Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījums likumā "Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā"

Izdarīt likumā "Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 6.nr.) šādu grozījumu:

Izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Lēmumu par bezvalstnieka statusa zaudēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā."

 

 

Tieslietu ministrs

A.Aksenoks

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījums likumā “Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā”” anotācija

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu tika uzsākta arī radikāla Latvijas tiesību sistēmas pārveide no sociālistiskas tiesību sistēmas uz tādu, kuras pamatā būtu demokrātijas un tiesiskuma principi. Lai to paveiktu, tika uzsākts darbs pie visu tiesību nozaru regulējošo normatīvo aktu pārveides, un šī darba rezultātā līdzšinējos desmit gados tika izveidota Latvijas konstitucionālo tiesību sistēma, pieņemti vai atjaunoti tādi likumi kā Civillikums, Civilprocesa likums, Krimināllikums, Darba likums utt.

Kā pēdējā lielā tiesību nozare, kurā vēl nebija veiktas radikālas pārmaiņas normatīvajā bāzē, bija administratīvā procesa tiesības. 2001.gada 25.oktobrī Saeimā tika pieņemts Administratīvā procesa likums, kura spēkā stāšanās paredzēta 2003.gada 1.jūlijā. Likums veicina demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti, no vienas puses, un personu, no otras puses, pakļauj šīs attiecības neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei, kā arī nodrošina tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.

Administratīvā procesa ietērpšana likuma formā atrisina galvenās ar administratīvo procesu saistītās problēmas, taču ar to vien nepietiek. Lai nodrošinātu viendabīgu un no liekām tiesību normu kolīzijām brīvu administratīvā procesa sistēmu, ne mazāk svarīgi ir apzināt arī nepieciešamos grozījumus tajos spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas iekļausies šajā sistēmā.

Lai to nodrošinātu, ar Pasaules bankas finansiālu atbalstu tika veikts LU lektores Jautrītes Briedes pētījums, kurā tika apzināti visi tie likumi, kuros ir nepieciešams veikt grozījumus, lai nodrošinātu atbilstību jaunajam Administratīvā procesa likumam. Pētījuma rezultātā tika apzināti 156 likumi, kuros jāveic grozījumi.

Grozījumi sagatavoti atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra sēdes protokollēmuma (prot.nr.5 42.§) 3.punktam. Patlaban no 156 likumprojektu saraksta ir izvērtēti 90 likumprojekti un no tiem izstrādāti 36 likumprojekti, kuri atrodas dažādās virzības stadijās (daļa Saeimā, daļa, Ministru kabineta, daļa saskaņošanas procesā). Daļa no likumiem ar Ministru kabineta lēmumu no saraksta ir un tiks svītroti, jo kompetentās ministrijas un Tieslietu ministrija grozījumu izstrādi tajos ir atzinusi par nelietderīgu un nevajadzīgu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Līdzšinējā tiesiskajā regulējumā noteikts, ka lēmumu, ar kuru zaudēts bezvalstnieka statuss, var pārsūdzēt tikai tiesā. Savukārt 2003.gada 7.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.7 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nolikums” 16. un 17.punktā noteikta savādāka pārsūdzības kārtība - pārvaldes amatpersonas lēmumu (izņemot pārvaldes priekšnieka izdotu administratīvo aktu) var apstrīdēt, iesniedzot pārvaldes priekšniekam attiecīgu iesniegumu. Pārvaldes priekšnieka izdotu administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā. Nolikumā minētā pārsūdzības kārtība atbilst arī patreiz spēkā esošajam regulējumam – Latvijas Civilprocesa kodeksa 24-A nodaļas 239.2 pantam, kurā noteikts, ka sūdzību pirms tiesas izskata augstāk stāvoša amatpersona, kā arī Administratīvā procesa likuma 188.panta otrajai daļai, kur noteikts, ka administratīvu aktu pārsūdz augstākstāvošā iestādē (arī amatpersonai).

Iespējas apstrīdēt administratīvo aktu valsts pārvaldes ietvaros ir būtisks personas tiesību garants, jo tas ir ātrāks process kā tiesā, turklāt sūdzoties iestādē nav jāmaksā valsts nodeva. Līdz ar to, lai likumu saskaņotu ar patreiz spēkā esošajām normām, kā arī Administratīvā procesa likuma normām, grozījums 5.panta otrajā daļā nosaka, ka bezvalstniekam ir tiesības pārsūdzēt lēmumu, ar kuru tas zaudējis bezvalstnieka statusu likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktā kārtībā.

3. Cita informācija

Likums stājas spēkā parastā kārtībā.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Lēmumus, kas saistīti ar bezvalstnieka statusu pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas. Lēmumu apstrīdēšana augstākai amatpersonai vai institūcijai valsts pārvaldes ietvaros pirms administratīvā akta pārsūdzēšanas tiesā, ir personai labvēlīga norma. Apstrīdot administratīvo aktu augstākai amatpersonai, nav jāmaksā valsts nodoklis, turklāt persona ietaupa laiku (tiesas process ir laikietilpīgāks kā process iestādē).

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum- projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Grozījumi ir sagatavoti, pamatojoties uz ekspertes Jautrītes Briedes veikto pētījumu (sk. anotācijas I daļas 1.punktu).

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nevalstisko organizāciju pozīcija nav noskaidrota

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav veiktas

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Lai sekmīgi ieviestu Administratīvā procesa likumu, patlaban rit darbs pie stratēģijas sabiedrības informēšanai par Administratīvā procesa likumu izstrādes.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

 

Valsts sekretārs un Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

G.Kūtris

I.Brazauska

I.Zute

 

02.04.2003 13:08

1157

I.Zute

7036744, ilze.zute@tm.gov.lv