I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvijas Republika pašlaik atrodas sarunu procesā ar valstīm, kas iekļautas to valstu sarakstā, kuru pilsoņiem nav nepieciešama vīza Eiropas Savienības ārējās robežas šķērsošanai, lai līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā noslēgtu divpusējus bezvīzu līgumus (sarunu process dažādās stadijās ir ar ASV, Argentīnu, Austrāliju, Bolīviju, Brazīliju, Bruneju, Čīli, Ekvadoru, Gvatemalu, Hondurasu, Jaunzēlandi, Kanādu, Koreju, Kostariku, Makao, Malaiziju, Meksiku, Panamu, Paragvaju, Salvadoru, Sanmarīno, Singapūru, Urugvaju, Venecuēlu). Pastāv iespēja, ka ar atsevišķām valstīm līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā nebūs iespējams noslēgt vienošanās par abpusēju bezvīzu režīma ieviešanu, līdz ar to jādod Ministru kabinetam iespēja operatīvi, neizmantojot likumdošanas procesu, noteikt šo valstu pilsoņiem bezvīzu ieceļošanas kārtību Latvijas Republikā. Šī iespēja vispirmām kārtām būtu attiecināma uz Austrālijas, Jaunzēlandes un Kanādas pilsoņiem atbilstoši pašreiz spēkā esošajai likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” 7. panta otrās daļas 5. punkta redakcijai (pieņemta Ministru kabinetā Satversmes 81. panta kārtībā – Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumi Nr. 577), kā arī uz Nikaragvas pilsoņiem, jo šī valsts mūsu pilsoņiem jau noteikusi vienpusēju bezvīzu ieceļošanas kārtību.

Piedāvātais Satversmes 81. panta kārtībā izdodamais Ministru kabineta noteikumu projekts ir praktiski analogs likumprojektam, ko Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā (2003. gada 4. marta prot. Nr. 13, 29. §), bet ko Saeimas tās noslogotības dēļ nav paguvusi pieņemt. Jautājuma steidzamība pamatota ar to, ka 2003. gada 1. maijā, spēku zaudējot likumam “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”, spēku zaudēs arī tajā vienpusēji noteiktā bezvīzu ieceļošanas kārtība Austrālijas, Jaunzēlandes un Kanādas pilsoņiem, kam būtu ļoti smagas sekas attiecībā uz mūsu valsts centieniem panākt atbilstošus ieceļošanas atvieglojumus šajās valstīs Latvijas pilsoņiem.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Projekts dod tiesības Ministru kabinetam noteikt bezvīzu ieceļošanas kārtību Latvijas Republikā to valstu pilsoņiem (pavalstniekiem), kas iekļautas Eiropas Savienības Padomes apstiprinātajā valstu sarakstā, kuru pilsoņiem (pavalstniekiem) nav nepieciešamas vīzas Eiropas Savienības ārējās robežas šķērsošanai.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts paredz ceļošanas atvieglojumus ārzemniekiem, kas labvēlīgi ietekmēs Latvijas tūrisma nozares attīstību.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tiks vienkāršota ārzemnieku ieceļošanas kārtība Latvijas Republikā, kas sekmēs lietišķo kontaktu attīstību, kam, savukārt, būs pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi kopumā.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Tiesību akta projekts neietekmēs pašvaldību budžeta ieņēmumu daļu. Valsts budžeta ieņēmumu daļas tiešais samazinājums būs nenozīmīgs – aptuveni Ls 22.000 gada laikā neiekasētu valsts nodevu par vīzu izsniegšanu; to daļēji kompensēs netiešo nodokļu ieņēmumi, palielinoties ārvalstu tūristu patēriņam Latvijas Republikā.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Tiesību akta projekts neietekmēs valsts un pašvaldību budžeta izdevumu daļu.

3. Finansiālā ietekme

Tiesību akta projektam nebūs finansiālās ietekmes uz pašvaldību budžetu; finansiālā ietekme uz valsts budžetu būs nenozīmīga.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Tiesību akta projektam nav nepieciešami kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

2002. gadā Austrālijas, Jaunzēlandes, Kanādas un Nikaragvas pilsoņiem izsniegtas kopumā 3.144 vīzas, par ko kopumā iekasētas valsts nodevas aptuveni Ls 22.000 apmērā (par pamatu ņemot vidējo likmi Ls 7 par vīzu; precīzu summu nav iespējams noteikt, jo tā atkarīga no vīzas kategorijas, veida un valūtas kursu svārstībām); aptuveni ar šādas summas zaudējumu gadā jārēķinās kā neiegūtajiem valsts nodevas maksājumiem par vīzu izsniegšanu.

Ievērojot to, ka viens ieceļotājs no šīm valstīm Latvijas Republikā caurmērā uzturas apmēram 3,5 diennaktis, diennaktī iztērējot vidēji Ls 32,40 (dati par 2001. gadu), var rēķināt, ka, saglabājoties pašreizējai tūristu plūsmai, šo valstu tūristi gadā Latvijas Republikā iztērēs ap Ls 360.000, kas kopsummā dod Ls 64.800 apgrozījuma nodokļa, kas nonāk valsts budžetā. Tomēr jārēķinās ar to, ka, atceļot vīzu režīmu, tūristu plūsma un līdz ar to arī viņu devums valsts budžetā pieaugs par 10 līdz 20 %.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Ir saskaņots un sagatavots iesniegšanai izskatīšanai Ministru kabineta sēdē Ministru kabineta noteikumu projekts par vienpusēju vīzu režīma atcelšanu Austrālijas, Jaunzēlandes, Kanādas un Nikaragvas pilsoņiem.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts sekmēs bezvīzu režīmu ieviešanu atbilstoši Eiropas Savienības Padomes apstiprinātajam valstu sarakstam, kuru pilsoņiem nav nepieciešama vīza Eiropas Savienības ārējās robežas šķērsošanai.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Eiropas Savienības Padomes 2001. gada 15. marta noteikumi Nr. 539/2001

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst)

Komentāri

1. pants

Eiropas Savienības Padomes 2001. gada 15. marta noteikumu Nr. 539/2001 II pielikuma 1. punkts

Atbilst pilnībā.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Tiesību aktu izpildi un tā ievērošanas kontroli savas kompetences ietvaros nodrošinās Valsts robežsardze un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Jaunas valsts institūcijas netiek veidotas, un esošo funkcijas netiek paplašinātas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Ārlietu ministrija sniegs informāciju presei, kā arī sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām, tai skaitā jaukta sastāva konsultatīvajām padomēm, kas iesaistītas sabiedrības informēšanas pasākumos, nodrošinās šī lēmuma plašu publicitāti. Ārlietu ministrija arī, izmantojot diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīklu ārvalstīs, pa diplomātiskajiem kanāliem informēs ārvalstu sabiedrību un kompetentās institūcijas.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja tiesību akts viņu ierobežo

Tiesību akta projekts neparedz indivīda tiesību ierobežošanu.

Tieslietu ministrs – ārlietu ministres vietā

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A.Aksenoks

M.Riekstiņš

R.Jansons

E.Vijupe

U.Simsons