Saeimas Prezidijam
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 10. septembra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" (Reģ. nr.323) (Dok. nr.1023, 1023A) un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.
Ar cieņu,
komisijas priekšsēdētājs
Indulis Emsis
1. 1.pantā:
izteikt 5.punktu šādā redakcijā:
"5) dzelzceļa infrastruktūras izmantošana - pakalpojums, ko dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uz līguma pamata sniedz citām personām, piešķirot tiesības izmantot dzelzceļa infrastruktūru;";
izteikt 7.punktu šādā redakcijā:
"7) dzelzceļa pārvadājumi - pakalpojumi, kuri tiek sniegti uz pasažieru vai kravu pārvadājuma līguma pamata iekšzemes vai starptautiskajā satiksmē pa dzelzceļu;";
izteikt 9.punktu šādā redakcijā:
"9) dzelzceļa speciālists - persona, kuras darbs ir tieši saistīts ar dzelzceļa satiksmi, kurai ir speciāla izglītība vai kura ir speciāli apmācīta un kurai, lai tā būtu tiesīga strādāt attiecīgajā profesijā, noteiktā kārtībā izsniegts kvalifikāciju apliecinošs dokuments (dzelzceļa speciālista apliecība vai profesionālās kompetences sertifikāts);";
izteikt 11. un 12.punktu šādā redakcijā:
"11) dzelzceļa zemes nodalījuma josla - zemes platība, kas ir dzelzceļa infrastruktūras sastāvdaļa un kas paredzēta dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras attīstību un drošu ekspluatāciju, kā arī pasargātu cilvēkus un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes;
12) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs komercsabiedrība vai institūcija, kas pārvalda dzelzceļa infrastruktūru (dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, attīstība), plāno, organizē un uzrauga vilcienu un cita ritošā sastāva kustību uz tā pārvaldījumā esošās dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem, kā arī atbild par infrastruktūras kontroles un drošības sistēmu vadību;";
izteikt 14. un 15.punktu šādā redakcijā:
"14) pārvadātājs komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci dzelzceļa (pasažieru vai kravas) pārvadājumu veikšanai starp stacijām un šim nolūkam nodrošina vilci, vai arī komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci un sniedz tikai vilces pakalpojumus starp stacijām;
15) tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai - pārvadātāja tiesības izmantot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru pēc drošības sertifikāta saņemšanas un līguma noslēgšanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju;";
papildināt pantu ar 20. un 21.punktu šādā redakcijā:
"20) drošības apliecība dokuments, kas apliecina konkrētās komercsabiedrības spēju darboties attiecīgajā komercdarbības sfērā dzelzceļa nozarē, ievērojot drošības prasības;
21) zemes klātne grunts būvju komplekss, kuru iegūst, apstrādājot zemes virsmu, un kura paredzēta virsbūves novietošanai, sliežu ceļu noturības nodrošināšanai un tā aizsardzībai pret atmosfēras ūdeņiem un gruntsūdeņiem."
2. 3.pantā:
izteikt 3.punktu šādā redakcijā:
"3) pārvadātājus;";
papildināt pantu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:
"4) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus;
5) personas, kas pārvadātāja vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzdevumā nodrošina attiecīgos tehnoloģiskos procesus (piemēram, infrastruktūras tehniskā aprīkojuma pārvaldīšana, remonts, būvniecība, ritošā sastāva remonts, būvniecība, manevru darbi stacijas robežās)."
3. 4.pantā: izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "(sliežu ceļi)"; papildināt pirmās daļas 1.punktu aiz vārda "sliedes" ar vārdiem "(sliežu ceļi)"; aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus "zemes klātne" ar vārdiem "zeme zem sliežu ceļiem (zemes klātne un dzelzceļa zemes nodalījuma josla)"; izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus "dzelzceļa zemes nodalījuma josla"; izslēgt pirmās daļas 5.punktā vārdu "specializētie".
4. 5.pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"5.pants. Dzelzceļa infrastruktūras iedalījums, izmantošana un piederība";
izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:
"1) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Tā ir atklāta kravu un pasažieru pārvadājumiem vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai, ievērojot vienlīdzības principu, un tā ir reģistrēta dzelzceļa infrastruktūras reģistrā kā publiskas lietošanas dzelzceļa infrastruktūra;
2) privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Tās sliežu ceļus kravas pārvadājumiem vai komercsabiedrības tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izmanto īpašnieks vai citas personas īpašnieka uzdevumā vai ar īpašnieka atļauju, un tā ir reģistrēta dzelzceļa infrastruktūras reģistrā kā privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra.";
papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašniekam nav tiesību ļaunprātīgi izmantot savas dzelzceļa infrastruktūras atrašanās vietu, lai kavētu pārvadātāju nokļūšanu citām personām piederošā dzelzceļa infrastruktūrā. Privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir pienākums, slēdzot līgumu par infrastruktūras izmantošanu un saņemot taisnīgu atlīdzību, ļaut izmantot savu dzelzceļa infrastruktūras posmu, lai pārvadātājs varētu nokļūt citām personām piederošā infrastruktūras posmā."
5. 7.pantā:
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpst arī tai piegulošie vai ar to saistītie staciju sliežu ceļi, speciālās nozīmes sliežu ceļi, pievedceļi, strupceļi un citi sliežu ceļi.";
papildināt otro daļu aiz vārdiem "izstrādā Satiksmes ministrija" ar vārdiem "un apstiprina Ministru kabinets".
6. 8.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Dzelzceļa infrastruktūra Latvijā ir pakļauta valsts reģistrācijai un uzskaitei."; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Nereģistrētas infrastruktūras izmantošana un piešķiršana izmantošanai ir aizliegta."
7. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:
"9.pants. Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība
(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība finansējama atbilstoši tās funkcionālajai nozīmei, kategorijai un saskaņā ar Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.
(2) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs šā likuma 1.panta 12.punktā minētos pienākumus veic tā, lai infrastruktūra tiktu optimāli attīstīta un efektīvi izmantota. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs darbojas saskaņā ar sastādīto komercdarbības plānu, kurā iekļautas investīcijas un finanšu programmas, saglabājot komercdarbības finansiālo līdzsvaru (komercdarbība bez zaudējumiem).
(3) Par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir atbildīga valsts dibināta akciju sabiedrība (valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs).
(4) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs līdzsvaro ienākumus no maksas par infrastruktūras izmantošanu, ienākumus no citas komercdarbības un valsts finansējumu ar izdevumiem par infrastruktūras uzturēšanu. Ja dzelzceļa infrastruktūra netiek diskriminēta attiecībā pret pārējo transporta veidu infrastruktūru, valsts var prasīt, lai valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs darbojas bez valsts finansējuma. Ja valsts publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītājs saņem valsts finansējumu atbilstoši valsts investīciju programmām, par šo līdzekļu izlietojumu publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītājs slēdz līgumu ar valsti (Satiksmes ministrijas personā). Līguma termiņš nav īsāks par trim gadiem. Līgumā var paredzēt stimulus infrastruktūras pārvaldītājam, ievērojot nepieciešamās drošības un infrastruktūras pakalpojumu kvalitātes uzturēšanas un uzlabošanas prasības, nepieciešamību pēc iespējas samazināt infrastruktūras uzturēšanas izmaksas un nepalielināt maksu par infrastruktūras izmantošanu, kā arī kārtību, kādā tiek izmantoti infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumi.
(5) Satiksmes ministrija iesniedz valsts publiskās lietošanas attīstības projektus iekļaušanai valsts investīciju programmā, kā arī iesniedz pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai.
(6) Pašvaldību, komercsabiedrību, citu juridisko vai fizisko personu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību finansē to īpašnieki."
8. Izteikt 11., 12. un 13.pantu šādā redakcijā:
(1) Maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nosaka dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks vai valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.
(2) Maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem nosaka, pamatojoties uz šā likuma 12.pantā minēto maksas aprēķināšanas metodiku par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.
(3) Nedrīkst pieprasīt atšķirīgu maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu no pārvadātājiem, kas ar vienādiem nosacījumiem sniedz ekvivalentus dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus.
12.pants. Maksas aprēķināšana par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem
(1) Maksas aprēķināšanas metodiku par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pēc konsultācijas ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem.
(2) Izstrādājot maksas aprēķināšanas metodiku par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem, ņem vērā šādus pamatkritērijus:
1) transporta tirgus apstākļi, dzelzceļa infrastruktūras optimālās izmantošanas prasības, sliežu ceļa posma caurlaides spēja, dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, konkurences veicināšana starp transporta veidiem;
2) pārvadājumu pakalpojumu raksturs, laiks, biežums un ātrums;
3) attiecīgās infrastruktūras tehniskās un fiziskās īpatnības;
4) ritošā sastāva tehniskie rādītāji, arī ātrums, kopējā masa un slodze uz vienu asi;
5) vilces līdzekļu lietotās enerģijas veids;
6) vilciena kategorija, svars, garums;
7) dzelzceļa infrastruktūras nolietojuma pakāpe;
8) operāciju apjoms stacijās;
9) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtie pakalpojumi un izmaksas;
10) papildizmaksas, kas saistītas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbību un infrastruktūras pārvaldi;
11) dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izdevumi;
12) vilcienu kustības organizēšanas un nodrošināšanas izdevumi;
13) infrastruktūras objektu apsardzes izdevumi;
14) vides aizsardzības prasības dzelzceļa infrastruktūrai un ritošajam sastāvam, ko izmanto pārvadātājs.
(3) Nosakot maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, nedrīkst pieļaut šķērssubsīdijas pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu no ieņēmumiem, ko veido dzelzceļa kravu pārvadātāju maksa par infrastruktūras izmantošanu.
(4) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs noteikt paaugstinātu maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu noteiktos dzelzceļa infrastruktūras posmos laikā, kad infrastruktūra ir pārslogota.
(5) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs maksai par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu piemērot ekonomiski pamatotas atlaides. Ierobežotu laikposmu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs maksai par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu var piemērot atlaides, kas veicina dzelzceļa infrastruktūras jaudas optimālu izmantošanu. Atlaides var attiecināt uz noteiktiem dzelzceļa infrastruktūras posmiem, nosakot līdzīgas atlaides līdzīgiem pakalpojumiem.
(6) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības piemērot finansiāla un cita rakstura līgumsankcijas, lai veicinātu optimālu infrastruktūras izmantošanu.
(7) Nosakot maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem, jāņem vērā dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai paredzētie valsts budžeta līdzekļi.
(8) Maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu iekasē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.
(9) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saņemto maksu par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu iemaksā dzelzceļa infrastruktūras fondā.
(10) Maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nedrīkst noteikt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī pārvadājumu pakalpojumus.
(11) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam ierobežotu laikposmu var tikt kompensētas konkurējošo transporta veidu radītās vides aizsardzības, negadījumu un infrastruktūras nesegtās izmaksas. Lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, tās apmēru un izmaksas kārtību pieņem Ministru kabinets par katru atsevišķu gadījumu.
13.pants. Infrastruktūras pārvaldītāja funkciju nodalīšana
(1) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir arī pārvadātājs, tam jānodrošina atsevišķa grāmatvedības uzskaite (bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins) un publicēšana, kā arī atsevišķu norēķinu kontu atvēršana un kārtošana. Līdzekļi, ko valsts vai pašvaldības piešķir infrastruktūras pārvaldītājam, nevar tikt nodoti pārvadātājam un otrādi.
(2) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir arī pārvadātājs, tam jānodrošina, ka šos komercdarbības veidus veic atsevišķas struktūrvienības."
9. 14.pantā: aizstāt pirmajā un ceturtajā daļā vārdus "Dzelzceļa administrācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts Dzelzceļa administrācija" (attiecīgā locījumā)"; aizstāt pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdus "Dzelzceļa tehniskā inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts Dzelzceļa tehniskā inspekcija" (attiecīgā locījumā); aizstāt trešajā daļā vārdus "Dzelzceļa administrācijai un rajonu pašvaldībām" ar vārdiem "Satiksmes ministrijai"; izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Ja tiek ierosināts slēgt publiskās lietošanas sliežu ceļu, Satiksmes ministrija pieprasa, lai Valsts Dzelzceļa administrācija, attiecīgo rajonu pašvaldības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija par to divu mēnešu laikā sniedz atzinumu. Pēc atzinumu saņemšanas Satiksmes ministrija sagatavo nepieciešamos dokumentus Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai par sliežu ceļa slēgšanu." 10. 16.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežas teritoriju plānojumos nosaka atbilstoši attiecīgā objekta būvniecības laikā spēkā esošajiem normatīvtehniskajiem dokumentiem.";
papildināt otro daļu aiz vārdiem "Satiksmes ministrija" ar vārdiem "un apstiprina Ministru kabinets";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs grozīt (samazināt) dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežas un atteikties no zemes lietošanas tiesībām, ievērojot attiecīgos tiesību aktus un normatīvtehniskos dokumentus."
11. Papildināt 19.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Staciju nolikumu, kurā noteikti staciju darbības kritēriji, staciju darba uzdevumi un stacijas darbinieku tiesības un pienākumi, apstiprina satiksmes ministrs."
12. Aizstāt 20.panta otrās daļas 2.punktā vārdus "uzņēmumu vai māju ceļi" ar vārdiem "citām personām piederoši ceļi".
13. Papildināt 23.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Pārvadātājam ir pienākums kārtot atsevišķu pasažieru un kravu pārvadājumu bilanci un peļņas/zaudējumu aprēķinu, kā arī nodrošināt to publisko pieejamību saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem."
14. 24.pantā:
aizstāt sestajā un desmitajā daļā vārdus "Dzelzceļa administrācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts Dzelzceļa administrācija" (attiecīgā locījumā);
izslēgt astoto daļu;
izteikt devīto daļu šādā redakcijā:
"(9) Ja tiek noslēgts dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgums, pārvadātājs atver atsevišķu norēķinu kontu maksājumiem par dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma izpildi un šos naudas līdzekļus grāmatvedības dokumentos uzrāda atsevišķi. Pārvadātājs nav tiesīgs naudas līdzekļus, kas maksāti par dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu, izmantot citiem transporta pakalpojumiem, kurus tas sniedz, vai citiem komercdarbības veidiem, kurus tas veic."
15. Papildināt 25.panta pirmo daļu aiz vārdiem "pasūtījuma līgumā" ar vārdiem "kas noslēgts atbilstoši šā likuma 24.pantam".
26.pants. Ritošā sastāva kustības koordinācija
(1) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs koordinē vilcienu un cita ritošā sastāva kustību pa saviem sliežu ceļiem, arī savienojumos ar citām personām piederošas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem.
(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanu starp pārvadātājiem tā pārvaldījumā esošajā infrastruktūrā.
(2) Dzelzceļa infrastruktūras jauda publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā sadalāma tā, lai attiecībā uz pārvadātājiem tiktu ievērots vienlīdzības princips, kā arī nodrošināta optimāla dzelzceļa infrastruktūras izmantošana. Kārtību, kādā tiek sadalīta dzelzceļa infrastruktūras jauda (tai skaitā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīcību, ja infrastruktūra ir pārslogota), nosaka satiksmes ministrs.
(3) Satiksmes ministrs valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā ir tiesīgs noteikt prioritāti tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti uz dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, un pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem nolūkiem (ātrgaitas, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētu vai būvētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var prasīt zaudējumu atlīdzību, kas tam rodas, ievērojot noteiktās pārvadājumu prioritātes.
(4) Dzelzceļa infrastruktūras jaudu nedrīkst sadalīt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī pārvadājumu pakalpojumus.
(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs satiksmes ministra noteiktajā kārtībā sagatavo pārskatu par plānotajiem pakalpojumiem (tai skaitā par sadalāmo jaudu) un par to sniedz publisku informāciju.
(2) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda tiek sadalīta, pamatojoties uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iesniegtajiem pieteikumiem par pārvadājumu veikšanu, izmantojot attiecīgo dzelzceļa infrastruktūru.
(3) Pieteikumus infrastruktūras pārvaldītājiem iesniedz pārvadātāji. Pieteikumu saturu, tam pievienojamos dokumentus, finansiālās un citas garantijas, pieteikumu izskatīšanas kārtību, kā arī rīcību pēc jaudas piešķiršanas nosaka satiksmes ministrs.
(4) Pieteikumus izskata, ievērojot šā likuma 27.panta otrajā daļā minētos satiksmes ministra izdotos noteikumus un ņemot vērā pieejamās un jau sadalītās dzelzceļa infrastruktūras jaudu, kā arī satiksmes ministra noteiktās prioritātes.
(5) Lai veicinātu optimālu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, sadalot dzelzceļa infrastruktūras jaudu satiksmes ministra noteiktajā kārtībā (27.panta otrā daļa), ir tiesības pieprasīt un saņemt maksu par dzelzceļa infrastruktūras jaudas rezervēšanu.
(6) Pārvadātājam, kam piešķirta noteikta jauda, nav tiesību šo jaudu nodot vai pārdot citam pārvadātājam. Ja pārvadātājs šo aizliegumu pārkāpj, tam var tikt liegtas tālākas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tiesības."
17. Aizstāt 30.panta nosaukumā un visā pantā vārdus "Dzelzceļa administrācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts Dzelzceļa administrācija" (attiecīgā locījumā).
18. 31.pantā:
aizstāt nosaukumā, pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdus "Dzelzceļa administrācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts Dzelzceļa administrācija" (attiecīgā locījumā);
izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:
"8) izskata publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju domstarpības par infrastruktūras izmantošanas maksas iekasēšanu, infrastruktūras jaudas sadali un piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un pieņem abām pusēm saistošus lēmumus;";
papildināt pirmās daļas 10.punktu aiz vārdiem "rīcības programmu" ar vārdiem "ko apstiprina satiksmes ministrs";
papildināt pirmo daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:
"15) sniedz atzinumu par atsevišķu publiskās lietošanas sliežu ceļa posmu vai sliežu ceļa slēgšanu saskaņā ar šā likuma 14.panta ceturtās daļas nosacījumiem."
19. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:
Valsts Dzelzceļa administrācija ir tiesīga pieprasīt un saņemt no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātājiem savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju."
20. 33.pantā:
aizstāt nosaukumā, pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā vārdus "Dzelzceļa tehniskā inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts Dzelzceļa tehniskā inspekcija" (attiecīgā locījumā);
papildināt 33.panta trešo daļu ar 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:
"6) saskaņā ar tiesību aktiem izsniegt pārvadātājiem drošības sertifikātus;
7) noteiktajā kārtībā izsniegt drošības apliecības;
8) saskaņā ar tiesību aktiem izsniegt profesionālās kompetences sertifikātus reglamentētajās sfērās."
22. 34.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri" ar vārdiem "komercsabiedrības, kuras";
aizstāt otrajā daļā vārdu "uzņēmējdarbības" ar vārdu "komercdarbības";
izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
"Pārvadātāja licence, nediskriminējot un ievērojot vienlīdzības principu, piešķirama komercsabiedrībai, kura iesniegusi pieteikumu pārvadātāja licences saņemšanai (turpmāk - pretendents) un kurai ir nevainojama reputācija un stabils finansiālais stāvoklis, šajā nolūkā pārbaudot tās:";
izteikt piektās daļas 2.punktu šādā redakcijā:
"2) pretendents vai tā vadošie darbinieki nav bijuši sodīti par būtiskiem vai atkārtotiem sociālās, darba, darba aizsardzības, nodokļu, komercdarbības un citu normatīvo aktu pārkāpumiem, kuri jāievēro tā darbībā.";
izslēgt piektās daļas 3. un 4.punktu.
23. Izteikt 35.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
"(1) Lai iegūtu tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai un nodrošinātu drošu pakalpojumu sniegšanu attiecīgajos infrastruktūras posmos, pārvadātājam pirms pārvadājumu uzsākšanas jāsaņem drošības sertifikāts, kuru, pamatojoties uz attiecīgā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atzinumu, izsniedz Valsts Dzelzceļa tehniskā inspekcija.
(2) Drošības sertifikātu izsniedz pārvadātājiem, kas atbilst noteiktajām prasībām tehniskās ekspluatācijas jomā un izpilda drošības prasības attiecībā pret personālu, ritošo sastāvu un komercsabiedrības iekšējo struktūru."
24. Papildināt VI nodaļu ar 35.1 pantu šādā redakcijā:
"35.1 pants. Drošības apliecība
(1) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un personām, kas nodarbojas ar šā likuma 3.panta 5.punktā minēto komercdarbību, pirms šīs komercdarbības uzsākšanas attiecīgajā dzelzceļa nozarē jāsaņem drošības apliecība.
(2) Drošības apliecību izsniedz, aptur vai anulē Valsts Dzelzceļa tehniskā inspekcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."
25. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā: "36.pants. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu saistošais spēks Komercsabiedrībām, kā arī citām dzelzceļa darbībā iesaistītajām juridiskajām un fiziskajām personām ir jānodrošina Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošana un jāgarantē satiksmes drošība. Dzelzceļa satiksmes drošības prasības ir saistošas arī citām juridiskām un fiziskām personām, kuru darbība notiek tiešā dzelzceļa tuvumā un var apdraudēt dzelzceļa satiksmes drošību."
26. Papildināt likumu ar 36.1 pantu šādā redakcijā:
"36.1 pants. Ritošais sastāvs un tā ekspluatācija
(1) Ritošā sastāva īpašnieks vai tā lietotājs atbilstoši tehniskās ekspluatācijas noteikumiem nodrošina ritošā sastāva uzturēšanu un ekspluatāciju tā, lai tas neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību, dzelzceļa satiksmes drošību un vidi.
(2) Ritošā sastāva tehniskās apkopes un remontus veic komercsabiedrība, kas noteiktā kārtībā saņēmusi drošības apliecību.
(3) Ritošajam sastāvam var veikt speciālo remontu vai modernizāciju, kas nepieciešama, lai pagarinātu attiecīgajās normās noteikto ritošā sastāva ekspluatācijas laiku. Speciālā remonta vai modernizācijas kārtību nosaka satiksmes ministrs.
(4) Kārtību, kādā pieņem ekspluatācijā jaunbūvētu ritošo sastāvu vai ritošo sastāvu, kuram ir veikts speciālais remonts vai modernizācija, nosaka satiksmes ministrs.
(5) Aizliegts ekspluatēt ritošo sastāvu, kas nav reģistrēts valsts ritošā sastāva reģistrā."
27. Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Dzelzceļa speciālistu profesiju sarakstus, dzelzceļa speciālistiem izvirzāmās kvalifikācijas prasības un kritērijus, zināšanu vai prasmju pārbaudes kārtību, dzelzceļa speciālista apliecības un profesionālās kompetences sertifikāta izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību, prasības personām, kuras veic speciālistu sagatavošanu, kā arī apmācības programmas un tehnisko līdzekļu sarakstus nosaka satiksmes ministrs."
28. 39.pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdus "uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)" ar vārdu "komercsabiedrības";
papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:
"Ministru kabinets nosaka obligāti apsargājamo valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu sarakstu un šo objektu apsargāšanas kārtību."
29. Papildināt 40.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības prasīt, lai pārvadātājs viņa rīcībā nodod resursus, kas nepieciešami pēc iespējas ātrākai normālas satiksmes atjaunošanai pēc negadījuma. Ministru kabinets nosaka resursu nodošanas un to vērtības atlīdzināšanas kārtību."
30. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:
"42.pants. Starptautiskie līgumi
(1) Pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem jāievēro šā likuma nosacījumi, ja starptautiskajos līgumos nav paredzēts citādi, bet, veicot starptautisko pārvadājumus, jāievēro saistošie līgumi attiecībā uz starptautisko dzelzceļa transportu.
(2) Pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem ir tiesības pārstāvēt sevi un slēgt līgumus ar starptautiskajām dzelzceļa organizācijām, ārvalstu komercsabiedrībām un to apvienībām.
(3) Ārvalstu komercsabiedrību tiesības būt par pārvadātāju nosaka pēc to reģistrācijas valsts tiesību aktiem, ievērojot piemērojamos starptautiskos līgumus attiecībā uz starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem. Ārvalstu pārvadātāju pieejas tiesības dzelzceļa infrastruktūrai, neievērojot šā likuma 35.panta nosacījumus un pamatojoties uz šā panta pirmajā daļā minētajiem starptautiskajiem līgumiem, nosakāmas uz līguma pamata, kas tiek slēgts starp šo pārvadātāju un attiecīgo infrastruktūras pārvaldītāju. Dokumenti, kas apliecina pārvadātāja kompetenci un aprīkojuma atbilstību, tiek savstarpēji atzīti, pamatojoties uz starptautiskajiem līgumiem."
31. Papildināt VII nodaļu ar 43.pantu šādā redakcijā:
"43.pants. Transeiropas dzelzceļa sistēmu savietojamība
(1) Ministru kabinets pieņem lēmumu par iekļaušanos Transeiropas parastajā vai ātrgaitas dzelzceļa sistēmā un norīko institūciju, kas novērtē savietojamības elementu atbilstību vai derīgumu un pārbauda apakšsistēmas. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta sistēmu savietojamība.
(2) Institūcijas, kas reģistrē dzelzceļa infrastruktūru un ritošo sastāvu, katru gadu aktualizē un publicē attiecīgajā reģistrā iekļauto informāciju, kas attiecas uz Transeiropas dzelzceļa sistēmā izmantojamiem apakšsistēmas elementiem. Ministru kabinets nosaka, kāda informācija par Transeiropas dzelzceļa sistēmām iekļaujama reģistrā, un šīs informācijas aktualizēšanas un publicēšanas kārtību.
(3) Lēmumu par Transeiropas parastās dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu nodošanu ekspluatācijā pieņem Valsts Dzelzceļa tehniskā inspekcija."
32. Pārejas noteikumos:
aizstāt 2.punktā vārdus "uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)" ar vārdu "komercsabiedrībām";
aizstāt 4.punktā vārdus "Dzelzceļa tehnisko inspekciju" ar vārdiem "Valsts Dzelzceļa tehnisko inspekciju";
papildināt pārejas noteikumus ar 7., 8., 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:
"7. Ja dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, institūciju (komercsabiedrību), kas noteiks maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un sadalīs dzelzceļa infrastruktūras jaudu, nosaka satiksmes ministrs.
8. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 35.1 panta otrajā daļā, 39.panta trešajā daļā un 40.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus.
9. Ministru kabinets divu mēnešu laikā pēc šā likuma 43.panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas izdod šā likuma 43.pantā paredzētos noteikumus.
10. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai ir spēkā Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.410 "Metodika stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumam kategorijās", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
11. Šā likuma 12.panta trešā daļa stājas spēkā ar īpašu likumu."
33. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:
"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 91/440/EEC, 95/18/EC, 96/48/EC, 2001/12/EC, 2001/13/EC, 2001/14/EC un 2001/16/EC."