Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi

Juridiskās komisijas atzinums

Redakcija, kādā likumprojektu trešajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Izdarīt likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3., 23.nr.; 2001, 13.nr.; 2002, 22.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3., 23.nr.; 2001, 13.nr.; 2002, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “aprūpes un audzināšanās iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “aprūpes iestāde” (attiecīgā locījumā).

1. Aizstāt visā likumā vārdus “aprūpes un audzināšanās iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “aprūpes iestāde” (attiecīgā locījumā).

5.pants. (1) Bāriņtiesu (pagasttiesu) uzraudzību aizbildnības un aizgādnības lietu kārtošanā veic Labklājības ministrija.

(2) Darbības likumības uzraudzību attiecībā uz mantojuma lietu kārtošanu un mantojuma apsardzību, apliecinājumu izdarīšanu un citu šajā likumā noteikto funkciju pildīšanu veic rajona (pilsētas) tiesa, izskatot konkrētas lietas. Metodisko vadību minētajos jautājumos īsteno Tieslietu ministrija.

(3) Labklājības ministrija kopā ar Tieslietu ministriju un Izglītības ministriju organizē bāriņtiesu (pagasttiesu) locekļu apmācību.

(4) Bāriņtiesas (pagasttiesas) darbības uzraudzību finansiālajos jautājumos veic attiecīgā pilsētas vai novada dome (pagasta padome).

(5) Bāriņtiesu un pagasttiesu darbības noteikumus izdod Ministru kabinets.

(6) Bāriņtiesu (pagasttiesu) uzraudzību adopcijas lietu kārtošanā veic Tieslietu ministrija.

2. 5.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu aizgādnības, aizbildnības, adopcijas un bērnu personisko un mantisko interešu tiesību aizsardzības jautājumos uzrauga un metodiski vada Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts.

(2) Bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu attiecībā uz apliecinājumu izdarīšanu, kā arī citu šā likuma VII nodaļā minēto funkciju pildīšanā, mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsardzībā (VIII nodaļa) metodiski vada Tieslietu ministrija.”;

izslēgt trešo un sesto daļu.

1.

Aizstāt 5. panta pirmajā daļā vārdus “mantisko interešu tiesību aizsardzības jautājumos” ar vārdiem “mantisko tiesību un interešu aizsardzības jautājumos”.

Atbalstīt

2. 5.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu aizgādnības, aizbildnības, adopcijas un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzības jautājumos uzrauga un metodiski vada Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts.

(2) Bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu attiecībā uz apliecinājumu izdarīšanu, kā arī citu šā likuma VII nodaļā minēto funkciju pildīšanu, mantojuma lietu kārtošanu un mantojuma apsardzību (VIII nodaļa) metodiski vada Tieslietu ministrija.”;

izslēgt trešo un sesto daļu.

6.pants. (1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) sastāvā ir priekšsēdētājs un tiesas locekļi, kuru skaitu nosaka attiecīgā pilsētas vai novada dome (pagasta padome).

(2) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju un tiesas locekļus ievēlē attiecīgā pilsētas vai novada dome (pagasta padome) uz trijiem gadiem.

3. Aizstāt 6.panta otrajā daļā vārdu „trijiem” ar vārdu „pieciem”.

3. Aizstāt 6.panta otrajā daļā vārdu „trijiem” ar vārdu „pieciem”.

7.pants. (1) Par bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju un tiesas locekļiem var ievēlēt attiecīgajā administratīvajā teritorijā pastāvīgi dzīvojošas vai strādājošas personas, kuras sasniegušas 25 gadu vecumu, prot valsts valodu un kurām ir pedagoģiskā, juridiskā, medicīniskā, sociālā darbinieka, psihologa izglītība vai augstākā izglītība citā jomā. Personu, kurai nav norādītās speciālās izglītības, bet ir augstākā izglītība citā jomā, par bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai locekli var ievēlēt tad, ja tā ir saņēmusi apliecību par labklājības ministra un tieslietu ministra apstiprinātas bāriņtiesu un pagasttiesu darbinieku apmācības programmas apgūšanu.

(2) Nevar ievēlēt par bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju un tiesas locekļiem personas:

1) kuras ir aizgādnībā;

2) kuras ir atzītas par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3) kurām ir pārtraukta vecāku vara vai ar tiesas spriedumu vecāku vara ir izbeigta;

4) kuras ir sodītas par tīšu noziegumu, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5) kuras ir ievēlētas pašvaldības domē vai padomē.

(3) Uz bāriņtiesas (pagasttiesas) locekļiem neattiecas Korupcijas novēršanas likumā paredzētie amatu savienošanas ierobežojumi.

4. 7.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „labklājības ministra” ar vārdiem „īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās”;

izteikt otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) kurām ir atņemtas aprūpes tiesības vai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Korupcijas novēršanas likumā” ar vārdiem “likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

4. 7.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „labklājības ministra” ar vārdiem „īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās”;

izteikt otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) kurām ir atņemtas aprūpes tiesības vai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Korupcijas novēršanas likumā” ar vārdiem “likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

8.pants. (1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli var atlaist no amata (no pienākumu pildīšanas) pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās, kā arī gadījumos, ja viņš nepilda savus pienākumus (neierodas uz sēdēm) vai pieļauj nolaidību vai arī ir radušies apstākļi, kas minēti šā likuma 7. panta otrajā daļā.

(2) Ja pret bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli ir ierosināta krimināllieta, viņu var atstādināt no amata līdz lēmumam par lietas izbeigšanu vai līdz sprieduma taisīšanai.

2.

3.

Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. 

(1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli atbrīvo no amata (no pienākumu pildīšanas) pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās. Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli var atcelt no amata (no pienākumu pildīšanas) šādos gadījumos:

1) ja viņš, pildot savus pienākumus, rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi;

2) ja ir radušies apstākļi, kas minēti šā likuma 7. panta otrajā daļā.

(2) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vai tiesas loceklis, pildot savus pienākumus, ir atbildīgs par savu darbību vai bezdarbību. Ja ir pamatotas aizdomas, ka bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vai tiesas loceklis rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi, attiecīgās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs viņu var atstādināt no amata līdz lietas apstākļu noskaidrošanai. Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam ir pienākums atstādināt bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli no amata (no pienākumu pildīšanas), ja to pieprasa īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās.

(3) Ja pret bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli ir ierosināta krimināllieta, viņu var atstādināt no amata (no pienākumu pildīšanas) prokurors. Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vai tiesas loceklis ir atstādināts no savu pienākumu pildīšanas līdz tiek atcelts prokurora lēmums vai spēkā stājas tiesas spriedums.”

Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. 

(1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli atbrīvo no amata (no pienākumu pildīšanas) pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās.

(2) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli var atcelt no amata (no pienākumu pildīšanas) šādos gadījumos:

1) ja viņš, pildot savus pienākumus, rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi;

2) ja ir radušies apstākļi, kas minēti šā likuma 7. panta otrajā daļā.

(3) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vai tiesas loceklis, pildot savus pienākumus, ir atbildīgs par savu darbību vai bezdarbību. Ja ir pamatotas aizdomas, ka bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vai tiesas loceklis rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi, attiecīgās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs viņu var atstādināt no amata līdz lietas apstākļu noskaidrošanai. Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam ir pienākums atstādināt bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli no amata (no pienākumu pildīšanas), ja to pieprasa īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās.

(4) Ja pret bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli ir ierosināta krimināllieta, viņu var atstādināt no amata (no pienākumu pildīšanas) prokurors. Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vai tiesas loceklis ir atstādināts no savu pienākumu pildīšanas līdz tiek atcelts prokurora lēmums vai spēkā stājas tiesas spriedums.”

Atbalstīt

daļēji

(sk. 3.pr.)

Atbalstīt

5. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants.  (1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli atbrīvo no amata (no pienākumu pildīšanas) pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās.

(2) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli var atcelt no amata (no pienākumu pildīšanas), ja:

1) viņš, pildot savus pienākumus, rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi;

2) ir radušies apstākļi, kas minēti šā likuma 7. panta otrajā daļā.

(3) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vai tiesas loceklis, pildot savus pienākumus, ir atbildīgs par savu darbību vai bezdarbību. Ja ir pamatotas aizdomas, ka bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vai tiesas loceklis rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi, attiecīgās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs viņu var atstādināt no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz lietas apstākļu noskaidrošanai. Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam ir pienākums atstādināt bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli no amata (no pienākumu pildīšanas), ja to pieprasa īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās.

(4) Ja pret bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli ir ierosināta krimināllieta, viņu var atstādināt no amata (no pienākumu pildīšanas) prokurors. Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vai tiesas loceklis ir atstādināts no savu pienākumu pildīšanas, līdz tiek atcelts prokurora lēmums vai stājas spēkā tiesas spriedums.”

13.pants. (1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) noskaidro ģimenes, kurās nav pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana, un sadarbībā ar veselības aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības un policijas iestādēm lemj par nepieciešamās palīdzības sniegšanu šīm ģimenēm.

(2) Bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar veselības aprūpes, izglītības un sociālās palīdzības iestādēm izvēlas un sagatavo audžuģimenes, kurām nodod uz laiku audzināšanā bērnu gadījumos, kad bērns palicis bez vecāku gādības vai arī ir nepieciešams sniegt palīdzību ģimenei bērna audzināšanā.

(3) Audžuģimenes statusu, bērna un audžuģimenes savstarpējās tiesiskās un mantiskās attiecības, šo ģimeņu finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā bērnu nodod audžuģimenei un izbeidz viņa uzturēšanos tajā, nosaka Ministru kabinets.

5. Papildināt 13.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Bāriņtiesa (pagasttiesa) savas kompetences ietvaros rūpējas, lai bez vecāku gādības palikušie bērni augtu ģimenē.”;

uzskatīt līdzšinējo otro un trešo daļu attiecīgi par trešo un ceturto daļu.

6. Papildināt 13.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Bāriņtiesa (pagasttiesa) savas kompetences ietvaros rūpējas, lai bez vecāku gādības palikušie bērni augtu ģimenē.”;

uzskatīt līdzšinējo otro un trešo daļu attiecīgi par trešo un ceturto daļu.

14.pants. Bāriņtiesas (pagasttiesas) izšķir vecāku domstarpības bērnu un vecāku personiskajās attiecībās:

1) lemj par bērna uzvārdu, vārdu un tautības ierakstu (Civillikuma 151. pants, likuma "Par civilstāvokļa aktiem" 30. pants un likuma "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu" 10.pants);

2) lemj par vecāku tiesībām satikties ar bērnu, kas atstāts pie otra no vecākiem, vai uz laiku ierobežo šīs tiesības (Civillikuma 182.pants);

3) izšķir citas vecāku domstarpības bērna audzināšanas jautājumos (Civillikuma 177.pants).

6. 14.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pēc tiesas pieprasījuma sniedz atzinumu par saskarsmes tiesību izmantošanu (Civillikuma 182.pants);”;

aizstāt 3. punktā skaitli “177.” ar skaitļiem un vārdu “178. un 178.1”.

7. 14.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pēc tiesas pieprasījuma sniedz atzinumu par saskarsmes tiesību izmantošanu (Civillikuma 182.pants);”;

aizstāt 3. punktā skaitli “177.” ar skaitļiem un vārdu “178. un 178.1”.

15.pants. Bāriņtiesa (pagasttiesa) aizstāv bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām:

1) lemj jautājumu par atļaujas došanu stāties laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja šādu atļauju nav devis neviens no vecākiem vai aizbildnis (Civillikuma 33.pants);

2) lemj par pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas (Civillikuma 220. un 221. pants);

3) gadījumos, kad miris viens no vecākiem, gādā par atstātā mantojuma saraksta sastādīšanu un mantojuma saglabāšanu (Civillikuma 272. un 395. pants) un piedalās bērna mantojuma daļas izdalīšanā, ja pārdzīvojušais laulātais dodas jaunā laulībā (Civillikuma 226.pants);

4) dod atļauju mantojuma sadalīšanai, bērna mantas atsavināšanai, ieķīlāšanai un apgrūtināšanai ar citām lietu tiesībām (Civillikuma 279. - 284.pants);

5) ieceļ aizbildni tiesisku darījumu noslēgšanai starp nepilngadīgajiem bērniem un vecākiem (Civillikuma 189.pants);

6) sniedz palīdzību, ja bērns neklausa vai nepakļaujas vecāku audzināšanai (Civillikuma 185.pants);

7) nosūta bērnu uz konsultāciju pie psihologa, ārsta vai cita speciālista;

8) nodrošina mitekli un aprūpi bērnam, ja ģimene tiek izlikta no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas;

9) veic citus pasākumus bērna personisko interešu un mantisko tiesību aizsardzībai, nodrošinot normatīvajos aktos un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteikto prasību ievērošanu.

7. Papildināt 15.pantu ar 10.punktu šādā redakcijā :

“10) sniedz palīdzību bērnam, kurš vēršas pēc palīdzības bāriņtiesā (pagasttiesā), ja vecāki noteikuši nepamatotus ierobežojumus vai radušās citas domstarpības viņu attiecībās (Civillikuma 185.pants).”

4.

5.

Papildināt 15.pantu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) dod atļauju nepilngadīgas personas genoma izpētes veikšanai.”

Papildināt 15.pantu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9) sniedz palīdzību bērnam, kurš vēršas pēc palīdzības bāriņtiesā (pagasttiesā), ja vecāki noteikuši nepamatotus ierobežojumus vai radušās citas domstarpības viņu attiecībās (Civillikuma 185.pants).

10) dod atļauju nepilngadīgas personas genoma izpētes veikšanai.”;

uzskatīt līdzšinējo 9.punktu attiecīgi par 11.punktu.

Atbalstīt

daļēji

Atbalstīt

8. Papildināt 15.pantu ar jaunu 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9) sniedz palīdzību bērnam, kurš vēršas pēc palīdzības bāriņtiesā (pagasttiesā), ja vecāki noteikuši nepamatotus ierobežojumus vai radušās citas domstarpības viņu attiecībās (Civillikuma 185.pants);

10) dod atļauju nepilngadīgas personas genoma izpētes veikšanai.”;

uzskatīt līdzšinējo 9.punktu par 11.punktu.

16.pants. (1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) noskaidro ģimenes, kurās nepilngadīgs bērns netiek sagatavots derīgai darbībai, vecāki nelietīgi izmanto savu varu vai ir citi nelabvēlīgi apstākļi, un lemj:

1) par vecāku varas pārtraukšanu (Civillikuma 203.pants), bet, ja bērns atrodas viņa veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos, arī tad, ja ir pamatotas aizdomas, ka bērns cietis no vecāku vardarbības, - vecāku varu pārtrauc nekavējoties;

2) par vecāku varas izbeigšanas lietas ierosināšanu tiesā (Civillikuma 200. pants).

(2) Ja vecāku varas pārtraukšanas vai izbeigšanas iemesli atkrituši, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par vecāku varas atjaunošanu vai attiecīgas lietas ierosināšanu tiesā.

8. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

“16.pants. (1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) noskaidro ģimenes, kurās vecāki ar bērnu apietas sevišķi slikti, nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību, un tas var apdraudēt viņa fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību, un lemj par aizgādības tiesību atņemšanas lietas ierosināšanu tiesā.

(2) Ja ir faktiski šķēršļi, kas kādam no vecākiem liedz iespēju aprūpēt bērnu, vai bērns vecāku vainas dēļ atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, bāriņtiesa lemj par bērna aprūpes tiesību atņemšanu.

(3) Ja aprūpes vai aizgādības tiesību atņemšanas iemesli ir atkrituši, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par aprūpes tiesību atjaunošanu vai lietas ierosināšanu tiesā par aizgādības tiesību atjaunošanu. Ja sešu mēnešu laikā apstākļi nav uzlabojušies un nav iespējams vecākiem atjaunot aprūpes tiesības, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par prasības iesniegšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu vecākiem.”

9. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

“16.pants. (1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) noskaidro ģimenes, kurās vecāki ar bērnu apie tas sevišķi slikti, nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību, un tas var apdraudēt viņa fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību, un lemj par aizgādības tiesību atņemšanas lietas ierosināšanu tiesā.

(2) Ja ir faktiski šķēršļi, kas vienam no vecākiem liedz iespēju aprūpēt bērnu, vai bērns vecāku vainas dēļ atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, bāriņtiesa lemj par bērna aprūpes tiesību atņemšanu.

(3) Ja aprūpes vai aizgādības tiesību atņemšanas iemesli ir atkrituši, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par aprūpes tiesību atjaunošanu vai lietas ierosināšanu tiesā par aizgādības tiesību atjaunošanu. Ja sešu mēnešu laikā apstākļi nav uzlabojušies un nav iespējams vecākiem atjaunot aprūpes tiesības, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par prasības iesniegšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu vecākiem.”

17.pants. (1) Gadījumos, kad bērna vecāki miruši vai bērns palicis bez vecāku gādības, kā arī tad, ja bērna māte ir nepilngadīga un nav laulībā, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par aizbildnības nodibināšanu (Civillikuma 203. un 222. pants) šā likuma ceturtajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Bāriņtiesa (pagasttiesa) Civillikumā noteiktajā kārtībā uzrauga aizbildņu rīcību, kā arī lemj par aizbildnības izbeigšanu.

(3) Bāriņtiesa (pagasttiesa) dod atzinumu par adopciju (Civillikuma 169. pants) un paternitāti (Civillikuma 155.pants).

(4) Bāriņtiesa (pagasttiesa) bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam, pieņemot lēmumu par aizbildņa iecelšanu, bērna nodošanu audžuģimenei vai ievietošanu mācību vai audzināšanas iestādē, izsniedz bāreņa apliecību.

9. 17.pantā:

izslēgt pirmajā daļā skaitli un vārdu “203. un”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Bāriņtiesa (pagasttiesa) atbilstoši Civillikuma 155.panta trešajai un ceturtajai daļai dod piekrišanu paternitātes atzīšanai, kā arī citos likumā noteiktajos gadījumos.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “mācību vai audzināšanas iestādē” ar vārdiem “izglītības vai bērnu aprūpes iestādē”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par:

1) personas atzīšanu par adoptētāju;

2) bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;

3) pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu pirms noteiktā aprūpes termiņa beigām;

4) to, vai adopcija ir bērna interesēs.

(6) Par katru adoptējamo bērnu bāriņtiesa (pagasttiesa) nekavējoties informē Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātu.”

6.

Aizstāt 17. panta trešajā daļā vārdus “kā arī citos likumā noteiktajos gadījumos” ar vārdiem “kā arī bērna interesēs dod atzinumu vai piekrišanu citos likumā noteiktajos gadījumos”.

Atbalstīt

10. 17.pantā:

izslēgt pirmajā daļā skaitli un vārdu “203. un”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Bāriņtiesa (pagasttiesa) atbilstoši Civillikuma 155.panta trešajai un ceturtajai daļai dod piekrišanu paternitātes atzīšanai, kā arī bērna interesēs - atzinumu vai piekrišanu citos likumā noteiktajos gadījumos.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “mācību vai audzināšanas iestādē” ar vārdiem “izglītības vai bērnu aprūpes iestādē”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par:

1) personas atzīšanu par adoptētāju;

2) bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;

3) pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu pirms noteiktā aprūpes termiņa beigām;

4) to, vai adopcija ir bērna interesēs.

(6) Par katru adoptējamo bērnu bāriņtiesa (pagasttiesa) nekavējoties informē Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātu.”

19.pants. Bāriņtiesai (pagasttiesai) ir tiesības:

1) prasīt, lai iestādes, uzņēmumi un organizācijas, kā arī atsevišķi iedzīvotāji iesniegtu vajadzīgos dokumentus un citus materiālus, kas nepieciešami bērnu tiesību nodrošināšanai;

2) izdarīt amatpersonu un iedzīvotāju aptauju, kā arī veikt iedzīvotāju dzīves apstākļu apsekošanu, lai iegūtu aizbildnības un aizgādnības jautājumu izlemšanai nepieciešamās ziņas;

3) uzaicināt vecākus, aizbildņus, aizgādņus, adoptētājus un citas personas uz pārrunām un pieprasīt no viņiem paskaidrojumus sakarā ar bērnu personisko un mantisko tiesību aizsardzību;

4) iesniegt tiesā prasības par vecāku varas izbeigšanu, kā arī citas prasības un pieteikumus nepilngadīgo bērnu interesēs.

10. Aizstāt 19. panta 4. punktā vārdus “vecāku varas izbeigšanu” ar vārdiem “aizgādības tiesību atņemšanu”.

11. Aizstāt 19. panta 4. punktā vārdus “vecāku varas izbeigšanu” ar vārdiem “aizgādības tiesību atņemšanu”.

21.pants. (1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) lietas izskata un lēmumus pieņem koleģiāli, vismaz triju tiesas locekļu sastāvā, ieskaitot bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju.

(2) Lietas izskatīšanai sagatavo bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs. Viņš ir tiesīgs izprasīt nepieciešamos dokumentus, pieprasīt vecāku un citu personu paskaidrojumus, apsekot nepilngadīgo bērnu dzīves apstākļus un veikt citas darbības, kas nepieciešamas, lai lietu sagatavotu izskatīšanai.

(3) Nepilngadīgā dzīves apstākļus bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vai viņa uzdevumā tiesas loceklis apseko kopā ar veselības aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības un policijas iestādēm. Ja dzīves apstākļu apsekošanā atklājas, ka bērns atrodas viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vienpersoniski pieņem lēmumu par vecāku varas pārtraukšanu un bērna ievietošanu patversmē, slimnīcā vai citos drošos apstākļos. Šādā gadījumā ne vēlāk kā septiņu dienu laikā sasaucama bāriņtiesas (pagasttiesas) sēde.

11. Izteikt 21.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja nepilngadīgā dzīves apstākļu apsekošanā atklājas, ka viņš atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vienpersoniski pieņem lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu un bērna ievietošanu audžuģimenē, patversmē, slimnīcā vai citos drošos apstākļos, un bāriņtiesa (pagasttiesa) ne vēlāk kā 15 dienu laikā pieņem lēmumu par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu vecākiem vai bērna ārpusģimenes aprūpi.”

12. Izteikt 21.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja nepilngadīgā dzīves apstākļu apsekošanā atklājas, ka viņš atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vienpersoniski pieņem lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu un bērna ievietošanu audžuģimenē, patversmē, slimnīcā vai citos drošos apstākļos, un bāriņtiesa (pagasttiesa) ne vēlāk kā 15 dienu laikā pieņem lēmumu par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu vecākiem vai bērna ārpusģimenes aprūpi.”

24.pants. Bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumus ieinteresētās personas var pārsūdzēt attiecīgā rajona (pilsētas) tiesā mēneša laikā no tā pieņemšanas dienas vai no dienas, kad šīs personas uzzinājušas par lēmuma pieņemšanu.

12. Aizstāt 24.pantā vārdus "mēneša laikā no tā pieņemšanas dienas vai no dienas, kad šīs personas uzzinājušas par lēmuma pieņemšanu" ar vārdiem "likumā noteiktajā kārtībā".

13. Aizstāt 24.pantā vārdus "mēneša laikā no tā pieņemšanas dienas vai no dienas, kad šīs personas uzzinājušas par lēmuma pieņemšanu" ar vārdiem "likumā noteiktajā kārtībā".

25.pants. (1) Aizbildnības lietu piekritību bāriņtiesai (pagasttiesai) nosaka pēc tās personas pastāvīgās dzīvesvietas, kurai vajadzīga tiesību aizsardzība.

(2) Bērnam, kuram nav vecāku vai vecvecāku un nav pastāvīgas dzīvesvietas, kā arī atradenim aizbildnības lietu kārto bāriņtiesa (pagasttiesa) pēc bērna faktiskās atrašanās vietas.

(3) Ja kāda aizbildnībā esošās personas manta atrodas citas bāriņtiesas (pagasttiesas) darbības teritorijā, tad bāriņtiesa (pagasttiesa), kura pārzina aizbildnību, var lūgt bāriņtiesu (pagasttiesu) pēc mantas atrašanās vietas iecelt aizbildni šīs mantas pārvaldībai. Aizbildnis norēķinu nosūta bāriņtiesai (pagasttiesai), kura pārzina aizbildnību.

(4) Ja aizbildnībā esošais bērns uz laiku pārceļas dzīvot uz citu dzīvesvietu (pie radiem, tiek ievietots audzināšanas vai mācību iestādē), bāriņtiesa (pagasttiesa) turpina pārzināt aizbildnību.

(5) Ja aizbildnībā esošais bērns pārceļas uz pastāvīgu dzīvi citā pilsētā, novadā vai pagastā, bāriņtiesa (pagasttiesa) nosūta aizbildnības lietu attiecīgajai bāriņtiesai (pagasttiesai).

(6) Aizgādnība tiek nodibināta pēc mantas atrašanās vietas.

13. Aizstāt 25. panta ceturtajā daļā vārdus “audzināšanas vai mācību iestādē” ar vārdiem “izglītības vai bērnu aprūpes iestādē”.

14. Aizstāt 25. panta ceturtajā daļā vārdus “audzināšanas vai mācību iestādē” ar vārdiem “izglītības vai bērnu aprūpes iestādē”.

26.pants. (1) Pagasttiesa attiecīgā pagasta administratīvajā teritorijā kārto aizbildnības un aizgādnības lietas kārtībā, kāda šajā likumā noteikta bāriņtiesām (Civillikuma 218.pants).

(2) Pagasttiesā taisa testamentus (Civillikuma 433.pants), pieņem testamentus glabāšanā (Civillikuma 438. un 439.pants), apliecina darījumus (Civillikuma 1474.pants), izdara vienkāršo vekseļu protestus un citus apliecinājumus šā likuma septītajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(3) Pagasttiesa šā likuma astotajā nodaļā noteiktajā kārtībā sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un steidzamos gadījumos kārto mantojuma apsardzības lietas.

14. Izslēgt 26.panta otrajā daļā vārdus “vienkāršo vekseļu protestus un”.

15. Izslēgt 26.panta otrajā daļā vārdus “vienkāršo vekseļu protestus un”.

28.pants. (1) Bāriņtiesas pienākums ir nekavējoties, negaidot radinieku vai citu piederīgo lūgumu, iecelt nepilngadīgajam aizbildni, tiklīdz pārtraukta vai izbeigta vecāku vara, abi vecāki miruši vai nepilngadīgais palicis bez vecāku gādības vai arī ja bērna māte ir nepilngadīga un nav laulībā.

(2) Bāriņtiesa ieceļ aizbildni arī gadījumos, kad vecāki vai aizbildņi noslēdz tiesiskus darījumus ar nepilngadīgiem bērniem vai aizbildnim radies tiesā izskatāms strīds ar aizbilstamo, kā arī gadījumos, kad miris viens no vecākiem, bet otrs dodas jaunā laulībā (Civillikuma 189., 226., 227. un 267.pants).

(3) Sevišķi grūtām un sarežģītām aizbildnībām, kā arī Civillikuma 317. pantā paredzētajos gadījumos bāriņtiesa ieceļ līdzaizbildņus.

(4) Gadījumos, kad aizbildnis ir kavēts uzņemties aizbildnību vai ir atstādināts no amata, bāriņtiesa ieceļ pagaidu aizbildni (Civillikuma 237. un 232.pants).

(5) Aizbildni bāriņtiesa ieceļ saskaņā ar Civillikuma 228., 235., 237., 240., 243., 245. un 251. panta noteikumiem.

(6) Civillikuma 231. un 232.pantā paredzētajos gadījumos bāriņtiesa apstiprina nepilngadīgajam iecelto aizbildni.

(7) Aizbildnim, arī tādam, kas iecelts ar testamentu, izdodama aizbildņa apliecība, kurā norādītas aizbildņa tiesības un pienākumi.

15. 28.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “pārtraukta vai izbeigta vecāku vara” ar vārdiem “atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības”;

aizstāt piektajā daļā vārdus un skaitļus “Civillikuma 228., 235., 237., 240., 243., 245. un 251. panta noteikumiem” ar vārdiem “Civillikuma noteikumiem par aizbildnību”.

16. 28.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “pārtraukta vai izbeigta vecāku vara” ar vārdiem “atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības”;

aizstāt piektajā daļā vārdus un skaitļus “Civillikuma 228., 235., 237., 240., 243., 245. un 251. panta noteikumiem” ar vārdiem “Civillikuma noteikumiem par aizbildnību”.

33.pants. Gadījumos, kad vecāku vara ir pārtraukta vai izbeigta un bērns ir ievietots audzināšanas vai mācību iestādē, uz laiku pārgājis dzīvot pie radiniekiem, aizbildņa vai nodots audžuģimenei, bāriņtiesa pēc bērna atgriešanās no pagaidu prombūtnes gādā par viņa iemitināšanu iepriekšējā dzīvojamā telpā, ja viņam ir saglabājušās tiesības uz to, vai gādā par viņa nodrošināšanu ar dzīvokli saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

16. Aizstāt 33. pantā vārdus “vecāku vara ir pārtraukta vai izbeigta” ar vārdiem “atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības” un vārdus “audzināšanas vai mācību iestādē” - ar vārdiem “izglītības vai bērnu aprūpes iestādē”.

17. Aizstāt 33. pantā vārdus “vecāku vara ir pārtraukta vai izbeigta” ar vārdiem “atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības” un vārdus “audzināšanas vai mācību iestādē” - ar vārdiem “izglītības vai bērnu aprūpes iestādē”.

38.pants. (1) Pieteikumu par adopciju pieņem bāriņtiesa (pagasttiesa) pēc adoptētāja dzīvesvietas.

(2) Ārvalstīs dzīvojoša persona pieteikumu par adopciju personiski iesniedz bāriņtiesai (pagasttiesai), ar kuras lēmumu bērns ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē.

(3) Pieteikumā norāda faktus, kas apliecina Civillikuma 162., 163., 164., 165., 166., 167., 168., 169. un 170.pantā minētos apstākļus, un tam pievieno attiecīgus dokumentus.

(4) Adoptētāja personiska piedalīšanās bāriņtiesas (pagasttiesas) sēdē ir obligāta. Citi adopcijas dalībnieki piekrišanu bērna adopcijai izsaka personiski bāriņtiesā (pagasttiesā) pēc savas dzīvesvietas vai arī iesniedz publiski pie notāra vai pagasttiesā apliecinātu piekrišanu.

(5) Adoptējot brāļi un māsas nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujama brāļu un māsu šķiršana, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus un māsas adoptēt kopā. Lēmumu par brāļu un māsu šķiršanu, pirms tam noskaidrojusi bērnu viedokli, pieņem bāriņtiesa (pagasttiesa), ar kuras lēmumu bērns ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē.

17. Izteikt 38.panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Adopcijas iesniegumu adoptētājs iesniedz savas dzīvesvietas bāriņtiesā.

(2) Ārvalstnieks vai ārvalstīs dzīvojošs adoptētājs adopcijas iesniegumu iesniedz Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātam. Lēmumu par bērna nodošanu ārvalstnieka vai ārvalstīs dzīvojoša adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai un lēmumu par to, vai adopcija ir bērna interesēs, pieņem bāriņtiesa (pagasttiesa), ar kuras lēmumu bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē. Ja adoptē otra laulātā bērnu, lēmumu par to, vai adopcija ir bērna interesēs, pieņem bērna dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa).

(3) Iesniegumā norāda faktus, kas apliecina Civillikuma 162., 163., 164., 165., 166., 167., 168. un 169.pantā minētos apstākļus, un tam pievieno attiecīgus dokumentus.”

7.

8.

9.

10.

.

Aizstāt likumprojekta 17.panta otrajā daļā vārdus “bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē” ar vārdiem “bērns nodots ārpusģimenes aprūpē”.

Izteikt 38.panta otro un piekto daļu šādā redakcijā:

(2) Ārvalstnieks vai ārvalstīs dzīvojošs adoptētājs adopcijas iesniegumu iesniedz Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātam. Lēmumu par bērna nodošanu ārvalstnieka vai ārvalstīs dzīvojoša adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai un lēmumu par to, vai adopcija ir bērna interesēs, pieņem bāriņtiesa (pagasttiesa), ar kuras lēmumu bērns nodots ārpusģimenes aprūpē. Ja adoptē otra laulātā bērnu, lēmumu par to, vai adopcija ir bērna interesēs, pieņem bērna dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa).

(5) Adoptējot brāļi un māsas nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujama brāļu un māsu šķiršana, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus un māsas adoptēt kopā. Lēmumu par brāļu un māsu šķiršanu, pirms tam noskaidrojusi bērnu viedokli, pieņem bāriņtiesa (pagasttiesa), ar kuras lēmumu bērns nodots ārpusģimenes aprūpē.

Aizstāt 38. panta trešajā daļā vārdus Civillikuma 162., 163., 164., 165., 166., 167., 168. un 169. pantā minētos apstākļus” ar vārdiem “Civillikuma 162. – 169. pantā minētos apstākļus”.

Aizstāt 38.panta piektajā daļā vārdus “bērns ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē” ar vārdiem “bērns nodots ārpusģimenes aprūpē”.

Atbalstīt

Atbalstīt

daļēji

(sk. 7. un 10.pr.)

Atbalstīt

Atbalstīt

17. 38.pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Adopcijas iesniegumu adoptētājs iesniedz savas dzīvesvietas bāriņtiesā (pagasttiesā).

(2) Ārvalstnieks vai ārvalstīs dzīvojošs adoptētājs adopcijas iesniegumu iesniedz Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātam. Lēmumu par bērna nodošanu ārvalstnieka vai ārvalstīs dzīvojoša adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai un lēmumu par to, vai adopcija ir bērna interesēs, pieņem tā bāriņtiesa (pagasttiesa), ar kuras lēmumu bērns nodots ārpusģimenes aprūpē. Ja adoptē otra laulātā bērnu, lēmumu par to, vai adopcija ir bērna interesēs, pieņem bērna dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa).

(3) Iesniegumā norāda faktus, kas apliecina Civillikuma 162. – 169. pantā minētos apstākļus, un tam pievieno attiecīgus dokumentus.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “bērns ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē” ar vārdiem “bērns nodots ārpusģimenes aprūpē”.

40.pants. (1) Pieņemot lēmumu par to, ka adopcija ir bērna interesēs, bāriņtiesa (pagasttiesa):

1) pārbauda adoptētāja personu apliecinošu dokumentu;

2) pārbauda pieteikumā norādīto apstākļu atbilstību Civillikuma 162., 163., 164., 165., 166., 167., 168., 169. un 170.panta prasībām;

3) izvērtē adoptētāja dzīves apstākļus;

4) izvērtē, vai ir pamats uzskatīt, ka pēc adopcijas starp adoptētāju un adoptēto veidosies patiesas vecāku un bērnu attiecības.

(2) Lietu par pilngadīgas personas adopciju bāriņtiesa izskata, ja ir iesniegts adoptētāja un adoptējamā kopīgs pieteikums, un pārbauda, vai ir ievērotas Civillikuma 174. panta prasības, kā arī to, vai starp adoptētāju un adoptējamo ir izveidojušās faktiskas vecāku un bērnu attiecības.

18. 40.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

2) pārbauda iesniegumā norādīto apstākļu atbilstību Civillikuma 162., 163., 164., 165., 166., 167., 168. un 169. panta prasībām;”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “pieteikums” ar vārdu “iesniegums”.

19. 40.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

2) pārbauda iesniegumā norādīto apstākļu atbilstību Civillikuma 162. - 169. panta prasībām;”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “pieteikums” ar vārdu “iesniegums”.

42.pants. (1) Pagasttiesas pilda šādas funkcijas:

1) apliecina uzrādījuma kārtībā darījumus, kurus noslēdz pagastā dzīvojošas personas savā starpā un ar citām personām, ja darījuma summa nepārsniedz 1000 latus;

2) apliecina līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali neatkarīgi no īpašuma vērtības, ja sadalāmā manta vai tās daļa atrodas pagasta administratīvajā teritorijā;

3) ieraksta testamentu grāmatā pagastā dzīvojošo personu testamentus, kā arī pieņem glabāšanā šo personu privātos testamentus neatkarīgi no novēlētās mantas vērtības;

4) apliecina vai izgatavo un apliecina pagasta iedzīvotāju pilnvaras, izņemot universālpilnvaras, un pieņem pilnvaras atsaukšanas lūgumus;

5) apliecina pagasta iedzīvotāju paraksta īstumu uz dokumentiem;

6) pēc pagasta iedzīvotāju lūguma apliecina vai izgatavo un apliecina tādu dokumentu norakstu pareizību, kas attiecas uz šo personu;

7) izsniedz pēc līdzēju pieteikuma paziņojumus par līguma grozīšanu vai uzteikšanu viņu pretējām pusēm, ja tās dzīvo pagasta administratīvajā teritorijā;

8) izdara vienkāršo vekseļu protestus, ja vekseļa devējs dzīvo vai arī maksāšanas vieta ir pagasta administratīvajā teritorijā.

(2) Pagasttiesas apliecinājumi juridiskā spēka ziņā pielīdzināmi notariālajiem apliecinājumiem.

(3) Visi apliecinājumi, kā arī vekseļu protesti un citas darbības ierakstāmas reģistrā, kura formu un ierakstu kārtību tajā nosaka Ministru kabinets.

19. 42.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) apliecina darījumus, kurus noslēdz pagastā dzīvojošas personas savā starpā un ar citām personām, ja darījuma summa nepārsniedz 1000 latus;”;

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) pēc pagasta iedzīvotāju lūguma apliecina vai izgatavo un

apliecina tādu dokumentu norakstu vai kopiju pareizību, kas attiecas uz šo personu;";

aizstāt pirmās daļas 7.punktā vārdu “pieteikuma” ar vārdu “iesnieguma”;

izslēgt pirmās daļas 8.punktu;

papildināt pirmo daļu ar 9. punktu šādā redakcijā:

“9) apliecina parakstus uz nostiprinājuma lūgumiem Zemesgrāmatai (Zemesgrāmatu likuma 60.pants).”;

izslēgt trešajā daļā vārdus “kā arī vekseļu protesti”.

19. 42.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) apliecina darījumus, kurus noslēdz pagastā dzīvojošas personas savā starpā un ar citām personām, ja darījuma summa nepārsniedz 1000 latus;”;

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) pēc pagasta iedzīvotāju lūguma apliecina vai izgatavo un

apliecina tādu dokumentu norakstu vai kopiju pareizību, kas attiecas uz šo personu;";

aizstāt pirmās daļas 7.punktā vārdu “pieteikuma” ar vārdu “iesnieguma”;

izslēgt pirmās daļas 8.punktu;

papildināt pirmo daļu ar 9. punktu šādā redakcijā:

“9) apliecina parakstus uz nostiprinājuma lūgumiem Zemesgrāmatai (Zemesgrāmatu likuma 60.pants).”;

izslēgt trešajā daļā vārdus “kā arī vekseļu protesti”.

44.pants. (1) Darījuma dalībnieki iesniedz pagasttiesai gatavu apliecināma akta projektu vai griežas ar lūgumu pie pagasttiesas, lai tā sastāda akta projektu pēc viņu vārdiem.

(2) Apliecinot aktus, kuru projekti sastādīti pagasttiesā, pagasttiesas priekšsēdētājs tos nolasa darījuma dalībniekiem un jautā, vai darījuma dalībnieki piekrīt akta noteikumiem. Ja atbilde ir apstiprinoša, aktu paraksta darījuma dalībnieki.

(3) Ja darījuma dalībnieki uzrāda apliecināšanai sastādītu aktu, pagasttiesas priekšsēdētājs jautā, vai viņiem ir zināms akta saturs. Ja viņi paskaidro, ka zina akta saturu, darījuma dalībnieki aktu paraksta vai atzīst par pašrocīgi parakstītu.

20. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

"44.pants. (1) Darījuma dalībnieki iesniedz pagasttiesai gatavu apliecināma akta

projektu vai griežas ar lūgumu pie pagasttiesas, lai tā sastāda akta projektu pēc viņu vārdiem.

(2) Apliecinot vai sastādot akta projektus, pagasttiesas priekšsēdētājs tos nolasa darījuma dalībniekiem un jautā, vai darījuma dalībnieki piekrīt akta noteikumiem un vai tā saturs viņiem ir zināms un saprotams. Ja atbilde ir apstiprinoša, darījuma dalībnieki aktu paraksta vai atzīst to par pašrocīgi parakstītu."

21. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

"44.pants. (1) Darījuma dalībnieki iesniedz pagasttiesai gatavu apliecināmā akta projektu vai vēršas pagasttiesā ar lūgumu sastādīt akta projektu pēc viņu vārdiem.

(2) Apliecinot vai sastādot akta projektu, pagasttiesas priekšsēdētājs to nolasa darījuma dalībniekiem un jautā, vai darījuma dalībnieki piekrīt akta noteikumiem un vai tā saturs viņiem ir zināms un saprotams. Ja atbilde ir apstiprinoša, darījuma dalībnieki paraksta aktu vai atzīst to par pašrocīgi parakstītu."

50.pants. (1) Apliecinot pilnvaru, pagasttiesas priekšsēdētājs pārbauda pilnvarotāja personību un pārliecinās par viņa rīcībspēju.

(2) Apliecinājums uz pilnvaras izdarāms kārtībā, kāda noteikta šā likuma 45.pantā, un ierakstāms reģistrā.

(3) Apliecinātās pilnvaras viens eksemplārs glabājas pagasttiesas lietās.

(4) Saņemot pilnvaras atsaukšanas lūgumu, izdarāms ieraksts reģistrā un publicējams paziņojums laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

21. Aizstāt 50.panta pirmajā daļā vārdus “personību un pārliecinās par viņa” ar vārdiem “identitāti un”.

22. Aizstāt 50.panta pirmajā daļā vārdus “personību un pārliecinās par viņa” ar vārdiem “identitāti un”.

51.pants. Apliecinot paraksta īstumu, pagasttiesas priekšsēdētājs pārbauda parakstītāja personību, kā arī izdara ierakstu reģistrā. Apliecinot paraksta īstumu uz nostiprinājuma lūguma, Zemesgrāmatu likumā noteiktajos gadījumos pagasttiesa pārbauda arī parakstītāja rīcībspēju un izdara par to atzīmi apliecinājuma uzrakstā.

22. Aizstāt 51.pantā vārdu “personību” ar vārdu “identitāti”.

23. Aizstāt 51.pantā vārdu “personību” ar vārdu “identitāti”.

54.pants. Vienkāršo vekseļu protestus pagasttiesa izdara Vekseļu likumā noteiktajā kārtībā.

23. Izslēgt 54.pantu.

24. Izslēgt 54.pantu.

57.pants. (1) Par apliecinājumiem un citu funkciju pildīšanu pagasttiesa ņem šādas nodevas:

    1) par darījuma akta sastādīšanu  - 5 lati

   2) par darījuma akta apliecināšanu - 3 lati

   3) par testamenta sastādīšanu - 8 lati

   4) par testamenta pieņemšanu glabāšanā - 15 lati

   5) par pilnvaras izgatavošanu - 2 lati

   6) par pilnvaras apliecināšanu - 1 lats

   7) par paraksta apliecināšanu - 1 lats

   8) par noraksta izgatavošanu (par katru lappusi) - 0,60 lati

   9) par noraksta apliecināšanu (par katru lappusi) - 0,20 lati

   10) par paziņojuma izsniegšanu - 2 lati

   11) par apliecības izsniegšanu par izsniegto paziņojumu - 2 lati

   12) par vekseļa protestu - 2 lati

   13) par aktu izrakst- 0,60 lati

   (2) Ja  testaments  sastādīts  vai  cits  apliecinājums izdarīts  ārpus pagasttiesas telpām,  pagasttiesa  var  ieturēt  ceļa naudu  par  katru kilometru.  - 0,20 lati.

24. 57.panta pirmjā daļā:

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

"9) par noraksta vai kopijas apliecināšanu (par katru lappusi) - 0,20 lati";

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

"12) par nostiprinājuma lūguma apliecināšanu - 3 lati".

25. 57.panta pirmjā daļā:

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

"9) par noraksta vai kopijas apliecināšanu (par katru lappusi) - 0,20 lati";

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

"12) par nostiprinājuma lūguma apliecināšanu - 3 lati".

58.pants. Pagasttiesa sniedz palīdzību mantiniekiem gadījumos, kad mantinieks grib izlietot inventāra tiesību (sastādīt mantojuma sarakstu) un tiesa to uzdevusi pagasttiesai (Civillikuma 709.pants).

25. Papildināt 58.pantu pēc vārda “tiesa” ar vārdiem “vai zvērināts notārs” un aizstāt vārdu “uzdevusi” ar vārdu “uzdevis”.

11.

Izteikt grozījumu 58. pantā šādi:

“Aizstāt 58. pantā vārdus “tiesa to uzdevusi” ar vārdiem “tiesa vai notārs to uzdevis”.

Atbalstīt

26. Aizstāt 58. pantā vārdus “tiesa to uzdevusi” ar vārdiem “tiesa vai notārs to uzdevis”.

68.pants. Mantas aprakstīšanas akts glabājas pagasttiesā. Akta noraksts tiek izsniegts aizgādnim, kā arī nosūtīts tiesai ar lūgumu izsludināt mantojuma atklāšanos.

26. Aizstāt 68.pantā vārdu “tiesai” ar vārdiem “zvērinātam notāram”.

12.

Izteikt grozījumu 68. pantā šādi:

“Aizstāt 68. pantā vārdu “tiesai” ar vārdiem “notāram, kuram piekrīt mantojuma lieta”.

Atbalstīt

27. Aizstāt 68. pantā vārdu “tiesai” ar vārdiem “notāram, kuram piekrīt mantojuma lieta”.

1. Gadījumos, kad bērnam, kas ievietots mācību vai audzināšanas iestādē, nav iecelts aizbildnis, aizbildņa pienākumus pilda šīs iestādes vadītājs.

  2. Bāriņtiesu un pagasttiesu darbība uzsākama ar 1996.gada 1.martu. Bāriņtiesas un pagasttiesas izveidojamas ne vēlāk kā līdz 1996.gada 31.decembrim. Līdz bāriņtiesu un pagasttiesu darbības uzsākšanai pagastu un pilsētu pašvaldības kārto aizbildnības un aizgādnības lietas, pilda notariālo funkciju un sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā līdzšinējā kārtībā, uz attiecīgajiem dokumentiem izdarot atzīmi "Pagasttiesa (bāriņtiesa) nav izveidota".

3. Bāriņtiesu un pagasttiesu metodiskai vadībai ne vēlāk kā līdz 2002.gada 1.janvārim Tieslietu ministrijā izveidojama attiecīga struktūrvienība. Nepieciešamos līdzekļus bāriņtiesu un pagasttiesu metodiskās vadības struktūrvienības izveidošanai un darbības nodrošināšanai Ministru kabinets paredz valsts budžeta projektā.

27. Pārejas noteikumos:

aizstāt 1. punktā vārdus “mācību vai audzināšanas iestādē” ar vārdiem “izglītības vai bērnu aprūpes iestādē”;

papildināt pārejas noteikumus ar 4.,  5.  un 6. punktu šādā redakcijā:

“4. Likuma 7. panta pirmās daļas otrais teikums attiecas arī uz personām, kas saņēmušas apliecību par bāriņtiesas un pagasttiesas darbinieku apmācības programmas apgūšanu atbilstoši labklājības ministra un tieslietu ministra apstiprinātajai apmācības programmai.

5. Grozījumi likuma 24. pantā par bāriņtiesu (pagasttiesu) lēmumu pārsūdzēšanas kārtību stājas spēkā vienlaicīgi ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos.

6. Līdz Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās dienai šā likuma 38., 40. un 42. pantā vārda ”iesniegums” vietā tiek lietots vārds “pieteikums”.”

28. Pārejas noteikumos:

aizstāt 1. punktā vārdus “mācību vai audzināšanas iestādē” ar vārdiem “izglītības vai bērnu aprūpes iestādē”;

papildināt pārejas noteikumus ar 4.,  5.  un 6. punktu šādā redakcijā:

“4. Likuma 7. panta pirmās daļas otrais teikums attiecas arī uz personām, kas saņēmušas apliecību par bāriņtiesas un pagasttiesas darbinieku apmācības programmas apgūšanu atbilstoši labklājības ministra un tieslietu ministra apstiprinātajai apmācības programmai.

5. Grozījumi likuma 24. pantā par bāriņtiesu (pagasttiesu) lēmumu pārsūdzēšanas kārtību stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos.

6. Līdz Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās dienai šā likuma 38., 40. un 42. pantā vārda ”iesniegums” vietā tiek lietots vārds “pieteikums”.”