I Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Latvija 2002.gada 10.decembrī parakstīja Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem (turpmāk - Protokols).

Protokols uzliek par pienākumu Latvijas Republikai par krimināli sodāmām atzīt ar nodomu izdarītas darbības, ar kurām to izdarītājs nodrošina iespēju kādai personai uzturēties valstī, neievērojot nepieciešamās likumīgās šīs valsts uzturēšanās prasības.

Šobrīd pie kriminālatbildības ir iespējams saukt personas, kuras uzturas Latvijas Republikā, neievērojot nepieciešanās likumīgās uzturēšanās prasības – saskaņā ar Krimināllikuma 284.pantu (Valsts robežas nelikumīga šķērsošana), savukārt personas, kuras nelikumīgi pārvietoja pāri valsts robežai citas personas – saskaņā ar Krimināllikuma 285.pantu (Personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai). Uz šo brīdi statistika par šajos pantos minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu ir šāda:

1) par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu (Krimināllikuma 284.pants) 2001.gadā reģistrēti 202 noziedzīgie nodarījumi, 2002.gada 8 mēnešos reģistrēti 109 noziedzīgie nodarījumi;

2) par personas nelikumīgu pārvietošana pāri valsts robežai (Krimināllikuma 285.pants) 2001.gadā reģistrēts 1 noziedzīgais nodarījums, 2002.gada 8 mēnešos reģistrēts 1 noziedzīgais nodarījums.

Krimināllikuma 281.pants (Personas identitātes slēpšana) paredz atbildību par savas personas identitātes slēpšanu, uzturoties Latvijas Republikā bez pienācīga personību apliecinoša dokumenta vai izmantojot svešu vai viltotu personību apliecinošu dokumentu.

Tomēr neviens no iepriekš minētajiem Krimināllikuma pantu sastāviem nenosaka personas kā noziedzīga nodarījuma izdarītāja atbildību par iespējas nodrošināšanu nelikumīgi uzturēties valstī, tāpēc nepieciešams izdarīt grozījumus Krimināllikumā.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Grozījums Krimināllikumā tiek izstrādāts pamatojoties uz Protokola 6.panta 1.daļas c)apakšpunktā noteikto pienākumu dalībvalstīm veikt nepieciešamos likumdošanas un citus pasākumus, lai par krimināli sodāmām atzītu darbības, kas izdarītas ar iepriekšēju nodomu un nolūkā tieši vai netieši iegūt kādu finansiālu vai citu materiālu labumu nodrošinot iespēju kādai personai, kura nav attiecīgās valsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, uzturēties šai valstī, neievērojot nepieciešamās likumīgās uzturēšanās prasības.

3. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Normatīvā akta projektam būs netieša ietekme uz iedzīvotāju dzīves līmeni, kas izpaudīsies kā sabiedrības izpratnes palielināšana par nodarījumu, kas tiek iekļauti Krimināllikumā, nopietno raksturu, kā rezultātā potenciālie šādu nodarīju izdarītāji tiks atturēti no šādu darbību izdarīšanas.

4. Ietekme uz vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

2002.gada 12.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 91.punkts paredz: ja saistībā ar tiesību akta projektu nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus arī citos tiesību aktos, vienlaikus ar sagatavoto projektu izskatīšanai Ministru kabinetā šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniedz arī tiesību aktu projektus par nepieciešamajiem grozījumiem.

Ministru kabinetā vienlaicīgi tiek iesniegts likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, tā kā grozījumos Krimināllikumā tika noteikts, ka par apzinātu iespējas nodrošināšanu personai nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, šī persona tiek saukta pie kriminālatbildības. Tāpēc bija nepieciešama attiecīgu grozījumu izdarīšana Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai gadījumos, kad šāda veida darbības tiek izdarītas pirmo reizi, personām iestātos administratīvā atbildība.

Ministru kabinetā vienlaicīgi arī tiek iesniegts likumprojekts „Grozījums Robežsardzes likumā”, tā kā Valsts robežsardze ir jāparedz kā izziņas iestāde lietās par iespējas nodrošināšanu nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā.

Minētie tiesību aktu projekti tiek iesniegti Ministru kabinetā vienlaicīgi.

2. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Latvijas Republikai vēl nav saistoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokola pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem noteikumi, tomēr, ņemot vērā, ka Latvijas Republika vēlas kļūt par tā dalībvalsti, tai ir jāsaskaņo savi normatīvie akti ar Protokola prasībām.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Konsultācijas nav notikušas un sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

VII Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Tiks sagatavota informācija Iekšlietu ministrijas mājas lapā, normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktores pienākumu izpildītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

J. Rekšņa

I. Šnepsta

T. Stragova

A. Masulis