Teksts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"

Izdarīt likumā "Par piesārņojumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Vides ministrija" (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt 1.pantu ar 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

"13) trokšņa kartēšana – esošu vai prognozētu trokšņu līmeni raksturojošu datu izteikšana trokšņa rādītājos, kas ataino trokšņa robežlielumu pārsniegumu konkrētajā rajonā, trokšņa ietekmēto cilvēku skaitu vai mājokļu skaitu konkrētajā rajonā, uz kuriem iedarbojas troksnis, ko raksturo konkrēts trokšņa rādītājs;

14) trokšņa rādītājs – fizikāls lielums, ar kuru raksturo vides troksni, kurš var radīt kaitīgas sekas;

14) trokšņa stratēģiskā karte – karte, kas izstrādāta noteiktai teritorijai, lai novērtētu dažādu trokšņa avotu radītā trokšņa kopējo iedarbību vai lai sastādītu vispārīgu vides trokšņa prognozi attiecīgajā teritorijā;"

16) vides troksnis – nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības radīts āra troksnis, piemēram, troksnis, ko rada transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme, gaisa satiksme, troksnis, kas rodas rūpnieciskas darbības zonās, arī troksnis, ko rada šā likuma pielikumā minētās piesārņojošās darbības (iekārtas)."

3. Papildināt 2.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) novērst vai samazināt vides trokšņa iedarbību uz cilvēkiem."

4. Papildināt 4.pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8) saņem atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai paziņo par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu."

5. Papildināt 11.panta otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8) kārtību, kādā ierobežo piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanos, un šo smaku noteikšanas metodes."

6. Papildināt 14.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja noteiktā teritorijā ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi noteiktam piesārņojuma veidam, pašvaldība saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātu un apstiprinātu rīcības programmu vai īstermiņa rīcības programmu var izstrādāt saistošos noteikumus, kas ierobežo vai aizliedz tādu piesārņojošo darbību uzsākšanu attiecīgajā teritorijā, kuru izraisītā emisija var palielināt kopējo attiecīgā piesārņojuma daudzumu šajā teritorijā, izņemot šā likuma 16.pantā minētos gadījumus."

7. 18. pantā:

aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdu "pilsētu" ar vārdu "komunālo";

aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdus "Labklājības ministrijas vai to pārraudzībā, pakļautībā vai pārziņā esošajām institūcijām" ar vārdiem "Veselības ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm".

8. Papildināt III nodaļu ar 18.1 pantu šādā redakcijā:

"18.1 pants. Vides trokšņa novērtēšana un samazināšana

(1) Trokšņa kartēšanu, trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādi un ieviešanu aglomerācijās nodrošina attiecīgā pašvaldība. Ja aglomerācijas teritorijā ir vairākas pašvaldības, tās sadarbojas, veicot trokšņa kartēšanu un izstrādājot kopīgu rīcības plānu trokšņa samazināšanai.

(2) Trokšņa kartēšanu, trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādi un ieviešanu autoceļiem un dzelzceļa līnijām, kā arī lidostām, kurās satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 50000 gaisa kuģu gadā, nodrošina Satiksmes ministrija.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un vērtēšanas metodes;

2) prasības un termiņus trokšņa kartēšanai, kā arī trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādei;

3) vides trokšņa radīto kaitīgo seku vērtēšanas metodes;

4) sadarbību ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā (ja novērota pārrobežu ietekme);

5) sabiedrībai un Eiropas Komisijai sniedzamo informāciju par vides troksni, tās sniegšanas kārtību un termiņus, kā arī kārtību, kādā sabiedrība tiek iesaistīta rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādē.

(4) Apdzīvotām vietām, autoceļiem, dzelzceļa līnijām un lidostām, kuru attiecīgie rādītāji ir mazāki, nekā minēts šā likuma pārejas noteikumu 10. vai 11.punktā, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās institūcijas var veikt trokšņa kartēšanu, trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādi un ieviešanu atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos par vides aizsardzību noteiktajiem nosacījumiem."

9. Papildināt 19.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Aizliegts piesārņojošo darbību sadalīt diviem vai vairākiem operatoriem, lai izvairītos no piesārņojošās darbības kopējai jaudai vai saražotās produkcijas apjomam atbilstošas kategorijas atļaujas piemērošanas. Ja piesārņojošās darbības ir sadalītas vai emisija no vairāku operatoru iekārtām, veicot piesārņojošu darbību, ietekmē vienu un to pašu teritoriju, nosakot piesārņojošās darbības atļaujas kategoriju, summē iekārtu jaudu vai saražotās produkcijas apjomu."

10. Papildināt IV nodaļu ar 24.1 pantu šādā redakcijā:

"24.1 pants. Īpašas prasības piesārņojošām darbībām

(1) Piesārņojošām darbībām, kas atbilst noteiktai rūpniecības nozarei un kurām raksturīga attiecīgajai nozarei specifiska iedarbība uz vidi, var noteikt īpašas prasības piesārņojošas darbības veikšanai.

(2) Ministru kabinets nosaka īpašas prasības atsevišķu šā panta pirmajā daļā minēto piesārņojošo darbību veikšanai."

11. 27.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pieteikums A kategorijas atļaujas vai – Ministru kabineta noteiktajos gadījumos – B kategorijas atļaujas saņemšanai ir pieejams sabiedrībai, lai tā varētu iesniegt komentārus vai piedalīties sabiedriskajā apspriešanā ar atļaujas izsniegšanu vai – noteiktos gadījumos – ar atļaujas nosacījumu pārskatīšanu saistītajos jautājumos.";

izslēgt trešajā daļā vārdus "komercnoslēpumu vai".

12. 32.pantā:

papildināt trešo daļu ar 5., 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"5) pirms piesārņojošās darbības izmaiņas;

6) ja tas noteikts atļaujas nosacījumos;

7) šā likuma 50. un 51.pantā noteiktajos gadījumos;

8) iekārtas radītais piesārņojums ir tik būtisks, ka atļaujas nosacījumus vai tajā noteiktās emisiju robežvērtības nepieciešams pārskatīt vai noteikt atļaujā jaunas robežvērtības.";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Atļaujas nosacījumus šā panta trešās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 8.punktā un šā likuma 50.panta otrajā daļā minētajos gadījumos var pārskatīt, atjaunot vai papildināt visā atļaujas darbības laikā.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Operators iesniedz pieteikumu attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē jaunas atļaujas saņemšanai vai par būtiskām izmaiņām piesārņojošā darbībā normatīvajos aktos, kas nosaka atļauju izsniegšanu piesārņojošas darbības veikšanai, noteiktajos termiņos un kārtībā vai mēneša laikā pēc šā panta trešās daļas 1., 2., 3., 4. vai 8.punktā minēto apstākļu atklāšanas."

13. Aizstāt 40.panta trešajā daļā vārdus "Labklājības ministriju" ar vārdiem "Veselības ministriju".

14. Izteikt 48.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) izskata iesniegumus par reģionālo vides pārvalžu lēmumiem, kas attiecas uz atļauju izsniegšanu un atļauju nosacījumiem, piesārņoto vai potenciāli piesārņoto vietu izpēti, sanāciju un izdevumu segšanu vai sadalījumu;".

15. 50. pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdu "sūdzības" ar vārdu "iesnieguma";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja saskaņā ar šā panta piekto daļu reģionālās vides pārvaldes lēmums tiek apstrīdēts, tā izpilde tiek apturēta līdz iesnieguma izskatīšanai."

16. 51. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"51.pants. Iesniegumu izskatīšana";

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdu "sūdzība" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "iesniegums" (attiecīgā locījumā).

17. Pārejas noteikumos:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšanu un sākotnējo izvērtēšanu veic līdz 2003.gada 31.decembrim.";

papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

"9. Šā likuma 11.panta otrās daļas 8.punktā, 18.1 panta trešajā daļā un
24.1 panta otrajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2004.gada 1.jūnijam.

10. Šā likuma 18.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās trokšņa stratēģiskās kartes, kas ataino iepriekšējā gada mērījumus par troksni attiecīgajās teritorijās, aglomerācijām ar vairāk nekā 250000 iedzīvotāju, autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā seši miljoni transportlīdzekļu gadā, dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 60000 vilcienu sastāvu gadā, un lidostām, kurās satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 50000 gaisa kuģu gadā, izstrādā līdz 2007.gada 30.martam, bet rīcības plānus trokšņa samazināšanai – līdz 2008.gada 30.aprīlim.

11. Šā likuma 18.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās trokšņa stratēģiskās kartes, kas ataino iepriekšējā gada mērījumus par troksni attiecīgajās teritorijās, aglomerācijām ar vairāk nekā 100000 iedzīvotāju, autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā, un dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30000 vilcienu sastāvu gadā, izstrādā līdz 2012.gada 30.martam, bet rīcības plānus trokšņa samazināšanai – līdz 2013.gada 30.aprīlim."

18. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 96/61/EC, 91/676/EEC un 2002/49/EC."

19. Likuma pielikumā:

izslēgt visā pielikumā pirms vārda "tērauds" (attiecīgā locījumā) vārdu "neattīrīts" (attiecīgā locījumā);

izteikt otrās daļas 3.punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) karstās velmētavas, kuru jauda pārsniedz 20 tonnas tērauda stundā,";

izteikt otrās daļas 3.punkta "c" apakšpunktu šādā redakcijā:

"c) iekārtas metālu sakausējumu aizsargslāņa uzklāšanai, kuru jauda pārsniedz 2 tonnas tērauda stundā;";

aizstāt otrās daļas 6.punktā vārdus "tvertnes tilpums" ar vārdiem "tvertņu kopējais tilpums";

aizstāt trešās daļas 5.punktā vārdus "kurās saražo vairāk nekā" ar vārdiem "kuru ražošanas jauda pārsniedz";

aizstāt piektās daļas 4.punktā vārdus "kuri uzņem" ar vārdiem "kuri var uzņemt";

aizstāt sestās daļas 1.punkta "b" apakšpunktā vārdu "saražo" ar vārdiem "var saracot";

aizstāt sestās daļas 2.punktā vārdu "apstrādā" ar vārdiem "var apstrādāt";

izteikt sestās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3) iekārtas ādu apstrādei, kuru apstrādes jauda pārsniedz 12 tonnas gatavās produkcijas dienā;

"4) iekārtas pārtikas ražošanai:

a) lopkautuves, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas kautķermeņu dienā,

b) pārtikas produktu ražotnes, kurās apstrādā un pārstrādā dzīvnieku izcelsmes produktus (izņemot pienu) un kuru ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas dienā, vai ražotnes, kurās apstrādā un pārstrādā dārzeņus un kuru ražošanas jauda pārsniedz 300 tonnas gatavās produkcijas dienā (ja 300 tonnu dienā ir ceturkšņa vidējais rādītājs),

c) piena ražotnes, kurās var pieņemt vairāk nekā 200 tonnas piena dienā (ja 200 tonnu dienā ir gada vidējais rādītājs).";

aizstāt sestās daļas 7.punktā vārdu "patēriņš" ar vārdiem "patēriņa jauda".

Vides ministrs

R.Vējonis

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		2002. gadā Eiropas Savienība ir pieņēmusi jaunu direktīvu 2002/49/EK par to, kā novērtēt un pārvaldīt troksni vidē, kura paredz dalībvalstu saskaņotu rīcību, lai nepieļautu, novērstu vai samazinātu kaitīgās sekas, kas rodas, iedarbojoties troksnim vidē. Šī mērķa sasniegšanai jāveic sekojoši pasākumi: jānosaka atbildīgās institūcijas, jānosaka vides trokšņa iedarbība, veicot trokšņa kartēšanu ar vienādām metodēm visās dalībvalstīs; jāsniedz sabiedrībai informācija par troksni vidē un tā ietekmi, kā arī jāpieņem rīcības plāni, pamatojoties uz trokšņa kartēšanā iegūtajiem rezultātiem, lai novērstu vai samazinātu troksni vidē, ja tas ir nepieciešams un īpaši, ja tā līmenis var kaitīgi ietekmēt cilvēka veselību, kā arī, rīcību, lai saglabātu esošo situāciju vietās, kur tas ir labs. Pašreiz Latvijā nav reglamentēts jautājums par trokšņa vidē novērtēšanu un pārvaldīšanu, nav definēti ar to saistītie termini kā arī nav noteiktas atbildīgās institūcijas. Direktīvas prasības veikt trokšņa kartēšanu un izstrādāt trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plānus ir sadalītas termiņos un attiecas vienīgi uz noteiktiem objektiem un teritorijām: līdz 2007.gadam atbildīgajām institūcijām jāizstrādā kartes un līdz 2008.gadam - plāni galvenajiem autoceļiem, pa kuriem brauc vairāk nekā seši miljoni transportlīdzekļu gadā, līdz 2012 un 2013. gadam – pa kuriem brauc vairāk nekā 3 miljoni gadā; tāds pats termiņu sadalījums attiecas uz galvenajām dzelzceļa līnijām pa kurām brauc vairāk nekā 60 000 vilcienu sastāvi gadā un pēc tam arī par tām, pa kurām brauc vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā; pirmais termiņš attiecas arī uz galvenajām lidostām, kurās notiek vairāk nekā 50 000 lidaparāta pacelšanās vai nosēšanās gadā; uz mazākām lidostām direktīvas prasības neattiecas. Termiņa sadalījums attiecas arī uz aglomerācijām ar vairāk nekā 250 000 iedzīvotāju, kurām jāizstrādā kartes līdz 2007.gadam un rīcības plāni līdz 2008.gadam; aglomerācijām ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju noteiktie uzdevumi jāveic attiecīgi līdz 2012. un 2013 gadam. Uz pārējām apdzīvotām vietām direktīvas prasības neattiecas. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas sniegto informāciju, Latvijā nav ne dzelzceļu, ne lidostu, kas šobrīd atbilstu noteiktajiem kritērijiem (esošie apjomi ir būtiski mazāki par direktīvā noteiktajiem, tādējādi nav paredzams, ka tie tuvākajā nākotnē varētu tikt sasniegti). Autoceļiem ar satiksmes intensitāti lielāku par 6 miljoniem transporta vienību gadā atbilst vienīgi 3 atsevišķi šoseju posmi pieejās Rīgai: A10 Rīga – Ventspils: km 13.450 – 20.000 (Rīgas robeža – Jūrmala); A2 Rīga – Sigulda –Igaunijas robeža: km 12.405 – 14.129 (Rīgas robeža – pagrieziens uz A1 Rīgas apvedceļu); A6 Rīga – Daugavpils km 17.370 – 19.133 (Rīgas robeža – Salaspils). Aglomerācijai ar >250 000 iedzīvotājiem atbilst vienīgi Rīgas pilsēta. Patreiz nav iespējams izvērtēt direktīvas prasību ieviešanai atbilstošos objektus un teritorijas, kurām uzdevumus jāveic sākot ar 2012.gadu, jo tas ir pārāk ilgs periods, lai dati būtu atbilstoši. 2) Piesārņojuma likuma dažas normas nav saskaņotas ar Administratīvā procesa likuma normām. 3) Saskaņā ar MK 2003.gada 31.janvāra rīkojumu Nr.55 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums tiek mainīts uz “Vides ministrija”. 4) Likuma pārejas noteikumos ir paredzēts pašvaldībām apzināt un informēt reģionālās vides pārvaldes par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām līdz 2003.gada 1.jūlijam. Patreiz no pašvaldībām ir saņemta informācija tikai par iespējām veikt attiecīgo vietu apzināšanu (8 semināru laikā un saņemot rakstisku informāciju no 12 rajona pašvaldībām). Galvenokārt uzdevuma veikšanu apgrūtina nepietiekamais finansējums, tādēļ patreiz tiek mēģināts rast risinājumu minētajai problēmai, tai skaitā piesaistot līdzekļus no Vides aizsardzības fonda. Patreiz reāla uzdevuma izpilde ir tikai uzsākta un vēl nav iesniegta pilnīga informācija reģistrācijai.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Likumprojektā ir iekļautas būtiskākās trokšņa terminu definīcijas, noteiktas atbildīgās institūcijas par trokšņa kartēšanu un rīcības plānu izstrādāšanu, kā arī dots deleģējums Ministru kabinetam pārņemt pārējās direktīvas 2002/49/EK prasības. Direktīva paredz, ka attiecīgajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri ieviestu direktīvas prasības, jāstājas spēkā līdz 2004.gada 18.jūlijam. Tādēļ likuma Pārejas noteikumi satur atrunu par direktīvas ieviešanas prasību spēkā stāšanās termiņu. Direktīvā ir doti atliekoši un sadalīti termiņi trokšņu karšu un rīcības plānu izstrādāšanai, tie ir iestrādāti Likumprojekta Pārejas noteikumu 10. un 11. punktā. Trokšņu karšu un rīcības plānu izstrāde tiks finansēta no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem. Lai novērstu iespēju, mākslīgi sadalot piesārņojošu darbību vairākos uzņēmumos, izvairīties no piesārņojošai darbībai atbilstošas kategorijas atļaujas piemērošanas, tiek papildināts 19. pants. Visā likumā tiek mainīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums uz “Vides ministriju”. Precizē likuma normas, ņemot vērā Administratīvā procesa likuma terminus un prasības, tai skaitā precizētas sabiedrības tiesības lūgt pārskatīt amatpersonas lēmumu arī par piesārņojošo vietu izpēti un sanāciju. Likumā iestrādāts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus par piesārņojošām darbībām, kurām nepieciešams noteikt īpašas vides prasības. Ņemot vērā pastāvošo situāciju un izpildes iespējamību, pašvaldībām tiek pagarināts termiņš ziņu iesniegšanai par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām līdz 2003.gada 31.decembrim. Koriģēts likuma pielikums, lai panāktu precīzāku atbilstību direktīvai 96/61/EC.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Likumprojekta realizācijai nebūs tiešas ietekmes uz makroekonomisko vidi.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums			Šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi			Paredzama pozitīva ietekme uz vidi, jo tiks uzsākta nelabvēlīga vai kaitīga trokšņa vidē apzināšana, lai nepieļautu kaitīgas sekas. Jāatzīmē, ka Eiropas Savienība atzīstot, ka troksnis vidē ir viens no veselībai un videi kaitīgiem faktoriem, ir pieņēmusi direktīvu, kuras pārņemšanu šis likumprojekts nodrošina, lai sasniegtu veselības un vides aizsardzības augstāku līmeni, panākot vienotu izpratni attiecībā uz trokšņa nelabvēlīgo iedarbību plašākā mērogā (t.i. ES teritorijā), tādēļ dati par troksni vidē būtu jāievāc, jāsalīdzina un jāapkopo, ievērojot salīdzināmus kritērijus, tātad, pirmkārt jau, izmantojot saskaņotus indikatorus un novērtēšanas metodes, kā arī kritērijus trokšņa kartēšanas metožu pielīdzināšanai. Likumprojektā ir nodefinēti attiecīgi termini un ietverts deleģējums MK izstrādāt attiecīgus normatīvus. Likumprojekts, uzliekot par pienākumu veikt trokšņa pārvaldību (tikai potenciāli problemātiskajās vietās, t.i. lielākajās apdzīvotajās vietās un uz galvenajiem autoceļiem, dzelzceļiem, lidostām ar ļoti intensīvu satiksmi), nodrošina attiecīgu problemātisku teritoriju apzināšanu ar mērķi uzlabot situāciju, ja pastāv trokšņa radīta kaitīga iedarbība uz vidi un veselību Videi un sabiedrībai labvēlīgs rezultāts būs nodrošinot trokšņa kartēšanu, rīcības plānu trokšņa samazināšanai izstrādi un sabiedrības informēšanu un informācijas par troksni vidē pieejamību. Papildus iestrādātās tiesības pašvaldībām pieņemt saistošus lēmumus gadījumā, ja noteiktā teritorijā ir pārsniegti vides kvalitātes robežlielumi, kas ļaus risināt ar gaisa piesārņojumu saistītās problēmas, īpaši lielajās pilsētās.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads			Nākamie trīs gadi (2004 – 2006)			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2			3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	0			0	0	0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos 2.1. Rīgas pašvaldībai 2.2. satiksmes ministrijai	0 0			0 0	0 0	0 0	15 000 5 000
3. Finansiālā ietekme							- 20 000

1	2	3	4	5	6
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav paredzēti
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins
6. Cita informācija	Projektā paredzēto uzdevumu veikšanas termiņš saskaņā ar Direktīvu 2002/49/EK ir sākot ar 2007.gadu. Trokšņu karšu un rīcības plānu izstrāde tiks finansēta no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt		Ir paredzēts izstrādāt jaunus MK noteikumus līdz 2004.gada 1. jūnijam.: - Noteikumi par trokšņa vidē novērtēšanas kārtību. - Noteikumi par piesārņojošām darbībām, kurām nepieciešams reglamentēt īpašas vides prasības. - Noteikumi par kārtību un nosacījumiem, kādiem ierobežo smaku izplatīšanos no piesārņojošas darbības.
2. Cita informācija
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts saistīts ar direktīvas 2002/49/EK prasību ieviešanu.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Likumprojekts saskaņots ar Eiropas Savienības direktīvām: - Eiropas padomes 1996. gada 26. septembra direktīvu 96/61/EC par integrēto pieeju piesārņojuma novēršanai un kontrolei; - Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvu 2002/49/EK par to, kā novērtēt un pārvaldīt troksni vidē
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)			Komentāri
2. pants	Direktīvas 2002/49/EK 3. panta a), d), q) un r) apakšpunkti	atbilst
3. pants	direktīvas 2. panta 1. punktam	atbilst
8. pants	direktīvas 4. pants	atbilst
17. panta otrā daļa	direktīvas 14. pants	atbilst
17. panta trešā daļa	Direktīvas 2002/49/EK 7. un 8. pantu	atbilst
19. pants	Direktīvas 96/61/EC Pielikums I	atbilst

5. Cita informācija
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas				Likumprojekts izskaidrots un nodots izvērtēšanai Vides konsultatīvās padomei 27.02.03., kura to apsprieda 04.03.2003. sēdē, iesniedzot tikai redakcionālus precizējumus. Padomē ietilpst 19 sabiedriskās organizācijas, profesionālās asociācijas, tai skaitā Vides aizsardzības klubs, Zaļā zeme, Atkritumu apsaimniekošanas asociācija u.c.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)				Atbalsta
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis				Informācija nodota caur Vides konsultatīvo padomi. Kā arī pēc projekta izsludināšanas tas ievietots ministrijas mājas lapā ar uzaicinājumu sabiedrībai izteikt viedokli.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Nav veiktas
5. Cita informācija				Saņemts pozitīvs atzinums no Rīgas Domes (08.04.2003. Nr.1-42/RD-03-1825-nd), kā arī no Rīgas Domes saņemts priekšlikums (31.03.03. 1-42/RD-03-1648-nd) papildināt likumprojektu attiecībā uz pašvaldību tiesībām attiecīgi reaģēt, gadījumos, ja ir pārsniegt vides kvalitātes robežlielumi konkrētā teritorijā, priekšlikums ņemts vērā.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta, neveidojot jaunas institūcijas, bet gan uzdodot papildus pienākumus esošajām valsts un pašvaldību institūcijām.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Pēc Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas, sabiedrībai būs nodrošināta un atbildīgās institūcijas datu bāzē pieejama informācija par trokšņa kartēšanas datiem un ar to saistītajiem pasākumiem.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo			Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības, bet paplašina, saskaņojot ar Administratīva procesa likumu.
4. Cita informācija

Vides ministrs R. Vējonis

Valsts sekretāra p.i.	Juridiskā departamenta directors p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

A.Eglājs	A. Stašāne	V.Puriņš	b.Matijesku

28.04.2003 11:00

1717

b.Matijesku

7026436, zaneta.matijesku@vidm.gov.lv