Saeimas Prezidijam

Saeimas Prezidijam

Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu 2003. gada 27. marta Saeimas sēdes darba kārtībā un izskatīt jautājumu par Juridiskās komisijas izstrādātā likumprojekta “Par Jāņa Kažociņa atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodošanu komisijai.

Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Juridiskajai komisijai.

Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā 2003. gada 27. oktobra Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Juridiskā komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: likumprojekts, anotācija un materiāli uz 13. lapām.

Komisijas priekšsēdētāja S. Mellupe

 

 

 

Likumprojekts

Iesniedz Juridiskā komisija

Par Jāņa Kažociņa atzīšanu par Latvijas pilsoni

Atzīt Jāni Kažociņu par Latvijas pilsoni.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

Likumprojekta “Par Jāņa Kažociņa atzīšanu par Latvijas pilsoni”

anotācija

I Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Projekts ir izstrādāts, lai atzītu Latvijas pilsonību Ministru prezidenta padomniekam J.Kažociņam. Ievērojot to, ka J.Kažociņš ir arī Lielbritānijas pilsonis, pilsonības atzīšana vispārējā kārtībā iespējama aptuveni viena gada laikā. Pilsonība ir nepieciešama sakarā ar to, ka J.Kažociņam kā Ministru prezidenta padomniekam korupcijas apkarošanas jautājumos ir nepieciešama pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Saskaņā ar likuma “Par valsts noslēpumu” 9.panta otro daļu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam (turpmāk — speciālā atļauja) var izsniegt tikai personai, kura ir Latvijas pilsonis.

 

Saskaņā ar Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas pārvaldes sniegto izziņu un dzimšanas apliecību tiek atzīts, ka J.Kažociņš ir Latvijas pilsonis.

 

J.Kažociņš savu nākotni vēlas saistīt ar Latviju un darbu Latvijas valsts interesēs un iegūt Latvijas pilsonību.

 

Savu attieksmi J.Kažociņš ir pierādījis aktīvi piedaloties latviešu organizāciju, t.sk. Daugavas Vanagu darbībā, kā arī piedaloties Latvijas Nacionālo bruņoto spēku izveidē un attīstībā.

 

1992.gadā viņš kā Lielbritānijas armijas virsnieks organizēja pirmo ārvalsts apmācību Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

 

1994.gadā kā pirmais Lielbritānijas aizsardzības atašejs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā J.Kažociņš ievērojami veicināja Baltijas bataljona attīstību.

 

No 1994.gada novembra līdz 1997.gada jūnijam J.Kažociņš pildīja Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka vietnieka amatu. J.Kažociņš ir apbalvots ar pirmās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Likumprojekts paredz atzīt J.Kažociņu par Latvijas Republikas pilsoni.

3. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

   

II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un

pašvaldību budžetiem?

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.).

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?

----------------------------

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija.

 

VII Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.