Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija (dok. nr 1229

Pr

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā redakcija

1

2

3

4

5

6

Pārtikas aprites uzraudzības likums

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā

Izdarīt Pārtikas aprites uzraudzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 7.nr.; 2002, 2.nr., 20. nr.) šādu grozījumu:

Izdarīt Pārtikas aprites uzraudzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 7.nr.; 2002, 2.nr., 20. nr.) šādu grozījumu:

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

9) pārtikas uzņēmums - uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas iesaistīts kādā no pārtikas aprites posmiem;

1. 1. pantā:

Izteikt 1. panta 9. punktu šādā redakcijā:

“9) pārtikas uzņēmums – šā likuma izpratnē : uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, individuālais darba veicējs, komercsabiedrība , komersants, kas iesaistīts kādā no pārtikas aprites posmiem un veic saimniecisko darbību;”;

 

1

“9) pārtikas uzņēmums – uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), komercsabiedrība, individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, individuālais komersants vai individuālais darba veicējs, kas iesaistīts kādā no pārtikas aprites posmiem un veic uzņēmējdarbību, komercdarbību vai saimniecisko darbību”.

Atbalstīt

1.1. pantā:

Izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

“9) pārtikas uzņēmums – uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), komercsabiedrība, individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, individuālais komersants vai individuālais darba veicējs, kas iesaistīts kādā no pārtikas aprites posmiem un veic uzņēmējdarbību, komercdarbību vai saimniecisko darbību;”;

papildināt pantu ar 14. punktu šādā redakcijā:

“14) diētiskā pārtika - pārtika, kas sakarā ar specifisko sastāvu vai īpašo ražošanas procesu ir skaidri atšķirama no cita veida pārtikas un paredzēta noteiktai lietošanai personām, kurām traucēts gremošanas vai vielmaiņas process, vai personām, kurām, atrodoties īpašā fizioloģiskā stāvoklī, kontrolēti jālieto atsevišķas uzturvielas.”

papildināt pantu ar 14. punktu šādā redakcijā:

“14) diētiskā pārtika - pārtika, kas sakarā ar specifisko sastāvu vai īpašo ražošanas procesu ir skaidri atšķirama no cita veida pārtikas un paredzēta noteiktai lietošanai personām, kurām traucēts gremošanas vai vielmaiņas process, vai personām, kurām, atrodoties īpašā fizioloģiskā stāvoklī, kontrolēti jālieto atsevišķas uzturvielas.”

2

Papildināt 1. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“Izsekojamība – spēja visos pārtikas aprites posmos izsekot un atrast jebkuru pārtiku vai vielu, ko paredzēts vai ko varētu pievienot pārtikai.”.

Atbalstīt,

ietverts 8. panta ceturtajā daļā.

4. pants(1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām atbilstošas pārtikas aprite.

(2) Obligātās nekaitīguma prasības, kuru ievērošana nodrošina pārtikas produkta, pārtikas aprites vai ar to saistītā pakalpojuma nekaitīgumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi, apstiprina Ministru kabinets, taču pieļaujamais piesārņojuma līmenis nedrīkst būt augstāks par attiecīgo Latvijā ražotās produkcijas piesārņojuma līmeni.

(3) Pārtikai, kas paredzēta atsevišķām patērētāju grupām, Ministru kabinets var noteikt īpašas prasības.

(4) Atsevišķām pārtikas produktu grupām Ministru kabinets nosaka kvalitātes un klasifikācijas prasības un kārtību, kādā novērtējama attiecīgo produktu atbilstība šīm prasībām.

(5) Ja ražotās pārtikas piesārņojuma līmenis ir zemāks par Eiropas Savienības valstīs pieļaujamo, obligātajās nekaitīguma prasībās nosakāms zemākais piesārņojuma līmenis.

(6) Prasības attiecībā uz mājas apstākļos ražotas pārtikas ražošanu un izplatīšanu nosaka Ministru kabinets.

(7) Pārtikas apritei nepieciešamos pavaddokumentus nosaka Ministru kabinets.

(8) Pārtiku, kura satur ģenētiski modificētus organismus vai ir ražota no tiem, Latvijā drīkst izplatīt tikai pēc attiecīgas atļaujas saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(9) Pārtikai, kura satur ģenētiski modificētus organismus vai ir ražota no tiem, marķējumā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos norāda informāciju par tās ģenētiski modificētajām sastāvdaļām vai to, ka šī pārtika ražota no ģenētiski modificētiem organismiem.

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Ministru kabinets nosaka vispārīgās prasības diētiskajai pārtikai.”;

2. 4. pantā:

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Ministru kabinets nosaka vispārīgās prasības diētiskajai pārtikai.”;

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“11) Ātrās reaģēšanas sistēmas darbību, kas ir pārtikas apritē iesaistīto personu un kompetento institūciju saskaņota un organizēta informācijas apmaiņa un rīcība ,gadījumos, kad pastāv tiešs vai netiešs pārtikas radīts risks cilvēku veselībai un dzīvībai, nosaka Ministru kabinets.”

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“11) Ātrās reaģēšanas sistēmas darbību, kas ir pārtikas apritē iesaistīto personu un kompetento institūciju saskaņota un organizēta informācijas apmaiņa un rīcība gadījumos, kad pastāv tiešs vai netiešs pārtikas radīts risks cilvēku veselībai un dzīvībai, nosaka Ministru kabinets.”

7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.

(2) Persona, kura veic saimniecisko darbību un iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.

3

Papildināt 7. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot Labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.”

Atbalstīt

3. Papildināt 7. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.”

8. pants

(4) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir reģistrēt pārtikas piegādātājus, pārtiku, pārtikas izejvielas un citas vielas, ko paredzēts tajā iekļaut, kā arī uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), kuriem uzņēmums piegādājis pārtiku. Reģistrētā informācija pēc pieprasījuma iesniedzama Pārtikas un veterinārajam dienestam.

4

Izteikt 8. panta ceturto daļu šādā redakcijā:
“( 4) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir nodrošināt pārtikas izsekojamību un reģistrēt pārtikas piegādātājus, pārtiku, pārtikas izejvielas un citas vielas, ko paredzēts tajā iekļaut, kā arī uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), kuriem uzņēmums piegādājis pārtiku. Reģistrētā informācija pēc pieprasījuma iesniedzama Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Atbalstīt daļēji

5

Izteikt 8. panta ceturto daļu šādā redakcijā:
“( 4) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir nodrošināt pārtikas izsekojamību ( spēju visos pārtikas aprites posmos izsekot un atrast jebkuru pārtiku vai vielu, ko paredzēts vai ko varētu pievienot pārtikai) un reģistrēt pārtikas piegādātājus, pārtiku, pārtikas izejvielas un citas vielas, ko paredzēts tajā iekļaut, kā arī uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), kuriem uzņēmums piegādājis pārtiku. Reģistrētā informācija pēc pieprasījuma iesniedzama Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Atbalstīt

4.8. pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“( 4) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir nodrošināt pārtikas izsekojamību (ie spēju visos pārtikas aprites posmos izsekot un atrast jebkuru pārtiku vai vielu, ko paredzēts vai ko varētu pievienot pārtikai) un reģistrēt pārtikas piegādātājus, pārtiku, pārtikas izejvielas un citas vielas, ko paredzēts tajā iekļaut, kā arī uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), kuriem uzņēmums piegādājis pārtiku. Reģistrētā informācija pēc pieprasījuma iesniedzama Pārtikas un veterinārajam dienestam.

3. Izslēgt 8. panta sesto daļu.

(6) Paškontroles sistēmas ietvaros konstatējis pārtikas neatbilstību obligātajām nekaitīguma prasībām, uzņēmums informē par to Pārtikas un veterināro dienestu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

izslēgt 8. panta sesto daļu.

11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā, jāatbilst spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī attīrītu jūras ūdeni.

6

Papildināt likumu ar jaunu 11. prim pantu šādā redakcijā:

“11. prim pants. Ministru kabinets nosaka gadījumus un kārtību, kādā izplata jodēto sāli un to izmanto pārtikas ražošanā.”

Atbalstīt

Redakcionāli precizēts

5. Papildināt likumu ar 11. prim pantu šādā redakcijā:

“11. prim pants.” Ministru kabinets nosaka , kādā kārtībā izplata jodēto sāli un kādos gadījumos to izmanto pārtikas ražošanā.”

19.pants. (1) Labklājības ministrija veido un koordinē uztura politiku, kā arī atbild par pārtikas nekaitīguma vispārīgo prasību izstrādāšanu un atbilstošo normatīvo aktu projektu iesniegšanu Ministru kabinetam.

4. 19. pantā:

aizstāt pirmajā un ceturtajā daļā vārdus “Labklājības ministrija”(attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Veselības ministrija”(attiecīgā locījumā);

6. 19. pantā:

aizstāt pirmajā un ceturtajā daļā vārdus “Labklājības ministrija”(attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Veselības ministrija”(attiecīgā locījumā);

(2) Labklājības ministrs uztura politikas izstrādāšanai un koordinēšanai izveido konsultatīvu uztura padomi.

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus “labklājības ministrs” ar vārdiem “veselības ministrs”.

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus “labklājības ministrs” ar vārdiem “veselības ministrs”;

(3) Labklājības ministrs apstiprina ieteicamās Latvijas iedzīvotāju uzturnormas un veselīga uztura ieteikumus.

(4) Labklājības ministrijas Valsts sanitārā inspekcija kontrolē pa ūdensapgādes sistēmām iedzīvotājiem piegādātā dzeramā ūdens atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(5) Dzeramā ūdens monitoringa un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.

7

Papildināt 19. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veselības ministrs var noteikt dzeramajam ūdenim pazeminātas nekaitīguma vai kvalitātes prasības konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā.”

Atbalstīt daļēji

8

Papildināt 19. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Veselības ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uz laiku var noteikt dzeramajam ūdenim, kas konkrētā ģeogrāfiskajā teritorijā tiek piegādāts iedzīvotājiem pa ūdensapgādes sistēmām, pazeminātas nekaitīguma vai kvalitātes prasības, ja tās nerada draudus patērētāju veselībai un citādā veidā nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi.”

Atbalstīt

Papildināt 19. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Veselības ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uz laiku var noteikt dzeramajam ūdenim, kas konkrētā ģeogrāfiskajā teritorijā tiek piegādāts iedzīvotājiem pa ūdensapgādes sistēmām, pazeminātas nekaitīguma vai kvalitātes prasības, ja tās nerada draudus patērētāju veselībai un citādā veidā nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi.”

20.pants. Latvijas Pārtikas centrs ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša institūcija. Tas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. Latvijas Pārtikas centra galvenie uzdevumi ir šādi:

5. Aizstāt 20. pantā vārdus “Labklājības ministrijas” ar vārdiem “Veselības ministrijas”.

7. Aizstāt 20. pantā vārdus “Labklājības ministrijas” ar vārdiem “Veselības ministrijas”.

21. pants.

(2) Pārtikas un veterinārā dienesta funkcijas ir:

5) pēc eksportētājuzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pieprasījuma apliecināt atbilstību savas kompetences ietvaros;

6. 21. panta otrajā daļā:

izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

“5) pēc kompetentas valsts institūcijas vai eksportētājuzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pieprasījuma apliecināt atbilstību savas kompetences ietvaros;”

8. 21. panta otrajā daļā:

izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

“5) pēc kompetentas valsts institūcijas vai eksportētājuzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pieprasījuma apliecināt atbilstību savas kompetences ietvaros;”

8) uzraudzīt un kontrolēt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību;

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

“8) uzraudzīt un kontrolēt ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu ,cilmes vietu nosaukumu un īpaša rakstura sertifikāta aizsardzību;”

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

“8) uzraudzīt un kontrolēt ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu ,cilmes vietu nosaukumu un īpaša rakstura sertifikāta aizsardzību;”

21.1 pants. (1) Pārtikas un veterinārajā dienestā ietilpst centrālais aparāts, teritoriālās struktūrvienības, Sanitārā robežinspekcija, Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs un laboratorijas.

(2) Pārtikas un veterinārā dienesta nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Pārtikas un veterinārā dienesta darbu vada dienesta direktors, kas vienlaikus ir arī valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors.

9

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Aizvietot 21. prim panta trešajā daļā vārdus “dienesta direktors”ar vārdiem “dienesta ģenerāldirektors”.

Atbalstīt

9. Aizstāt 21. prim panta trešajā daļā vārdus “dienesta direktors”ar vārdiem “dienesta ģenerāldirektors”.

(4) Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors pilnvaro Pārtikas un veterinārā dienesta valsts vecākos pārtikas un veterināros inspektorus, valsts vecākos pārtikas inspektorus, valsts vecākos veterināros inspektorus, valsts vecākos sanitāros robežinspektorus, valsts pārtikas inspektorus, valsts veterināros inspektorus un valsts sanitāros robežinspektorus veikt pārbaudes attiecīgā jomā.

(5) Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība veic valsts uzraudzības un kontroles funkcijas noteiktā valsts teritorijas daļā. Teritoriālās struktūrvienības vadītājs ir attiecīgās teritorijas valsts vecākais pārtikas inspektors vai valsts vecākais veterinārais inspektors. Ja teritoriālās struktūrvienības vadītājs ir attiecīgās teritorijas valsts vecākais pārtikas inspektors, tad viņa vietnieks ir valsts vecākais veterinārais inspektors, un otrādi.

(6) Sanitārā robežinspekcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic valsts uzraudzības un kontroles funkcijas Ministru kabineta noteiktajos valsts robežas kontroles punktos, kā arī brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās attiecībā uz pārtikas ievešanu valstī, veterinārajai uzraudzībai pakļauto produktu, kā arī citu preču un produktu ievešanu, izvešanu un pārvadāšanu tranzītā.

(7) Sanitārās robežinspekcijas darbu vada Sanitārās robežinspekcijas priekšnieks. Sanitārās robežinspekcijas priekšnieka vietnieki ir valsts vecākie sanitārie robežinspektori veterinārajā, fitosanitārajā, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma jomā.

(8) Pārtikas un veterinārā dienesta finansu līdzekļus veido valsts pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ārvalstu finansu palīdzība likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajā apjomā, saņemtie ziedojumi un dāvinājumi.

(9) Kārtību, kādā maksā par šajā likumā noteiktajām valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un Pārtikas un veterinārā dienesta sniegto maksas pakalpojumu veidus nosaka Ministru kabinets.

10

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Papildināt 21. prim pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Izmaksas, kas saistītas ar valsts uzraudzības un kontroles darbībām un Pārtikas un veterinārā dienesta sniegtajiem maksas pakalpojumiem, apstiprina zemkopības ministrs.”

Atbalstīt

Papildināt 21. prim pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Izmaksas, kas saistītas ar valsts uzraudzības un kontroles darbībām un Pārtikas un veterinārā dienesta sniegtajiem maksas pakalpojumiem, apstiprina zemkopības ministrs .”

22.pants. (1) (Izslēgta ar 13.12.2001. likumu).

(2) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām savas kompetences ietvaros, uzrādot dienesta apliecību, ir tiesības:

1) bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt jebkuru pārtikas uzņēmumu, pieprasīt dokumentus un informāciju, iepazīties ar materiāliem, ņemt dokumentu kopijas un izrakstus no dokumentiem, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli;

2) saskaņā ar normatīvajiem aktiem ņemt paraugus un nosūtīt tos pārbaudei uz attiecīgu akreditētu laboratoriju. Ja ir konstatēta neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, pārtikas uzņēmums sedz visus pārbaudes izdevumus;

3) uzraudzīt un kontrolēt personāla obligāto veselības pārbaužu periodiskumu un apjomu un to, kā personāls ievēro higiēnas prasības, mērinstrumentu uzrādīto lielumu nolasīšanu pārtikas uzņēmumā, kā arī šā likuma 23.pantā minētos objektus;

4) saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem līdz apstākļu pilnīgai noskaidrošanai apturēt pārtikas uzņēmuma darbību vai pārtikas izplatīšanu, atzīt pārtiku par izplatīšanai nederīgu un izņemt no apgrozības, ja radušās pamatotas aizdomas par tās kaitīgumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi;

5) ja nepieciešams, sagatavot tiesībaizsardzības iestādēm materiālus vainīgo personu saukšanai pie kriminālatbildības;

6) ja nepieciešams, savu uzdevumu veikšanas nodrošināšanai pieaicināt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus;

7) ja kāds no pārtikas partijas produktiem neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, atzīt visu viena veida vai šķiras pārtikas partiju, sūtījumu vai pievedumu par neatbilstošu prasībām, izņemot gadījumu, kad pilnīga pārtikas analīze apliecina pārējās pārtikas atbilstību prasībām.

(3) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīgas saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības.

(4) Ja notikusi vai ir iespējama pārtikas izraisīto slimību vai saindēšanās masveida izplatība, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors nosaka pārtikas aprites ierobežojumus.

(5) Ja rodas draudi cilvēka dzīvībai vai veselībai, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors ir tiesīgs noteikt ierobežojumus vai aizliegumus pārtikas ievešanai Latvijā.

7. 22. pantā:

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Sanitārās robežinspekcijas amatpersona ir tiesīga ,ja nepieciešams, preču un produktu kravas nosūtīt padziļinātai kontrolei uz attiecīgi aprīkotām kontroles vietām. Kravas īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona sedz visus ar padziļināto kontroli saistītos izdevumus (to skaitā par kravas izkraušanu un iekraušanu), ja kontroles laikā tiek konstatēta neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.”;

11

12

Izteikt 22. panta sestās daļas otrā teikuma palīgteikumu šādā redakcijā:

“ja kontroles laikā tiek konstatēta kravas neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām”

Izteikt 22. panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Sanitārās robežinspekcijas amatpersonas ir tiesīgas nosūtīt preču un produktu kravas padziļinātai kontrolei uz attiecīgi aprīkotām kontroles vietām, ja krava

Atbalstīt.

Ietverts atbildīgās komisijas redakcijā.

Atbalstīt

10. papildināt 22. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Sanitārās robežinspekcijas amatpersonas ir tiesīgas nosūtīt preču un produktu kravas padziļinātai kontrolei uz attiecīgi aprīkotām kontroles vietām, ja

transportlīdzeklī novietota tā, ka nav iespējams piekļūt visiem tajā esošajiem preču veidiem un robežkontroles punktā nav iespējams veikt padziļinātu kravas kontroli vai kontroles laikā nav iespējams nodrošināt konkrētajai kravai atbilstošus apstākļus. Kravas īpašnieks vai viņa pilnvarota persona sedz visus ar šo kontroli saistītos izdevumus (to skaitā kravas izkraušanu un iekraušanu), ja kontroles laikā tiek konstatēta kravas neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Atzinumu par padziļinātās kontroles rezultātiem Sanitārās robežinspekcijas amatpersona sniedz 24 stundu laikā no kravas aizturēšanas brīža.”

krava transportlīdzeklī novietota tā, ka nav iespējams piekļūt visiem tajā esošajiem preču veidiem un robežkontroles punktā nav iespējams veikt padziļinātu kravas kontroli vai kontroles laikā nav iespējams nodrošināt konkrētajai kravai atbilstošus apstākļus. Kravas īpašnieks vai viņa pilnvarota persona sedz visus ar šo kontroli saistītos izdevumus (to skaitā kravas izkraušanu un iekraušanu), ja kontroles laikā tiek konstatēta kravas neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Atzinumu par padziļinātās kontroles rezultātiem Sanitārās robežinspekcijas amatpersona sniedz 24 stundu laikā no kravas aizturēšanas brīža.”

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Atzinumu par padziļinātās kontroles rezultātiem Sanitārās robežinspekcijas amatpersona sniedz 24 stundu laikā no kontroles uzsākšanas brīža.”

13

Izslēgt panta papildināšanu ar septīto daļu.

Atbalstīt

23.pants. Valsts uzraudzībai un kontrolei tiek pakļauti:

1) pārtikas uzņēmumu telpas, teritorija, transportlīdzekļu, mašīnu un iekārtu stāvoklis un izmantošana;

2) izejmateriāli, sastāvdaļas, tehnoloģiskie līdzekļi un citi produkti, kurus izmanto pārtikas produktu sagatavošanā un ražošanā; pusfabrikāti un gatavie produkti, kā arī materiāli un priekšmeti, kas nonāk saskarē ar pārtiku;

3) pārtikas apritē izmantojamo ķīmisko vielu glabāšana, lietošana un to iespējamās atliekas pārtikā;

4) pārtikas uzņēmuma iekšējā kvalitātes kontroles un uzraudzības sistēma;

5) pārtikas produktu marķēšana un reklamēšana.

1. Pārtikas uzņēmumu atzīšanu pilnvarotā kompetentā institūcijā un reģistrāciju speciālajā pārtikas uzņēmumu reģistrā uzsākt pēc Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas par pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtību šajos noteikumos paredzētajā termiņā.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 14.nr.; 1997, 3.nr.).

3. Ministru kabinets:

1) līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē prasības pārtikas ievešanai valstī, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem, kontroles kārtību uz valsts robežas kontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās un kontrolei pakļauto preču sarakstu;

8. Aizstāt pārejas noteikumu 3. punkta 1. apakšpunktā skaitli “2002”ar skaitli “2003”.

11. Pārejas noteikumos:

aizstāt 3. punkta 1. apakšpunktā skaitli “2002”ar skaitli “2003”.

2) līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē prasības iekārtojumam kontroles punktos, kuros veic pārtikas sanitāro robežkontroli, un kontroles punktu atzīšanas kārtību;

9.Aizstāt pārejas noteikumu 3. punkta 2. apakšpunktā skaitli “2002”ar skaitli “2003”.

aizstāt 3. punkta 2. apakšpunktā skaitli “2002”ar skaitli “2003”.

3) līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē kārtību, kādā maksā par šajā likumā noteiktajām valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un Pārtikas un veterinārā dienesta sniegto maksas pakalpojumu veidus;

10.Aizstāt pārejas noteikumu 3. punkta 3. apakšpunktā skaitli “2002”ar skaitli “2003”.

aizstāt 3. punkta 3. apakšpunktā skaitli “2002”ar skaitli “2003”.

4) līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē kvalitātes un klasifikācijas prasības atsevišķām pārtikas produktu grupām un kārtību, kādā novērtējama attiecīgo produktu atbilstība šīm prasībām;

11.Izslēgt pārejas noteikumu 3. punkta 4. apakšpunktu.

izslēgt 3. punkta 4. apakšpunktu.

5) līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē prasības references laboratorijām un references laboratoriju pilnvarošanas kārtību;

12. Aizstāt pārejas noteikumu 3. punkta 5. apakšpunktā skaitļus un vārdus “2002. gada 31. decembrim”ar skaitļiem un vārdiem “2004. gada 1. jūlijam”.

aizstāt 3. punkta 5. apakšpunktā skaitļus un vārdus “2002. gada 31. decembrim”ar skaitļiem un vārdiem “2004. gada 1. jūlijam”.

6) līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas reglamentē dzeramā ūdens monitoringa un kontroles kārtību;

13. Izslēgt pārejas noteikumu 3. punkta 6. apakšpunktu.

izslēgt 3. punkta 6. apakšpunktu.

7) līdz 2002.gada 31.martam izdod noteikumus “Pārtikas uzņēmumu novērtēšanas, atzīšanas un reģistrācijas kārtība”;

14. Izslēgt pārejas noteikumu 3. punkta 7. apakšpunktu.

izslēgt 3. punkta 7. apakšpunktu.

8) līdz 2003.gada 1.martam izdod noteikumus, kas reglamentē prasības attiecībā uz mājas apstākļos ražotas pārtikas ražošanu un izplatīšanu;

15. Aizstāt pārejas noteikumu 3. punkta 8. apakšpunktā skaitļus un vārdus “2003. gada 1. martam”ar skaitļiem un vārdiem “2004. gada 1. janvārim”.

aizstāt 3. punkta 8. apakšpunktā skaitļus un vārdus “2003. gada 1. martam”ar skaitļiem un vārdiem “2004. gada 1. janvārim”.

9) līdz 2003.gada 1.martam izdod noteikumus, kas reglamentē pārtikas apritei nepieciešamos pavaddokumentus;

16. Aizstāt pārejas noteikumu 3. punkta 9. apakšpunktā skaitļus un vārdus “2003. gada 1. martam”ar skaitļiem un vārdiem “2004. gada 1. maijam”.

aizstāt 3. punkta 9. apakšpunktā skaitļus un vārdus “2003. gada 1. martam”ar skaitļiem un vārdiem “2004. gada 1. maijam”.

10) līdz 2003.gada 1.jūnijam izdod noteikumus, kas reglamentē prasības attiecībā uz pārtikas apriti;

17. Izslēgt pārejas noteikumu 3. punkta 10. apakšpunktu.

izslēgt 3. punkta 10. apakšpunktu.

11) līdz 2003.gada 1.jūnijam nosaka kārtību, kādā paškontroles sistēmas ietvaros konstatējis pārtikas neatbilstību obligātajām nekaitīguma prasībām, uzņēmums informē par to Pārtikas un veterināro dienestu.

18. Izteikt pārejas noteikumu 3. punkta 11. apakšpunktu šādā redakcijā:

“11) līdz 2004. gada 1. maijam izdod noteikumus, kas nosaka ātrās reaģēšanas sistēmas darbību.”

izteikt 3. punkta 11. apakšpunktu šādā redakcijā:

“11) līdz 2004. gada 1. maijam izdod noteikumus, kas nosaka ātrās reaģēšanas sistēmas darbību.”

14

Papildināt pārejas noteikumu 3. punktu ar 12. apakšpunktu šādā redakcijā:

“12) līdz 2004. gada 1. martam izdod noteikumus, kas reglamentē prasības pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālajai kvalifikācijai.”.

Atbalstīt

papildināt 3. punktu ar 12. apakšpunktu šādā redakcijā:

“12) līdz 2004. gada 1. martam izdod noteikumus, kas reglamentē prasības pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālajai kvalifikācijai.”;

15

Papildināt pārejas noteikumu 3. punktu ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā:

“līdz 2004. gada 1. martam izdod noteikumus, kas reglamentē jodētā sāls izplatīšanas un izmantošanas pārtikas ražošanā gadījumus un kārtību.”.

Atbalstīt

Redakcionāli precizēts

papildināt 3. punktu ar 13. apakšpunktu šādā redakcijā:

“13) līdz 2004. gada 1. martam izdod noteikumus, kas reglamentē kārtību, kādā izplata jodēto sāli, un nosaka gadījumus, kad šo sāli izmanto pārtikas ražošanā . “;

4. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izdošanai ir spēkā Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumi nr.106 “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 31.martam.

5. Šā likuma 21.panta otrās daļas 8.punkts stājas spēkā pēc attiecīgu grozījumu izdarīšanas likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”.

19. Izslēgt pārejas noteikumu 5. punktu.

izslēgt 5. punktu.

6. Šā likuma 21.panta otrās daļas 2.punkts un 21.1 panta piektā daļa attiecībā uz valsts uzraudzību un kontroli brīvajās noliktavās stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

7. Atzīšana, kas pārtikas uzņēmumiem veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumiem nr.106 “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”, uzskatāma par spēkā esošu.

8. Pārtikas uzņēmumiem (izņemot tos, kuriem ir piešķirts atzīšanas numurs saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumiem nr.106 “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”), kuri iesaistījušies pārtikas apritē līdz šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, aizliegts piedalīties pārtikas apritē, ja tie nav pieteikušies Pārtikas un veterinārajā dienestā līdz 2003.gada 1.janvārim. Ja pārtikas uzņēmumi, kuru darbības veids minēts šā likuma 5.panta pirmajā daļā, ir valsts uzraudzībā un kontrolē un atbilst normatīvo aktu prasībām, Pārtikas un veterinārais dienests tiem piešķir atzīšanas numuru. Pārtikas uzņēmumus, kuru darbības veids nav minēts šā likuma 5.panta pirmajā daļā, reģistrē Pārtikas un veterinārais dienests, piešķirot tiem reģistrācijas numuru.

9. Pārtikas uzņēmumi, kuri vēlas iesaistīties pārtikas apritē līdz šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, darbību drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad saņemta Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja.

10. Pārtikas uzņēmumi, kuri nav iesaistījušies pārtikas apritē līdz šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, darbību drīkst uzsākt tikai pēc pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas numura saņemšanas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.