Likumprojekts

Par valsts budžetu 2003.gadam

 

1.pants.  Apstiprināt valsts budžetu 2003.gadam ieņēmumos 1 669 637 363 latu apmērā saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.

2.pants.  Apstiprināt valsts budžetu 2003.gadam izdevumos 1 828 678 279 latu apmērā un tīrajos aizdevumos 18 463 084 latu apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5.pielikumu.

3.pants. Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 127 260 532 latu apmērā, tajā skaitā:

1) republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām - pašvaldību pamata, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 92 612 842 latu apmērā saskaņā ar 6., 7., 8. un 9.pielikumu;

2) republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām - pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 23 313 767 latu apmērā saskaņā ar 10.pielikumu;

3) republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 5 923 405 latu apmērā (11.pielikums) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par mērķdotācijas sadalījumu republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;

4) pašvaldību tautas mākslas pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 349 874 latu apmērā saskaņā ar 12.pielikumu;

5) pašvaldību administratīvo teritoriju attīstības plānu izstrādāšanai 440 000 latu apmērā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;

6) investīcijām pašvaldībām 4 062 600 latu apmērā saskaņā ar 13.pielikumu;

7) pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei 160 000 latu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

8) Rīgas Domei pievienotās vērtības nodokļa nomaksai par Latvijas Nacionālā teātra rekonstrukcijai iepērkamajām tehnoloģiskajām iekārtām 398 044 latu apmērā.

4.pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 7 677 897 latu apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 7 152 897 latu apmērā;

2) Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei 275 000 latu apmērā;

3) reģionālo attīstības aģentūru kapacitātes veicināšanai 250 000 latu apmērā.

5.pants. Apstiprināt valsts nozīmes pasākumu veikšanai bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai “Valsts informācijas tīkla aģentūra” valsts budžeta finansētos ieņēmumus un izdevumus 2 502 187 latu apmērā saskaņā ar 14.pielikumu.

 6.pants. Apstiprināt valsts ilgtermiņa saistību limitus un valsts investīciju projektus saskaņā ar 15.pielikumu.

7.pants. Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm finanšu ministra noteiktajā kārtībā reģistrēt Valsts kasē budžeta finansētu institūciju ilgtermiņa saistības, reģistrācijas gaitā precizējot konkrēto saistību objektu vai pasākumu un to realizācijai nepieciešamo saistību apjomu.

8.pants. Ministru kabinets izdod noteikumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem, kas paredz kārtību, kādā nosaka un groza rezultatīvos rādītājus un sniedz pārskatus par to izpildi.

9.pants. Noteikt maksimālo valsts parādu gada beigās 1 081 000 000 latu apmērā. Noteikt, ka finanšu ministrs 2003.gadā var sniegt valsts galvojumus 46 040 000 latu apmērā saskaņā ar 16.pielikumu.

10.pants. Noteikt pašvaldību aizņēmumu un galvojumu saistību kopējo pieļaujamo palielinājumu 24 283 918 latu apmērā. Pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu noteikt 15 283 918 latu apmērā, tajā skaitā 1 000 000 latu pašvaldību finanšu stabilizācijas aizdevumu nodrošināšanai atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”. Finanšu ministram ir tiesības mainīt pašvaldību finanšu stabilizācijas aizdevumu palielinājumu, nepārsniedzot pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu. Pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu noteikt 9 000 000 latu apmērā.

11.pants. Atļaut finanšu ministram apstiprināt Rīgas domes ilgtermiņa aizņēmumu no komercbankām 28 000 000 latu apmērā īstermiņa saistību pārkreditēšanai.

12.pants. Noteikt, ka saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā — 77,72 procenti, invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā — 16,27 procenti, nodarbinātības speciālajā budžetā — 5,72 procenti, darba negadījumu speciālajā budžetā — 0,29 procenti.

13.pants. Iemaksu likme fondēto pensiju shēmā ir 2 procenti no iemaksu objekta, kas noteikts likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

14.pants. Apstiprināt izdevumus programmai “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” 2003.gadā 110 699 187 latu apmērā saskaņā ar 17.pielikumu.

15.pants. Finan.u ministrs apstiprina valsts budceta iestāžu programmu un apakšprogrammu tāmju sastādīšanas un apstiprināšanas kārtību.

16.pants. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nodrošina to pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo budžeta finansētu institūciju pasākumu finansēšanas plānu un tāmju apstiprināšanu valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumiem un finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei. Tāmēs jāparedz izdevumi, kas nepieciešami, lai dzēstu iepriekšējo periodu parādus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem.

17.pants. Ja ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nenodrošina ieņēmumu par veikto darbību ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos plānotajā apjomā saskaņā ar 2.pielikumu, finanšu ministram ir tiesības atbilstošā apmērā samazināt ministrijai apstiprinātos asignējumus, līdz šajā likumā tiek izdarīti attiecīgi grozījumi.

18.pants. Noteikt Valsts prezidenta kancelejas programmas “Valsts prezidenta darbības nodrošināšana” ietvaros izdevumus Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī 2 000 latu apmērā un reprezentācijas izdevumus mēnesī 400 latu apmērā.

19.pants. Visi Valsts īpašuma privatizācijas fondā iemaksātie līdzekļi Ministru kabineta noteiktajā apmērā tiek ieskaitīti Finanšu ministrijas norādītajā kontā Valsts kasē valsts parāda nomaksai un pārfinansēšanai.

20.pants. Ja ministrijās un citās centrālajās valsts iestādēs funkciju pārbaudes un darbības izvērtēšanas rezultātā tiek konstatēta valsts budžeta līdzekļu nelietderīga izmantošana, finanšu ministrs ierosina samazināt asignējumus, līdz šajā likumā tiek izdarīti attiecīgi grozījumi un Ministru kabinets pieņem lēmumu par asignējumu samazināšanu un nepieciešamajiem pasākumiem valsts budžeta finansētas institūcijas darbības uzlabošanai.

21.pants. Noteikt Kultūras ministrijai Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma nodrošināšanai izdevumus 2 440 000 latu apmērā no valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas rezultātā gūtajiem naudas ieņēmumiem

22.pants. Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm 2 nedēļu laikā pēc šā likuma izsludināšanas iesniegt Finanšu ministrijā aktualizētus investīciju projektu pieteikumus un informāciju atbilstoši finanšu ministra apstiprinātām veidlapām par projektu sastāvdaļām un izmaksām, par finansēšanas un fiziskiem rādītājiem un iepirkuma plānu. Ja investīciju projektam ir vairāki apakšprojekti vai tā īstenošana notiek dažādās vietās, precizēto informāciju iesniedz par katru sastāvdaļu, uzrādot apakšprojekta īstenošanas vietu (adresi). Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes 2 nedēļu laikā pēc šā likuma izsludināšanas Finanšu ministrijā iesniedz arī likuma 13.pielikumā “Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām” savai nozarei apstiprināmo projektu pieteikumus un informāciju atbilstoši finanšu ministra apstiprinātai veidlapai.

23.pants. Akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumu prognoze Valsts kases akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumu budžeta sadales kontā ir ne mazāka kā 114 900 000 latu. Valsts autoceļu fonda speciālajā budžetā tiek ieskaitīti 60 procenti akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumu, bet ne mazāk kā 68 586 000 latu.

24.pants. (1) Finanšu ministram ir tiesības pieņemt lēmumu par privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) izsniegtā un valsts budžetā ieskaitāmā Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta kapitalizāciju, un Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā kapitalizē kredīta un ar to saistītos procentu maksājumus un soda naudu, ja privatizētais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) valsts budžetā iemaksājamo kredītu ir saņēmis līdz 1995.gada 31.decembrim un tas atbilst šādiem kritērijiem:

1) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ražo augstās tehnoloģijas produktus un tā neto apgrozījumā Ministru kabineta noteiktie atbalstāmie produkti pirmstaksācijas periodā sastāda vairāk nekā 75 procentus;

2) valsts vai pašvaldību daļa uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitālā nepārsniedz 25 procentus;

3) pieņemts Valsts atbalsta uzraudzības komisijas lēmums par šāda atbalsta atbilstību Komercdarbības atbalsta kontroles likuma, citu normatīvo aktu un Eiropas līguma noteikumiem, kā arī saistībām, kas izriet no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Saskaņā ar šo pantu kapitalizētos maksājumus pēc kapitalizāciju veicošās institūcijas paziņojuma dzēš finanšu ministrs.

25.pants. Noteikt, ka programmas 01.00.00 “Mērķdotācijas izglītības pasākumiem”, 05.00.00 “Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”, 10.00.00 “Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija un nodrošina finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasē.

26.pants. Noteikt, ka programmas 02.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” izpildītājs ir Kultūras ministrija un nodrošina finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasē.

27.pants. Likums stājas spēkā ar izsludināšanas dienu un tā darbība ir attiecināma uz visu saimniecisko gadu.

 

1.pielikums
2-pamb.pielikums
2-pamb_nodev.pielikums
2-specb.pielikums
3.pielikums
4.pielikums
5.pielikums
6.pielikums
7.pielikums
8-9.pielikums
10.pielikums
11.pielikums
12.pielikums
13.pielikums
14.pielikums
15-pamb.pielikums
15-specb.pielikums
16.pielikums
17.pielikums

 

Likumprojekta “Par valsts budžetu 2003.gadam”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar likumā “Par budžetu un finanšu vadību “ noteikto budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana ir noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši resursi.

Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju apropriē valsts mērķim.

Valsts budžeta izdevumi sastāv no apropriācijām, kas noteiktas konkrētām valsts vajadzībām saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.

2.Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts “Par valsts budžetu 2003.gadam” jāpieņem savlaicīgi, jo valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju.

3.Cita informācija

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts “Par valsts budžetu 2003.gadam” izstrādāts ievērojot likuma “Par budžetu un finanšu vadību “ izvirzītās prasības, Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktos pamatuzdevumus, Valdības izvirzītos prioritāros attīstības virzienus, ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtos priekšlikumus, kā arī ņemot vērā valsts ekonomisko stāvokli un tautsaimniecības attīstības tendences turpmākajiem gadiem.

Valdība nodrošina, ka valsts budžeta fiskālais deficīts nepārsniedz Mārstrihtas kritērijos noteikto maksimālo robežu (3% no iekšzemes kopprodukta).

Izdevumu pieaugums galvenokārt saistīts ar Ministru kabineta izvirzītajiem prioritārajiem attīstības virzieniem, ievērojamāko izdevumu pieaugumu paredzot:

  • Latvijas pilntiesīgai līdzdalībai NATO un Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā;
  • spēcīgai un neatkarīgai tiesu varai, korupcijas un noziedzības novēršanai;
  • atbildīgai un efektīvai valsts pārvaldei;
  • informācijas sabiedrībai un uz zināšanām balstītai tautsaimniecībai;
  • sabiedrības veselības kvalitātei;
  • integrētai pilsoniskai sabiedrībai, spēcīgai laikmetīgai nacionālai identitātei;
  • Latvijas reģionu līdzsvarotai attīstībai, augstai nodarbinātībai.

Valsts budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti 1 669,6 milj. latu, bet izdevumi, ieskaitot tīros aizdevumus 1 847,1 milj. latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi prognozēti 935,7 milj. latu un izdevumi noteikti 1 089,2 milj. latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums, salīdzinot ar 2002.gada plānu ir 135,1 milj. latu jeb 14,2%.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 810,4 milj. latu un 835,8 milj. latu apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu pieaugums pret 2002.gada plānu ir 25,4 milj. latu jeb 3,1%.

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā valsts ekonomisko stāvokli un tautsaimniecības attīstības tendences turpmākajiem gadiem, nodrošinot stabilu finansiālo situāciju.

2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Sekmē uzņēmējdarbības vides attīstību, atbalsta Latvijas uzņēmumu eksportu un mazos un vidējos uzņēmumus, sekmē uzņēmumu konkurētspējas celšanu starptautiskā mērogā un administratīvo kapacitāti saistībā ar Eiropas Savienības procedūrām.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.Cita informācija

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

tūkst. Ls

Rādītāji

 

Trīs nākamie gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

2002

2003

2004

2005

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

1 530 635,5

139 001,9

 

 

 

2. Izmaiņas budžeta izde- vumos (ieskaitot tīros aiz- devumus)

1 680 699,7

166 441,7

 

 

 

3. Finansiālā ietekme

-150 064,2

-27 439,8

 

 

 

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Deficīta finansēšanas avoti:

  • aizņēmumi, valsts pamatbudžeta maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikuma izmaiņas u.c.

 

 

 

 

 

-150 064,2

 

 

 

 

 

-27 439,8

 

 

 

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

 

 

 

 

6.Cita informācija

 

 

 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Valsts budžeta 2003.gadam likumu paketē ir iekļauti un jāpieņem likumprojekti:

  • Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””;
  • Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””;

Paredzēts sagatavot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu” paredzot tiesnešu atalgojuma paaugstināšanu no 2003.gada 1.jūlija.

Paredzēts sagatavot Ministru kabineta noteikumu projektu:

  • par tiesu darbinieku atalgojumu paredzot tiesnešu atalgojuma paaugstināšanu par 60% no 2003.gada 1.jūlija;
  • par prokuratūras darbinieku atalgojuma paaugstināšanu no 2003.gada 1.jūlija par 62 Ls mēnesī;
  • par darba samaksu Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām un dienesta pakāpēm no 2003.gada 1.maija;
  • par darba samaksu Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām un dienesta pakāpēm no 2003.gada 1.maija;
  • par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem, kas paredz kārtību, kādā nosaka un groza rezultatīvos rādītājus un sniedz pārskatus par to izpildi.

2. Cita informācija

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijas saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

5.Cita informācija

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Notikušas konsultācijas ar Latvijas Pašvaldību savienību, nozaru arodorganizācijām, Ārvalstu investoru padomi.

2.Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formu- lējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis iestrādāts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2003.gada domstarpību un vienošanās protokolā.

3.Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Regulāri ar masu mediju starpniecību sabiedrība informēta par likumprojekta “Par valsts budžetu 2003.gadam” izstrādes gaitu, svarīgākajiem prognozējamiem makroekonomiskajiem un fiskālajiem rādītājiem, izmaiņām nodokļu likumos un valsts budžeta prioritātēm. Ministrs tiekas ar sabiedrības pārstāvjiem, piemēram, Latvijas Lauksaimniecības organizācijas padomi.

4.Konsultācijas ar starptau- tiskajiem konsultantiem

Notikušas konsultācijas ar Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas ekspertiem.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses un (vai) pašvaldības puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Budžeta finansētu institūciju – budžeta iestāžu, pilnīgi vai daļēji no budžeta finansētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju vadītāji (budžeta izpildītāji) var izdarīt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties saistības tikai likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam” noteikto apropriāciju ietvaros saskaņā ar finansēšanas plānos noteiktajiem asignējumu apjomiem. Likumprojektā ir iekļauts finansējums jaunām institūcijām – Veselības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātam, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un to funkciju realizēšanai.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Paredzētas preses konferences ar preses pārstāvjiem par likumprojektu “Par valsts budžetu 2003.gadam”, publikācija Latvijas Vēstnesī, tiks izdota valsts budžeta 2003.gadam gadagrāmata.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts ir izstrādāts, ņemot vērā indivīda intereses – valdība ir centusies nodrošināt vismazāko iespējamo fiskālā deficīta līmeni atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu prognozēm līdz gada beigām un, iekļaujot izdevumu daļā jaunos, neatliekamos pasākumus.

4. Cita informācija

 

 

Finanšu ministrs V. Dombrovskis