24.03.2003. 8/2 – 10/3

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”.

Pielikumā:

1. Likumprojekts uz vienas lapas.
2. Anotācija uz 2 lapām.

PROJEKTS

Izdarīt Darba likumā šādus grozījumus:

1. Izteikt 140. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt 56 stundas nedēļā un 190 stundas četru nedēļu periodā, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts citādi”.

2. Izteikt 145. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

I. Kādēļ likumprojekts vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Darba likums paredz vairākus būtiskus jaunumus darba attiecību tiesiskajā regulējumā, bet vairākas no šī likuma normām joprojām ir neskaidras, nepilnīgas un pasliktina darba devēju tiesisko stāvokli.

2002. gada 12. decembrī Saeimā pieņemtie Darba likuma grozījumi būtiski pasliktina uzņēmumu, kuros darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot normālo darba laiku, finansiālo stāvokli, radot tiem zaudējumus.

Piemēram, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas akciju sabiedrībai “REBIR” būtiskus zaudējumus rada Darba likuma 145. panta pirmās daļas grozījumi, kas paredz, ka, nosakot summētā darba laika uzskaiti, pārtraukumus ieskaita darba laikā.

Rēzeknes SEZ AS “REBIR” jau ilgus gadus darba rakstura dēļ ir noteikta summētā darba laika uzskaite, bet Darba likuma 145. panta pirmās daļas prasību ievērošana – pārtraukuma iekļaušana darba laikā, rada akciju sabiedrībai būtiskas papildus izmaksas, kā arī nepieciešamību samazināt reālo darba laiku, jo līdz šim pārtraukums 30 minūtes ar darba dienas ilgumu – astoņas stundas – netika ieskaitīts darba laikā.

Darba likuma 145. panta grozījumi nosaka, ka pie summētā darba laika pārtraukumi jāiekļauj darba laikā, bet nevienā no Darba likuma pantiem netiek atrunāts darba laikā iekļaujamo pārtraukumu apmaksas apmērs un apmaksas kārtība.

Darba likuma 145. panta pirmās daļas prasību ievērošana, iekļaujot pārtraukumus darba laikā un izmaksājot par tiem vidējo izpeļņu, gada laikā konkrēti minētajai akciju sabiedrībai rada zaudējumus ne mazāk kā 400 000 LS apmērā. Minētie zaudējumi var izsaukt uzņēmuma bankrotu, kā rezultātā vairāk nekā 1370 uzņēmuma darbinieki zaudēs darbu un būtiski pasliktināsies arī ekonomiskā situācija jau tā par depresīvo atzītajā Latvijas reģionā.

Darba likuma 145. panta grozījumi, kas paredz pārtraukumu iekļaušanu darba laikā galvenokārt tiek attiecināti uz summēto darba laiku ar slīdošo grafiku, saskaņā ar kuru darbinieks ir nodarbināts 24 stundas diennaktī, bet izdarot grozījumus Darba likuma 145. panta pirmajā daļā, šis nosacījums netika iekļauts un, izejot no formulējuma, nosakot summēto darba laika uzskaiti, pārtraukumus jāieskaita daba laikā visiem darbiniekiem, kaut arī viņi nestrādā 24 stundas diennaktī.

2. Likumprojekta būtība.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Piedāvātie grozījumi ļaus lielajiem joprojām ražojošajiem Latvijas uzņēmumiem racionāli izmantot darba laiku, kas atbilstu šo uzņēmumu darbības specifikai, un samazināt ražošanas izmaksas.

Tas savukārt atļaus uzņēmumiem saglabāt strādājošo skaitu, kas ir īpaši svarīgi reģionos ar augstu bezdarba līmeni.

III. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Ļaujot saglabāt uzņēmumu darba spēju un strādājošo skaitu, samazināsies valsts un pašvaldību izdevumi palīdzībai bezdarba gadījumos.

IV. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo normu sistēmu?

Likumprojekts neprasa izdarīt grozījumus citos normatīvajos aktos.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Saņemts iesniegums no Rēzeknes SEZ AS “REBIR” vadības, kura savukārt konsultējusies ar LR Labklājības ministrijas Darba departamentu.

VII. Kā tiks nodrošināta likumprojekta izpilde?

Likumprojekta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas institūcijas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci.