Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

1

2

3

4

5

6

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

Krimināllietu nevar ierosināt, bet ierosinātā lieta jāizbeidz:

1) ja nav noticis noziedzīgs nodarījums;

2) ja nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;

3) ja iestājies noilgums;

4) sakarā ar amnestijas aktu, ja amnestija novērš soda piemērošanu par nodarījumu, kā arī sakarā ar atsevišķu personu apžēlošanu;

5) pret personu, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi vecumu, pēc kura sasniegšanas saskaņā ar likumu iespējama kriminālatbildība;

6) uz cietušā un apsūdzētā izlīguma pamata lietās, kuras ierosināmas vienīgi pēc cietušo sūdzībām, tas ir, šā kodeksa 111.panta 2.punktā paredzētajās lietās;

7) kad nav cietušā sūdzības, ja lietu var ierosināt vienīgi uz viņa sūdzības pamata, izņemot šā kodeksa 111.panta 1.punkta otrajā daļā un 3.punktā paredzētos gadījumus;

8) pret mirušo, izņemot gadījumus, kad tiesvedība nepieciešama, lai mirušo reabilitētu vai lietu atjaunotu pret citām personām sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kā arī lietās par noziegumiem pret cilvēci, par genocīdu, par noziegumiem pret mieru un par kara noziegumiem;

9) pret personu, par kuru tai pašā apsūdzībā jau ir likumīgā spēkā stājies spriedums vai tiesas lēmums par lietas izbeigšanu uz tāda paša pamata;

10) pret personu, par kuru tai pašā apsūdzībā ir neatcelts izziņas iestādes vai prokurora lēmums par lietas izbeigšanu, izņemot gadījumus, kad lietas ierosināšanu atzinusi par nepieciešamu tiesa, kuras tiesvedībā atrodas krimināllieta.

. . . .

1. Izteikt 5.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) pret mirušo, izņemot gadījumus, kad tiesvedība nepieciešama, lai mirušo reabilitētu vai lietu atjaunotu pret citām personām sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;”.

1. Izteikt 5.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) pret mirušo, izņemot gadījumus, kad tiesvedība nepieciešama, lai mirušo reabilitētu vai lietu atjaunotu pret citām personām sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;”.

Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā nevienas instances tiesā, ja spriedums vai lēmums, kas pieņemts, viņam piedaloties jebkuras instances tiesā, ir atcelts.

2. Izteikt 28.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja lietas izskatīšana tiesā ir pabeigta ar tiesas nolēmumu, tiesnesis nevar piedalīties šīs lietas jaunā izskatīšanā nevienas instances tiesā gadījumos, kad spriedums vai lēmums, kas pieņemts, viņam piedaloties, jebkuras instances tiesā ir atcelts.”

2. Izteikt 28.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja lietas izskatīšana tiesā ir pabeigta ar tiesas nolēmumu, tiesnesis nevar piedalīties šīs lietas jaunā izskatīšanā nevienas instances tiesā gadījumos, kad spriedums vai lēmums, kas pieņemts, viņam piedaloties, jebkuras instances tiesā ir atcelts.”

Apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas par noziegumiem, kas vērsti pret cilvēci, mieru, krimināllietas par kara noziegumiem, genocīdu, noziegumiem pret valsti un par tādiem smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 117. un 118.pantā, 153.panta otrajā un trešajā daļā, 154.pantā, 176.panta ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā, 179.panta trešajā daļā,183.panta otrajā daļā, 184.pantā, 190.panta trešajā daļā, 190.1 panta otrajā un trešajā daļā, 192., 224. un 225.pantā, 251.panta trešajā daļā, 252.panta trešajā daļā, 253.1 pantā, 257.panta otrajā daļā, 258.panta otrajā daļā, 268.pantā, 320.panta trešajā daļā, 321.panta otrajā daļā, 322.panta otrajā daļā, 323.panta otrajā daļā, 348.pantā un 349.pantā, visas krimināllietas, kurās veikti liecinošo personu speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi, kā arī visas krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ja tie izdarīti ar mazgadīgo vai nepilngadīgo.

Apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa var izskatīt lietas arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuras tā uzskata par nepieciešamu pieņemt savā izskatīšanā lietu juridiskās sarežģītības vai drošības apsvērumu dēļ.

3. Izslēgt 32.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus “176.panta ceturtajā daļā, 183.panta otrajā daļā”.

Izslēgt no likumprojekta 3. pantu.

Eksperts nevar piedalīties lietā šādos gadījumos:

1) ja ir šā kodeksa 27.pantā paredzētie nosacījumi; tomēr viņa iepriekšējā piedalīšanās lietā par ekspertu nevar būt pamats viņa noraidījumam;

2) ja viņš pēc dienesta vai citādi ir bijis vai ir atkarīgs no apsūdzētā, cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja;

3) ja viņš šai lietā ir izdarījis revīziju, kuras materiāli bijuši par pamatu krimināllietas ierosināšanai;

3a) (izslēgts ar 2002.gada 20.jūnija likumu);

4) ja noskaidrojas, ka viņš nav kompetents.

Pirmstiesas izmeklēšanā jautājumu par eksperta noraidījumu izlemj izziņas izdarītājs vai prokurors, bet tiesā - tiesa, kas izskata lietu.

2.

Papildināt 61. panta pirmās daļas 1. punktu aiz vārda “ekspertu” ar vārdiem “vai speciālistu”.

3.Papildināt 61. panta pirmās daļas 1. punktu pēc vārda “ekspertu” ar vārdiem “vai speciālistu”.

Lietiskie pierādījumi sīki jāapraksta apskates protokolā, pēc iespējas jānofotografē un jāpievieno lietai ar īpašu izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas lēmumu un jāglabā tai pirmstiesas izmeklēšanas iestādē vai tiesā, kuras rīcībā atrodas krimināllieta. Atsevišķos gadījumos lietiskos pierādījumus jau pirms lietas pabeigšanas var izsniegt to īpašniekiem, ja viņi to lūdz un ja šādu lūgumu iespējams apmierināt, nekaitējot tiesvedībai šai lietā.

Lietiskos pierādījumus, kurus nav iespējams glabāt pie krimināllietas, aizzīmogo, nofotografē un glabā uz vietas līdz izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas turpmākam rīkojumam.

Ja izziņas iestāde, prokurors vai tiesa (tiesnesis) nosūta lietu citai izziņas iestādei, prokuroram vai tiesai (tiesnesim), lietiskie pierādījumi nododami kopā ar lietu.

Par lietisko pierādījumu pārvietošanu, to iesaiņojuma atvēršanu vai citu rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem sastāda protokolu.

4. 64.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Lietiskos pierādījumus un citus izņemtos priekšmetus, kurus nav iespējams glabāt pie krimināllietas, aizzīmogo, nofotografē un glabā Ministru kabineta noteiktajās institūcijās līdz izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas turpmākajam rīkojumam vai līdz nolēmuma pieņemšanai, izšķirot krimināllietu.”

3.

Papildināt likumprojekta 4. panta otro daļu aiz vārda “glabā” ar vārdiem “uz vietas vai”.

Atbalstīt

4. 64.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Lietiskos pierādījumus un citus izņemtos priekšmetus, kurus nav iespējams glabāt pie krimināllietas, aizzīmogo, nofotografē un glabā uz vietas vai Ministru kabineta noteiktajās institūcijās līdz izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas turpmākajam rīkojumam vai līdz nolēmuma pieņemšanai, izšķirot krimināllietu.”

Lietiskos pierādījumus uzglabā, kamēr spriedums stājas likumīgā spēkā vai kamēr notek termiņš lēmuma par lietas izbeigšanu pārsūdzībai. Ja strīds par tiesībām uz lietām izšķirams civilprocesa kārtībā, lietiskos pierādījumus uzglabā, kamēr attiecīgais civilspriedums stājas likumīgā spēkā.

Ja lietiskos pierādījumus, kas ātri bojājas, nevar izsniegt īpašniekam, tos nodod attiecīgām iestādēm izlietošanai atbilstoši to uzdevumam. Vajadzības gadījumā tos atlīdzina īpašniekam ar tās pašas sugas un kvalitātes priekšmetiem vai arī samaksā to vērtību pēc valsts cenām, kādas pastāv atlīdzināšanas brīdī.

5. 65.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Ja lietiskie pierādījumi vai citi izņemtie priekšmeti ātri bojājas un tos nevar atdot īpašniekam vai arī to ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, procesa virzītājs lemj par to nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Vajadzības gadījumā realizētos vai iznīcinātos priekšmetus atlīdzina īpašniekam ar tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetiem vai arī samaksā to vērtību, kāda pastāv atlīdzināšanas brīdī.”

5. 65.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Ja lietiskie pierādījumi vai citi izņemtie priekšmeti ātri bojājas un tos nevar atdot īpašniekam vai arī to ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, procesa virzītājs lemj par to nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Vajadzības gadījumā realizētos vai iznīcinātos priekšmetus atlīdzina īpašniekam ar tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetiem vai arī samaksā to vērtību, kāda pastāv atlīdzināšanas brīdī.”

Drošības līdzekļi ir:

1) paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu;

2) personisks galvojums;

3) drošības nauda;

4) nodošana policijas uzraudzībā;

5) mājas arests;

6) apcietinājums;

7) karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā;

8) nepilngadīgā nodošana vecāku, aizbildņu vai aizgādņu pārraudzībā.

6. Papildināt 69.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Personai, kurai piemērots šā panta pirmās daļas 1.-5.punktā minētais drošības līdzeklis, bez procesa virzītāja atļaujas aizliegts izbraukt no valsts.”

6. Papildināt 69.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Personai, kurai piemērots šā panta pirmās daļas 1.-5.punktā minētais drošības līdzeklis, bez procesa virzītāja atļaujas aizliegts izbraukt no valsts.”

1) Krimināllietas par Krimināllikuma 159.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu nevar ierosināt citādi kā tikai pēc cietušās sūdzības. Šādas lietas nevar izbeigt sakarā ar cietušās izlīgumu ar apsūdzēto, un tiesvedība šais lietās noris vispārējā kārtībā.

Ja šādās lietās cietusī sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem pati nespēj izlietot savu tiesību uz aizstāvību, prokurors var ierosināt krimināllietu arī bez cietušā sūdzības.

2) Krimināllietas par Krimināllikuma 130., 156., 157. un 158.pantā paredzētajiem noziedzīgiem nodarījumiem nevar ierosināt citādi kā tikai pēc cietušā vai viņa pārstāvja sūdzības.

Lai ierosinātu tādu lietu, cietušais vai viņa pārstāvis sūdzību iesniedz rajona (pilsētas) tiesai, un lietu ierosina tiesnesis ar savu lēmumu.

3) Ja kādam no šā panta 2.punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir sevišķa sabiedriska nozīme vai ja cietušais, atrazdamies bezpalīdzības stāvoklī, būdams atkarībā no apsūdzētā vai citu iemeslu dēļ, pats nespēj aizsargāt savas likumīgās intereses, prokurors var ierosināt tādu lietu arī bez cietušā sūdzības vai iestāties lietā, ja tā jau ierosināta.

Ja prokurors lietu ierosinājis, vai iestājies jau ierosinātā lietā, to nevar izbeigt, pamatojoties uz cietušā izlīguma ar apsūdzēto.

4) Šā panta 2.punktā paredzētajās lietās pirmstiesas izmeklēšana nenotiek.

Lai aizsargātu valsts vai sabiedriskās intereses vai atsevišķu personu tiesības, tiesa, tiesnesis vai prokurors var šādā lietā noteikt pirmstiesas izmeklēšanu. Šādā gadījumā lieta tiek izmeklēta un iztiesāta vispārējā kārtībā un to nevar izbeigt, pamatojoties uz cietušā izlīgumu ar apsūdzēto.

7. 111.pantā:

izteikt 3.punkta pirmo rindkopu šādā redakcijā:

“3) Ja kāds no šā panta 2.punktā minētajos noziedzīgajos nodarījumos cietušais, atrazdamies bezpalīdzības stāvoklī, būdams atkarībā no apsūdzētā vai citu iemeslu dēļ pats nespēj aizsargāt savas likumīgās intereses, prokurors var tādu lietu ierosināt arī bez cietušā sūdzības vai iestāties lietā, ja tā jau ir ierosināta.”;

izteikt 4.punkta otro rindkopu šādā redakcijā:

“Lai aizsargātu valsts vai sabiedrības intereses vai atsevišķu personu tiesības, tiesa, tiesnesis vai prokurors šā panta 3.punktā paredzētajos gadījumos var šādā lietā noteikt pirmstiesas izmeklēšanu. Tādā gadījumā lieta tiek izmeklēta un iztiesāta vispārējā kārtībā.”

Izslēgt likumprojekta 7. pantā vārdus “kāds no”.

7. 111.pantā:

izteikt 3.punkta pirmo rindkopu šādā redakcijā:

“3) Ja šā panta 2.punktā minētajos noziedzīgajos nodarījumos cietušais, atrazdamies bezpalīdzības stāvoklī, būdams atkarībā no apsūdzētā vai citu iemeslu dēļ pats nespēj aizsargāt savas likumīgās intereses, prokurors var tādu lietu ierosināt arī bez cietušā sūdzības vai iestāties lietā, ja tā jau ir ierosināta.”;

izteikt 4.punkta otro rindkopu šādā redakcijā:

“Lai aizsargātu valsts vai sabiedrības intereses vai atsevišķu personu tiesības, tiesa, tiesnesis vai prokurors šā panta 3.punktā paredzētajos gadījumos var šādā lietā noteikt pirmstiesas izmeklēšanu. Tādā gadījumā lieta tiek izmeklēta un iztiesāta vispārējā kārtībā.”

. . . .

Lai izpildītu spriedumu daļā par naudas sodu, mantas konfiskāciju un citām mantiskām piedziņām, tiesnesis izraksta izpildrakstu un nosūta to zvērinātam  tiesu izpildītājam pēc notiesātā dzīvesvietas vai pēc viņa īpašuma atrašanās vietas.

8. Papildināt 360.panta sesto daļu aiz vārdiem “citām mantiskām piedziņām” ar vārdiem “kā arī par tiesību ierobežošanu”.

8. Papildināt 360.panta sesto daļu aiz vārdiem “citām mantiskām piedziņām” ar vārdiem “kā arī par tiesību ierobežošanu”.

Ja persona, kurai piemērota policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, Krimināllikuma 45.pantā noteiktajos gadījumos rajona (pilsētas) tiesa pēc notiesātā dzīvesvietas uz policijas iestādes iesnieguma pamata var aizstāt neizciesto soda laiku ar brīvības atņemšanu uz tādu pašu laiku. Iesniegumu izskata šā kodeksa 374.pantā noteiktajā kārtībā.

9. 368.pantā:

izslēgt teikumu “Iesniegumu izskata šā kodeksa 374.pantā noteiktajā kārtībā.”;

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja naudas sodu nevar piedzīt, rajona tiesa pēc attiecīgās personas dzīvesvietas, pamatojoties uz tiesu izpildītāja iesniegumu, to var aizstāt ar arestu vai brīvības atņemšanu atbilstoši Krimināllikuma 41.panta 4.daļas nosacījumiem.

Policijas iestādes vai tiesu izpildītāja iesniegumu izskata šā kodeksa 374.pantā noteiktajā kārtībā.”

5.

Aizstāt likumprojekta 9. pantā vārdus “rajona tiesa” ar vārdiem “rajona (pilsētas) tiesa”.

Atbalstīt

9. 368.pantā:

izslēgt teikumu “Iesniegumu izskata šā kodeksa 374.pantā noteiktajā kārtībā.”;

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja naudas sodu nevar piedzīt, rajona (pilsētas) tiesa pēc attiecīgās personas dzīvesvietas, pamatojoties uz tiesu izpildītāja iesniegumu, to var aizstāt ar arestu vai brīvības atņemšanu atbilstoši Krimināllikuma 41.panta ceturtās daļas nosacījumiem.

Policijas iestādes vai tiesu izpildītāja iesniegumu izskata šā kodeksa 374.pantā noteiktajā kārtībā.”

Ar sprieduma izpildīšanu saistītos jautājumus izlemj vienpersoniski vai koleģiāli – atkarībā no tā, kādā sastāvā tiesa taisījusi spriedumu. Tiesas sēdē piedalās prokurors.

Uz tiesas sēdi aicina notiesāto, bet pēc viņa lūguma – arī aizstāvi. Ja jautājums skar sprieduma izpildīšanu civilprasības daļā, aicina arī civilprasītāju. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

Lietas izskatīšana sākas ar tiesneša ziņojumu, pēc tam tiesnesis noklausās tiesas sēdē ieradušos personu paskaidrojumus, prokurora atzinumu un apspriežu istabā pieņem lēmumu.

10. Papildināt 374.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Visus tiesas lēmumus, kas pieņemti ar sprieduma izpildi saistītajos jautājumos, var pārsūdzēt (iesniegt protestu) desmit dienu laikā augstākas instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.”

10. Papildināt 374.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Visus tiesas lēmumus, kas pieņemti ar sprieduma izpildi saistītajos jautājumos, var pārsūdzēt (iesniegt protestu) desmit dienu laikā augstākas instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.”

Tiesas lēmumu var pārsūdzēt persona, par kuru tiesa pieņēmusi lēmumu, vai tādā gadījumā, ja par šo personu šā kodeksa 395.4 panta kārtībā lēmumu ir pieņēmis prokurors, - tās aizstāvis, likumiskais pārstāvis, cietušais vai viņa pārstāvis.

. . . .

11. Izteikt 402.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Tiesas lēmumu var pārsūdzēt personas aizstāvis, likumiskais pārstāvis, cietušais vai viņa pārstāvis, kā arī persona pati, ja par to šā kodeksa 395.4 pantā noteiktajā kārtībā pieņemts prokurora lēmums.”

Izteikt likumprojekta 11. pantu šādā redakcijā:

Izteikt 402. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Tiesas lēmumu var pārsūdzēt personas, par kuru pieņemts lēmums, aizstāvis, likumiskais pārstāvis, cietušais vai viņa pārstāvis, civilprasītājs, civilatbildētājs, vai viņu pārstāvji, kā arī persona pati, ja par to šā kodeksa 395.4 pantā noteiktajā kārtībā ir pieņemts prokurora lēmums

11.Izteikt 402. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Tiesas lēmumu var pārsūdzēt tās personas aizstāvis vai likumiskais pārstāvis, par kuru pieņemts lēmums, cietušais vai viņa pārstāvis, civilprasītājs, civilatbildētājs, vai viņu pārstāvji, kā arī persona pati, ja par to šā kodeksa 395.4 pantā noteiktajā kārtībā ir pieņemts prokurora lēmums.”

Izziņas iestāde, neierosinot krimināllietu, noskaidro izdarītā noziedzīgā nodarījuma apstākļus, ar noziedzīgo nodarījumu nodarītā kaitējuma raksturu un apmēru, kā arī personas, par kurām ir ziņas, ka tās izdarījušas noziedzīgu nodarījumu. Ja nepieciešams, izziņas iestāde izdara notikuma vietas apskati; pieņem no personas, par kuru ir ziņas, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, rakstveida paskaidrojumus; noskaidro noziedzīga nodarījuma aculieciniekus un citas personas, kuras var sniegt ziņas par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, pieņem no tām rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus, turklāt mutvārdu paskaidrojumus ierakstot aptaujas anketā; pieprasa izziņu par tās personas sodāmību, par kuru ir ziņas, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kā arī citus materiālus, kam ir nozīme lietas izlemšanā.

Personai, par kuru ir ziņas, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiek izskaidrota saīsinātā procesa būtība, no tās ņem parakstu par obligātu ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora un tiesneša izsaukuma un šai personai izskaidro neierašanās sekas.

Noskaidrojusi šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, izziņas iestāde sastāda ziņojumu par noziedzīgo nodarījumu, kurā norāda: kad, kur un kas sastādījis ziņojumu; tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzimšanas gadu, mēnesi un dienu, par kuru ir ziņas, ka tā izdarījusi noziedzīgo nodarījumu; nodarījuma īsu aprakstu (vietu, laiku, veidu, motīvus, sekas un citus apstākļus) un tā kvalifikāciju pēc Krimināllikuma panta.

Izziņas iestādes ziņojumu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paraksta izziņas iestādes priekšnieks vai viņa vietnieks un kopā ar visiem materiāliem nosūta prokuroram.

Ja izziņas iestādes priekšnieks vai viņa vietnieks atzīst, ka materiālos nav pietiekamu ziņu, ka persona izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, vai ir konstatēti šā kodeksa 406.panta otrajā daļā minētie apstākļi, viņš ierosina krimināllietu un nodod to izziņas vai pirmstiesas izmeklēšanas izdarīšanai vispārējā kārtībā.

7.

Aizstāt 409. panta piektajā daļā skaitli un vārdus “406. panta otrajā daļā” ar skaitli un vārdiem “406. panta trešajā daļā”.

Atbalstīt

12. Aizstāt 409. panta piektajā daļā skaitli un vārdus “406. panta otrajā daļā” ar skaitli un vārdiem “406. panta trešajā daļā”.

. . .

Ja tiesājamais, kurš iesniedzis apelācijas sūdzību, neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, viņa sūdzība atstājama bez izskatīšanas.

12. Papildināt 442.panta septīto daļu ar šādu teikumu: “Lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu tiesājamais var pārsūdzēt septiņu dienu laikā augstākas instances tiesā.”

8.

Izteikt likumprojekta 12. pantu šādā redakcijā:

Papildināt 442. panta septīto daļu ar šādu teikumu: “Lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas tiesājamais var pārsūdzēt septiņu dienu laikā augstākas instances tiesā.”

Atbalstīt

13. Papildināt 442.panta septīto daļu ar šādu teikumu: “Lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu tiesājamais var pārsūdzēt septiņu dienu laikā augstākas instances tiesā.”

Par ģenerālprokurora lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā kodeksa 106.4 panta otro daļu, 131.panta ceturto un piekto daļu, 208.1 un 367.1 pantu, var iesniegt sūdzību Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam personas, uz kurām lēmums attiecas, to aizstāvis un likumiskais pārstāvis 10 dienu laikā no brīža, kad šīs personas uzzinājušas par lēmuma pieņemšanu un tā saturu.

9.

Aizstāt 466.pantā skaitli un vārdus “106.4 panta otro daļu” ar skaitli un vārdiem “106.4 panta pirmo daļu”.

Atbalstīt

14. Aizstāt 466.pantā skaitli un vārdus “106.4 panta otro daļu” ar skaitli un vārdiem “106.4 panta pirmo daļu”.