BUDŽETA UN FINANSU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2003. gada 18. jūnijā

Nr.9/2-

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas

kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojekta ”Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās” (Reģ. nr. 295, dok. nr. 896; 896A) izskatīšanu 1. lasījumā.

Komisija izskatīja minēto likumprojektu šā gada 18. jūnija sēdē, atbalstīja to un ierosina izskatīt kā steidzamu.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētāja B. Brigmane

Likumprojekts

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) sistēma – vienošanās, kas atbilst visiem šiem nosacījumiem:

a) tā ir vienošanās starp vismaz trim dalībniekiem (neskaitot norēķinu aģentu, centrālo darījumu starpnieku, klīringa centru vai netiešo dalībnieku, ja šādas institūcijas arī ir vienošanās dalībnieki) par pārveduma rīkojumu izpildi saskaņā ar vienotiem noteikumiem un standartizētām procedūrām,

b) to regulē dalībnieku izraudzītais Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts likums,

c) Latvijas Republika vai Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, saskaņā ar kuras likumiem sistēma darbojas, to noteikusi par sistēmu, kam piemērojamas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 98/26/EC "Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās" (turpmāk – direktīva 98/26/EC) normas;

2) iestāde – institūcija, kas piedalās sistēmā un atbild par to finanšu saistību izpildi, kuras radušās saskaņā ar pārveduma rīkojumiem šajā sistēmā, un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a) tā ir Latvijas Republikā vai kādā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde,

b) tā ir Latvijas Republikā vai kādā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība,

c) tā ir valsts institūcija vai uzņēmējsabiedrība, kuras darbību garantē valsts,

d) tā ir komercsabiedrība, kuras galvenā mītne atrodas ārpus Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm un kuras uzdevumi atbilst Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu kredītiestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību uzdevumiem;

3) centrālais darījumu starpnieks – institūcija, kas sistēmā darbojas par starpnieku iestāžu savstarpējos darījumos, apkalpojot pārveduma rīkojumus;

4) norēķinu aģents – institūcija, kas iestādēm un/vai centrālajam darījumu starpniekam atver norēķinu kontus norēķiniem par sistēmā apstrādātajiem pārveduma rīkojumiem un, ja nepieciešams, minētajām iestādēm un/vai centrālajam darījumu starpniekam var izsniegt kredītu norēķiniem;

5) klīringa centrs – institūcija, kas atbild par iestāžu neto pozīciju aprēķinu un centrālā darījumu starpnieka un/vai norēķinu aģenta neto pozīciju aprēķinu, ja šādas institūcijas arī ir vienošanās dalībnieki un attiecīgā vienošanās paredz neto pozīciju aprēķinu;

6) dalībnieks – iestāde, centrālais darījumu starpnieks, norēķinu aģents vai klīringa centrs;

7) netiešais dalībnieks – kredītiestāde, kas noteikta šā panta 2.punkta "a" apakšpunktā un kam ir līgumattiecības ar iestādi, kura ir sistēmas dalībnieks un izpilda pārveduma rīkojumus. Minētās līgumattiecības kredītiestādei sniedz iespēju sistēmā nosūtīt pārveduma rīkojumus;

8) sistēmas uzturētājs (operators) – institūcija, kas saskaņā ar sistēmas noteikumiem nodrošina sistēmas darbību;

9) sistēmiskais risks – risks, ka viena sistēmas dalībnieka nespēja izpildīt savas saistības izraisīs citu dalībnieku vai finanšu institūciju nespēju noteiktajā laikā izpildīt savas saistības (ieskaitot norēķinu saistības sistēmā). Šāds traucējums var izraisīt ievērojamas likviditātes vai kredīta problēmas, bet tas savukārt var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti;

10) vērtspapīrs – jebkurš finanšu instruments;

11) pārveduma rīkojums - norādījums, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a) jebkurš dalībnieka norādījums par naudas summas nodošanu saņēmēja rīcībā ar grāmatvedības ierakstu kredītiestādes, centrālās bankas vai norēķinu aģenta kontā vai jebkurš norādījums, kas liek uzņemties vai izpildīt maksājuma saistības saskaņā ar sistēmas noteikumiem,

b) dalībnieka norādījums nodot īpašumtiesības uz vērtspapīriem vai tiesības uz vērtspapīriem ar ierakstu reģistrā vai citādi;

12) maksātnespējas procedūra – jebkurš pasākumu kopums, ko paredz Latvijas Republikas, kādas Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas trešās valsts likumi attiecīgā dalībnieka likvidēšanai, kā arī darbības ierobežošanai vai sanācijai, ja tas ietver vērtspapīru vai naudas pārvedumu apturēšanu vai ierobežošanu;

13) maksātnespējas procedūras sākšana – brīdis, kad Latvijas Republikas, kādas Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas trešās valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu sākt maksātnespējas procedūru;

14) ieskaits – prasību un saistību pārvēršana vienā neto prasībā vai vienās neto saistībās tā, ka var pieprasīt tikai neto prasību un jāizpilda tikai neto saistības, ja prasības un saistības izriet no pārveduma rīkojumiem, ko izpilda viens vai vairāki dalībnieki par labu vienam vai vairākiem citiem sistēmas dalībniekiem vai ko dalībnieki saņem no citiem sistēmas dalībniekiem;

15) norēķinu konts – tāds konts centrālajā bankā, pie norēķinu aģenta vai centrālā darījumu starpnieka, kuru sistēmas dalībnieki izmanto naudas līdzekļu un vērtspapīru glabāšanai un norēķiniem par sistēmas dalībnieku savstarpējiem darījumiem;

16) nodrošinājums – visi realizējamie aktīvi, ko sniedz kā ķīlu (t.sk. nauda, ko sniedz kā ķīlu), kā pirkumu ar atpārdošanu (repo) vai kā līdzīgu līgumu, vai kā citādi, lai nodrošinātu tiesības un saistības, kuras var rasties, piedaloties sistēmā, vai kuras sniedz centrālajai bankai;

17) centrālā banka – Latvijas Banka, citas valsts centrālā banka vai Eiropas Centrālā banka;

18) klīrings – pārveduma rīkojumu pārraide, salīdzināšana un, ja nepieciešams, apstiprināšana pirms norēķinu veikšanas. Šis process var ietvert arī pārveduma rīkojumu ieskaitu un tādu neto pozīciju noteikšanu, saskaņā ar kurām tiks veikti norēķini;

19) klīringa sistēma – noteiktu procedūru kopums, ar kura palīdzību dalībnieki noteiktā vietā (piemēram, klīringa centrā) veic ar naudas vai vērtspapīru pārvedumiem saistītas informācijas un/vai dokumentu apmaiņu. Lai nodrošinātu dalībnieku saistību norēķinus, izmantojot ieskaitu, procedūru kopums var ietvert arī kārtību, kādā tiek aprēķinātas dalībnieku neto pozīcijas;

20) neto pozīcija – starpība starp klīringa sistēmas dalībnieka noteiktā laikposmā saņemto un veikto pārvedumu kopapjomu. Ja šī starpība ir pozitīva, veidojas neto kredīta pozīcija jeb neto prasības, bet, ja šī starpība ir negatīva, veidojas neto debeta pozīcija jeb neto saistības;

21) galvenā mītne – vieta (adrese), kurā atrodas institūcijas vadība. Ja institūcija neveic darbību valstī, kurā atrodas tās vadība, par institūcijas galveno mītni uzskatāma tās vietas adrese, kurā atrodas institūcijas galvenā darbības vieta. Par Latvijas Republikā reģistrētas institūcijas galvenās mītnes adresi uzskatāma institūcijas juridiskā adrese.

Šā likuma mērķis ir:

1) nodrošināt finanšu tirgus stabilitāti, veicinot Latvijas Republikas un pārrobežu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu drošu un efektīvu darbību, ierobežojot sistēmisko risku un pēc iespējas mazinot sistēmas traucējumus, ko varētu radīt maksātnespējas procedūras sākšana pret kādu dalībnieku;

2) nodrošināt ieskaita un norēķinu galīgumu, to tiesisku spēku sistēmā un tiesības brīvi realizēt nodrošinājumu, kas sniegts par dalību sistēmā vai darījumos ar centrālo banku (t.sk. dalībnieka maksātnespējas procedūras gadījumā).

Likums attiecas:

1) uz sistēmām, kuru darbību nodrošina Latvijas Banka vai kuras Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk - Komisija) pēc sistēmas noteikumu izskatīšanas noteikusi par sistēmām, kam piemērojamas šā likuma un direktīvas 98/26/EC normas;

2) uz visiem šā panta 1.punktā minēto sistēmu dalībniekiem;

3) uz Latvijas Republikas likumiem pakļautu dalībnieku dalību sistēmās, kuru darbību regulē kādas Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts likums un kurām ir piemērotas direktīvas 98/26/EC normas. Uz šādām sistēmām neattiecas šā likuma 11.panta otrā daļa, 17.pants, 18.panta pirmā daļa, kā arī 19. un 21.pants;

4) uz nodrošinājumu, kas sniegts par dalību šā panta 1. un 3.punktā minētajās sistēmās vai ko centrālā banka izmanto darījumos, pildot centrālās bankas funkcijas.

(1) Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī par sistēmu šā likuma 1.panta 1.punkta izpratnē var tikt noteikta arī oficiāla vienošanās:

1) kuras uzdevums ir šā likuma 1.panta 11.punkta "b" apakšpunktā minēto pārveduma rīkojumu izpilde un kura ierobežotā apjomā izpilda rīkojumus attiecībā uz cita veida finanšu instrumentiem, ja šādu lēmumu pamato sistēmiskais risks;

2) starp diviem dalībniekiem (neskaitot norēķinu aģentu, centrālo darījumu starpnieku, klīringa centru vai netiešo dalībnieku, ja šādas institūcijas arī ir vienošanās dalībnieki) par pārveduma rīkojumu izpildi, ja šādu lēmumu pamato sistēmiskais risks.

(2) Latvijas Republikā lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās vienošanās noteikšanu par sistēmu pieņem Komisija.

(1) Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī par iestādi šā likuma 1.panta 2.punkta izpratnē var tikt noteikta arī komercsabiedrība, kas piedalās attiecīgajā sistēmā, kurā tiek izpildīti tikai šā likuma 1.panta 11.punkta "b" apakšpunktā minētie pārveduma rīkojumi, kā arī maksājumi, kas izriet no šādiem rīkojumiem, ja šī komercsabiedrība atbild par finanšu saistībām, kuras izriet no pārveduma rīkojumiem šajā sistēmā, ja vien vismaz trīs šādas sistēmas dalībnieki ir šā likuma 1.panta 2.punktā minētās iestādes un šādu lēmumu pamato sistēmiskais risks.

(2) Latvijas Republikā lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās komercsabiedrības noteikšanu par iestādi pieņem Komisija.

(1) Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī par dalībnieku šā likuma 1.panta 6.punkta izpratnē var tikt noteikts arī netiešais dalībnieks, ja minētais netiešais dalībnieks sistēmā ir identificēts un atpazīstams un ja šādu lēmumu pamato sistēmiskais risks.

(2) Latvijas Republikā lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētā netiešā dalībnieka noteikšanu par dalībnieku pieņem Komisija.

Viens un tas pats dalībnieks var darboties kā centrālais darījumu starpnieks, norēķinu aģents vai klīringa centrs vai veikt daļu no šo dalībnieku uzdevumiem vai visus šo dalībnieku uzdevumus, ja tāda iespēja paredzēta sistēmas noteikumos.

(1) Pārveduma rīkojumi un ieskaits ir spēkā esošs un saistošs trešajām personām arī tad, ja attiecībā uz kādu dalībnieku sākta maksātnespējas procedūra, ja vien pārveduma rīkojumi ievadīti sistēmā pirms maksātnespējas procedūras sākšanas.

(2) Ja pārveduma rīkojumi ir ievadīti sistēmā pēc dalībnieka maksātnespējas procedūras sākšanas un tos izpilda šādas procedūras sākšanas dienā, tie ir spēkā esoši un saistoši trešajām personām tikai tad, ja pēc norēķina veikšanas sistēmas uzturētājs, norēķinu aģents, centrālais darījumu partneris vai klīringa centrs var pierādīt, ka tas nezināja un nevarēja zināt par šādas procedūras sākšanu.

(3) Ne Civillikums, ne Kredītiestāžu likums, ne likums "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju", ne arī kāds cits likums, noteikumi, normas vai prakse, kas paredz līgumu un darījumu anulēšanu, neatceļ ieskaitu attiecībā uz tām prasībām un saistībām sistēmā, kuras radušās pirms dalībnieka maksātnespējas procedūras sākšanas.

(4) Brīdi, kad sistēmā ievadīts pārveduma rīkojums, nosaka katras sistēmas noteikumi.

Dalībnieka maksātnespējas procedūras sākšana neliedz:

1) izmantot naudas līdzekļus vai vērtspapīrus, kas pieejami dalībnieka norēķinu kontā, lai dalībniekam ļautu izpildīt saistības, kas tam ir sistēmā maksātnespējas procedūras sākšanas dienā;

2) piešķirt dalībniekam ar sistēmu saistītu kredītu pret sistēmā pieejamu nodrošinājumu, lai izpildītu dalībnieka saistības sistēmā.

Neviens (arī dalībnieks vai trešā persona) nevar atsaukt pārveduma rīkojumu pēc brīža, kas noteikts attiecīgās sistēmas noteikumos.

(1) Kad Latvijas Republikas tiesa vai administratīvā iestāde pieņem lēmumu par dalībnieka maksātnespējas procedūras sākšanu, tā nekavējoties - tajā pašā dienā - informē Komisiju.

(2) Komisija nekavējoties - tajā pašā dienā, kad saņēmusi Latvijas Republikas tiesas vai administratīvās iestādes lēmumu par dalībnieka maksātnespējas procedūras sākšanu, - informē:

1) sistēmas uzturētājus, kuru uzturētajās sistēmās dalībnieks piedalās;

2) attiecīgās institūcijas, kuras Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis noteikušas par šādas informācijas saņēmējām un par kurām informējušas Eiropas Komisiju.

Maksātnespējas procedūra neietekmē dalībnieka tiesības un saistības, kuras izriet no dalības sistēmā vai ir saistītas ar to un ir radušās pirms maksātnespējas procedūras sākšanas. Šādas dalībnieka tiesības un saistības nevar tikt atzītas par spēkā neesošām.

Tiesības uz nodrošinājumu, kas par labu dalībniekam sniegts sistēmā, un uz nodrošinājumu, kas sniegts par labu centrālajai bankai, neietekmē maksātnespējas procedūra, kas sākta pret sistēmas dalībnieku vai centrālās bankas darījumu otru pusi, kura sniegusi nodrošinājumu. Šādu nodrošinājumu minēto tiesību apmierināšanai var realizēt nekavējoties, un uz šo nodrošinājumu nav attiecināmi ierobežojumi, kas noteikti Kredītiestāžu likumā, likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un citos likumos, kuros noteiktas nodrošinājuma realizācijas tiesības.

Nosakot valsti, saskaņā ar kuras likumiem sistēma darbosies, dalībnieki var izvēlēties tikai tādu valsti, kurā atrodas vismaz viena dalībnieka galvenā mītne.

(1) Ja dalībnieks, kas nav pakļauts Latvijas Republikas likumiem, piedalās sistēmā, kura darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, pēc šāda dalībnieka maksātnespējas procedūras sākšanas tā tiesības un saistības, kas radušās, piedaloties šādā sistēmā, tiek noteiktas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

(2) Ja dalībnieks, kas pakļauts Latvijas Republikas likumiem, piedalās sistēmā, kurai piemērojamas direktīvas 98/26/EC normas, un tā nedarbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, pēc maksātnespējas procedūras sākšanas pret šādu dalībnieku tā tiesības un saistības, kas radušās, piedaloties šādā sistēmā, tiek noteiktas saskaņā ar tās valsts likumiem, saskaņā ar kuriem darbojas attiecīgā sistēma.

Ja vērtspapīrus (t.sk. tiesības, kas izriet no vērtspapīriem) sniedz kā nodrošinājumu par labu dalībniekiem un/vai centrālajai bankai un šo dalībnieku (vai to pārstāvju, aģentu vai trešo personu, kas darbojas viņu labā) tiesības uz vērtspapīriem ir ierakstītas reģistrā, kontā vai centralizētā depozitārija sistēmā, kas atrodas attiecīgajā valstī, šādu subjektu - nodrošinājuma saņēmēju - tiesības uz minētajiem vērtspapīriem regulē attiecīgās valsts likumi.

Sistēmas noteikumus noformē rakstiski, un tajos iekļauj šādu informāciju:

1) sistēmas uzturētājs (uzturētāji);

2) valsts, saskaņā ar kuras likumiem darbojas sistēma;

3) kārtība, kādā tiek veikti grozījumi sistēmas noteikumos, un veids, kādā Komisija tiek informēta par grozījumiem;

4) kārtība, kādā dalībnieki pievienojas sistēmai vai pārtrauc dalību tajā, un kārtība, kādā tiek pārtraukta dalībnieka dalība sistēmā;

5) maksājumu un norēķinu veidi sistēmā, informācija par to, cik saistoši sistēmas noteikumi ir dalībniekiem pēc norēķinu pabeigšanas;

6) sistēmas uzturētāja tiesības un pienākumi. Ja ir vairāki sistēmas uzturētāji, iekļauj informāciju par to, kāds ir to tiesību un pienākumu savstarpējais sadalījums;

7) brīdis, kad pārveduma rīkojums tiek ievadīts sistēmā;

8) brīdis, pēc kura dalībnieks vairs nevar vienpusēji atsaukt pārveduma rīkojumu;

9) nodrošinājums, ko sniedz dalībnieks, un tā pārvaldīšanas kārtība;

10) informācija par to, kā sistēma darbojas kļūmju situācijās un gadījumos, kad dalībnieks nav spējīgs izpildīt savas norēķinu saistības.

(1) Sistēmas uzturētājs pirms sistēmas darbības sākuma vai noteikumu grozījumu stāšanās spēkā informē Komisiju par sistēmas noteikumiem vai tajos veiktajiem grozījumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais pienākums informēt Komisiju neattiecas uz centrālajām bankām.

(1) Komisija nosaka tās saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem darbojošās sistēmas, kurām ir piemērojamas šā likuma un direktīvas 98/26/EC normas.

(2) Par sistēmām, kuras neuztur centrālās bankas, Komisija pēc sistēmas uzturētāja pieteikuma saņemšanas nosūta dokumentus Latvijas Bankai, lai saņemtu atzinumu par sistēmas un tās noteikumu atbilstību direktīvas 98/26/EC prasībām.

(3) Par sistēmām, kuras neuztur centrālās bankas, Komisija pieņem lēmumu pēc Latvijas Bankas attiecīgā atzinuma saņemšanas.

Komisija informē Eiropas Komisiju par sistēmām, kuras darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un noteiktas par sistēmām, kam piemērojama direktīva 98/26/EC.

Sistēmas uzturētāji informē Komisiju par sistēmas dalībniekiem, t.sk. netiešajiem dalībniekiem, un visām pārmaiņām dalībnieku sastāvā.

Pēc personas pieprasījuma iestāde informē par sistēmām, kurās tā piedalās, un sniedz ziņas par galvenajiem sistēmu darbības noteikumiem.

1. Šā likuma prasības neattiecas uz maksātnespējas procedūrām, kas sāktas pirms šā likuma spēkā stāšanās.

2. Sistēmu uzturētāji, kuru sistēmas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās sniedz Komisijai šā likuma 18. un 21.pantā minēto informāciju.

Likuma spēkā stāšanās laiku nosaka ar īpašu likumu.

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 98/26/EC.