I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pilsonības likums pēdējo reizi tika grozīts 1998. gada 22. jūnijā. Likumā ir atrodami “robi”, kas apgrūtina, piemēram, pilsonības noteikšanu bērniem, kuri palikuši bez vecāku aizgādības, kuri nav ieguvuši pilsonību naturalizācijas kārtībā kopā ar vienu no vecākiem u. tml. Turklāt likums paredz nesamērīgus ierobežojumus pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā personām, kuras ir dienējušas PSRS (Krievijas) bruņotajos spēkos vai iekšējā karaspēkā, ir bijušas VDK darbinieki, informatori un aģenti u. tml. Likums pārmērīgi apgrūtina pensijas vecuma cilvēku naturalizāciju.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz vairākus grozījumus Pilsonības likumā, proti:

- dot iespēju iegūt Latvijas pilsonību reģistrācijas kārtībā personām, kuras apguvušas nepilnu mācību kursu latviešu mācībvalodas vispārizglītojošās skolās vai divplūsmu vispārizglītojošo skolu latviešu plūsmā, iegūstot šajās skolās pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību;

- dot iespēju iegūt Latvijas pilsonību reģistrācijas kārtībā bērniem, kuri palikuši bez vecāku aizgādības un kuri dzīvo Latvijas bērnunamā vai internātskolā;

- bez papildus nosacījumiem reģistrēt kā Latvijas pilsoņus visus bērnus, kuri dzimuši Latvijā pēc 1991.gada 21. augusta, ja viņu pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija, viņi nav Latvijā vai kādā citā valstī bijuši notiesāti ar brīvības atņemšanu ilgāk nekā uz pieciem gadiem par tīša nozieguma izdarīšanu un viņi pirms tam visu laiku bijuši bezvalstnieki vai nepilsoņi;

- dot iespēju iegūt Latvijas pilsonību visiem bērniem, kuriem viens no vecākiem ir ieguvis Latvijas pilsonību reģistrācijas vai naturalizācijas ceļā, ja šie bērni nav tikuši reģistrēti vai naturalizēti vecāku kļūdas dēļ vai likuma “roba” dēļ (piemēram, bērns ir piedzimis pēc naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas, bet pirms uzņemšanas pilsonībā);

- atcelt novecojušo un nesamērīgu aizliegumu uzņemt Latvijas pilsonībā personas, kuras pēc 1940.gada 17.jūnija ir izvēlējušās Latvijas Republiku par dzīvesvietu tieši pēc demobilizēšanas no PSRS (Krievijas) bruņotajiem spēkiem vai PSRS (Krievijas) iekšējā karaspēka un kuras dienestā iesaukšanas vai iestāšanās dienā nav pastāvīgi dzīvojušas Latvijā; kuras ir bijušas PSRS (LPSR) VDK vai kādas citas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai citu speciālo dienestu darbinieki, informatori, aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji; kuras pēc 1991.gada 13.janvāra ir bijušas PSKP(LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālās frontes, Darba kolektīvu apvienotās padomes, Kara un darba veterānu organizācijas, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejas vai tās reģionālo komiteju vai Latvijas komunistu savienības biedri;

- atcelt aizliegumu uzņemt Latvijas pilsonībā personas, kuras izdarījušas noziegumus aiz neuzmanības;

- atcelt prasību pirms naturalizācijas iesniegt pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu, ja attiecīgas valsts likumi neparedz pilsonības zaudēšanu;

- izslēgt atsauci uz spēku zaudējošo konstitucionālo likumu “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi”;

- atvieglot naturalizācijas procedūru personām, kuras sasniegušas 65 gadu vecumu, nepārbaudot viņu Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanas.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Nav ietekmes

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Nav ietekmes

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts sekmēs bērna tiesību uz pilsonību pilnīgāku realizāciju, kā arī veicinās naturalizāciju Latvijas Republikā.

4. Ietekme uz vidi

Nav ietekmes

5. Cita informācija

-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

-

-

-

-

-

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

-

-

-

-

-

3. Finansiālā ietekme

-

-

-

-

-

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

-

-

-

-

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

-

6. Cita informācija

-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod

-

2. Cita informācija

-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts atbilst Eiropas Padomes 1997.gada 6.novembra Konvencijai par pilsonību (Latvijā vēl nav ratificēta)

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

-

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

-

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

-

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

-

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

-

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

-

5. Cita informācija

-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma izpildi savas kompetences robežās nodrošinās Naturalizācijas pārvalde

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības

4. Cita informācija

-