Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 5., 13.nr.; 1998, 9., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2002, 84.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 5., 13.nr.; 1998, 9., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2002, 84.nr.) šādus grozījumus:

Prokuroriem atkarībā no viņu ieņemamā amata, zināšanām un darba pieredzes tiek piešķirtas šādas amata pakāpes:

1) tieslietu padomnieka kandidāts;

2) jaunākais tieslietu padomnieks;

3) tieslietu padomnieks;

4) vecākais tieslietu padomnieks;

5) valsts tieslietu padomnieks;

6) galvenais valsts tieslietu padomnieks.

1. Izteikt 31. un 32.pantu šādā redakcijā:

"31.pants. Prokurora amata pakāpes

Prokuroriem tiek piešķirtas šādas amata pakāpes, kas atbilst attiecīgām tiesnešu kvalifikācijas klasēm:

1) jaunākais tieslietu padomnieks – piektā kvalifikācijas klase;

2) tieslietu padomnieks – ceturtā kvalifikācijas klase;

3) vecākais tieslietu padomnieks – trešā kvalifikācijas klase;

4) valsts tieslietu padomnieks – otrā kvalifikācijas klase;

5) vecākais valsts tieslietu padomnieks – pirmā kvalifikācijas klase.

1. Izteikt 31. un 32.pantu šādā redakcijā:

“31.pants. Prokurora amata pakāpes

Prokuroriem tiek piešķirtas šādas amata pakāpes, kas atbilst attiecīgām tiesnešu kvalifikācijas klasēm:

5) vecākais valsts tieslietu padomnieks — pirmā kvalifikācijas klase.

(1) Prokuroram pirmo amata pakāpi piešķir pēc iecelšanas amatā, bet katru nākamo - atbilstoši ieņemamam amatam vai īpašiem panākumiem darbā. Parasti nākamo pakāpi piešķir ne ātrāk kā pēc trijiem gadiem.

(2) Personām, kas uz prokuratūru pārnāk strādāt no Iekšlietu ministrijas, tiesām vai citām tiesībaizsardzības iestādēm, pēc iecelšanas amatā tiek piešķirta amata pakāpe atbilstoši ieņemamam amatam, zināšanām un darba pieredzei.

(3) Galvenā valsts tieslietu padomnieka pakāpi ģenerālprokuroram piešķir Saeima, apstiprinot viņu amatā. Pārējās amata pakāpes piešķir ģenerālprokurors pēc atestācijas komisijas ieteikuma.

(4) Atkarībā no ieņemamā amata piešķiramās amata pakāpes augstākā robeža var būt šāda:

amata pakāpe amats

galvenais valsts tieslietu padomnieks - ģenerālprokurors;

valsts tieslietu padomnieks - Ģenerālprokuratūras departamenta

virsprokurors,

Ģenerālprokuratūras nodaļas

virsprokurors, tiesas apgabala

virsprokurors;

vecākais tieslietu padomnieks - rajona (republikas pilsētas)

virsprokurors, Ģenerālprokuratūras

prokurors;

tieslietu padomnieks - rajona (republikas pilsētas)

prokurors, tiesas apgabala prokurors.

(1) Prokuroram amata pakāpi piešķir atbilstoši ieņemamajam amatam un profesionālajām zināšanām, kvalifikācijai un darba pieredzei.

(2) Prokuroram amata pakāpi var piešķirt šādā secībā:

1) jaunākā tieslietu padomnieka amata pakāpi – pēc trijiem prokurora amatā nostrādātiem gadiem;

2) tieslietu padomnieka amata pakāpi – pēc trijiem prokurora amatā nostrādātiem gadiem jaunākā tieslietu padomnieka amata pakāpē;

3) vecākā tieslietu padomnieka amata pakāpi – pēc četriem prokurora amatā nostrādātiem gadiem tieslietu padomnieka amata pakāpē;

4) valsts tieslietu padomnieka amata pakāpi – pēc pieciem prokurora amatā nostrādātiem gadiem vecākā tieslietu padomnieka amata pakāpē;

5) vecākā valsts tieslietu padomnieka amata pakāpi – pēc pieciem prokurora amatā nostrādātiem gadiem valsts tieslietu padomnieka amata pakāpē.

(3) Atsevišķos gadījumos prokuroram var piešķirt augstāku amata pakāpi, ja prokurors iepriekšējā amata pakāpē ir nostrādājis divas trešdaļas no šā panta otrajā daļā norādītā termiņa un nokārtojis nākamās amata pakāpes kvalifikācijas eksāmenu.

(4) Ja prokurors pāriet no augstākas prokuratūras iestādes uz zemāka līmeņa prokuratūras iestādi vai no augstāka prokurora amata zemākā amatā, piešķirtā amata pakāpe saglabājas.

(5) Vecākā valsts tieslietu padomnieka pakāpi ģenerālprokuroram piešķir Saeima, apstiprinot viņu amatā. Citiem prokuroriem amata pakāpes piešķir ģenerālprokurors pēc atestācijas komisijas ieteikuma.

(6) Atkarībā no ieņemamā amata piešķiramās amata pakāpes augstākā robeža var būt šāda:

1) vecākajam valsts tieslietu padomniekam – ģenerālprokurors, Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors;

2) valsts tieslietu padomniekam – Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokurors, tiesas apgabala virsprokurors, tiesas apgabala virsprokurora vietnieks;

3) vecākajam tieslietu padomniekam – Ģenerālprokuratūras prokurors, rajona (republikas pilsētas) virsprokurors, rajona (republikas pilsētas) virsprokurora vietnieks, tiesas apgabala prokurors, rajona (republikas pilsētas) prokurors."

izteikt likumprojekta 1.pantā ieteiktā 32.panta otrās daļas 5.apakšpunktu šādā redakcijā:

“5) vecākā valsts tieslietu padomnieka amata pakāpi – pēc pieciem prokurora amatā nostrādātiem gadiem valsts tieslietu padomnieka amata pakāpē vai apstiprinot ģenerālprokurora amatā.”

Pieņemt

(1) Prokuroram amata pakāpi piešķir atbilstoši ieņemamam amatam un profesionālajām zināšanām, kvalifikācijai un darba pieredzei.

(2) Prokuroram amata pakāpes var piešķirt šādā secībā:

(3) Atsevišķos gadījumos prokuroram var piešķirt augstāku amata pakāpi, ja viņš iepriekšējā amata pakāpē ir nostrādājis divas trešdaļas no šā panta otrajā daļā norādītā termiņa un nokārtojis nākamās amata pakāpes kvalifikācijas eksāmenu.

(4) Ja prokurors pāriet no augstākas prokuratūras iestādes uz zemāka līmeņa prokuratūras iestādi vai no augstāka prokurora amata zemākā prokurora amatā, viņam piešķirtā amata pakāpe tiek saglabāta.

(5) Vecākā valsts tieslietu padomnieka amata pakāpi ģenerālprokuroram piešķir Saeima, apstiprinot viņu amatā. Citiem prokuroriem amata pakāpes piešķir ģenerālprokurors pēc atestācijas komisijas ieteikuma.

(6) Atkarībā no ieņemamā amata piešķiramās amata pakāpes augstākā robeža var būt šāda:

(1) Par prokurora amata kandidātu var būt Latvijas pilsonis, kas ieguvis augstāko juridisko izglītību, ir stažējies prokuratūrā un nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu.

(2) Kārtību, kādā prokurora amata kandidāts stažējas prokuratūrā un kārto kvalifikācijas eksāmenu, nosaka ģenerālprokurora padome.

2. Izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Par prokurora amata kandidātu var būt Latvijas pilsonis, kas ieguvis augstāko juridisko izglītību, ir stažējies prokuratūrā, izpildījis stažēšanās programmu un nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu."

2.

Izteikt 33.panta 1.daļu šādā redakcijā:

“(1)Par prokurora amata kandidātu var būt Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kas ieguvis augstāko juridisko izglītību, ir stažējies prokuratūrā, un nokārtojis eksāmenu."

Noraidīt

2. Izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par prokurora amata kandidātu var būt Latvijas pilsonis, kas ieguvis augstāko juridisko izglītību, ir stažējies prokuratūrā, izpildījis stažēšanās programmu un nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu.”

34.pants. Rajona (republikas pilsētas) virsprokurora, tiesas apgabala prokurora un Ģenerālprokuratūras prokurora amata kandidāts

Par rajona (republikas pilsētas) virsprokuroru, par tiesas apgabala prokuroru vai par Ģenerālprokuratūras prokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā divus gadus ilgs darba stāžs prokurora, tiesneša, advokāta, izmeklētāja vai augstākās mācību iestādes tieslietu specialitātes pasniedzēja darbā vai vismaz piecus gadus ilgs darba stāžs jurista specialitātē.

3. Izteikt 34. un 35.pantu šādā redakcijā:

"34.pants. Rajona (republikas pilsētas) virsprokurora, tiesas apgabala prokurora un Ģenerālprokuratūras prokurora amata kandidāts

(1) Par rajona (republikas pilsētas) virsprokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā trīs gadus ilgs darba stāžs prokurora vai tiesneša amatā.

(2) Par tiesas apgabala prokuroru vai par Ģenerālprokuratūras prokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā trīs gadus ilgs darba stāžs prokurora vai tiesneša amatā vai vismaz piecus gadus ilgs darba stāžs jurista specialitātē.

3. Izteikt 34. un 35.pantu šādā redakcijā:

(1) Par rajona (republikas pilsētas) virsprokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā trīs gadus ilgs darba stāžs prokurora vai tiesneša amatā.

(2) Par tiesas apgabala prokuroru vai par Ģenerālprokuratūras prokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā trīs gadus ilgs darba stāžs prokurora vai tiesneša amatā vai vismaz piecus gadus ilgs darba stāžs jurista specialitātē.

Par Ģenerālprokuratūras departamenta vai nodaļas virsprokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā trīs gadus ilgs darba stāžs Latvijas Republikas prokuratūrā vai Augstākajā tiesā.

35.pants. Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurora, nodaļas virsprokurora un tiesas apgabala virsprokurora amata kandidāts

Par Ģenerālprokuratūras departamenta, nodaļas vai tiesas apgabala virsprokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs Latvijas Republikas prokuratūrā vai ne mazāk kā trīs gadus ilgs darba stāžs Augstākajā tiesā."

Par Ģenerālprokuratūras departamenta, nodaļas vai tiesas apgabala virsprokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs Latvijas Republikas prokuratūrā vai ne mazāk kā trīs gadus ilgs darba stāžs Latvijas Republikas Augstākajā tiesā.”

(1) Par prokuroru un prokurora amata kandidātu nevar būt persona, kura:

1) nav Latvijas pilsonis;

2) neprot latviešu valodu;

3) ir atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

4) ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

5) bijusi notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet no soda atbrīvota;

6) ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

3.

Deputāti V.Buzajevs, J.Sokolovskis:

Noraidīt

7) ir vai ir bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

8) ir vai ir bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks pēc šīs organizācijas aizliegšanas.

(2) Par prokurora kandidātu nevar būt persona, kura ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais krimināllietā.

(2002.gada 10.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 13.11.2002.)

4.

Deputāti V.Buzajevs, J.Sokolovskis:

Izteikt 37.panta 1.daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7)ir ārvalstu valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;”

Noraidīt

(1) Par šā likuma 43.pantā paredzētajiem pārkāpumiem prokuroram var tikt piemēroti šādi disciplinārsodi:

1) piezīme;

2) rājiens;

3) prokurora amatalgas samazināšana līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem;

4) pazemināšana amata pakāpē;

5) pazemināšana amatā;

6) atlaišana no amata.

(2) Par vienu un to pašu pārkāpumu drīkst piemērot tikai vienu disciplinārsodu.

(1) Ģenerālprokuroram ir tiesības piemērot jebkuru disciplinārsodu jebkuram prokuroram.

Virsprokuroriem ir tiesības kā disciplinārsodu izteikt piezīmi vai rājienu viņu vadītās iestādes vai struktūrvienības prokuroriem. Ja izdarīts smagāka rakstura pārkāpums, iestādes vadītājs var iesniegt ierosinājumu ģenerālprokuroram par cita disciplinārsoda piemērošanu.

(2) Amatpersona, kurai ir tiesības piemērot disciplinārsodu, iepazīstas ar saņemtajiem materiāliem un pieprasa prokurora paskaidrojumu, bet, ja nepieciešams, - organizē disciplinārā pārkāpuma fakta pārbaudi.

Pirms amatalgas samazināšanas, prokurora pazemināšanas amata pakāpē, pazemināšanas amatā vai atlaišanas no amata saņemtie materiāli iesniedzami atestācijas komisijai atzinuma došanai.

(3) ....

(4) ...

(5) ...

(6) ...

(7) ...

4. Aizstāt 44.panta pirmās daļas 3.punktā un 45.panta otrajā daļā vārdu "amatalga" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "mēneša amatalga" (attiecīgā locījumā).

4. Aizstāt 44.panta pirmās daļas 3.punktā un 45.panta otrajā daļā vārdu “amatalga” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “mēneša amatalga” (attiecīgā locījumā).

Prokuratūras palīgpersonāls

5. Izteikt piektās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Piektā nodaļa

Prokuratūras darbinieki"

5. Izteikt piektās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Piektā nodaļa

Prokuratūras darbinieki”.

6. Papildināt piekto nodaļu ar 451 pantu šādā redakcijā:

"451 pants. Prokuratūras darbinieki

(1) Prokuratūras darbinieki ir prokuratūras administratīvais direktors, administratīvā direktora vietnieks, apkalpojošais personāls, konsultatīvais personāls un prokurora palīgs.

(2) Prokuratūras darbinieku darba samaksas sistēmu nosaka Ministru kabinets."

5.

Aizstāt 45.1 panta otrajā daļā vārdus “samaksas sistēmu” ar vārdu “samaksu”.

Pieņemt

6. Papildināt piekto nodaļu ar 45.1 pantu šādā redakcijā:

“45.1 pants. Prokuratūras darbinieki

(1) Prokuratūras darbinieki ir prokuratūras administratīvais direktors, administratīvā direktora vietnieks, apkalpojošais personāls, konsultatīvais personāls un prokurora palīgs.

(2) Prokuratūras darbinieku darba samaksu nosaka Ministru kabinets.”

(1) Prokuratūras administratīvo direktoru pieņem darbā un atbrīvo vai atlaiž no darba ģenerālprokurors. Administratīvais direktors vada prokuratūras finansiālo un saimniecisko darbību un nodrošina prokuratūras iestāžu materiālo apgādi.

(2) Administratīvais direktors pieņem darbā, atbrīvo vai atlaiž no darba prokuratūras apkalpojošo personālu un organizē tā darbu.

(3) Administratīvā direktora dienests atbilstoši prokuratūras pārraudzībā esošo valsts iestāžu izdevumu tāmei, noteiktajām darbinieku algām un vadītāju norādījumiem nodrošina šo valsts iestāžu finansiālo un saimniecisko darbību.

7. Izteikt 46.pantu šādā redakcijā:

"46.pants. Prokuratūras administratīvais direktors

(1) Prokuratūras administratīvo direktoru pieņem darbā un atbrīvo no darba ģenerālprokurors. Administratīvais direktors vada prokuratūras administratīvā direktora dienestu.

(2) Prokuratūras administratīvā direktora dienests ir prokuratūras struktūrvienība, kas nodrošina prokuratūras un tās pārraudzībā esošo iestāžu finansiālo un saimniecisko darbību.

(3) Administratīvais direktors pieņem darbā un atbrīvo no darba administratīvā direktora vietnieku, prokuratūras apkalpojošo personālu un konsultatīvo personālu."

7. Izteikt 46.pantu šādā redakcijā:

“46.pants. Prokuratūras administratīvais direktors

(1) Prokuratūras administratīvo direktoru pieņem darbā un atbrīvo no darba ģenerālprokurors. Administratīvais direktors vada prokuratūras administratīvā direktora dienestu.

(2) Prokuratūras administratīvā direktora dienests ir prokuratūras struktūrvienība, kas nodrošina prokuratūras un tās pārraudzībā esošo iestāžu finansiālo un saimniecisko darbību.

(3) Prokuratūras administratīvais direktors pieņem darbā un atbrīvo no darba savu vietnieku, prokuratūras apkalpojošo personālu un konsultatīvo personālu.”

Prokuratūras iestādes vadītājam ir tiesības, ja nepieciešams, atbilstoši ģenerālprokurora noteiktajai struktūrai pieņemt darbā speciālistu uz nenoteiktu laiku vai atbilstoši budžeta iespējām - uz laiku konkrēta uzdevuma veikšanai.

8. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā:

"49.pants. Konsultatīvais personāls

Prokuratūras administratīvajam direktoram ir tiesības, ja nepieciešams, atbilstoši ģenerālprokurora noteiktajai struktūrai pieņemt darbā speciālistu uz nenoteiktu laiku vai atbilstoši budžeta iespējām – uz laiku konkrēta uzdevuma veikšanai."

6.

Aizstāt 49.pantā vārdus “uz laiku” ar vārdiem “uz noteiktu laiku”.

Pieņemt

8. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā:

“49.pants. Konsultatīvais personāls

Prokuratūras administratīvajam direktoram ir tiesības, ja nepieciešams, atbilstoši ģenerālprokurora noteiktajai struktūrai pieņemt darbā speciālistu uz nenoteiktu laiku vai atbilstoši budžeta iespējām — uz noteiktu laiku konkrēta uzdevuma veikšanai.”

(1) Samaksu par prokurora darbu veido amatalga, piemaksa par amata pakāpi un citas piemaksas.

(2) Atkarībā no ieņemamā amata prokuroriem noteikta šāda amatalga:

1) ģenerālprokurora amatalga ir 95 procenti no Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatalgas un piemaksas par priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu;

2) Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurora amatalga ir 95

procenti no Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatalgas un piemaksas par priekšsēdētāja vietnieka pienākumu pildīšanu;

3) Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokurora amatalga ir 90 procenti no Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatalgas un piemaksas par priekšsēdētāja vietnieka pienākumu pildīšanu;

4) Ģenerālprokuratūras prokurora amatalga ir 90 procenti no Augstākās tiesas tiesneša amatalgas;

5) tiesas apgabala virsprokurora amatalga ir 95 procenti no apgabaltiesas priekšsēdētāja amatalgas;

6) tiesas apgabala virsprokurora vietnieka amatalga ir 95 procenti no apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka amatalgas;

7) tiesas apgabala prokurora amatalga ir 90 procenti no apgabaltiesas tiesneša amatalgas;

8) rajona (republikas pilsētas) prokuratūras virsprokurora amatalga ir 95 procenti no rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja amatalgas;

9) rajona (republikas pilsētas) prokuratūras virsprokurora vietnieka amatalga ir 95 procenti no rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatalgas;

10) rajona (republikas pilsētas) prokurora amatalga ir 95 procenti no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatalgas.

(3) Piemaksa par prokurora amata pakāpi tiek pielīdzināta piemaksai par tiesneša kvalifikācijas klasi, ievērojot šādu attiecību:

1) tieslietu padomnieka kandidāts - 5.kvalifikācijas klase;

2) jaunākais tieslietu padomnieks - 4.kvalifikācijas klase;

3) tieslietu padomnieks - 3.kvalifikācijas klase;

4) vecākais tieslietu padomnieks - 2.kvalifikācijas klase;

5) valsts tieslietu padomnieks - 1.kvalifikācijas klase;

6) galvenais valsts tieslietu padomnieks - augstākā kvalifikācijas klase.

(4) Prokurora amata kandidāts stažēšanās laikā saņem darba algu 80 procentu apmērā no rajona (republikas pilsētas) prokurora amatalgas.

9. Izteikt 52.pantu šādā redakcijā:

"52.pants. Prokurora darba samaksa

(1) Prokurora darba samaksa ietver mēneša amatalgu, piemaksas un prēmijas.

(2) Atkarībā no ieņemamā amata prokuroriem noteikta šāda mēneša amatalga:

1) ģenerālprokurora mēneša amatalga ir 98 procenti no Augstākās tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalgas;

2) Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurora mēneša amatalga ir 95 procenti no Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka mēneša amatalgas;

3) Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokurora mēneša amatalga ir pielīdzināta Augstākās tiesas senatora mēneša amatalgai;

4) Ģenerālprokuratūras prokurora mēneša amatalga ir 90 procentu no Augstākās tiesas tiesneša mēneša amatalgas;

5) tiesas apgabala virsprokurora mēneša amatalga ir 90 procentu no apgabaltiesas priekšsēdētāja mēneša amatalgas;

6) tiesas apgabala virsprokurora vietnieka mēneša amatalga ir 90 procentu no apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka mēneša amatalgas;

7) tiesas apgabala prokurora mēneša amatalga ir 90 procentu no apgabaltiesas tiesneša mēneša amatalgas;

8) rajona (republikas pilsētas) prokuratūras virsprokurora mēneša amatalga ir 95 procenti no rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalgas;

9) rajona (republikas pilsētas) prokuratūras virsprokurora vietnieka mēneša amatalga ir 95 procenti no rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka mēneša amatalgas;

10) rajona (republikas pilsētas) prokurora mēneša amatalga ir 98 procenti no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalgas.

(3) Piemaksu par prokurora amata pakāpi nosaka šādā apmērā:

1) jaunākajam tieslietu padomniekam – 7 procenti no mēneša amatalgas;

2) tieslietu padomniekam – 14 procentu no mēneša amatalgas;

3) vecākajam tieslietu padomniekam – 21 procents no mēneša amatalgas;

4) valsts tieslietu padomniekam – 28 procenti no mēneša amatalgas;

5) vecākajam valsts tieslietu padomniekam – 35 procenti no mēneša amatalgas.

(4) Prokurora amata kandidāts stažēšanās laikā saņem darba algu 80 procentu apmērā no rajona (republikas pilsētas) prokurora mēneša amatalgas."

9. Izteikt 52.pantu šādā redakcijā:

“52.pants. Prokurora darba samaksa

(1) Prokurora darba samaksa ietver mēneša amatalgu, piemaksas un prēmijas.

(2) Atkarībā no ieņemamā amata prokuroriem noteikta šāda mēneša amatalga:

(3) Piemaksu par prokurora amata pakāpi nosaka šādā apmērā:

(4) Prokurora amata kandidāts stažēšanās laikā saņem darba algu 80 procentu apmērā no rajona (republikas pilsētas) prokurora mēneša amatalgas.”

(1) Prokurorus apdrošina no valsts līdzekļiem, un viņiem piešķir izdienas pensiju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pensijām.

(2) Izdienas pensiju piešķir tikai tām personām, kas prokuroru un tiesnešu vai izmeklētāju amatos kopumā nostrādājušas ne mazāk kā 20 gadus.

(3) Valsts obligāti apdrošina prokuroru dzīvību un veselību.

10. Papildināt 55.panta trešo daļu aiz vārda "veselību" ar vārdiem "līdz 15 mēneša amatalgu apmēram".

10. Papildināt 55.panta trešo daļu pēc vārda “veselību” ar vārdiem “līdz 15 mēneša amatalgu apmēram”.

(1) Prokurors, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā.

(2) Ja prokurors, pildot amata pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata pienākumus, viņš saņem vienreizēju pabalstu, ievērojot amata pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi, ko nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes komisija.

(3) Prokurora nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā. Ja prokurors gājis bojā, pildot amata pienākumus, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem un viņa neatraidāmie mantinieki saņem vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā.

(4) Prokurors saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

11. Aizstāt 571 .pantā vārdu "mēnešalga" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "mēneša amatalga" (attiecīgā locījumā).

11. Aizstāt 57.1 pantā vārdu “mēnešalga” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “mēneša amatalga” (attiecīgā locījumā).

Prokurors bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir prokurori vai viens no bērna vecākiem ir prokurors, bet otrs — persona, kurai ir tiesības saņemt Valsts civildienesta likumā noteikto pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības uz pabalstu ir vienam no vecākiem.

12. Izteikt 572 pantu šādā redakcijā:

"572 pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

Prokurors bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā. Ja pabalstu ir tiesības saņemt abiem vecākiem, to piešķir vienam no vecākiem."

12. Izteikt 57.2 pantu šādā redakcijā:

“57.2 pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

Prokurors bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā. Ja pabalstu ir tiesības saņemt abiem vecākiem, to piešķir vienam no vecākiem.”

Prokurors saņem pabalstu mēnešalgas apmērā, ja ar viņu izbeidz darba tiesiskās attiecības sakarā ar iestādes vai amata likvidāciju vai darbinieku skaita samazināšanu.

Prokurors saņem pabalstu mēnešalgas apmērā, ja ar viņu izbeidz darba tiesiskās attiecības sakarā ar iestādes vai amata likvidāciju vai darbinieku skaita samazināšanu.

Prokurors saņem piemaksu pie mēnešalgas par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos.

Prokurors, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.

Pārceļot prokuroru uz citu apdzīvotu vietu, viņam tiek atlīdzināti pārcelšanās izdevumi.

Prokurors par trešās un katras nākamās svešvalodas prasmi var saņemt piemaksu līdz 10 procentu apmēram no mēnešalgas, ja šo zināšanu nepieciešamību atbilstoši ieņemamajam amatam un šīs valodas prasmi attiecīgā apjomā apstiprina ģenerālprokurors pēc atestācijas komisijas atzinuma saņemšanas.

Prokuroriem ir tiesības papildus mēnešalgai saņemt arī citus pabalstus, piemaksas un prēmijas.

13. Aizstāt 573, 574, 575, 577 un 578 pantā vārdu "mēnešalga" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "mēneša amatalga" (attiecīgā locījumā).

13. Aizstāt 57.3, 57.4, 57.5, 57.7 un 57.8 pantā vārdu “mēnešalga” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “mēneša amatalga” (attiecīgā locījumā).

1. Prokuratūras reorganizācija jāpabeidz triju mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas.

Ar šā likuma stāšanos spēkā zaudē spēku likums "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 41.nr.).

2. Personas, kuras Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta reorganizācijas rezultātā pāriet strādāt uz prokuratūru un kurām līdz Iekšlietu ministrijas darbinieka izdienas pensijas saņemšanai ir palikuši ne vairāk kā pieci gadi, saglabā tiesības uz šīs pensijas saņemšanu.

Šīm personām darba stāžā, kas dod tiesības uz prokurora izdienas pensiju, ieskaita arī Iekšlietu ministrijas sistēmā izmeklētāja amatā nostrādāto laiku. Ja prokuroram vienlaikus rodas tiesības gan uz prokurora izdienas pensiju, gan Iekšlietu ministrijas darbinieka izdienas pensiju, viņš ir tiesīgs saņemt tikai vienu izdienas pensiju pēc paša izvēles.

3. 1990.gada 26.septembrī ieceltais Latvijas Republikas ģenerālprokurors turpina pildīt savus pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām galvenā valsts tieslietu padomnieka pakāpē. Prokurora zvērestu viņš nodod Augstākās tiesas priekšsēdētājam. Ģenerālprokurors nodrošina prokuratūras reorganizāciju un šai nolūkā triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas:

1) apstiprina prokuratūras struktūru un štatus;

2) nosaka kārtību, kādā piešķiramas amata pakāpes prokuroriem, kuriem bija likumā "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā" noteiktajā kārtībā piešķirtās dienesta pakāpes;

3) nosaka kārtību, kādā ir ieskaitāms darba stāžs jurista specialitātē;

4) nodrošina nolikuma par atestācijas un kvalifikācijas komisijām apstiprināšanu un šo komisiju izveidošanu.

Ģenerālprokurors reorganizācijas laikā ir tiesīgs uzdot prokuroriem pildīt pienākumus neatkarīgi no viņu ieņemamā amata.

4. Šā likuma 33.panta pirmajā daļā noteiktās prasības nav attiecināmas uz prokuratūrā pašlaik strādājošajām personām, kā arī uz Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamentā pašlaik strādājošajām personām, kuras departamenta reorganizācijas procesā pāriet darbā uz prokuratūru.

Studenti, kuri, likumam stājoties spēkā, apgūst jurista specialitāti un prokuratūrā vai Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamentā ir nostrādājuši vairāk nekā gadu, drīkst kārtot kvalifikācijas eksāmenu un var tikt iecelti prokurora amatā, bet pārējie studenti var turpināt stažēties kā rajona (republikas pilsētas) prokurora amata kandidāti līdz augstākās juridiskās izglītības iegūšanai.

Personām, kuras jau strādā prokuratūrā vai Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamentā un kurām ir augstākā juridiskā izglītība, bet darba stāžs jurista specialitātē ir mazāks par gadu, ir jānokārto kvalifikācijas eksāmens. Pārējie prokurori (1990.gada 26.septembra likuma "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā" izpratnē) un prokuratūras izmeklētāji turpina darbu prokuratūrā bez kvalifikācijas eksāmena kārtošanas, bet Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta izmeklētāji, kuri pāriet darbā uz prokuratūru, tiek pakļauti atestācijai bez kvalifikācijas eksāmena kārtošanas.

Prokuratūras darbinieki, kuri saskaņā ar šā likuma prasībām turpmāk nevar ieņemt prokurora amatu, atbrīvojami no darba, izmaksājot viņiem kompensāciju triju mēnešu algas apmērā.

5. Šā likuma 571 panta otrajā daļā un 578 pantā paredzētos pabalstus izmaksā un 576 pantā paredzētos izdevumus atmaksā Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā, kāda paredzēta valsts civildienesta ierēdņiem.

14. Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 6., 7., 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"6. 2003.gadā prokuroriem izmaksā mēneša amatalgu 60 procentu apmērā no paredzētās mēneša amatalgas.

7. 2004.gadā prokuroriem izmaksā mēneša amatalgu 70 procentu apmērā no paredzētās mēneša amatalgas.

8. 2005.gadā prokuroriem izmaksā mēneša amatalgu 80 procentu apmērā no paredzētās mēneša amatalgas.

9. Prokuroriem saglabājas esošās amata pakāpes, kas piešķirtas līdz 2003.gada 30.jūnijam. Ar 2003.gada 1.jūliju galvenā tieslietu padomnieka amata pakāpe tiek pielīdzināta vecākā valsts tieslietu padomnieka amata pakāpei un likvidēta tieslietu padomnieka kandidāta amata pakāpe. Kārtību, kādā pārējiem prokuroriem pielīdzināmas līdzšinējās amata pakāpes, nosaka ģenerālprokurors.

10. Prokuroriem, aizejot kārtējā atvaļinājumā 2003.gadā, izmaksā vienreizēju atvaļinājuma pabalstu tādā apmērā, kāds bija noteikts līdz 2003.gada 30.jūnijam."

7.

Aizstāt pārejas noteikumu 10.punktā vārdu “kārtējā” ar vārdu “ikgadējā”.

Pieņemt

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 6., 7., 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“6. 2003.gadā prokuroriem izmaksā mēneša amatalgu 60 procentu apmērā no paredzētās mēneša amatalgas.

7. 2004.gadā prokuroriem izmaksā mēneša amatalgu 70 procentu apmērā no paredzētās mēneša amatalgas.

8. 2005.gadā prokuroriem izmaksā mēneša amatalgu 80 procentu apmērā no paredzētās mēneša amatalgas.

9. Prokuroriem tiek saglabātas amata pakāpes, kas piešķirtas līdz 2003.gada 30.jūnijam. Ar 2003.gada 1.jūliju galvenā tieslietu padomnieka amata pakāpe tiek pielīdzināta vecākā valsts tieslietu padomnieka amata pakāpei un tiek likvidēta tieslietu padomnieka kandidāta amata pakāpe. Kārtību, kādā pārējiem prokuroriem līdzšinējās amata pakāpes pielīdzināmas jaunajām amata pakāpēm, nosaka ģenerālprokurors.

10. Prokuroriem, aizejot ikgadējā atvaļinājumā 2003.gadā, izmaksā vienreizēju atvaļinājuma pabalstu apmērā, kāds bija noteikts līdz 2003.gada 30.jūnijam.”

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.