Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi Lauksaimniecības likumā

Izdarīt Lauksaimniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 23.nr.; 2001, 7.nr.; 2002, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2002, 169.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 5.panta pirmās daļas 4.punktā un 15.panta pirmajā daļā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

2. Izslēgt 14.panta pirmo daļu.

3. Papildināt likumu ar 21. un 22.pantu šādā redakcijā:

"21.pants. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieka, lietotāja un nomnieka tiesības

(1) Lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieka un nomnieka tiesības nosaka Civillikums.

(2) Lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietotāja tiesības nosaka likums "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību".

22.pants. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieka, lietotāja un nomnieka pienākumi

(1) Lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašniekam, lietotājam un nomniekam ir pienākums:

1) nodrošināt zemes izmantošanu atbilstoši zemes robežu plānā iezīmētajiem un nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajiem zemes lietošanas veidiem. Par zemes lietošanas veida maiņu paziņot attiecīgajai Valsts zemes dienesta reģionālajai nodaļai līdz 1.jūnijam;

2) nepieļaut augsnes auglīgās virskārtas iznīcināšanu vai kvalitātes pasliktināšanos:

a) pasargāt zemi no ūdens un vēja erozijas, ar savu darbību neizraisīt zemes applūšanu ar notekūdeņiem, pārpurvošanos un sablīvēšanos, nepieļaut zemes piesārņošanu ar ražošanas atkritumiem, ķīmiskajām un radioaktīvajām vielām, kā arī citus zemi postošus procesus,

b) pasargāt lauksaimniecībā izmantojamo zemi no aizaugšanas un citiem procesiem, kas pasliktina zemes kultūrtehnisko stāvokli,

c) iegūstot derīgos izrakteņus, būvējot vai veicot citus darbus, kas saistīti ar augsnes virskārtas bojāšanu, noņemt auglīgo augsnes slāni un izmantot to zemes rekultivācijai vai auglības palielināšanai,

d) rekultivēt saimnieciskajā darbībā radušos karjerus un citas bojātās platības, lai tās būtu derīgas izmantošanai lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī būvniecībai, rekreācijai un ūdenssaimniecības vajadzībām. Zemes rekultivāciju veic gada laikā pēc bojātās zemes izmantošanas pabeigšanas, ja normatīvajos aktos nav noteikts cits termiņš;

3) ievērot meliorācijas sistēmu un citu būvju un komunikāciju aizsardzības un ekspluatācijas noteikumus;

4) ar savu darbību vai bezdarbību neaizskart citu zemes īpašnieku, lietotāju un nomnieku intereses.

(2) Lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietotāja pienākumus nosaka likums "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību"."

 

 

 

Zemkopības ministrs

M.Roze

 

 

 

Likumprojekta “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1. Lauksaimniecības likuma 14.panta pirmā daļa paredz, ka Ministru kabinetam ir jāapstiprina nolikums par valsts budžetā un Valsts īpašumu privatizācijas fondā lauksaimniecības produktu ražošanai, hipotekārai kreditēšanai un zemes tirgus veicināšanai paredzēto līdzekļu izlietojums. Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai un lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai valsts budžetā tiek paredzēti valsts atbalsta līdzekļi subsīdiju veidā. Šo līdzekļu administrēšanai ir izveidota speciāla Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde - Lauku atbalsta dienests. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta likumu šis dienests atbild par vienotu valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta politikas realizāciju valstī, kā arī nodrošina tā administrēšanu. Tādējādi nav pamata valsts atbalstam paredzētos līdzekļus ieskaitīt un administrēt ar Latvijas Hipotēku un zemes bankas starpniecību.

Valsts budžetā kārtējam gadam paredzēto valsts atbalsta līdzekļu izlietojumu nosaka Ministru kabinets, apstiprinot galvenās valsts atbalsta programmas, subsīdiju piešķiršanas pamatprincipus, vispārējos noteikumus subsīdiju saņēmējiem. Tāpēc atsevišķs Ministru kabineta nolikums par subsīdijām paredzēto līdzekļu izlietojumu nav nepieciešams.

Visas līdz šim Zemkopības ministrijas izstrādātās programmas, kas veicina kredītresursu pieejamību lauksaimniecības nozares attīstībai (piemēram, Lauksaimniecības ilgtermiņu investīciju kreditēšanas programma un Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programma), tiek apstiprinātas Ministru kabinetā. Vienlaicīgi valdība nosaka arī šo programmu finansēšanas un ieviešanas kārtību un nosacījumus. Šo programmu finansēšanai tiek izmantoti līdzekļi no valsts īpašumu privatizācijas ieņēmumiem, bet ne no Valsts īpašumu privatizācijas fonda.

Valsts īpašumu privatizācijas ieņēmumi, kuri tiek ieskaitīti Valsts īpašumu privatizācijas fondā, saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2002.gadam” tiek ieskaitīti Valsts kasē un ir izmantojami vienīgi valsts parāda nomaksai un pārfinansēšanai.

Šī norma ir pretrunīga un nav attiecināma uz šā brīža situāciju.

2. Pēc Valsts zemes dienesta datiem uz 2002. gada 1.janvāri īpašumi ir nostiprināti uz 3,1 miljonu ha vai 48,4 % no valsts zemes kopplatības, tai skaitā uz 2,9 miljoni ha fiziskām personām. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieku pienākumi nav reglamentēti Civillikumā, kaut gan Civillikuma Ceturtās daļas Saistību tiesību 14.nodaļas otrajā apakšnodaļā “Lauku saimniecību nomnieku sevišķie pienākumi” ir ļoti sīki definētas nomnieku tiesības un pienākumi. Likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” zemes lietotāju tiesības un pienākumi juridiskajā praksē netiek piemēroti zemes īpašniekiem. Tādējādi nepieciešami grozījumi Lauksaimniecības likumā, kas noteiktu lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieka, lietotāja, nomnieka tiesības un pienākumus.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Saskaņā ar Ministru kabineta 30.04.2002. sēdes protokola Nr.18 37.§ “Priekšlikumi par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas regulē darījumus ar zemi un zemes izmantošanu lauku apvidos” 4.punktu likumprojekta sagatavošanas nepieciešamību nosaka:

1) likuma “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” (1991.gada 21.jūnijs) normu pielietojums tikai zemes lietotājiem;

2) lauksaimniecībā izmantojamo zemju aizaugšana ar nezālēm un krūmiem, lauku ainavas degradācija;

3) zemes reformas laikā zemes īpašniekiem nodoto meliorācijas sistēmu uzturēšanas aktualitāte;

4) lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošana atbilstoši paredzētajam mērķim.

Likumprojekts nosaka lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieku pienākumus, kas netiek regulēti atšķirībā no lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomniekiem (Civillikuma) un pastāvīgiem zemes lietotājiem (likums “Par zemes ierīcību un lietošanu” III nodaļa, 1991.gada 21.jūnijs).

Zemes nomnieku un lietotāju tiesības likumprojektā netiek paplašinātas. Tiek paplašināti zemes nomnieku pienākumi rekultivēt bojātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

3. Cita informācija

-

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvais akts veicinās dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu tautsaimniecībā.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar tieši, bet radīs nosacījumus zemes izmantošanai atbilstoši tās lietošanas veidam un saglabās lauksaimniecības vidi lauku apvidos. Zemes nomnieku izdevumi nepalielināsies, ar šī likumprojekta spēkā stāšanos palielināsies īpašnieku izdevumi, jo tiem ir uzlikts par pienākumu savu īpašumu (zemi) attiecīgi apsaimniekot.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta ietekme uz iedzīvotāju dzīves līmeni būs netieša. Zemi lauku apvidos uzturot atbilstoši zemes izmantošanas veidam, tiek nodrošināta lauku iedzīvotāju galvenā ražošanas līdzekļa - zemes - izmantošana vai regulāra platību appļaušana.

4. Ietekme uz vidi

Apsaimniekojot, appļaujot lauksaimniecībā neizmantojamās zemes, tiek nodrošināta šo zemju bioloģiskā izmantošana, dabas resursu un lauku vides saglabāšana.

Normatīvā akta ieviešana labvēlīgi ietekmēs dabas resursus un mazinās vides piesārņojumu.

5. Cita informācija

  

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot sodu par likumprojekta 22.panta pirmās daļas neievērošanu.

2. Cita informācija

-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar, tas nav saistīts ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

-

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/

neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

-

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Izstrādājot likumprojektu, notikušas konsultācijas ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādātie tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ar likumprojektu iepazinusies un atbalstījusi to tālākai virzībai bez iebildēm.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Tiešas konsultācijas likumprojekta izstrādes gaitā ar starptautiskajiem konsultantiem nav veiktas.

5. Cita informācija

  

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta ar Zemkopības ministrijas un tās pārraudzībā esošās iestādes - Lauku atbalsta dienesta funkcijām.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Grozījumi pēc to pieņemšanas tiks publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, tiks ievietota informācija internetā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

-

 

Zemkopības ministrs M.Roze

 

 

 

 

 

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

L.Straujuma

 

 

S.Grigaļūna

 

S.Audzere

 

A.Vīgnere