtās izmaksas. Lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, tās apmēru un izmaksāšanas kārtību pieņem Ministru kabinets par katru atsevišķu gadījumu.

9.

(Juridiskais birojs)

Izteikt 12. panta vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam var kompensēt konkurējošo transporta veidu nesegtās vides aizsardzības, negadījumu un infrastruktūras izmaksas.

Katrā konkrētā gadījumā Ministru kabinets pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, tās apmēru un izmaksas kārtību.”

Daļēji

atbalstīt

 
   

10.

(Atbildīgā komisija)

Izteikt 12. panta vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam var kompensēt tās vides aizsardzības, negadījumu un infrastruktūras izmaksas, kuras nesedz konkurējošie transporta veidi. Katrā konkrētā gadījumā Ministru kabinets pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, tās apmēru un izmaksas kārtību.”

Atbalstīt

(11) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam var kompensēt tās vides aizsardzības, negadījumu un infrastruktūras izmaksas, kuras nesedz konkurējošie transporta veidi. Katrā konkrētā gadījumā Ministru kabinets pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, tās apmēru un izmaksas kārtību.

 

(12) Pārvadātājam ir tiesības saņemt kompensāciju par zaudējumiem, kas tam radušies dzelzceļa infrastruktūras darbības traucējumu dēļ.

     

(12) Pārvadātājam ir tiesības saņemt kompensāciju par zaudējumiem, kas tam radušies dzelzceļa infrastruktūras darbības traucējumu dēļ.

   

11.

(Atbildīgā komisija)

Papildināt 12. pantu ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

“(13) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju strīdus par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas iekasēšanu izskata un abām pusēm saistošus lēmumus pieņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, informējot par to Valsts Dzelzceļa administrāciju.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

(13) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju strīdus par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas iekasēšanu izskata un abām pusēm saistošus lēmumus pieņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, informējot par to Valsts Dzelzceļa administrāciju.

13.pants. Atsevišķu norēķinu kontu kārtošana

13.pants. Infrastruktūras pārvaldītāja funkciju nodalīšana

     

13.pants. Infrastruktūras pārvaldītāja funkciju nodalīšana

 

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs savas juridiskās formas, organizācijas vai lēmumu pieņemšanas procesa dēļ nedrīkst būt atkarīgs no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma.

12.

(Juridiskais birojs)

Izslēgt 13. panta pirmo daļu

Atbalstīt

 

Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir arī pārvadātājs, tam jānodrošina atsevišķa grāmatvedības uzskaite un atsevišķu norēķinu kontu atvēršana un kārtošana.

(2) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir arī pārvadātājs, tam jānodrošina atsevišķa grāmatvedības uzskaite (finanšu pārskats) un publicēšana, kā arī atsevišķu norēķinu kontu atvēršana un kārtošana. Līdzekļus, ko valsts vai pašvaldības piešķir attiecīgajam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, nedrīkst nodot pārvadātājam un otrādi.

     

(1) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir arī pārvadātājs, tam jānodrošina atsevišķa grāmatvedības uzskaite (finanšu pārskats) un publicēšana, kā arī atsevišķu norēķinu kontu atvēršana un kārtošana. Līdzekļus, ko valsts vai pašvaldības piešķir attiecīgajam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, nedrīkst nodot pārvadātājam un otrādi.

 

(3) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir arī pārvadātājs, tam jānodrošina, ka šos komercdarbības veidus veic atsevišķas struktūrvienības.”

     

(2) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir arī pārvadātājs, tam jānodrošina, ka šos komercdarbības veidus veic atsevišķas struktūrvienības.

   

13.

(Juridiskais birojs)

Papildināt 13. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

(3) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

14.pants. Vilcienu kustības pārtraukšana un sliežu ceļa posmu slēgšana

         

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs situācijās, kad Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu vai citu tehnisko noteikumu neievērošanas dēļ var tikt vai tiek apdraudēta satiksmes drošība, cilvēku dzīvība, veselība vai vide, uz laiku pārtraukt vilcienu kustību pa sliežu ceļiem un stacijas darbu vai samazināt sliežu ceļa posma caurlaides spēju, lai veiktu inženiertehniskos darbus (atjaunošanas darbus un remontdarbus) un pēc iespējas drīzāk atjaunotu normālu satiksmi. Par vilcienu kustības pārtraukšanu infrastruktūras pārvaldītājs paziņo pārvadātājiem, Dzelzceļa administrācijai, Dzelzceļa tehniskajai inspekcijai (33.pants), kā arī attiecīgajai vietējai un rajona pašvaldībai.

10. 14.pantā:

aizstāt pirmajā un ceturtajā daļā vārdus “Dzelzceļa administrācija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts dzelzceļa administrācija” (attiecīgā locījumā)”;

aizstāt pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdus “Dzelzceļa tehniskā inspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija” (attiecīgā locījumā);

14.

(Ekonomikas ministrijas Parlamentārais sekretārs K. Peters)

Aizstāt 14. panta pirmajā daļā vārdus “Dzelzceļa administrācijai” ar vārdiem “Valsts dzelzceļa administrācijai, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai”

Atbalstīt

10. 14.pantā:

aizstāt pirmajā un ceturtajā daļā vārdus “Dzelzceļa administrācija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts dzelzceļa administrācija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija” (attiecīgā locījumā)”;

aizstāt pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdus “Dzelzceļa tehniskā inspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija” (attiecīgā locījumā);

(2) Ja privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs neievēro Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumus, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, balstoties uz Dzelzceļa tehniskās inspekcijas rīkojumu, atvieno attiecīgajai privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai tieši pievienotos sliežu ceļus.

         

(3) Ja valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uzskata par nepieciešamu slēgt ekonomiski neizdevīgu sliežu ceļa posmu vai tādu sliežu ceļa posmu, kura tehnisko stāvokli nepietiekamu finansiālo līdzekļu dēļ nav iespējams uzturēt atbilstoši Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem un kurā nav iespējams garantēt satiksmes drošību, tas iesniedz Dzelzceļa administrācijai un rajonu pašvaldībām pamatotu priekšlikumu par šā sliežu ceļa posma slēgšanu, pievienojot tam Dzelzceļa tehniskās inspekcijas atzinumu.

aizstāt trešajā daļā vārdus “Dzelzceļa administrācijai un rajonu pašvaldībām” ar vārdiem “Satiksmes ministrijai”;

     

aizstāt trešajā daļā vārdus “Dzelzceļa administrācijai un rajonu pašvaldībām” ar vārdiem “Satiksmes ministrijai”;

(4) Ja tiek ierosināts slēgt publiskās lietošanas sliežu ceļu, Dzelzceļa administrācija un rajonu pašvaldības divu mēnešu laikā dod atzinumu Ministru kabinetam. Lēmumu par sliežu ceļa slēgšanu pieņem Ministru kabinets.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja tiek ierosināts slēgt publiskās lietošanas sliežu ceļu, Satiksmes ministrija pieprasa, lai Valsts dzelzceļa administrācija, attiecīgo rajonu pašvaldības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija par to divu mēnešu laikā sniedz atzinumu. Pēc atzinuma saņemšanas Satiksmes ministrija sagatavo nepieciešamos dokumentus Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai par sliežu ceļa slēgšanu.”

15.

(Ekonomikas ministrijas Parlamentārais sekretārs K. Peters)

Izteikt 14. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja tiek ierosināts slēgt publiskās lietošanas sliežu ceļu, Satiksmes ministrija pieprasa, lai Valsts dzelzceļa administrācija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, attiecīgo rajonu pašvaldības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija par to divu mēnešu laikā sniedz atzinumu. Pēc atzinuma saņemšanas Satiksmes ministrija sagatavo nepieciešamos dokumentus Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai par sliežu ceļa slēgšanu.”

Atbalstīt

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja tiek ierosināts slēgt publiskās lietošanas sliežu ceļu, Satiksmes ministrija pieprasa, lai Valsts dzelzceļa administrācija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, attiecīgo rajonu pašvaldības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija par to divu mēnešu laikā sniedz atzinumu. Pēc atzinuma saņemšanas Satiksmes ministrija sagatavo nepieciešamos dokumentus Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai par sliežu ceļa slēgšanu.”

 

 

 

 

 

16.pants. Dzelzceļa zemes nodalījuma josla

         

(1) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežas teritoriālplānojumos nosaka atbilstoši būvnormatīviem.

11. 16.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežas teritoriju plānojumos nosaka atbilstoši attiecīgā objekta būvniecības laikā spēkā esošajiem normatīvtehniskajiem dokumentiem.”;

     

11. 16.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežas teritoriju plānojumos nosaka atbilstoši attiecīgā objekta būvniecības laikā spēkā esošajiem normatīvtehniskajiem dokumentiem.”;

(2) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumu projektu izstrādā Satiksmes ministrija.

papildināt otro daļu pēc vārdiem “Satiksmes ministrija” ar vārdiem “un apstiprina Ministru kabinets”;

     

papildināt otro daļu pēc vārdiem “Satiksmes ministrija” ar vārdiem “un apstiprina Ministru kabinets”;

(3) Gadījumos, kad dzelzceļa zemes nodalījuma josla pārklājas ar cita veida zemes nodalījuma joslu vai aizsargjoslu, spēkā ir stingrākās prasības un lielākais minimālais platums. Visu veidu darbību šajās vietās saskaņo ieinteresētās institūcijas.

         
 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs grozīt (samazināt) dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežas un atteikties no zemes lietošanas tiesībām, ievērojot attiecīgos normatīvos aktus un normatīvtehniskos dokumentus.”

     

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs grozīt (samazināt) dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežas un atteikties no zemes lietošanas tiesībām, ievērojot attiecīgos normatīvos aktus un normatīvtehniskos dokumentus.”

19.pants. Stacija

12. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Stacija, izmaiņas punkts un pieturas punkts

     

12. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Stacija, izmaiņas punkts un pieturas punkts

(1) Stacija ir dzelzceļa infrastruktūras objektu kopums, kas aizņem noteiktu daļu no dzelzceļa zemes nodalījuma joslas un nodrošina dzelzceļa pārvadājumu operāciju veikšanu.

(1) Stacija ir dzelzceļa infrastruktūras objektu kopums, kas aizņem noteiktu daļu no dzelzceļa zemes nodalījuma joslas un nodrošina dzelzceļa pārvadājumu operāciju veikšanu.

     

(1) Stacija ir dzelzceļa infrastruktūras objektu kopums, kas aizņem noteiktu daļu no dzelzceļa zemes nodalījuma joslas un nodrošina dzelzceļa pārvadājumu operāciju veikšanu.

(2) Stacijas atklāj, slēdz un tām nosaukumus piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Izmaiņas punkts ir tehnoloģisks sadales punkts vienceļa līnijās, kur ceļu izvietojums paredzēts vilcienu krustošanās un apdzīšanas vajadzībām dzelzceļa infrastruktūras iecirkņa vilcienu caurlaides jaudas palielināšanai.

     

(2) Izmaiņas punkts ir tehnoloģisks sadales punkts vienceļa līnijās, kur ceļu izvietojums paredzēts vilcienu krustošanās un apdzīšanas vajadzībām dzelzceļa infrastruktūras iecirkņa vilcienu caurlaides jaudas palielināšanai.

 

(3) Pieturas punkts ir vieta, kur apstājas vilciens. Tam nav ceļu izvērsuma, un tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai.

     

(3) Pieturas punkts ir vieta, kur apstājas vilciens. Tam nav ceļu izvērsuma, un tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai.

 

(4) Staciju darbības kritērijus, staciju darba uzdevumus un staciju darbinieku tiesības un pienākumus nosaka atbilstoši satiksmes ministra apstiprinātajam nolikumam.

     

(4) Staciju darbības kritērijus, staciju darba uzdevumus un staciju darbinieku tiesības un pienākumus nosaka atbilstoši satiksmes ministra apstiprinātajam nolikumam.

 

(5) Stacijas, izmaiņas punktus un pieturas punktus atklāj, slēdz un tiem nosaukumus piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

     

(5) Stacijas, izmaiņas punktus un pieturas punktus atklāj, slēdz un tiem nosaukumus piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

 

  ;

 

20.pants. Pārbrauktuves un pārejas

         

(1) Pārbrauktuve ir ar nepieciešamajām ierīcēm vilcienu un autotransporta satiksmes drošības garantēšanai aprīkots sliežu ceļa un autoceļa krustojums vienā līmenī.

         

(2) Pārbrauktuves atkarībā no tās šķērsojošo autoceļu piederības iedalāmas šādi:

         

1) publiskās lietošanas pārbrauktuves (sliežu ceļu šķērso valsts autoceļi, pagastu ceļi vai pilsētu ielas);

         

2) atsevišķu lietotāju pārbrauktuves (sliežu ceļu šķērso uzņēmumu vai māju ceļi, un šīs pārbrauktuves tiek izmantotas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju).

13. Aizstāt 20.panta otrās daļas 2.punktā vārdus “uzņēmumu vai māju ceļi” ar vārdiem “citām personām piederoši ceļi”.

     

13. Aizstāt 20.panta otrās daļas 2.punktā vārdus “uzņēmumu vai māju ceļi” ar vārdiem “citām personām piederoši ceļi”.

(3) Pāreja ir speciāli izbūvēta un aprīkota vieta, kur sliežu ceļu šķērso gājēji vai mājdzīvnieki.

         

(4) Pārejas iedalāmas šādi:

         

1) publiskās lietošanas pārejas (ierīkotas sabiedrisko vajadzību apmierināšanai, pa tām sliežu ceļu šķērso gājēji vai mājdzīvnieki);

         

2) atsevišķu lietotāju pārejas (ierīkotas pēc atsevišķu personu lūguma privātai lietošanai un tiek izmantotas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju).

         

(5) Jaunu atsevišķu lietotāju pārbrauktuvju un pāreju ierīkošana un aprīkošana tiek veikta par ieinteresētās puses līdzekļiem.

         

(6) Publiskās lietošanas pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanu un uzturēšanu finansē no dzelzceļa infrastruktūras fonda līdzekļiem un valsts autoceļu fonda līdzekļiem.

         

(7) Pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanas, aprīkošanas, apkalpošanas un slēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

         

23.pants. Pārvadātāja darbības principi

         

(1) Pārvadātājs darbojas saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem.

         

(2) Pārvadātājs savā darbībā ir administratīvi un ekonomiski neatkarīgs, arī nosakot savus piedāvājamos dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus un pārvadājuma maksu. Maksu par pasažieru pārvadāšanu pārvadātājs nosaka saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku, ko noteikusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

         
 

14. Papildināt 23.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pārvadātājam ir pienākums kārtot atsevišķu pasažieru un kravu pārvadājumu finanšu pārskatu, kā arī nodrošināt to publisku pieejamību saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.”

     

14. Papildināt 23.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pārvadātājam ir pienākums kārtot atsevišķu pasažieru un kravu pārvadājumu finanšu pārskatu, kā arī nodrošināt to publisku pieejamību saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.”

24.pants. Valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma slēgšanas kārtība

         

(1) Valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumi slēdzami atbilstoši šā likuma, likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” un citu normatīvo aktu noteikumiem. Kārtību, kādā organizējami un koordinējami valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumi, nosaka Ministru kabinets.

         

(2) Valsts un pašvaldības (turpmāk arī - pasūtītājs) ir tiesīgas sabiedrības interesēs pieprasīt, lai pārvadātājs, izpildot dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu, nodrošina:

         

1) dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbilstību pasūtītāja noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz ātrumu, regularitāti, biežumu, apjomu un citiem rādītājiem;

         

2) pazeminātu braukšanas maksu (dzelzceļa tarifu) un īpašus nosacījumus attiecībā uz atsevišķām pasažieru kategorijām vai attiecībā uz atsevišķiem dzelzceļa maršrutiem, reģioniem;

         

3) pakalpojumu pielāgošanu reālajam tirgus pieprasījumam un citiem faktoriem.

         

(3) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumus pārvadātājs izpilda uz līguma pamata.

         

(4) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtītājs valsts vārdā var būt ieinteresētās ministrijas, pašvaldības vārdā - attiecīgā pašvaldība vai vairākas pašvaldības kopīgi.

         

(5) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma projektu sagatavo pasūtītājs, saskaņojot to ar pārvadātāju, ieinteresētajām ministrijām un institūcijām vai attiecīgo pašvaldību.

         

(6) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma projekts iesniedzams saskaņošanai Dzelzceļa administrācijai.

15. 24.pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līguma projekts iesniedzams saskaņošanai Valsts dzelzceļa administrācijā.”;

     

15. 24.pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līguma projekts iesniedzams saskaņošanai Valsts dzelzceļa administrācijā.”;

(7) Kārtību, kādā saskaņojami un slēdzami dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu līgumi, nosaka Ministru kabinets.

         

(8) Pārvadātājam nav tiesību atteikties no dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma slēgšanas, ja pasūtītājs kompensē starpību starp pārvadātāja faktiskajiem dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma izpildes izdevumiem un par pārvadājumiem gūtajiem ieņēmumiem.

izslēgt astoto daļu;

     

izslēgt astoto daļu;

(9) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma noslēgšanas gadījumā pārvadātājs atver atsevišķu norēķinu kontu maksājumiem par dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma izpildi.

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Ja tiek noslēgts dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgums, pārvadātājs atver atsevišķu norēķinu kontu maksājumiem par dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma izpildi un šos naudas līdzekļus grāmatvedības dokumentos uzrāda atsevišķi. Pārvadātājs nav tiesīgs naudas līdzekļus, kas samaksāti par dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu, izmantot citiem transporta pakalpojumiem, kurus tas sniedz, vai citiem komercdarbības veidiem, kurus tas veic.”;

     

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Ja tiek noslēgts dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgums, pārvadātājs atver atsevišķu norēķinu kontu maksājumiem par dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma izpildi un šos naudas līdzekļus grāmatvedības dokumentos uzrāda atsevišķi. Pārvadātājs nav tiesīgs naudas līdzekļus, kas samaksāti par dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu, izmantot citiem transporta pakalpojumiem, kurus tas sniedz, vai citiem komercdarbības veidiem, kurus tas veic.”;

(10) Noslēgtos dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumus reģistrē un to izpildi kontrolē Dzelzceļa administrācija.

 

 

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Noslēgtos dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumus reģistrē un to izpildi kontrolē Valsts dzelzceļa administrācija.”;

     

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Noslēgtos dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumus reģistrē un to izpildi kontrolē Valsts dzelzceļa administrācija.”;

 

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Noslēgtos dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līgumus reģistrē un to izpildi kontrolē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.”

     

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Noslēgtos dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līgumus reģistrē un to izpildi kontrolē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.”

            25.pants. Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma saturs

         

(1) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumā norāda:

16. Papildināt 25.panta pirmo daļu pēc vārdiem “pasūtījuma līgumā” ar vārdiem “kas noslēgts atbilstoši šā likuma 24.pantam”.

16.

(Juridiskais birojs)

Aizstāt likumprojekta 16. pantā vārdus “atbilstoši šā likuma 24. pantam” ar vārdiem “saskaņā ar šā likuma 24. pantu”.

Atbalstīt

16. Papildināt 25.panta pirmo daļu pēc vārdiem “pasūtījuma līgumā” ar vārdiem “kas noslēgts saskaņā ar šā likuma 24.pantu”.

1) sniedzamo pakalpojumu veidu un to tehniskos datus;

         

2) sniedzamo pakalpojumu izpildes kārtību;

         

3) samaksu pārvadātājam par sniegtajiem pakalpojumiem vai kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies sakarā ar pakalpojumu sniegšanu;

         

4) maksāšanas vai kompensēšanas kārtību;

         

5) atbildību par līguma izpildi;

         

6) pasūtītāja noteikto pārvadājuma maksu (dzelzceļa tarifu), tās atlaides.

         

(2) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumā var ietvert noteikumus par valsts vai pašvaldības investīcijām vai kredīta garantijām pārvadātājam, pārvadātāja pienākumu investīciju rezultātā pazemināt sniegto pakalpojumu izmaksas, uzlabot pakalpojumu kvalitāti, atjaunot ritošo sastāvu, kā arī citas pušu tiesības un pienākumus.

         

IV nodaļa. Dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana

17. Izteikt IV nodaļu šādā redakcijā:

“IV nodaļa. Ritošā sastāva kustības koordinācija un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana

     

17. Izteikt IV nodaļu šādā redakcijā:

“IV nodaļa. Ritošā sastāva kustības koordinācija un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana

26.pants. Ritošā sastāva kustības koordinācija

26.pants. Ritošā sastāva kustības koordinācija

     

26.pants. Ritošā sastāva kustības koordinācija

Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs koordinē vilcienu un cita ritošā sastāva kustību pa saviem publiskās lietošanas sliežu ceļiem, arī savienojumos ar privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem.

(1) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs koordinē vilcienu un cita ritošā sastāva kustību pa saviem sliežu ceļiem, arī savienojumos ar citām personām piederošas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem.

     

(1) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs koordinē vilcienu un cita ritošā sastāva kustību pa saviem sliežu ceļiem, arī savienojumos ar citām personām piederošas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem.

 

(2) Ja pārvadātājs pārvadājumu veic pa diviem vai vairākiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem piederošas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem, attiecīgajiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem ir pienākums sadarboties.

     

(2) Ja pārvadātājs pārvadājumu veic pa diviem vai vairākiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem piederošas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem, attiecīgajiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem ir pienākums sadarboties.

27.pants. Dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanas pamatprincipi

27.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanas pamatprincipi

     

27.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanas pamatprincipi

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanu starp pārvadātājiem.

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanu starp pārvadātājiem tā pārvaldījumā esošajā infrastruktūrā.

     

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanu starp pārvadātājiem tā pārvaldījumā esošajā infrastruktūrā.

(2) Dzelzceļa infrastruktūras jauda sadalāma tā, lai attiecībā uz pārvadātājiem tiktu ievērots vienlīdzības princips, kā arī nodrošināta optimāla dzelzceļa infrastruktūras izmantošana.

(2) Dzelzceļa infrastruktūras jauda publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā sadalāma tā, lai attiecībā uz pārvadātājiem tiktu ievērots vienlīdzības princips, kā arī nodrošināta optimāla dzelzceļa infrastruktūras izmantošana. Kārtību, kādā tiek sadalīta dzelzceļa infrastruktūras jauda (kā arī dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīcību, ja infrastruktūra ir pārslogota), nosaka satiksmes ministrs.

     

(2) Dzelzceļa infrastruktūras jauda publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā sadalāma tā, lai attiecībā uz pārvadātājiem tiktu ievērots vienlīdzības princips, kā arī nodrošināta optimāla dzelzceļa infrastruktūras izmantošana. Kārtību, kādā tiek sadalīta dzelzceļa infrastruktūras jauda (kā arī dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīcību, ja infrastruktūra ir pārslogota), nosaka satiksmes ministrs.

(3) Satiksmes ministrs valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā ir tiesīgs piešķirt prioritāti tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti uz dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, un pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem nolūkiem (ātrsatiksmes, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētas vai būvētas valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras.

(3) Satiksmes ministrs valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā ir tiesīgs noteikt prioritāti tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti uz dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, un pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem nolūkiem (ātrgaitas, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētu vai būvētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var prasīt zaudējumu atlīdzību, kas tam rodas, ievērojot noteiktās pārvadājumu prioritātes.

     

(3) Satiksmes ministrs valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā ir tiesīgs noteikt prioritāti tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti uz dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, un pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem nolūkiem (ātrgaitas, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētu vai būvētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var prasīt zaudējumu atlīdzību, kas tam rodas, ievērojot noteiktās pārvadājumu prioritātes.

 

(4) Dzelzceļa infrastruktūras jaudu nedrīkst sadalīt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī pārvadājumu pakalpojumus.

17.

(Juridiskais birojs)

Papildināt likuma 27. panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, institūciju, kas sadalīs dzelzceļa infrastruktūras jaudu, nosaka satiksmes ministrs.”

Atbalstīt

(4) Dzelzceļa infrastruktūras jaudu nedrīkst sadalīt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī pārvadājumu pakalpojumus. Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, institūciju, kas sadalīs dzelzceļa infrastruktūras jaudu, nosaka satiksmes ministrs.

 

(5) Dzelzceļa infrastruktūra uzskatāma par pārslogotu, ja ritošā sastāva caurlaišanas jauda tajā tiek izmantota vismaz 75 procentu apmērā.

     

(5) Dzelzceļa infrastruktūra uzskatāma par pārslogotu, ja ritošā sastāva caurlaišanas jauda tajā tiek izmantota vismaz 75 procentu apmērā.

 

(6) Infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības paaugstināt maksu par pārslogotas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu tikai pēc tam, kad izstrādāts jaudas palielināšanas plāns, kas apspriests ar pārslogotās infrastruktūras izmantotājiem.

     

(6) Infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības paaugstināt maksu par pārslogotas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu tikai pēc tam, kad izstrādāts jaudas palielināšanas plāns, kas apspriests ar pārslogotās infrastruktūras izmantotājiem.

28.pants. Pieteikumu izskatīšanas kārtība

28.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pakalpojumu pārskats un pieteikumu izskatīšanas kārtība

     

28.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pakalpojumu pārskats un pieteikumu izskatīšanas kārtība

(1) Dzelzceļa infrastruktūras jauda tiek sadalīta, pamatojoties uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iesniegtajiem pieteikumiem par pārvadājumu veikšanu, izmantojot attiecīgo publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru.

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs satiksmes ministra noteiktajā kārtībā sagatavo pārskatu par plānotajiem pakalpojumiem (to skaitā par sadalāmo jaudu) un sniedz par to publisku informāciju.

     

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs satiksmes ministra noteiktajā kārtībā sagatavo pārskatu par plānotajiem pakalpojumiem (to skaitā par sadalāmo jaudu) un sniedz par to publisku informāciju.

(2) Pieteikumi tiek izskatīti, ņemot vērā pieejamās un jau sadalītās dzelzceļa infrastruktūras jaudu, kā arī noteiktās prioritātes.

(2) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda tiek sadalīta, pamatojoties uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iesniegtajiem pieteikumiem par pārvadājumu veikšanu, izmantojot attiecīgo dzelzceļa infrastruktūru.

     

(2) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda tiek sadalīta, pamatojoties uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iesniegtajiem pieteikumiem par pārvadājumu veikšanu, izmantojot attiecīgo dzelzceļa infrastruktūru.

 

(3) Pieteikumus infrastruktūras pārvaldītājam iesniedz pārvadātāji. Pieteikumu saturu, tam pievienojamos dokumentus, finansiālās un citas garantijas, pieteikumu izskatīšanas kārtību, kā arī rīcību pēc jaudas piešķiršanas nosaka satiksmes ministrs.

     

(3) Pieteikumus infrastruktūras pārvaldītājam iesniedz pārvadātāji. Pieteikumu saturu, tam pievienojamos dokumentus, finansiālās un citas garantijas, pieteikumu izskatīšanas kārtību, kā arī rīcību pēc jaudas piešķiršanas nosaka satiksmes ministrs.

 

(4) Pieteikumus izskata, ievērojot šā likuma 27.panta otrajā daļā minēto satiksmes ministra noteikto kārtību un ņemot vērā pieejamo un atbilstoši satiksmes ministra noteiktajām prioritātēm jau sadalīto dzelzceļa infrastruktūras jaudu.

     

(4) Pieteikumus izskata, ievērojot šā likuma 27.panta otrajā daļā minēto satiksmes ministra noteikto kārtību un ņemot vērā pieejamo un atbilstoši satiksmes ministra noteiktajām prioritātēm jau sadalīto dzelzceļa infrastruktūras jaudu.

 

(5) Lai veicinātu optimālu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, sadalot dzelzceļa infrastruktūras jaudu satiksmes ministra noteiktajā kārtībā (27.panta otrā daļa), ir tiesības pieprasīt un saņemt maksu par dzelzceļa infrastruktūras jaudu, ja tā pieprasīta, bet netiek izmantota.

     

(5) Lai veicinātu optimālu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, sadalot dzelzceļa infrastruktūras jaudu satiksmes ministra noteiktajā kārtībā (27.panta otrā daļa), ir tiesības pieprasīt un saņemt maksu par dzelzceļa infrastruktūras jaudu, ja tā pieprasīta, bet netiek izmantota.

 

(6) Pārvadātājam, kam piešķirta noteikta jauda, nav tiesību šo jaudu nodot vai pārdot citam pārvadātājam. Ja pārvadātājs šo aizliegumu pārkāpj, tam var tikt liegtas turpmākas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tiesības.

     

(6) Pārvadātājam, kam piešķirta noteikta jauda, nav tiesību šo jaudu nodot vai pārdot citam pārvadātājam. Ja pārvadātājs šo aizliegumu pārkāpj, tam var tikt liegtas turpmākas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tiesības.

 

(7) Par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu šīs infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs noslēdz līgumu, kurā reglamentēti administratīvi un finanšu jautājumi. Par laikposmu, kas ilgāks par viena kustības grafika spēkā esamības laiku, slēdz pamatvienošanos par dzelzceļa infrastruktūras ilgtermiņa izmantošanu, pēc iespējas ievērojot pārvadātāja komerciālās vajadzības.”

18.

(Juridiskais birojs)

Aizstāt 28. panta septītās daļas redakcijā vārdus “pamata vienošanos” ar vārdu “vienošanos” uz izslēgt vārdus “pēc iespējas”.

Atbalstīt

(7) Par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu šīs infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs noslēdz līgumu, kurā reglamentēti administratīvi un finanšu jautājumi. Par laikposmu, kas ilgāks par viena kustības grafika spēkā esamības laiku, slēdz vienošanos par dzelzceļa infrastruktūras ilgtermiņa izmantošanu, ievērojot pārvadātāja komerciālās vajadzības.”

30.pants. Dzelzceļa administrācija

18. Aizstāt 30.panta nosaukumā un visā pantā vārdus “Dzelzceļa administrācija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts dzelzceļa administrācija” (attiecīgā locījumā).

     

18. 30. pantā:

aizstāt panta nosaukumā un visā pantā vārdus “Dzelzceļa administrācija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts dzelzceļa administrācija” (attiecīgā locījumā);

(1) Valsts pārvaldi dzelzceļa transporta nozarē realizē Dzelzceļa administrācija.

         

(2) Dzelzceļa administrācija ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Dzelzceļa administrāciju finansē no valsts pamatbudžeta. Dzelzceļa administrācijas funkciju izpildes nodrošināšanai finanšu līdzekļus no Dzelzceļa infrastruktūras fonda ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

 

19.

(Satiksmes ministrs R. Zīle)

Aizstāt 30. panta otrajā daļā vārdus “ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde” ar vārdiem “atrodas Satiksmes ministrijas padotībā, kuru īsteno pārraudzības formā”

Atbalstīt

aizstāt otrajā daļā vārdus “ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde” ar vārdiem “atrodas Satiksmes ministrijas padotībā, kuru īsteno pārraudzības formā”;

(3) Dzelzceļa administrācija ir juridiska persona, un tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

 

20.

(Satiksmes ministrs R. Zīle)

Izslēgt 30. panta trešo daļu.

Atbalstīt

izslēgt trešo daļu.

(4) Dzelzceļa administrāciju vada direktors, kuru pēc satiksmes ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.

         

31.pants. Dzelzceļa administrācijas funkcijas

19. 31.pantā:

aizstāt panta nosaukumā, pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdus “Dzelzceļa administrācija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts dzelzceļa administrācija” (attiecīgā locījumā);

     

19. 31.pantā:

aizstāt panta nosaukumā, pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdus “Dzelzceļa administrācija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts dzelzceļa administrācija” (attiecīgā locījumā);

(1) Dzelzceļa administrācija pilda šādas funkcijas:

         

1) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu, kas spēkā 01.10.2001.);

         

2) saskaņo dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu projektus;

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) saskaņo dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumu projektus;”;

     

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) saskaņo dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumu projektus;”;

3) pēc dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu noslēgšanas reģistrē tos un kontrolē šo līgumu izpildi;

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) pēc dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumu noslēgšanas reģistrē tos un kontrolē šo līgumu izpildi;”;

     

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) pēc dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumu noslēgšanas reģistrē tos un kontrolē šo līgumu izpildi;”;

4) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu, kas spēkā 01.10.2001.);

         

5) sniedz satiksmes ministram tā pieprasīto informāciju par administrācijas darbību un pieņemtajiem lēmumiem;

         

6) veicina pārvadātāju efektīvu un racionālu darbību;

 

21.

 

 

 

 

 

 

 

 

22.

(Ekonomikas ministrijas Parlamentārais sekretārs K. Peters)

Izteikt 31. panta pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

“6) veicina dzelzceļa kravu pārvadātāju efektīvu un racionālu darbību;”

(Atbildīgā komisija)

Izteikt 31. panta pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

“6) savas kompetences ietvaros veicina pārvadātāju efektīvu un racionālu darbību;”

Daļēji atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

izteikt pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

“6) savas kompetences ietvaros veicina pārvadātāju efektīvu un racionālu darbību;”;

7) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu, kas spēkā 01.10.2001.);

         

8) izskata publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju domstarpības par infrastruktūras izmantošanas maksas iekasēšanu, par infrastruktūras jaudas sadali, par aizliegumu no privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai vai piekļūšanas ierobežojumu un pieņem abām pusēm saistošus lēmumus;

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) izskata publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju domstarpības par infrastruktūras izmantošanas maksas iekasēšanu, infrastruktūras jaudas sadali un piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un pieņem abām pusēm saistošus lēmumus;”;

23.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

24.

(Ekonomikas ministrijas Parlamentārais sekretārs K. Peters)

Izteikt 31. panta pirmās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

“8) izskata publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa kravu pārvadātāju domstarpības par infrastruktūras izmantošanas maksas iekasēšanu, infrastruktūras jaudas sadali un piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un pieņem abām pusēm saistošus lēmumus;”

(Atbildīgā komisija)

Izteikt 31. panta pirmās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

“8) informējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, izskata publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju domstarpības par infrastruktūras jaudas sadali un piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un pieņem abām pusēm saistošus lēmumus;”

Daļēji atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

izteikt pirmās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

“8) informējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, izskata publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju domstarpības par infrastruktūras jaudas sadali un piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un pieņem abām pusēm saistošus lēmumus;”;

9) sekmē konkurenci dzelzceļa pārvadājumos;

 

25.

 

 

 

 

 

 

 

26.

(Ekonomikas ministrijas Parlamentārais sekretārs K. Peters)

Izteikt 31. panta pirmās daļas 9. punktu šādā redakcijā:

“9) sekmē konkurenci dzelzceļa kravu pārvadājumos;”

(Atbildīgā komisija)

Izteikt 31. panta pirmās daļas 9. punktu šādā redakcijā:

“9) savas kompetences ietvaros sekmē konkurenci dzelzceļa pārvadājumos;”

Daļēji atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

izteikt pirmās daļas 9. punktu šādā redakcijā:

“9) savas kompetences ietvaros sekmē konkurenci dzelzceļa pārvadājumos;”;

10) izstrādā dzelzceļa vides aizsardzības politiku un rīcības programmu, uztur vides aizsardzības paškontroles sistēmu;

izteikt pirmās daļas 10.punktu šādā redakcijā:

“10) izstrādā dzelzceļa vides aizsardzības politiku, ko apstiprina satiksmes ministrs, izstrādā un apstiprina rīcības programmu un uztur vides aizsardzības paškontroles sistēmu;”;

     

izteikt pirmās daļas 10.punktu šādā redakcijā:

“10) izstrādā dzelzceļa vides aizsardzības politiku, ko apstiprina satiksmes ministrs, izstrādā un apstiprina rīcības programmu un uztur vides aizsardzības paškontroles sistēmu;”;

11) izvērtē apdraudējumu, ko dzelzceļa infrastruktūra rada cilvēku veselībai un videi, un veic nepieciešamos šā apdraudējuma samazināšanas pasākumus;

         

12) veic infrastruktūras reģistrāciju;

         

13) veic ritošā sastāva reģistrāciju satiksmes ministra noteiktajā kārtībā;

         

14) izsniedz pārvadātāja licences dzelzceļa kravu pārvadājumu veikšanai.

         
 

papildināt pirmo daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) sniedz atzinumu par atsevišķu publiskās lietošanas sliežu ceļa posmu vai sliežu ceļa slēgšanu saskaņā ar šā likuma 14.panta ceturtās daļas noteikumiem.”

27.

(Juridiskais birojs)

Aizstāt 31. panta pirmās daļas 15. punkta redakcijā vārdus “šā likuma 14. panta ceturtās daļas nosacījumiem” ar vārdiem “šā likuma 14. panta ceturto daļu”.

Atbalstīt

papildināt pirmo daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) sniedz atzinumu par atsevišķu publiskās lietošanas sliežu ceļa posmu vai sliežu ceļa slēgšanu saskaņā ar šā likuma 14.panta ceturto daļu.”

(2) Dzelzceļa administrācija, pildot ar šo likumu un citiem likumiem noteiktās funkcijas, ievēro valsts politiku dzelzceļa transporta nozarē un transporta attīstības nacionālo programmu.

         

(3) Dzelzceļa administrācijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

         

         32.pants. Dzelzceļa administrācijas tiesības un pienākumi

20. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Valsts dzelzceļa administrācijas tiesības pieprasīt informāciju

     

20. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Valsts dzelzceļa administrācijas tiesības pieprasīt informāciju

Dzelzceļa administrācija:

Valsts dzelzceļa administrācija ir tiesīga pieprasīt un saņemt no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātājiem savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.”

     

Valsts dzelzceļa administrācija ir tiesīga pieprasīt un saņemt no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātājiem savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.”

1) ir tiesīga pieprasīt no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātājiem savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju;

         

2) pēc saskaņošanas ar ieinteresētajām pašvaldībām un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sniedz atzinumu par atsevišķu publiskās lietošanas sliežu ceļa posmu vai sliežu ceļa slēgšanu (14.panta trešā un ceturtā daļa).

         

33.pants. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcija

21. 33.pantā:

aizstāt panta nosaukumā, pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā vārdus “Dzelzceļa tehniskā inspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija” (attiecīgā locījumā);

28.

(Satiksmes ministrs R. Zīle)

Izslēgt likumprojekta 21. pantā vārdu “otrajā”

Atbalstīt

21. 33.pantā:

aizstāt panta nosaukumā, pirmajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā vārdus “Dzelzceļa tehniskā inspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija” (attiecīgā locījumā);

(1) Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroli un uzraudzību Latvijā veic Dzelzceļa tehniskā inspekcija.

         

(2) Dzelzceļa tehniskā inspekcija ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura darbojas saskaņā ar šo likumu un Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

 

29.

(Satiksmes ministrs R. Zīle)

Izteikt 33. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atrodas Satiksmes ministrijas padotībā, kuru īsteno pārraudzības formā.”

Atbalstīt

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atrodas Satiksmes ministrijas padotībā, kuru īsteno pārraudzības formā.”;

(3) Dzelzceļa tehniskās inspekcijas galvenās funkcijas ir:

         

1) kontrolēt dzelzceļa ekspluatācijas un tās drošības jautājumos pieņemtajos likumos un citos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi;

         

2) kontrolēt dzelzceļa civilās aizsardzības sistēmas, ārkārtējo (avārijas) situāciju novēršanas un avāriju seku likvidēšanas sistēmas gatavību un darbību;

         

3) izmeklēt vilcienu un manevru darba avārijas un pārkāpumu gadījumus un piedalīties uz dzelzceļa notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanā;

         

4) kontrolēt ritošā sastāva avāriju seku novēršanas darbu organizēšanu un veikšanu;

         

5) kontrolēt jaunu vai rekonstruētu dzelzceļa infrastruktūras objektu nodošanu ekspluatācijā un pārbaudīt to atbilstību Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu un darba aizsardzības noteikumu prasībām.

         
 

papildināt trešo daļu ar 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“6) saskaņā ar normatīvajiem aktiem izsniegt pārvadātājiem drošības sertifikātus;

     

papildināt trešo daļu ar 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“6) saskaņā ar normatīvajiem aktiem izsniegt pārvadātājiem drošības sertifikātus;

 

7) noteiktā kārtībā izsniegt drošības apliecības;

     

7) noteiktā kārtībā izsniegt drošības apliecības;

 

8) saskaņā ar tiesību aktiem izsniegt profesionālās kompetences sertifikātus reglamentētajās sfērās.”

30.

(Juridiskais birojs)

Aizstāt 33. panta trešās daļas 8. punkta redakcijā vārdus “tiesību aktiem” ar vārdiem “normatīvajiem aktiem”.

Atbalstīt

8) saskaņā ar normatīvajiem aktiem izsniegt profesionālās kompetences sertifikātus reglamentētajās sfērās.”

(4) Dzelzceļa tehniskā inspekcija savas kompetences ietvaros ir tiesīga:

         

1) pārbaudīt Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošanu neatkarīgi no tā, kam pieder pārbaudāmais objekts;

         

2) uz laiku pārtraukt vilcienu satiksmi, samazināt kustības ātrumu un aizliegt tehnisko līdzekļu ekspluatāciju, ja ir apdraudēta cilvēku dzīvība vai veselība, satiksmes d rošība vai vide;

         

3) līdz pilnīgai trūkumu novēršanai aizliegt lietot ritošo sastāvu un sliežu ceļu, ja to lietošana var apdraudēt vai apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, satiksmes drošību vai vidi;

         

4) dot saistošus norādījumus par Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošanu visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas darbojas dzelzceļa sistēmā;

         

5) pārbaudīt atsevišķu kategoriju dzelzceļa speciālistu atbilstību kvalifikācijas prasībām.

         

(5) Dzelzceļa tehnisko inspekciju finansē no valsts pamatbudžeta. Dzelzceļa tehniskās inspekcijas funkciju izpildes nodrošināšanai finanšu līdzekļus no Dzelzceļa infrastruktūras fonda ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

         

VI nodaļa. Pārvadātāja licence un drošības sertifikāts

22. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VI nodaļa. Pārvadātāja licence, drošības sertifikāts un drošības apliecība”.

     

22. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VI nodaļa. Pārvadātāja licence, drošības sertifikāts un drošības apliecība”.

34.pants. Pārvadātāja licence

         

(1) Speciālu atļauju dzelzceļa pārvadājumu veikšanai (turpmāk -pārvadātāja licence) tiesīgi saņemt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri var nodrošināt dzelzceļa pārvadājumu veikšanai nepieciešamos pamatnosacījumus, kā arī attiecīgo dzelzceļa speciālistu līdzdalību.

23. 34.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “tiesīgi saņemt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri” ar vārdiem “tiesīgas saņemt komercsabiedrības, kuras”;

     

23. 34.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “tiesīgi saņemt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri” ar vārdiem “tiesīgas saņemt komercsabiedrības, kuras”;

(2) Pārvadātāja licence apliecina pārvadātāja tiesības nodarboties ar tajā norādīto uzņēmējdarbības veidu. Pārvadātāja licence, kas izsniegta dzelzceļa pārvadājumu veikšanai, nedod tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai.

aizstāt otrajā daļā vārdu “uzņēmējdarbības” ar vārdu “komercdarbības”;

     

aizstāt otrajā daļā vārdu “uzņēmējdarbības” ar vārdu “komercdarbības”;

(3) Pārvadātāja licence, nediskriminējot un ievērojot vienlīdzības principu, piešķirama uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kurš iesniedzis pieteikumu pārvadātāja licences saņemšanai (turpmāk - pretendents) un kuram ir nevainojama reputācija un stabils finansiālais stāvoklis, šajā nolūkā pārbaudot tā:

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“Pārvadātāja licence, nediskriminējot un ievērojot vienlīdzības principu, piešķirama komercsabiedrībai, kura iesniegusi pieteikumu pārvadātāja licences saņemšanai (turpmāk — pretendents) un kurai ir nevainojama reputācija un stabils finansiālais stāvoklis, šajā nolūkā pārbaudot tās:”;

     

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“Pārvadātāja licence, nediskriminējot un ievērojot vienlīdzības principu, piešķirama komercsabiedrībai, kura iesniegusi pieteikumu pārvadātāja licences saņemšanai (turpmāk — pretendents) un kurai ir nevainojama reputācija un stabils finansiālais stāvoklis, šajā nolūkā pārbaudot tās:”;

1) finanšu resursu pietiekamību;

         

2) darbības un vadības plānus;

         

3) līdzšinējo darbību, profesionālo atbilstību un pieredzi.

         

(4) Pretendentam jāpierāda sava profesionālā atbilstība, norādot uz to, ka:

         

1) darbiniekiem ir nepieciešamās zināšanas un pieredze, lai garantētu pārvadātāja licencē norādītās darbības drošu vadību;

         

2) ir atbilstoši sagatavoti un kvalificēti dzelzceļa speciālisti, kuri var garantēt sniedzamo pakalpojumu drošumu un kvalitāti augstā līmenī;

         

3) izmantojamais ritošais sastāvs, it īpaši vilces līdzekļi, ir drošs.

         

(5) Pretendenta reputācija atbilst labas reputācijas prasībām, ja:

         

1) šis pretendents ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu nav atzīts par maksātnespējīgu;

         

2) uzņēmēja vadošajām amatpersonām nav krimināltiesiskas sodāmības;

izteikt piektās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) tā vadošie darbinieki nav sodīti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

     

izteikt piektās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) tā vadošie darbinieki nav sodīti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) uzņēmēja vadošās amatpersonas nav sodītas administratīvā kārtā par pārkāpumiem uzņēmējdarbībā;

3) pretendents vai tā vadošie darbinieki gada laikā atkārtoti nav administratīvi sodīti par sociālo, darba, darba aizsardzības, nodokļu, komercdarbības un citu normatīvo aktu pārkāpumiem, kuri jāievēro tā darbībā;”;

31.

(Juridiskais birojs)

Izslēgt 34. panta piektās daļas 3. punkta redakcijā vārdu “sociālo” un papildināt aiz vārda “nodokļu” ar vārdu “muitas”.

Atbalstīt

3) pretendents vai tā vadošie darbinieki gada laikā atkārtoti nav administratīvi sodīti par darba, darba aizsardzības, nodokļu, muitas, komercdarbības un citu normatīvo aktu pārkāpumiem, kuri jāievēro tā darbībā;”;

4) pretendents nav pārkāpis darba likumus un nodokļu likumus.

izslēgt piektās daļas 4.punktu;

     

izslēgt piektās daļas 4.punktu;

(6) Kārtību, kādā izsniedzama un anulējama pārvadātāja licence, nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets var izvirzīt papildu nosacījumus pārvadātāja licences piešķiršanai.

         

(7) Dzelzceļa administrācija izsniedz pārvadātāja licenci dzelzceļa kravu pārvadājumu veikšanai un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izsniedz pārvadātāja licenci dzelzceļa pasažieru pārvadājumu veikšanai, ja ir izpildītas šajā likumā noteiktās prasības un samaksāta valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets. Par pārvadātāja licences izsniegšanu saņemtā nodeva tiek ieskaitīta valsts budžetā.

aizstāt septītajā daļā vārdus “Dzelzceļa administrācija” ar vārdiem “Valsts dzelzceļa administrācija”.

     

aizstāt septītajā daļā vārdus “Dzelzceļa administrācija” ar vārdiem “Valsts dzelzceļa administrācija”.

(8) Pārvadātāja licenci izsniedz uz pieciem gadiem. Ja licences saņēmējs pilda saistības, kas paredzētas šajā likumā, un atbilst licencē norādītajiem nosacījumiem, licenci pēc tās derīguma termiņa izbeigšanās pagarina, to pārreģistrējot.

         

(9) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu, kas spēkā 01.10.2001.)

         

35.pants. Drošības sertifikāts

         

(1) Lai iegūtu tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai, pārvadātājam pirms pārvadājumu uzsākšanas jāsaņem drošības sertifikāts, kuru, pamatojoties uz Dzelzceļa tehniskās inspekcijas atzinumu, izsniedz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

24. Izteikt 35.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Lai iegūtu tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un garantētu drošu pakalpojumu sniegšanu attiecīgajos infrastruktūras posmos, pārvadātājam pirms pārvadājumu uzsākšanas jāsaņem drošības sertifikāts, kuru, pamatojoties uz attiecīgā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atzinumu, izsniedz Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.

     

24. Izteikt 35.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Lai iegūtu tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un garantētu drošu pakalpojumu sniegšanu attiecīgajos infrastruktūras posmos, pārvadātājam pirms pārvadājumu uzsākšanas jāsaņem drošības sertifikāts, kuru, pamatojoties uz attiecīgā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atzinumu, izsniedz Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.

(2) Drošības sertifikāts izsniedzams pārvadātājiem, kas atbilst tām prasībām drošības jomā, kuras attiecas uz pārvadātāja personālu, izmantojamo ritošo sastāvu un uzņēmuma iekšējo struktūru.

(2) Drošības sertifikātu izsniedz pārvadātājiem, kas atbilst noteiktajām prasībām tehniskās ekspluatācijas jomā un izpilda drošības prasības attiecībā uz personālu, ritošo sastāvu un komercsabiedrības iekšējo struktūru.”

     

(2) Drošības sertifikātu izsniedz pārvadātājiem, kas atbilst noteiktajām prasībām tehniskās ekspluatācijas jomā un izpilda drošības prasības attiecībā uz personālu, ritošo sastāvu un komercsabiedrības iekšējo struktūru.”

(3) Kārtību, kādā izsniedz, aptur vai anulē drošības sertifikātus, kā arī attiecīgos kritērijus nosaka Ministru kabinets.

         
 

25. Papildināt VI nodaļu ar 35.1 pantu šādā redakcijā:

“35.1 pants. Drošības apliecība

     

25. Papildināt VI nodaļu ar 35.1 pantu šādā redakcijā:

“35.1 pants. Drošības apliecība

 

(1) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un personām, kas nodarbojas ar šā likuma 3.panta 5.punktā minēto komercdarbību, jāsaņem drošības apliecība.

     

(1) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un personām, kas nodarbojas ar šā likuma 3.panta 5.punktā minēto komercdarbību, jāsaņem drošības apliecība.

 

(2) Drošības apliecību izsniedz, anulē, tās darbību aptur Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

     

(2) Drošības apliecību izsniedz, anulē, tās darbību aptur Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

36.pants. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu saistošais spēks

26. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

“36.pants. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu saistošais spēks

     

26. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

“36.pants. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu saistošais spēks

Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī citām dzelzceļa darbībā iesaistītajām juridiskajām un fiziskajām personām ir jānodrošina Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošana un jāgarantē satiksmes drošība.

Komercsabiedrībām, kā arī citām dzelzceļa darbībā iesaistītajām juridiskajām un fiziskajām personām ir jānodrošina Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošana un jāgarantē satiksmes drošība. Dzelzceļa satiksmes drošības prasības ir saistošas arī citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuru darbība notiek tiešā dzelzceļa tuvumā un var apdraudēt dzelzceļa satiksmes drošību.”

     

Komercsabiedrībām, kā arī citām dzelzceļa darbībā iesaistītajām juridiskajām un fiziskajām personām ir jānodrošina Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošana un jāgarantē satiksmes drošība. Dzelzceļa satiksmes drošības prasības ir saistošas arī citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuru darbība notiek tiešā dzelzceļa tuvumā un var apdraudēt dzelzceļa satiksmes drošību.”

 

27. Papildināt likumu ar 36.1 pantu šādā redakcijā:

“36.1 pants. Ritošais sastāvs un tā ekspluatācija

     

27. Papildināt likumu ar 36.1 pantu šādā redakcijā:

“36.1 pants. Ritošais sastāvs un tā ekspluatācija

 

(1) Ritošā sastāva īpašnieks vai tā lietotājs atbilstoši tehniskās ekspluatācijas noteikumiem nodrošina ritošā sastāva uzturēšanu un ekspluatāciju tā, lai tas neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību, dzelzceļa satiksmes drošību un vidi.

     

(1) Ritošā sastāva īpašnieks vai tā lietotājs atbilstoši tehniskās ekspluatācijas noteikumiem nodrošina ritošā sastāva uzturēšanu un ekspluatāciju tā, lai tas neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību, dzelzceļa satiksmes drošību un vidi.

 

(2) Ritošā sastāva tehnisko apkopi un remontu veic komercsabiedrība, kas noteiktā kārtībā saņēmusi drošības apliecību.

     

(2) Ritošā sastāva tehnisko apkopi un remontu veic komercsabiedrība, kas noteiktā kārtībā saņēmusi drošības apliecību.

 

(3) Ritošā sastāva speciālā remonta un modernizācijas kārtību nosaka satiksmes ministrs.

     

(3) Ritošā sastāva speciālā remonta un modernizācijas kārtību nosaka satiksmes ministrs.

 

(4) Kārtību, kādā pieņem ekspluatācijā jaunbūvētu ritošo sastāvu vai ritošo sastāvu, kuram ir veikts speciālais remonts vai modernizācija, nosaka satiksmes ministrs.

     

(4) Kārtību, kādā pieņem ekspluatācijā jaunbūvētu ritošo sastāvu vai ritošo sastāvu, kuram ir veikts speciālais remonts vai modernizācija, nosaka satiksmes ministrs.

 

(5) Aizliegts ekspluatēt ritošo sastāvu, kas nav reģistrēts valsts ritošā sastāva reģistrā.”

     

(5) Aizliegts ekspluatēt ritošo sastāvu, kas nav reģistrēts valsts ritošā sastāva reģistrā.”

37.pants. Dzelzceļa speciālists

         

(1) Lai garantētu dzelzceļa drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību, visiem dzelzceļa darbībā iesaistītajiem dzelzceļa speciālistiem nepieciešamas pietiekami plašas un dziļas zināšanas par darba veikšanai atbilstošu darba organizāciju un Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

         

(2) Dzelzceļa speciālistam izvirzāmās kvalifikācijas prasības, kvalifikācijas piešķiršanas kārtību un dzelzceļa speciālista apliecības izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību, prasības attiecībā uz personām, kuras veic speciālistu sagatavošanu, kā arī apmācības programmas un tehnisko līdzekļu sarakstus nosaka satiksmes ministrs.

28. Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Dzelzceļa speciālistu profesiju sarakstus, dzelzceļa speciālistiem izvirzāmās kvalifikācijas prasības un kritērijus, zināšanu vai prasmju pārbaudes kārtību, dzelzceļa speciālista apliecības un profesionālās kompetences sertifikāta izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību, prasības personām, kuras veic speciālistu sagatavošanu, kā arī apmācības programmas un tehnisko līdzekļu sarakstus nosaka satiksmes ministrs.”

     

28. Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Dzelzceļa speciālistu profesiju sarakstus, dzelzceļa speciālistiem izvirzāmās kvalifikācijas prasības un kritērijus, zināšanu vai prasmju pārbaudes kārtību, dzelzceļa speciālista apliecības un profesionālās kompetences sertifikāta izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību, prasības personām, kuras veic speciālistu sagatavošanu, kā arī apmācības programmas un tehnisko līdzekļu sarakstus nosaka satiksmes ministrs.”

(3) Ministru kabinets nosaka to medicīnisko pretindikāciju sarakstu, kuras liedz iegūt dzelzceļa speciālista kvalifikāciju un pildīt šos pienākumus.

         

(4) Dzelzceļa speciālists ir disciplināri atbildīgs likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

         

39.pants. Dzelzceļa objektu apsargāšana

         

(1) Juridisko vai fizisko personu īpašumā vai valdījumā esošu dzelzceļa objektu apsargāšanu, arī pārvadājumu veikšanas laikā, organizē to īpašnieks.

         

(2) Dzelzceļa objekti ir kravas un citas vērtības, dzelzceļa uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) teritorija, būves, celtnes, telpas, ritošais sastāvs un iekārtas.

29. 39.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)” ar vārdu “komercsabiedrības”;

     

29. 39.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)” ar vārdu “komercsabiedrības”;

(3) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu apsargāšana ir obligāta.

papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka obligāti apsargājamo valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu sarakstu un šo objektu apsargāšanas kārtību.”

     

papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka obligāti apsargājamo valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu sarakstu un šo objektu apsargāšanas kārtību.”

(4) Personām, kas apsargā dzelzceļa objektus, ir formas tērpi, atšķirības zīmes un apliecības.

         

(5) Personām, kas apsargā dzelzceļa objektus, ir tiesības:

         

1) prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību;

         

2) aizturēt un nekavējoties nodot policijai likumpārkāpēju vai personu, kas nelikumīgi iekļuvusi apsargājamā objektā;

         

3) pārbaudīt caurlaides vai citus personu apliecinošus dokumentus, kas nepieciešami saskaņā ar apsargāšanas instrukcijām, kuru ievērošanu kontrolē persona, kas apsargā dzelzceļa objektu;

         

4) pārbaudīt apsargājamā objekta caurlaides punktos transportu un kravu.

         

(6) Ja ir izdarīts likumpārkāpums, kas saistīts ar apsargājamā objekta vai citas mantas apdraudējumu, kustības kārtības vai drošības noteikumu pārkāpumu, tādējādi radot reālus draudus cilvēka dzīvībai vai veselībai, apsargājamam objektam vai personām, kas apsargā dzelzceļa objektus, dzelzceļa speciālistiem ir tiesības prasīt, lai persona pārtrauc likumpārkāpumus un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību, bet nepakļaušanās gadījumā nekavējoties nogādāt pārkāpēju policijas telpās, lai noskaidrotu viņa personu un sastādītu protokolu.

         

40.pants. Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšana

         

(1) Dzelzceļa satiksmes negadījums ir dzelzceļa satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens no dzelzceļa transporta līdzekļiem un kura rezultātā gājis bojā cilvēks vai viņam nodarīti miesas bojājumi, vai nodarīti zaudējumi juridiskajai vai fiziskajai personai vai videi.

         

(2) Latvijas teritorijā notikušu dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

         
 

30. Papildināt 40.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības prasīt, lai pārvadātājs viņa rīcībā nodod resursus, kas nepieciešami pēc iespējas ātrākai normālas satiksmes atjaunošanai pēc negadījuma. Ministru kabinets nosaka resursu nodošanas un to vērtības atlīdzināšanas kārtību.”

32.

(Juridiskais birojs)

Aizstāt likumprojekta 30. pantā vārdu “negadījuma” ar vārdiem “dzelzceļa satiksmes negadījuma”.

Atbalstīt

30. Papildināt 40.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības prasīt, lai pārvadātājs viņa rīcībā nodod resursus, kas nepieciešami pēc iespējas ātrākai normālas satiksmes atjaunošanai pēc dzelzceļa satiksmes negadījuma. Ministru kabinets nosaka resursu nodošanas un to vērtības atlīdzināšanas kārtību.”

42.pants. Starptautiskie līgumi

31. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

“42.pants. Starptautiskie līgumi

     

31. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

“42.pants. Starptautiskie līgumi

Pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem ir tiesības pārstāvēt sevi un slēgt līgumus ar starptautiskajām dzelzceļa organizācijām, ārvalstu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un to apvienībām.

(1) Ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi. Veicot starptautiskos pārvadājumus, jāievēro Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi attiecībā uz starptautisko dzelzceļa transportu.

     

(1) Ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi. Veicot starptautiskos pārvadājumus, jāievēro Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi attiecībā uz starptautisko dzelzceļa transportu.

 

(2) Pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem ir tiesības pārstāvēt sevi un slēgt līgumus ar starptautiskajām dzelzceļa organizācijām, ārvalstu komercsabiedrībām un to apvienībām.

     

(2) Pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem ir tiesības pārstāvēt sevi un slēgt līgumus ar starptautiskajām dzelzceļa organizācijām, ārvalstu komercsabiedrībām un to apvienībām.

 

(3) Ārvalstu komercsabiedrību tiesības būt par pārvadātāju nosaka pēc to reģistrācijas valsts tiesību aktiem, ievērojot piemērojamos starptautiskos līgumus attiecībā uz starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem. Robežvalstu pārvadātāju pieejas tiesības publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, neievērojot šā likuma 35. panta nosacījumus un pamatojoties uz šā panta pirmajā daļā minētajiem starptautiskajiem līgumiem, nosakāmas uz līguma pamata, kas tiek slēgts starp šo pārvadātāju un attiecīgo publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un pārvadātāju. Dokumenti, kas apliecina pārvadātāja kompetenci un aprīkojuma atbilstību, tiek savstarpēji atzīti, pamatojoties uz starptautiskajiem līgumiem.”

33.

(Juridiskais birojs)

Izteikt 42. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) "Ārvalsts komercsabiedrības tiesības būt par pārvadātāju nosaka attiecīgās valsts normatīvie akti. Robežvalsts pārvadātāju pieejas tiesības publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, neievērojot šā likuma 35. pantu, nosakāmas uz līguma pamata, kas tiek slēgts starp robežvalstu pārvadātāju un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un pārvadātāju. Dokumenti, kas apliecina pārvadātāja un robežvalsts pārvadātāja kompetenci un aprīkojuma atbilstību, tiek savstarpēji atzīti, pamatojoties uz starptautiskajiem līgumiem."

Atbalstīt

(3) Ārvalsts komercsabiedrības tiesības būt par pārvadātāju nosaka attiecīgās valsts normatīvie akti. Robežvalsts pārvadātāju pieejas tiesības publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, neievērojot šā likuma 35. pantu, nosakāmas uz līguma pamata, kas tiek slēgts starp robežvalstu pārvadātāju un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un pārvadātāju. Dokumenti, kas apliecina pārvadātāja un robežvalsts pārvadātāja kompetenci un aprīkojuma atbilstību, tiek savstarpēji atzīti, pamatojoties uz starptautiskajiem līgumiem."

 

32. Papildināt VII nodaļu ar 43.pantu šādā redakcijā:

“43.pants. Eiropas dzelzceļu sistēmu savstarpēja izmantojamība

     

32. Papildināt VII nodaļu ar 43.pantu šādā redakcijā:

“43.pants. Eiropas dzelzceļu sistēmu savstarpēja izmantojamība

 

(1) Būvējot jaunu Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmas infrastruktūru, nodrošina vilcienu kustības ātrumu ne mazāku par 250 km/st. Pielāgojot esošu dzelzceļa infrastruktūru ātrgaitas satiksmei, to aprīko atbilstoši vilcienu kustības ātrumam aptuveni 200 km/st.

     

(1) Būvējot jaunu Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmas infrastruktūru, nodrošina vilcienu kustības ātrumu ne mazāku par 250 km/st. Pielāgojot esošu dzelzceļa infrastruktūru ātrgaitas satiksmei, to aprīko atbilstoši vilcienu kustības ātrumam aptuveni 200 km/st.

 

(2) Būvējot jaunu, Eiropas standarta platumam atbilstošu parastā dzelzceļa infrastruktūru, piemēro Eiropas standartus un savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas ar mērķi nodrošināt šīs infrastruktūras iekļaušanos Eiropas parasto dzelzceļu sistēmā. Būvējot jaunu vai modernizējot esošu (1520 mm platuma) parastā dzelzceļa infrastruktūru, Eiropas standartus un savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas piemēro, ievērojot specifiku, kāda ir dzelzceļa infrastruktūrai ar 1520 mm sliežu ceļa platumu.

     

(2) Būvējot jaunu, Eiropas standarta platumam atbilstošu parastā dzelzceļa infrastruktūru, piemēro Eiropas standartus un savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas ar mērķi nodrošināt šīs infrastruktūras iekļaušanos Eiropas parasto dzelzceļu sistēmā. Būvējot jaunu vai modernizējot esošu (1520 mm platuma) parastā dzelzceļa infrastruktūru, Eiropas standartus un savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas piemēro, ievērojot specifiku, kāda ir dzelzceļa infrastruktūrai ar 1520 mm sliežu ceļa platumu.

 

(3) Ministru kabinets pieņem lēmumu par iekļaušanos Eiropas ātrgaitas vai parasto dzelzceļu sistēmā un izdod noteikumus par Eiropas dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību.

     

(3) Ministru kabinets pieņem lēmumu par iekļaušanos Eiropas ātrgaitas vai parasto dzelzceļu sistēmā un izdod noteikumus par Eiropas dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību.

 

(4) Valsts dzelzceļa administrācija, papildinot un publicējot dzelzceļa infrastruktūras un ritošā sastāva reģistra ierakstus, norāda katras iekļautās apakšsistēmas vai tās daļas atbilstību piemērojamo savietojamības tehnisko specifikāciju noteiktajām prasībām.

     

(4) Valsts dzelzceļa administrācija, papildinot un publicējot dzelzceļa infrastruktūras un ritošā sastāva reģistra ierakstus, norāda katras iekļautās apakšsistēmas vai tās daļas atbilstību piemērojamo savietojamības tehnisko specifikāciju noteiktajām prasībām.

 

(5) Lēmumu par Eiropas ātrgaitas un parasto dzelzceļu sistēmu apakšsistēmu nodošanu ekspluatācijā pieņem Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.”

     

(5) Lēmumu par Eiropas ātrgaitas un parasto dzelzceļu sistēmu apakšsistēmu nodošanu ekspluatācijā pieņem Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.”

           

Pārejas noteikumi

33. Pārejas noteikumos:

     

33. Pārejas noteikumos:

1. Šā likuma 10., 30., 31., 32., 33. un 34.pants piemērojams ar 1999.gada 1.jūliju.

(1999.gada 4.februāra likuma redakcijā)

         

2. Prasība par pārvadātāja licences saņemšanu (34.pants) līdz 1999.gada 1.septembrim neattiecas uz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saskaņā ar statūtiem līdz šā likuma pieņemšanas dienai faktiski uzsākuši dzelzceļa pārvadājumus.

(1999.gada 4.februāra likuma redakcijā)

         

3. Līdz Ministru kabineta noteikumu izdošanai šā likuma izpildē piemērojami spēkā esošie normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

         

4. Līdz 1999.gada 1.jūlijam Ministru kabinets izveido Dzelzceļa tehnisko inspekciju.

         

5. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķināšanas metodiku līdz tās noteikšanai saskaņā ar šo likumu (12.pants) apstiprina satiksmes ministrs.

(1999.gada 4.februāra likuma redakcijā)

         

6. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.decembrim nosaka kārtību, kādā organizējami un koordinējami valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumi, kā arī kārtību, kādā saskaņojami un slēdzami dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu līgumi.

(2003.gada 6.februāra likuma redakcijā)

         

7. Lai novērstu šķērssubsīdijas dzelzceļa transportā, 2004.gadā no valsts pamatbudžeta dzelzceļa pasažieru pārvadātājiem kompensētā dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksa nedrīkst būt mazāka kā 2003.gadā dzelzceļa infrastruktūras fondam paredzētie atskaitījumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu.

(30.10.2003. likuma redakvijā)

         
 

papildināt pārejas noteikumus ar 7., 8., 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“7. Šā likuma 13.panta pirmā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

34.

(Juridiskais birojs)

Izslēgt likumprojektā pārejas noteikumu 7. punktu

Atbalstīt

 
 

8. Ja pēc 2004.gada 1.maija dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Institūciju (komercsabiedrību), kas sadalīs dzelzceļa infrastruktūras jaudu, nosaka satiksmes ministrs.

35.

(Juridiskais birojs)

Izteikt pārejas noteikumu 8. punktu šādā redakcijā:

“8. Šā likuma 13. panta trešā daļa un 27. panta ceturtā daļa stājas spēkā 2004. gada 1. maijā.”

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 8., 9., 10., 11., 12. un 13. punktu šādā redakcijā:

“8. Šā likuma 13. panta trešā daļa un 27. panta ceturtā daļa stājas spēkā 2004. gada 1. maijā.

 

9. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 35.1 panta otrajā daļā, 39.panta trešajā daļā un 40.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus.

     

9. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 35.1 panta otrajā daļā, 39.panta trešajā daļā un 40.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus.

 

10. Ministru kabinets divu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par iekļaušanos Eiropas ātrgaitas vai parasto dzelzceļu sistēmā, izdod noteikumus par kārtību, kādā tiek nodrošināta ātrgaitas un parasto dzelzceļa sistēmu savietojamība, un to, kāda informācija par Eiropas dzelzceļa sistēmām iekļaujama reģistrā, kā arī šīs informācijas aktualizēšanas un publicēšanas kārtību.

     

10. Ministru kabinets divu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par iekļaušanos Eiropas ātrgaitas vai parasto dzelzceļu sistēmā, izdod noteikumus par kārtību, kādā tiek nodrošināta ātrgaitas un parasto dzelzceļa sistēmu savietojamība, un to, kāda informācija par Eiropas dzelzceļa sistēmām iekļaujama reģistrā, kā arī šīs informācijas aktualizēšanas un publicēšanas kārtību.

 

11. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi nr.410 “Metodika stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumam kategorijās”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

     

11. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi nr.410 “Metodika stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumam kategorijās”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

   

36.

(Satiksmes ministrs R. Zīle)

Papildināt pārejas noteikumus ar 12. punktu šādā redakcijā:

“12. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005. gada 1. janvārim, ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

Atbalstīt

12. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005. gada 1. janvārim, ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

     

1) Ministru kabineta 1999. gada 23. marta noteikumi nr.111 “Dzelzceļa administrācijas nolikums”;

 

1) Ministru kabineta 1999. gada 23. marta noteikumi nr.111 “Dzelzceļa administrācijas nolikums”;

     

2) Ministru kabineta 1999. gada 15. jūnija noteikumi nr.211 “Dzelzceļa tehniskās inspekcijas nolikums.”

 

2) Ministru kabineta 1999. gada 15. jūnija noteikumi nr.211 “Dzelzceļa tehniskās inspekcijas nolikums.”

   

37.

(Juridiskais birojs)

Papildināt pārejas noteikumus ar 13. punktu šādā redakcijā:

“13. Ar terminu “komercsabiedrība” šajā likumā tiek saprasts arī uzņēmums un uzņēmējsabiedrība, bet ar terminu “komercdarbība” — arī uzņēmējdarbība likuma “Par uzņēmējdarbību” izpratnē.”

Atbalstīt

13. Ar terminu “komercsabiedrība” šajā likumā tiek saprasts arī uzņēmums un uzņēmējsabiedrība, bet ar terminu “komercdarbība” — arī uzņēmējdarbība likuma “Par uzņēmējdarbību” izpratnē.”

 

34. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

     

34. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 91/440/EEC, 95/18/EC, 96/48/EC, 2001/12/EC, 2001/13/EC, 2001/14/EC un 2001/16/EC.”

     

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 91/440/EEC, 95/18/EC, 96/48/EC, 2001/12/EC, 2001/13/EC, 2001/14/EC un 2001/16/EC.”