SAEIMAS PREZIDIJAM

SAEIMAS PREZIDIJAM

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 12.februāra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” (reģ.nr.135; dok.nr.284) pirmajam lasījumam.

Komisija nolēma neatbalstīt augstākminēto likumprojektu un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 85.pantu izstrādāt likumprojektam “Grozījumi Ieroču aprites likumā” (reģ.nr.135; dok.nr.284) alternatīvu likumprojektu.

Komisija lūdz Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” iekļaut Saeimas plenārsēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Pielikumā:

  1. Likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā” (alternatīva likumprojektam reģ.nr.135; dok.nr.284) uz 3 lpp.
  2. Anotācija likumprojektam “Grozījumi Ieroču aprites likumā” (alternatīva likumprojektam reģ.nr.135; dok.nr.284) uz 2 lpp.

 

 

Ar cieņu

 

 

komisijas priekšsēdētājs

Arnolds Laksa

 

Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekts

Grozījumi Ieroču aprites likumā

(alternatīva likumprojektam Nr.135)

Izdarīt Ieroču aprites likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 1.panta 23. un 38.punktā vārdu “sertificēts” ar vārdu “klasificēts”.

2. 3.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Uz sporta lokiem un bultām šis likums attiecas tikai daļā par drošības prasībām šautuvēs (šaušanas stendos) un drošības pasākumiem un kārtību treniņšaušanā, mācību šaušanā un šaušanas sporta sacensībās.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

3. Izslēgt 6.panta pirmās daļas 5.punktā vārdu “sertificētas”.

4. 7.pantā:

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdu “nesertificētu” ar vārdu “neklasificētu” un papildināt pēc vārdiem „pašizgatavotu šaujamieroču” ar vārdiem „un lielas enerģijas pneimatisko ieroču”;

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) iegādāties, glabāt, nēsāt, pielietot un izmantot sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises un detonatorus, gāzes granātas, munīciju, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, militāros un 4.klases pirotehniskos izstrādājumus, zemūdens šaujamieročus un to munīciju, kā arī munīciju, kuru šāviņš pildīts ar medikamentiem, kas paredzēti dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai, kā arī nogalināšanai;”.

5. 13.pantā:

izslēgt 1.punktu;

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4) anulēta vai atņemta uz laiku mednieka apliecība;";

izslēgt 5.punktā vārdus „vai nolaupīts”.

6. Aizstāt 16.panta otrajā daļā vārdus “pēc trim mēnešiem” ar vārdiem “pamatojoties uz personas iesniegumu, trīs mēnešu laikā”.

7. 19.pantā:

izslēgt otrās daļas 2.punktā vārdu “sertificētas”;

papildināt trešo daļu pēc vārda ”medībās” ar vārdu „pašaizsardzībai”;

papildināt piekto daļu pēc vārdiem „sporta šaujamieročus” ar vārdiem „lielas enerģijas pneimatiskos ieročus”.

8. Izteikt 20.panta 1., 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

"1) kura vienreiz sodīta par kriminālpārkāpuma izdarīšanu vai par mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, — trīs gadus pēc soda izciešanas;

2) kura divas vai vairākas reizes sodīta par kriminālpārkāpuma izdarīšanu vai par mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

3) kura sodīta par tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);”.

9. Papildināt 23.panta 3.punktu pēc vārda „federācijām” ar vārdiem „un to kolektīvajiem biedriem”.

10. Izteikt 24.panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4)Sporta federācijām un to kolektīvajiem biedriem ir tiesības Valsts policijā reģistrētos šaujamieročus un to munīciju izmantot sportistiem treniņšaušanai un šaušanas sporta sacensībām sertificēta trenera vai instruktora uzraudzībā.

(5) Sporta federācijām un to kolektīvajiem biedriem pēc saskaņošanas ar Valsts policiju ir tiesības pieņemt glabāšanai sportistu personiskos šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.”

11. Aizstāt 35.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu “sertificēto” ar vārdu “klasificēto”.

12. Papildināt 36.panta sesto daļu pēc vārda „anulēšanas” ar vārdiem „un darbības apturēšanas”.

13. 37.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārda „importam” ar vārdiem „vai remontam”;

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) militāro ieroču (ieskaitot to sastāvdaļas un palīgierīces), to munīcijas, militāro sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, militārās pirotehnikas, propelentu, gāzes granātu un tādas munīcijas, kura pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), kā arī psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīču importam — Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vajadzībām, un šo priekšmetu eksportam un tranzītam;".

14. 41.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “kurām ir pašvaldības atļauja”;

papildināt trešo daļu pēc vārda “juridiskajām” ar vārdiem “un fiziskajām”.

15. 42.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“1) Par vispārējo treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību drošības noteikumu ievērošanu, kā arī par tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem dalībnieku, skatītāju un citu personu drošības garantēšanai treniņšaušanas vai mācību šaušanas laikā ir atbildīgs šautuves (šaušanas stenda) īpašnieks. Par drošības noteikumu ievērošanu konkrēta šāvēja vai šaušanas grupas treniņos, vai nodarbībās atbildīgs ir konkrētās nodarbības treneris vai instruktors. Par konkrētām darbībām ar ieroci treniņos un sacensībās, ir atbildīgs ieroča lietotājs.”;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Šaušanas sporta sacensību tiesnešu sagatavošanu, uzskaiti un kategoriju piešķiršanu veic Latvijas atbildīgā šaušanas veida federācija.”

16. 44.pantā:

papildināt piekto daļu pēc vārdiem „nekavējoties ziņo Valsts policijai un” ar vārdiem „Valsts policija par katru šaujamieroča iegādes gadījumu ziņo”;

izslēgt sestajā daļā vārdus „un uzskaita”.

17. Izteikt 47.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) fiziskajai vai juridiskajai personai ir anulēta atļauja, licence vai anulēta vai atņemta uz laiku mednieka apliecība;”.

18. 48.pantā:

izslēgt septītajā daļā vārdus “Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes” un papildināt pēc vārdiem “pašvaldības policijas īpašumā esošajiem šaujamieročiem” ar vārdiem “un valsts vai pašvaldības izglītības iestāžu sporta ieročiem”;

izslēgt astoto daļu.

19. 49.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“49.pants. Ieroču, munīcijas un pirotehnisko izstrādājumu klasifikācija Latvijas Republikā”;

aizstāt pirmajā daļā vārdu “sertificēti” ar vārdu “klasificēti”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Valsts policija pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanu izdara par maksu. Maksas apmēru un iegūto līdzekļu izlietojumu nosaka iekšlietu ministrs."

 

20. Aizstāt 50.pantā vārdu "ieroči, munīcija" ar vārdiem "šaujamieroči, to munīcija vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči".

 

 

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi Ieroču aprites likumā”

(alternatīva likumprojektam Nr.135)

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Līdz ar Ieroču aprites likuma stāšanos spēkā mūsu valstī izveidojās situācija, kurā varētu tikt apgrūtināta ar šaušanu saistīto sporta veidu pastāvēšana un tālāka attīstība. Atšķirībā no Izglītības un zinātnes komisijas sagatavotā likumprojekta, kurš paredz neattiecināt Ieroču likumu ne tikai uz sporta, bet arī cita veida (medību, kaujas) lokiem, tādejādi atsakoties no iedzīvotāju drošības interešu aizsardzības šajā sfērā, šis likumprojekts nodrošina ar šaušanu saistīto sporta veidu brīvu attīstību, valstij iejaucoties vienīgi tiktāl, cik tas nepieciešams sabiedrības un atsevišķu tās locekļu drošības interesēs.

Paredzot, ka pirmās kategorijas šautuvju (šautuves stendu) izveidei nav nepieciešama pašvaldības atļauja, tiks vienkāršota loku šaušanas, mazkalibra ieroču un metamo ieroču izmantošanas vietu izveidošana, tādejādi veicinot loka šaušanas un citu ar šaušanu saistītu sporta veida attīstību.

Lai atvieglotu ar šaušanu saistīto sporta veidu tālāku attīstību mūsu valstī, no samaksas par kontrolšāvienu izdarīšanu tiek atbrīvotas valsts un pašvaldības izglītības iestādes, kuru īpašumā ir sporta ieroči.

Ņemot vērā vairāku sabiedrisko organizāciju, kā arī atsevišķu Saeimas deputātu iebildumus, un uzklausot speciālistu viedokli, likumā mīkstināti ieroču un munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas ierobežojumi agrāk sodītām personām, paplašināts to personu loks, kurām ir tiesības iegādāties, glabāt un pārvadāt ieročus un to munīciju, kā arī atviegloti ieroču un to munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un pārvadāšanas nosacījumi juridiskajām personām.

Iekšlietu ministrijas speciālisti, izstrādājot Ieroču aprites likumā paredzētos noteikumus, saskatījuši atsevišķas nepilnības arī citās Ieroču aprites likuma normās. Tas ticis ņemts vērā, sakārtojot likuma normas, atbilstoši reālajai situācijai, tā, lai tās varētu tikt veiksmīgi realizētas.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Tiks palielināts Iekšlietu ministrijas budžets no pašu ienākumiem, samazināti valsts un pašvaldību izdevumi izglītības iestāžu īpašumā esošo sporta ieroču uzturēšanai.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likums šo jomu neskar.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekta izstrādes gaitā notikušas konsultācijas ar Iekšlietu ministriju, Valsts policijas Ekspertīžu centra un Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļas speciālistiem, Izglītības un zinātnes ministriju, Tieslietu ministriju, Saeimas Juridisko biroju, LR Augstāko tiesu, LR Ģenerālprokuratūru, Latvijas Biatlona federāciju, Latvijas Loka šaušanas federāciju, Latvijas Šaušanas federāciju, Latvijas Olimpisko komiteju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo valsts institūciju un to kompetences ietvaros likumdošanā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu

komisijas priekšsēdētājs

Arnolds Laksa