Teksts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par izņēmuma stāvokli"

Izdarīt likumā "Par izņēmuma stāvokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 51./52.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 5.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 11.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"Iesniegumus par šo institūciju un valsts pilnvaroto lēmumiem un rīkojumiem izskata augstāka institūcija vai amatpersona. Augstākas institūcijas vai amatpersonas lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

Šā panta otrajā daļā minēto institūciju un valsts pilnvaroto lēmumu apstrīdēšana vai pieteikuma iesniegšana tiesā par augstākas institūcijas vai amatpersonas lēmumu neaptur attiecīgo lēmumu un rīkojumu izpildi."

2. Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

"Pārejas noteikums

Šā likuma 11.panta otrajā daļā minēto augstāko institūciju un amatpersonu lēmumus, ja tie ir stājušies spēkā pirms 2003.gada 1.jūlija un ja no to spēkā stāšanās dienas nav pagājis mēnesis, likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā."

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par izņēmuma stāvokli””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu tika uzsākta arī radikāla Latvijas tiesību sistēmas pārveide no sociālistiskas tiesību sistēmas uz tādu, kuras pamatā būtu demokrātijas un tiesiskuma principi. Lai to paveiktu, tika uzsākts darbs pie visu tiesību nozaru regulējošo normatīvo aktu pārveides, un šī darba rezultātā līdzšinējos desmit gados tika izveidota Latvijas konstitucionālo tiesību sistēma, pieņemti vai atjaunoti tādi likumi kā Civillikums, Civilprocesa likums, Krimināllikums, Darba likums utt. Kā pēdējā lielā tiesību nozare, kurā vēl nebija veiktas radikālas pārmaiņas normatīvajā bāzē, bija administratīvā procesa tiesības. 2001.gada 25.oktobrī Saeimā tika pieņemts Administratīvā procesa likums, kura spēkā stāšanās paredzēta 2003.gada 1.jūlijā. Likums veicina demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti, no vienas puses, un personu, no otras puses, pakļauj šīs attiecības neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei, kā arī nodrošina tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās. Administratīvā procesa ietērpšana likuma formā atrisina galvenās ar administratīvo procesu saistītās problēmas, taču ar to vien nepietiek. Lai nodrošinātu viendabīgu un no liekām tiesību normu kolīzijām brīvu administratīvā procesa sistēmu, ne mazāk svarīgi ir apzināt arī nepieciešamos grozījumus tajos spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas iekļausies šajā sistēmā. Lai to nodrošinātu, ar Pasaules bankas finansiālu atbalstu tika veikts LU lektores Jautrītes Briedes pētījums, kurā tika apzināti visi tie likumi, kuros ir nepieciešams veikt grozījumus, lai nodrošinātu atbilstību jaunajam Administratīvā procesa likumam. Pētījuma rezultātā tika apzināti 156 likumi, kuros jāveic grozījumi. Grozījumi sagatavoti, atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra sēdes protokollēmuma (prot.nr.5 42§) 3.punktam. Patlaban no 156 likumprojektu saraksta ir izvērtēti 58 likumprojekti un no tiem izstrādāti un uzsaukti Valsts sekretāru sanāksmē 20 likumprojekti. Daļa no likumiem ar Ministru kabineta lēmumu no saraksta tiks svītroti, jo kompetentās ministrijas un Tieslietu ministrija grozījumu izstrādi tajos ir atzinusi par nelietderīgu un nevajadzīgu. Likumprojektus saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma Pārejas noteikumu 3.punkta 2.apakšpunktu paredzēts izstrādāt un iesniegt Saeimā līdz 2003.gada 1.februārim. Spēkā esošā likuma “Par izņēmuma stāvokli” 11.panta otrā daļa nosaka, ka sūdzības par šā likuma 10.pantā minēto institūciju un to iecelto valsts pilnvaroto lēmumiem izskata augstāka institūcija vai amatpersona, kuras lēmums ir galīgs, taču šī minētā norma ir pretrunā ar 2001.gada 25.oktobrī Saeimā pieņemto Administratīvā procesa likumu un Satversmes 92.pantu, kas jebkurai personai nosaka tiesības griezties tiesā.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Lai novērstu pretrunas ar Administratīvā procesa likumu, sagatavotais likumprojekts paredz: Saskaņot terminoloģiju ar Administratīvā procesa likumu. Noteikt augstākas institūcijas vai amatpersonas lēmuma pārsūdzības kārtību. Likumprojekts paredz arī Pārejas perioda normu, kas regulē tādu lēmumu pārsūdzību, kuri stājušies spēkā pirms 2003.gada 1.jūlija.
3. Cita informācija	Likums stājas spēkā vienā dienā ar Administratīvā procesa likumu – 2003.gada 1.jūlijā.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz Sabiedrības un tautsaimniecības attīstību __1. Ietekme uz makroekonomisko vidi Likumprojekts šo jomu neskar. __2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu_Personai tiek garantētas Satversmes 92.pantā noteiktās tiesības griezties tiesā. __3. Sociālo seku izvērtējums_Likumprojekts šo jomu neskar. __4. Ietekme uz vidi_Likumprojekts šo jomu neskar. __5. Cita informācija _Likumprojekts šo jomu neskar. __ III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz Spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu, publikāciju		Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija			Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, Sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav veiktas. Likumprojekts izstrādāts, vadoties no LU Juridiskās fakultātes lektores J.Briedes pētījumā iekļautajiem ieteikumiem.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav veiktas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav veiktas.
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas institūcijas netiks radītas. Likumprojekts nepaplašina tiesu funkcijas. Tas izriet no paša Administratīvā procesa likuma.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Lai sekmīgi ieviestu Administratīvā procesa likumu, patlaban rit darbs pie stratēģijas sabiedrības informēšanai par Administratīvā procesa likumu izstrādes.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

15.10.2002 11:16

1084

I.Zute

7036744, ilze.zute@tm.gov.lv

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītājs	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

A.Maldups	G.Kūtris	I.Brazauska	I.Zute