Saeimas Prezidijam

Saeimas Prezidijam

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā š.g. 24. septembra sēdē izskatīja likumprojektus “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” (reģ. nr. 168) (Iekļauts likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” (reģ. nr.351)), Grozījums likumā “Par izņēmuma stāvokli” (reģ. nr. 169) un Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” (Reģ. nr. 220) trešajam lasījumam.

Komisija lūdz augstākminētos likumprojektus iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai trešajā lasījumā.

Pielikumā: minēto likumprojektu salīdzinošās tabulas trešajam lasījumam uz ___ lpp.

 

 

 

 

Ar cieņu,

 

komisijas priekšsēdētājs A.Laksa

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekts 3.lasījumam

 

Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā

(reģ. nr. 168)

(Iekļauts likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” (reģ. nr.351))

Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Obligātā militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 1998, 1.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 1., 10., 24.nr.; 2002, 14.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Obligātā militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 1998, 1.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 1., 10., 24.nr.; 2002, 14.nr.) šādus grozījumus:

20.pants. (1) Šā likuma 19.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minēto lēmumu iesaucamais 10 dienu laikā ir tiesīgs pārsūdzēt šā likuma 25.pantā minētajai kontroles komisijai.

(2) Kontroles komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

1. Aizstāt 20. panta pirmajā daļā vārdus “10 dienu laikā ir tiesīgs pārsūdzēt” ar vārdiem “var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā”.

 

 

     

1. Aizstāt 20. panta pirmajā daļā vārdus “10 dienu laikā ir tiesīgs pārsūdzēt” ar vārdiem “var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā”.

21.pants. (1) Lēmumu par neiesaukšanu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā pieņem attiecībā uz:

1) personām, kurām nepieciešams atlikt iesaukumu veselības stāvokļa dēļ;

2) apgādājamu ģimenes locekļu vienīgajiem apgādniekiem, kā arī personām, kuru apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni;

3) personām, kuras mācās maģistrantūrā, rezidentūrā un doktorantūrā;

4) valsts licencēto augstskolu sekmīgiem pilna laika studējošajiem (pirmās augstākās izglītības ieguvei);

5) personām, kuras mācās valsts licencētajās vidējās vispārējās izglītības un profesionālās izglītības mācību iestādēs (pirmās vidējās izglītības vai pirmās pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei), - līdz absolvēšanas gada 1.oktobrim;

6) personām, kuras iegūst izglītību ārvalstīs pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma;

7) ordinētiem garīdzniekiem, kuri pieder pie kādas no Tieslietu ministrijā reģistrētajām reliģiskajām organizācijām, un personām, kuras mācās šo reliģisko organizāciju garīgā personāla mācību iestādēs;

8) personām, pret kurām notiek kriminālvajāšana vai kuru krimināllietas atrodas tiesas izskatīšanā;

9) personām, kuras par izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem izcieš sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

10) personām, kuras agrāk sodītas par izdarītiem tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem;

11) personām, kuras nav ieguvušas pamatizglītību;

12) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes specializētā valsts civildienesta ierēdņiem - līdz atvaļināšanai no dienesta;

13) personām, kurām obligātais aktīvais militārais dienests aizstāts ar alternatīvo dienestu.

(2) Šā panta pirmās daļas 4. un 6.punktā minētās personas netiek iesauktas līdz 26 gadu vecumam.

(3) Šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajām personām iesaukuma atlikšanu nepiemēro, ja valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienība ir saņēmusi paziņojumus par attiecīgajām personām šā likuma 15.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos.

(4) Personas, kuras veselības stāvokļa dēļ atzītas par nederīgām militārajam dienestam, noņem no obligātā militārā dienesta uzskaites.

 

1.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

 

1. Papildināt 21.panta pirmo daļu ar 14.punktu šādā redakcijā:

"14) personām, kuras ir ievēlētas par Saeimas, pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes deputātiem."

(Likumprojekts ar reģ. nr.351)

 

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis:

Papildināt 21.panta pirmo daļu ar 14.punktu šādā redakcijā:

"14) personām, kuras ir ievēlētas par Saeimas, pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes deputātiem."

Saeimas deputāts O.Deņisovs:

Papildināt 21.pantu ar 4.1 punktu šādā redakcijā:

“4.1) Dienas nodaļas studenti pēc trešā kursa iziet divu mēnešu militāro apmācību. Pēc studiju beigšanas iziet vēl vienu mēnesi militāro apmācību, iegūstot kaprāļa dienesta pakāpi un šie kursi tiek ieskaitīti kā pilnībā iziets valsts obligātais militāras dienests. Nepilna laika klātienes un neklātienes studentiem militāra apmācība ir brīvprātīga” .

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

2. Papildināt 21.panta pirmo daļu ar 14.punktu šādā redakcijā:

"14) personām, kuras ir ievēlētas par Saeimas, pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes deputātiem."

35.pants. Ja persona tajā gadā, kad tā sasniegusi 16 gadu vecumu, nav saņēmusi izsaukumu uz reģistrāciju, tai ir jāierodas valsts militārā dienesta pārvaldē pēc dzīvesvietas līdz nākamā gada 31.janvārim.

 

4.

Saeimas deputāts O.Deņisovs:

 

Izslēgt 35. pantu.

Neatbalstīt

 

44.pants. (1) Katrs iesaucamais, rezerves karavīrs un rezervists ir personīgi atbildīgs par to, lai dzīvesvietas maiņa, izbraukšana no valsts vai citi neparedzēti apstākļi neradītu šķēršļus obligātā militārā dienesta pienākumu izpildei.

(2) Par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, iesaucamais rakstveidā paziņo valsts militārā dienesta pārvaldei.

(3) Dzīvesvietas maiņas gadījumā iesaucamajam, rezerves karavīram un rezervistam 10 darbdienu laikā, kopš viņš pastāvīgi dzīvo attiecīgajā dzīvesvietā, jāpaziņo par šo dzīvesvietu tai valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai, kuras teritorijā atrodas iepriekšējā un jaunā dzīvesvieta, ierodoties personiski.

(4) Iesaucamajiem, kuri dzīvo vai uzturas ārvalstīs, līdz 26 gadu vecumam jāatgriežas Latvijā un jāpiesakās valsts militārā dienesta pārvaldē obligātā aktīvā militārā dienesta pienākumu pildīšanai.

2. 44.panta trešajā daļā:

aizstāt vārdu “attiecīgajā” ar vārdu “deklarētajā”;

papildināt daļu pēc vārdiem “jaunā dzīvesvieta” ar vārdiem “rakstveidā vai”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. 44.panta trešajā daļā:

aizstāt vārdu “attiecīgajā” ar vārdu “deklarētajā”;

papildināt daļu pēc vārdiem “jaunā dzīvesvieta” ar vārdiem “rakstveidā vai”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45.pants. Ir aizliegts pierakstīt (reģistrēt) dzīvesvietā un no tās izrakstīt (noņemt no uzskaites) Latvijas pilsoņus (vīriešus vecumā no 16 līdz 45 gadiem), kuriem nav noformēti ar obligātā militārā dienesta uzskaiti saistītie dokumenti.

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

6.

2. Izslēgt 45.pantu.

(Likumprojekts ar reģ. nr.351)

 

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis:

Izslēgt 45.pantu.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

4. Izslēgt 45.pantu.

Pārejas noteikumi

1. Uz personām, kurām līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai iesaukums ir atlikts vai kuras ieskaitītas rezervē, tiek attiecināti šā likuma nosacījumi, izņemot personas, kuras ieskaitītas rezervē veselības stāvokļa dēļ.

 

2. To Latvijas pilsoņu reģistrācija, kuru dzīvesvieta nav Latvijā, uzsākama līdz 1997.gada 1.jūlijam.

 

3. Līdz Iekšlietu ministrijas struktūrvienību reorganizācijas pabeigšanai obligāto aktīvo militāro dienestu pilda arī Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajā Sardzes pulkā.

 

4. Iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieki, tiesneši un prokurori, kuri stājušies amatā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, obligātajā aktīvajā militārajā dienestā netiek iesaukti.

 

5. Šā likuma 8.pants stājas spēkā četrus mēnešus pēc likuma izsludināšanas. Līdz tam dienesta ilgums ir iepriekšējais – 18 mēneši.

 

6. Ministru Kabinets:

1) līdz 1997.gada 1.jūlijam nosaka kārtību, kādā apdrošināma obligātā aktīvā militārā dienesta un uz apmācībām iesaukto rezerves karavīru un rezervistu dzīvība un veselība;

2) līdz 1997.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 12.pantā minētos noteikumus;

3) līdz 1997.gada 1.jūlijam izveido militārā dienesta iesaukšanas kontroles komisiju un apstiprina tās nolikumu;

4) līdz 2001.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 42.panta septītajā daļā minētos noteikumus.

 

7. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 6.nr.).

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8. Šā likuma 19. panta pirmajā daļā minētos lēmumus, ja tie pieņemti pirms Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās un to apstrīdēšanas termiņš nav beidzies, var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likums stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

likuma spēkā stāšanās noteikumu pārveidot par pārejas noteikumu un izteikt to šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Likuma 1. un 3. pants stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

likuma spēkā stāšanās noteikumu pārveidot par pārejas noteikumu un izteikt to šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Likuma 1. un 5. pants stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīt

8. priekšlikuma

redakcijā

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8. Šā likuma 19. panta pirmajā daļā minētos lēmumus, ja tie pieņemti pirms Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās un to apstrīdēšanas termiņš nav beidzies, var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārejas noteikums

Likuma 1. un 5. pants stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos.