I Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Latvija 2002.gada 10.decembrī parakstīja Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem.

Šis Protokols uzliek par pienākumu Latvijas Republikai par krimināli sodāmām atzīt ar nodomu un mantkārīgā nolūkā izdarītas darbības, ar kurām to izdarītājs nodrošina personai iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā.

Iekšlietu ministrija izstrādāja attiecīgus grozījumus Krimināllikumā, kas tika izsludināti 2002.gada 21.novembra valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr. 48, 22.§). Saskaņojot tos ar ieinteresētajām institūcijām, grozījumos tika noteikts, ka par apzinātu iespējas nodrošināšanu personai nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, šī persona tiek saukta pie kriminālatbildības. Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešama attiecīgu grozījumu izdarīšana Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai gadījumos, kad šāda veida darbības tiek izdarītas pirmo reizi, personām iestātos administratīvā atbildība.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Tā kā Krimināllikuma grozījumos ir paredzēta kriminālatbildība par apzinātu iespējas nodrošināšanu personai nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā tiek paredzēta administratīvā atbildība, ja šādas darbības tiek izdarītas pirmo reizi.

Izdarot Grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā tiks arī paplašinātas Valsts robežsardzes funkcijas, jo tā tiks noteikta kā iestāde, kas izskatīs administratīvo pārkāpumu lietas par iespējas nodrošināšanu nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā.

3. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Normatīvā akta projektam būs netieša ietekme uz iedzīvotāju dzīves līmeni, kas izpaudīsies kā sabiedrības izpratnes palielināšana par nodarījumu, kas tiek iekļauti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nopietno raksturu, kā rezultātā potenciālie šādu nodarījumu izdarītāji tiks atturēti no šādu darbību izdarīšanas.

4. Ietekme uz vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

2002.gada 12.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 91.punkts paredz: ja saistībā ar tiesību akta projektu nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus arī citos tiesību aktos, vienlaikus ar sagatavoto projektu izskatīšanai Ministru kabinetā šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniedz arī tiesību aktu projektus par nepieciešamajiem grozījumiem. Tā kā šie grozījumi tiek izstrādāti saistībā ar 2002.gada 21.novembra valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr. 48, 22.§) izsludināto un vēlāk precizēto likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā” (TA-2402), abu projektu virzība ir cieši saistīta un tie tiek iesniegti Ministru kabinetā vienlaicīgi.

Ministru kabinetā vienlaicīgi arī tiek iesniegts tiesību akta projekts „Grozījums Robežsardzes likumā”, tā kā Valsts robežsardze ir jāparedz kā izziņas iestāde lietās par iespējas nodrošināšanu nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā.

2. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Latvijas Republikai vēl nav saistoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokola pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem noteikumi, tomēr, ņemot vērā, ka Latvijas Republika to jau ir parakstījusi un vēlas kļūt par tā dalībvalsti, tai ir jāsaskaņo savi normatīvie akti ar Protokola prasībām.

Protokols uzliek par pienākumu Latvijas Republikai par krimināli sodāmām atzīt ar nodomu un mantkārīgā nolūkā izdarītas darbības, ar kurām to izdarītājs nodrošina personai iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā.

Iekšlietu ministrija izstrādāja attiecīgus grozījumus Krimināllikumā un, saskaņojot tos ar ieinteresētajām institūcijām, grozījumos tika noteikta atbildība par minēto darbību atkārtotu izdarīšanu.

Tādējādi grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā tika izstrādāti saskaņā ar Protokola prasībām, sagatavojot grozījumus Krimināllikumā.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Konsultācijas nav notikušas un sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

VII Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas, tomēr tiks paplašinātas Valsts robežsardzes funkcijas, nosakot to kā iestādi, kura izskatīs administratīvo pārkāpumu lietas par iespējas nodrošināšanu nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā.

Normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Tiks sagatavota informācija Iekšlietu ministrijas mājas lapā, normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktores pienākumu izpildītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

J. Rekšņa

I. Šnepsta

T. Stragova

A. Masulis