Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi Prokuratūras likumā

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 5., 13.nr.; 1998, 9., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2002, 84.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 31. un 32.pantu šādā redakcijā:

"31.pants. Prokurora amata pakāpes

Prokuroriem tiek piešķirtas šādas amata pakāpes, kas atbilst attiecīgām tiesnešu kvalifikācijas klasēm:

1) jaunākais tieslietu padomnieks – piektā kvalifikācijas klase;

2) tieslietu padomnieks – ceturtā kvalifikācijas klase;

3) vecākais tieslietu padomnieks – trešā kvalifikācijas klase;

4) valsts tieslietu padomnieks – otrā kvalifikācijas klase;

5) vecākais valsts tieslietu padomnieks – pirmā kvalifikācijas klase.

32.pants. Prokurora amata pakāpju piešķiršanas kārtība

(1) Prokuroram amata pakāpi piešķir atbilstoši ieņemamajam amatam un profesionālajām zināšanām, kvalifikācijai un darba pieredzei.

(2) Prokuroram amata pakāpi var piešķirt šādā secībā:

1) jaunākā tieslietu padomnieka amata pakāpi – pēc trijiem prokurora amatā nostrādātiem gadiem;

2) tieslietu padomnieka amata pakāpi – pēc trijiem prokurora amatā nostrādātiem gadiem jaunākā tieslietu padomnieka amata pakāpē;

3) vecākā tieslietu padomnieka amata pakāpi – pēc četriem prokurora amatā nostrādātiem gadiem tieslietu padomnieka amata pakāpē;

4) valsts tieslietu padomnieka amata pakāpi – pēc pieciem prokurora amatā nostrādātiem gadiem vecākā tieslietu padomnieka amata pakāpē;

5) vecākā valsts tieslietu padomnieka amata pakāpi – pēc pieciem prokurora amatā nostrādātiem gadiem valsts tieslietu padomnieka amata pakāpē.

(3) Atsevišķos gadījumos prokuroram var piešķirt augstāku amata pakāpi, ja prokurors iepriekšējā amata pakāpē ir nostrādājis divas trešdaļas no šā panta otrajā daļā norādītā termiņa un nokārtojis nākamās amata pakāpes kvalifikācijas eksāmenu.

(4) Ja prokurors pāriet no augstākas prokuratūras iestādes uz zemāka līmeņa prokuratūras iestādi vai no augstāka prokurora amata zemākā amatā, piešķirtā amata pakāpe saglabājas.

(5) Vecākā valsts tieslietu padomnieka pakāpi ģenerālprokuroram piešķir Saeima, apstiprinot viņu amatā. Citiem prokuroriem amata pakāpes piešķir ģenerālprokurors pēc atestācijas komisijas ieteikuma.

(6) Atkarībā no ieņemamā amata piešķiramās amata pakāpes augstākā robeža var būt šāda:

1) vecākajam valsts tieslietu padomniekam – ģenerālprokurors, Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors;

2) valsts tieslietu padomniekam – Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokurors, tiesas apgabala virsprokurors, tiesas apgabala virsprokurora vietnieks;

3) vecākajam tieslietu padomniekam – Ģenerālprokuratūras prokurors, rajona (republikas pilsētas) virsprokurors, rajona (republikas pilsētas) virsprokurora vietnieks, tiesas apgabala prokurors, rajona (republikas pilsētas) prokurors."

2. Izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Par prokurora amata kandidātu var būt Latvijas pilsonis, kas ieguvis augstāko juridisko izglītību, ir stažējies prokuratūrā, izpildījis stažēšanās programmu un nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu."

3. Izteikt 34. un 35.pantu šādā redakcijā:

"34.pants. Rajona (republikas pilsētas) virsprokurora, tiesas apgabala prokurora un Ģenerālprokuratūras prokurora amata kandidāts

(1) Par rajona (republikas pilsētas) virsprokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā trīs gadus ilgs darba stāžs prokurora vai tiesneša amatā.

(2) Par tiesas apgabala prokuroru vai par Ģenerālprokuratūras prokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā trīs gadus ilgs darba stāžs prokurora vai tiesneša amatā vai vismaz piecus gadus ilgs darba stāžs jurista specialitātē.

35.pants. Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurora, nodaļas virsprokurora un tiesas apgabala virsprokurora amata kandidāts

Par Ģenerālprokuratūras departamenta, nodaļas vai tiesas apgabala virsprokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs Latvijas Republikas prokuratūrā vai ne mazāk kā trīs gadus ilgs darba stāžs Augstākajā tiesā."

4. Aizstāt 44.panta pirmās daļas 3.punktā un 45.panta otrajā daļā vārdu "amatalga" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "mēneša amatalga" (attiecīgā locījumā).

5. Izteikt piektās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Piektā nodaļa

Prokuratūras darbinieki".

6. Papildināt piekto nodaļu ar 45.1 pantu šādā redakcijā:

"45.1 pants. Prokuratūras darbinieki

(1) Prokuratūras darbinieki ir prokuratūras administratīvais direktors, administratīvā direktora vietnieks, apkalpojošais personāls, konsultatīvais personāls un prokurora palīgs.

(2) Prokuratūras darbinieku darba samaksas sistēmu nosaka Ministru kabinets."

7. Izteikt 46.pantu šādā redakcijā:

"46.pants. Prokuratūras administratīvais direktors

(1) Prokuratūras administratīvo direktoru pieņem darbā un atbrīvo no darba ģenerālprokurors. Administratīvais direktors vada prokuratūras administratīvā direktora dienestu.

(2) Prokuratūras administratīvā direktora dienests ir prokuratūras struktūrvienība, kas nodrošina prokuratūras un tās pārraudzībā esošo iestāžu finansiālo un saimniecisko darbību.

(3) Administratīvais direktors pieņem darbā un atbrīvo no darba administratīvā direktora vietnieku, prokuratūras apkalpojošo personālu un konsultatīvo personālu."

8. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā:

"49.pants. Konsultatīvais personāls

Prokuratūras administratīvajam direktoram ir tiesības, ja nepieciešams, atbilstoši ģenerālprokurora noteiktajai struktūrai pieņemt darbā speciālistu uz nenoteiktu laiku vai atbilstoši budžeta iespējām – uz laiku konkrēta uzdevuma veikšanai."

9. Izteikt 52.pantu šādā redakcijā:

"52.pants. Prokurora darba samaksa

(1) Prokurora darba samaksa ietver mēneša amatalgu, piemaksas un prēmijas.

(2) Atkarībā no ieņemamā amata prokuroriem noteikta šāda mēneša amatalga:

1) ģenerālprokurora mēneša amatalga ir 98 procenti no Augstākās tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalgas;

2) Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurora mēneša amatalga ir 95 procenti no Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka mēneša amatalgas;

3) Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokurora mēneša amatalga ir pielīdzināta Augstākās tiesas senatora mēneša amatalgai;

4) Ģenerālprokuratūras prokurora mēneša amatalga ir 90 procentu no Augstākās tiesas tiesneša mēneša amatalgas;

5) tiesas apgabala virsprokurora mēneša amatalga ir 90 procentu no apgabaltiesas priekšsēdētāja mēneša amatalgas;

6) tiesas apgabala virsprokurora vietnieka mēneša amatalga ir 90 procentu no apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka mēneša amatalgas;

7) tiesas apgabala prokurora mēneša amatalga ir 90 procentu no apgabaltiesas tiesneša mēneša amatalgas;

8) rajona (republikas pilsētas) prokuratūras virsprokurora mēneša amatalga ir 95 procenti no rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalgas;

9) rajona (republikas pilsētas) prokuratūras virsprokurora vietnieka mēneša amatalga ir 95 procenti no rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka mēneša amatalgas;

10) rajona (republikas pilsētas) prokurora mēneša amatalga ir 98 procenti no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalgas.

(3) Piemaksu par prokurora amata pakāpi nosaka šādā apmērā:

1) jaunākajam tieslietu padomniekam – 7 procenti no mēneša amatalgas;

2) tieslietu padomniekam – 14 procentu no mēneša amatalgas;

3) vecākajam tieslietu padomniekam – 21 procents no mēneša amatalgas;

4) valsts tieslietu padomniekam – 28 procenti no mēneša amatalgas;

5) vecākajam valsts tieslietu padomniekam – 35 procenti no mēneša amatalgas.

(4) Prokurora amata kandidāts stažēšanās laikā saņem darba algu 80 procentu apmērā no rajona (republikas pilsētas) prokurora mēneša amatalgas."

10. Papildināt 55.panta trešo daļu aiz vārda "veselību" ar vārdiem "līdz 15 mēneša amatalgu apmēram".

11. Aizstāt 57.1 pantā vārdu "mēnešalga" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "mēneša amatalga" (attiecīgā locījumā).

 

12. Izteikt 57.2 pantu šādā redakcijā:

"57.2 pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

Prokurors bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā. Ja pabalstu ir tiesības saņemt abiem vecākiem, to piešķir vienam no vecākiem."

13. Aizstāt 57.3, 57.4, 57.5, 57.7 un 57.8 pantā vārdu "mēnešalga" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "mēneša amatalga" (attiecīgā locījumā).

14. Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 6., 7., 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"6.  2003.gadā prokuroriem izmaksā mēneša amatalgu 60 procentu apmērā no paredzētās mēneša amatalgas.

7.  2004.gadā prokuroriem izmaksā mēneša amatalgu 70 procentu apmērā no paredzētās mēneša amatalgas.

8.  2005.gadā prokuroriem izmaksā mēneša amatalgu 80 procentu apmērā no paredzētās mēneša amatalgas.

9. Prokuroriem saglabājas esošās amata pakāpes, kas piešķirtas līdz 2003.gada 30.jūnijam. Ar 2003.gada 1.jūliju galvenā tieslietu padomnieka amata pakāpe tiek pielīdzināta vecākā valsts tieslietu padomnieka amata pakāpei un likvidēta tieslietu padomnieka kandidāta amata pakāpe. Kārtību, kādā pārējiem prokuroriem pielīdzināmas līdzšinējās amata pakāpes, nosaka ģenerālprokurors.

10. Prokuroriem, aizejot kārtējā atvaļinājumā 2003.gadā, izmaksā vienreizēju atvaļinājuma pabalstu tādā apmērā, kāds bija noteikts līdz 2003.gada 30.jūnijam."

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.

 

Tieslietu ministrs

A.Aksenoks

Likumprojekta “Grozījumi “Prokuratūras likumā””

anotācija

  1. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2002.gada 19.decembrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.706 (prot.Nr.52 13.§) tika apstiprināta “Tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepcija”. Rīkojums nosaka Tieslietu ministrijai izstrādāt likumprojektu “Grozījumi “Prokuratūras likumā””.

Eiropas Padomes Ministru Komitejas 2000.gada 6.oktobra rekomendācijas Rec (2000) 19 un to skaidrojošais memorands par Valsts prokuratūras lomu krimināltiesību sistēmā uzsver atbilstošu dienesta apstākļu un atlīdzības par darba pienākumu pildīšanu nodrošināšanas nepieciešamību prokuratūras iestāžu darbiniekiem. Tāpat kā tiesneši, arī prokurori var pildīt savus pienākumus un realizēt profesionālo atbildību tikai tad, ja viņiem ir atbilstošs statuss, organizatoriskā bāze, personāla un telpu resursi, transporta un tehniskie līdzekļi un vienkārši atbilstošs budžets.

Vistiešākie līdzekļi prokuroru neieinteresētības lietu izlemšanā un procesuālās neatkarības sasniegšanā un garantēšanā ir nopietnas konkurences uz prokurora amatu radīšana un pasākumi konkurētspējīgai uzņemšanai profesijā. Ņemot vērā prokuroru funkcijas, ir nepieciešams nodrošināt augsti kvalificētu juristu iesaisti darbam prokuratūras iestādēs, kas nereti praktiski nav iespējams neadekvāti zemā atalgojuma dēļ.

Kā norādīts augstāk minēto Eiropas Padomes Ministru Komitejas rekomendāciju skaidrojošajā memorandā, sevišķi ir jāuzlabo prokuroru stāvoklis Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, ierobežojot prokuratūras sistēmas darbinieku tendenci pāriet uz darbu privātajā sektorā. Bez tam prokuroru statusam un atlīdzībai par darba pienākumu pildīšanu ir jābūt maksimāli līdzsvarotiem ar tiesu sistēmas amatpersonu statusu un darba samaksu, jo gan vieni, gan otri nodrošina likumības ievērošanu valstī.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts izstrādāts atbilstoši Eiropas Padomes Ministru Komitejas 2000.gada 6.oktobra rekomendācijām Rec (2000) 19 par Valsts prokuratūras lomu krimināltiesību sistēmā.

Izstrādājot likumprojektu, tika ņemts vērā Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” un likumā paredzētais prokuroru un tiesnešu darba samaksas proporcionalitātes princips.

Likumprojektā ir paredzēts, ka katra prokurora mēneša darba samaksa attiecīgā līmeņa prokuratūras iestādē ir atkarīga no prokuroram piešķirtās amata pakāpes. Amata pakāpju piešķiršana ir paredzēta pēc noteikta laika perioda un tās saņemšanai ir jākārto kvalifikācijas eksāmens vai atestācija.

Saskaņā ar Ministru Kabineta 2002.gada 19.decembra rīkojumu Nr.706 likumprojektā tiek paredzēts pilnvarojums Ministru Kabinetam noteikt prokuratūras darbinieku darba samaksu (skat. likumprojekta 7.punktu attiecībā uz 45.1 panta 4.daļu).

3. Cita informācija

Likumam ir jāstājas spēkā vienlaicīgi ar grozījumiem likumā “Par tiesu varu”.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

-

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un

pašvaldību budžetiem

(tūkst. Latu)

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2003.gads:

2004.gadam papildus nepieciešams:

VSAi 24,09%:

Kopā:

2005.gadam papildus nepieciešams:

VSAi 24,09%:

Kopā:

2006.gadam papildus nepieciešams:

VSAi 24,09%:

Kopā:

Kopā:

VSAi 24,09%:

Viss kopā:

 

 

 

3789,044

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3789,044

912,781

4701,825

 

 

 

 

 

 

 

1311,463

315,931

1627,394

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1311,463

315,931

1627,394

 

 

 

 

 

 

 

1311,463

 

 

 

 

729,818

175,813

905,631

 

 

 

 

 

 

2041,281

491,745

2533,026

 

 

 

 

 

 

 

1311,463

 

 

 

 

729,818

 

 

 

 

1456,429

350,854

1807,283

3497,710

842,598

4340,308

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3436,269

(tai skaitā VSAi 24,09%)

3. Finansiālā ietekme

-4701,

825

-1627,

394

-2533,

026

-4340,

308

-3436,

269

1

2

3

4

5

6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai nav paredzēti.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

1. 2003.gada prokuroru atalgojums ir uzrādīts 3789044 LVL; Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 24,09% - 912781 LVL;

2. 2004.gada prokuroru atagojuma palielinājums sastāda 1311463 LVL un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 24,09% - 315931 LVL;

3. 2005.gada prokuroru atalgojuma palielinājums tiek parādīts: 2004.gada atalgojuma palielinājuma kopsumma (1311463 LVL) + 2005.gada prokuroru atalgojuma palielinājuma kopsumma 729818 LVL un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 24,09% - 491745 LVL;

4. 2006.gada prokuroru atalgojuma palielinājums tiek parādīts: 2004.gada atalgojuma palielinājuma kopsumma (1311463 LVL) + 2005.gada prokuroru atalgojuma palielinājuma kopsumma 729818 LVL + 2006.gada prokuroru atalgojuma palielinājuma kopsumma 1456429 LVL un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 24,09% - 842598 LVL.

6. Cita

informācija

1. Finanšu līdzekļi tekošajam 2003.gadam jau ir paredzēti likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”.

2. Likumprojekta anotācijā norādītie prokuroru atalgojumam nepieciešamie līdzekļi pārsniedz “Tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepcijā” norādītos nepieciešamos līdzekļus, jo, apstiprinot valsts budžetu 2003.gadam, koncepcijas ieviešanas pirmajam posmam līdzekļi tika iedalīti daļēji, līdz ar ko mainījās koncepcijas ieviešanas principi.

 

Detalizētāks finansiālā pamatojuma aprēķins pievienots anotācijas pielikumā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Ministru kabineta noteikumi par prokuratūras darbinieku darba samaksas sistēmu.

Noteikumu projekts tiek gatavots.

 

2. Cita informācija

-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības novērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu un publikāciju

-

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

-

-

-

-

5. Cita informācija

-

 

 

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija

-

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepcija, uz kuras pamata ir izstrādāts šis likumprojekts, ir ievietota TM mājas lapā un ar to ir varējuši iepazīties visi interesenti.

4. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

 

5. Cita informācija

-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Komunikācijas plāns normatīvā akta ieviešanai nav izstrādāts, taču informācija par likumprojektu tiks ievietota laikrakstā “Latvijas vēstnesis”

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobeco

Noteikumu projekts nesatur indivīda tiesības ierobežojošas normas

 

4. Cita informācija

-

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

 

15.04.2003 12:00

1064

V.Klušs

7505765

viesturs.kluss@tm.gov.lv

 

 

Pielikums anotācijai likumprojektam "Grozījumi Prokuratūras likumā"

(pēc prokuroru štatu saraksta uz 1.01.2003.g.)

(Budceta pieprasījumam par 2006.gadam)

Prokuratūras iestāde/amats

Štata vien. skaits

Amatalga

Amatalgas fonds

Amatalgas fonds gadā

Kvalfik. klase (vidējā)

Kvalifik. klases fonds gadā

Kopā D/a fonds mēnesī

Kopā D/a fonds gadā

Atvaļinājuma pabalsts

Citas piemaksas

Piemaksas kopā gadā

Pavisam

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

Ģenerālprokuratūra

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ģenerālprokurors

1

1411

1411

16932

494

5928

1905

22860

 

 

 

 

Departamenta virsprokurors

3

1163

3489

41868

407

14652

4710

56520

 

 

 

 

Virsprokurors

8

1080

8640

103680

227

21792

10456

125472

 

 

 

 

Prokurors

71

907

64397

772764

159

135468

75686

908232

 

 

 

 

 

83

 

77937

935244

 

177840

92757

1113084

 

 

 

 

Tiesu apgabala prokuratūras

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Virsprokurors

6

907

5442

65304

254

18288

6966

83592

 

 

 

 

Virsprokurora vietnieks

3

842

2526

30312

177

6372

3057

36684

 

 

 

 

Prokurors

152

778

118256

1419072

109

198816

134824

1617888

 

 

 

 

 

161

 

126224

1514688

 

223476

144847

1738164

 

 

 

 

Rajonu, pilsētu un specializētās prokuratūras

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Virsprokurors

43

821

35303

423636

144

74304

41495

497940

 

 

 

 

Virsprokurora vietnieks

4

752

3008

36096

105

5040

3428

41136

 

 

 

 

Prokurors

363

706

256278

3075336

74

322344

283140

3397680

 

 

 

 

 

410

 

294589

3535068

 

401688

328063

3936756

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

654

 

498750

5985000

 

803004

565667

6788004

498750

0

1301754

7286754

Soc.nodoklis (24.09)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1755379

Pavisam:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9042133

Sastādīja: A.Zviedris.

7044512