SAEIMAS PREZIDIJAM

SAEIMAS PREZIDIJAM

Aizsardzības un iekšlietu komisija, atbalstot Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas ierosinājumu par grozījumiem Militārā dienesta likumā, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu, ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 82. pantu komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas plenārsēdes darba kārtībā un nodot to Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Pielikumā:

  1. Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” uz ____ lpp.
  2. Anotācija likumprojektam “Grozījumi Militārā dienesta likumā” uz ____ lpp.

 

 

Ar cieņu

 

 

komisijas priekšsēdētājs

Arnolds Laksa

 

 

 

Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekts

 

Grozījumi Militārā dienesta likumā

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Vēstnesis, 2002, 91., 189.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Dienesta pakāpes atņemšana un atjaunošana

Karavīram dienesta pakāpi atņem tad, ja viņš ir notiesāts par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Šādā gadījumā virsnieka dienesta pakāpi atņem Valsts prezidents, virsniekvietnieka sastāva dienesta pakāpi – Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kareivju un instruktoru sastāva dienesta pakāpi – vienības komandieris (priekšnieks), un to var atjaunot tikai saskaņā ar karavīru reabilitējošu tiesas spriedumu.”

2. Izteikt 75.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) atbrīvošana no amata;”.

 

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi Militārā dienesta likumā”

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Militārā dienesta likums, reglamentējot dienesta pakāpju piešķiršanas kārtību, nosaka, ka virsnieku dienesta pakāpes piešķir Valsts prezidents pēc aizsardzības ministra ieteikuma. Savukārt dienesta pakāpes pazemināšanas, atņemšanas, kā arī atjaunošanas kārtība tiek nodota Karavīru militārās disciplīnas reglamenta ziņā, kur šīs tiesības tiek deleģētas aizsardzības ministram un Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

Ar šā likuma spēkā stāšanos tiks novērsta pretruna jautājumā par virsnieku dienesta pakāpes piešķiršanu un šīs pakāpes atņemšanas kārtību. Bez tam, tiks novērsta iespēja pazemināšanu dienesta pakāpē piemērot kā disciplinārsodu, aizstājot to ar atbrīvošanu no amata.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likums šo jomu neskar.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likums šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likums šo jomu neskar.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekta izstrādes gaitā notikušas konsultācijas ar Aizsardzības ministriju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo valsts institūciju un to kompetences ietvaros likumdošanā noteiktajā kārtībā.

 

Aizsardzības un iekšlietu

komisijas priekšsēdētājs

Arnolds Laksa