1. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk – LAPK) pašreiz neparedz administratīvo atbildību par likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (turpmāk – Likums) un nozaru speciālo normatīvo aktu pārkāpumiem, lai gan Likuma 10.panta ceturtā daļa paredz tiesības Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – komisija) priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai sastādīt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam administratīvo pārkāpumu protokolu, kas tiktu izskatīts likumā noteiktajā kārtībā. Bez tam Likuma Pārejas noteikumu 7.punktā ir noteikts, ka šā Likuma 10.panta ceturtā daļa stājas spēkā pēc tam, kad izdarīti attiecīgi grozījumi LAPK.

Likums nosaka, ka komisija uzrauga, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā šajās nozarēs tiktu ievērots Likums un valsts regulējamo nozaru speciālie normatīvie akti. Komisija arī uzrauga licences nosacījumu izpildi un sabiedrisko pakalpojumu atbilstību licences nosacījumiem.

Lai paaugstinātu komisijas darbības efektivitāti un nodrošinātu normatīvo aktu un licenču nosacījumu ievērošanu valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu nozarēs, kā arī lai nodrošinātu iepriekš minēto komisijas funkciju izpildi, ir nepieciešami grozījumi LAPK.

Pašlaik LAPK neparedz administratīvo atbildību par pārkāpumiem telekomunikāciju uzņēmumu un abonentu savstarpējās attiecībās, kuras tiek reglamentētas ar likumu „Par telekomunikācijām”. Likuma „Par telekomunikācijām” 23.pants reglamentē telekomunikāciju pakalpojuma līguma būtiskās sastāvdaļas, nosakot informāciju, kas jāietver telekomunikāciju pakalpojuma līgumā, nodrošinot pakalpojuma sniegšanas atbilstību noslēgtajam līgumam. Tādēļ LAPK ir jāparedz administratīvā atbildība par minēto nosacījumu pārkāpumu.

LAPK spēkā esošajā redakcijā ir konstatētas pretrunas starp LAPK 147.pantu un citiem normatīvajiem aktiem. LAPK 147. pants paredz administratīvo atbildību par radio vai televīzijas (arī kabeļtelevīzijas) programmu izplatīšanai noteikto valsts tehnisko standartu vai normatīvu pārkāpšanu. Termins „valsts tehniskais standarts tiek izmantots arī likumā „Par radio un televīziju”, bet saskaņā likuma „Par telekomunikācijām” 37.pantu un Standartizācijas likuma 12.pantu standartizācija, tai skaitā arī telekomunikāciju nozarē, tiek veikta saskaņā ar Latvijas nacionālajiem standartiem. Līdz ar to rodas terminoloģiskas pretrunas, kas ietekmē LAPK normu piemērošanu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Paredzētie grozījumi ļaus administratīvi sodīt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus valsts regulējamās nozarēs par likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu nozaru speciālajos likumos un likumiem pakārtotajos normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošanu, kā arī novērš terminoloģiskās atšķirības starp spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (likums „Par telekomunikācijām”, Standartizācijas likums u.c.) un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Maksimālais administratīvais sods juridiskajām personām tiek noteikts 10 000 latu apmērā par 166.34. un 166.35.panta pārkāpšanu.

3. Cita informācija

II. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, veicot likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un valsts regulējamo nozaru speciālajos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, spēs efektīvāk uzraudzīt normatīvo aktu izpildi, nodrošinot iespēju lietotājiem saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus valsts regulējamos sabiedriskos pakalpojumus. kā arī veicinot sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojektā paredzētie administratīvie sodi veiks preventīvu funkciju attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu saņēmējiem.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst.latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Izmaiņas budžeta ieņēmumos nav aprēķināmas

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Izmaiņas budžeta izdevumos nav paredzētas

3. Finansiālā ietekme

Finansiālā ietekme nav aprēķināma

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai nav paredzēti

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Nav aprēķināms

IV. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Nav nepieciešams papildus izdot normatīvos aktus

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām

saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts nav saistīts ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējuma

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktorīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst, neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas,

sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

Normatīvā akta izstrādes laikā notikušas konsultācijas ar administratīvo tiesību speciālisti, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Konsultatīvās padomes locekli Jautrīti Briedi.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Nav nepieciešams radīt jaunas institūcijas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvā akta projekta publikācija Ekonomikas ministrijas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mājas lapā, kā arī Ministru kabineta mājas lapā pēc tā izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē. Publikācija „Latvijas Vēstnesī” pēc likumprojekta pieņemšanas.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvos aktos noteiktajā vispārējā kārtībā

4. Cita informācija

 Valsts sekretārs

 Juridiskā dienesta vadītājs

 Par kontroli atbildīgā amatpersona

 Atbildīgā amatpersona

K.Gerhards

M.Līdumniece

V.Zvejs

J.Bunkšs