Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17., 23.nr.; 2001, 3., 16.nr.; 2002, 16.nr.) šādus grozījumus:

69.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "pārsūdzēts" ar vārdu "apstrīdēts";

aizstāt otrajā daļā vārdus "motivēta iesnieguma, kam pievienots privatizācijas komisijas lēmums par privatizācijas objekta vērtības noteikšanu vai par nomā nododamā vai privatizējamā zemes gabala platības noteikšanu, vai par privatizācijas objekta pirkuma maksas noteikšanu" ar vārdu "iesnieguma".

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.

 

 

 

 

 

Likumprojekta Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu tika uzsākta arī radikāla Latvijas tiesību sistēmas pārveide no sociālistiskas tiesību sistēmas uz tādu, kuras pamatā būtu demokrātijas un tiesiskuma principi. Lai to paveiktu, tika uzsākts darbs pie visu tiesību nozaru regulējošo normatīvo aktu pārveides, un šī darba rezultātā līdzšinējos desmit gados tika izveidota Latvijas konstitucionālo tiesību sistēma, pieņemti vai atjaunoti tādi likumi kā Civillikums, Civilprocesa likums, Krimināllikums, Darba likums utt.

Kā pēdējā lielā tiesību nozare, kurā vēl nebija veiktas radikālas pārmaiņas normatīvajā bāzē, bija administratīvā procesa tiesības. 2001.gada 25.oktobrī Saeimā tika pieņemts Administratīvā procesa likums, kura spēkā stāšanās paredzēta 2003.gada 1.jūlijā. Likums veicina demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti, no vienas puses, un personu, no otras puses, pakļauj šīs attiecības neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei, kā arī nodrošina tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.

Administratīvā procesa ietērpšana likuma formā atrisina galvenās ar administratīvo procesu saistītās problēmas, taču ar to vien nepietiek. Lai nodrošinātu viendabīgu un no liekām tiesību normu kolīzijām brīvu administratīvā procesa sistēmu, ne mazāk svarīgi ir apzināt arī nepieciešamos grozījumus tajos spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas iekļausies šajā sistēmā.

Lai to nodrošinātu, ar Pasaules bankas finansiālu atbalstu tika veikts LU lektores Jautrītes Briedes pētījums, kurā tika apzināti visi tie likumi, kuros ir nepieciešams veikt grozījumus, lai nodrošinātu atbilstību jaunajam Administratīvā procesa likumam. Pētījuma rezultātā tika apzināti 156 likumi, kuros jāveic grozījumi.

Grozījumi sagatavoti, atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra sēdes protokollēmuma (prot.nr.5 42§) 3.punktam. Patlaban no 156 likumprojektu saraksta ir izvērtēti 58 likumprojekti un no tiem izstrādāti un uzsaukti Valsts sekretāru sanāksmē 20 likumprojekti. Daļa no likumiem ar Ministru kabineta lēmumu no saraksta tiks svītroti, jo kompetentās ministrijas un Tieslietu ministrija grozījumu izstrādi tajos ir atzinusi par nelietderīgu un nevajadzīgu.

Likumprojektus saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma Pārejas noteikumu 3.punkta 2.apakšpunktu paredzēts izstrādāt un iesniegt Saeimā līdz 2003.gada 1.februārim.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likuma mērķis ir saskaņot normatīvajos aktos lietoto terminoloģiju – likumprojekts paredz aizstāt 69.panta pirmajā daļā vārdu “pārsūdzēts” ar vārdu “apstrīdēts”. Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 69.panta otrā daļā noteikta Administratīvā procesa likumam neatbilstoša iesnieguma forma – pretruna ar Administratīvā procesa likuma 78.panta otro daļu, kurā motivācija ir norādīta kā fakultatīva, nevis obligāta iesnieguma sastāvdaļa, kā arī pārkāpts Administratīvā procesa likuma 59.panta otrās daļas otrajā teikumā minētais princips – iestāde informāciju, kas ir citas institūcijas rīcībā, iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem.

Likumprojekts novērš 69.panta otrajā daļā esošās nepilnības, paredzot izslēgt vārdu “motivēta” un vārdus “kam pievienots privatizācijas komisijas lēmums par privatizācijas objekta vērtības noteikšanu vai par nomā nododamā vai privatizējamā zemes gabala platības noteikšanu, vai par privatizācijas objekta pirkuma maksas noteikšanu”. Turpmāk pašvaldībai apstrīdēšanas gadījumā pašai būs jāpieprasa privatizācijas komisijas lēmums.

3. Cita informācija

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Personai, apstrīdot privatizācijas komisijas lēmumu, iesniegumā norādītais lūgums obligāti nebūs jāmotivē. Iestādei pašai būs jāizvērtē tiesiskuma un lietderības apstākļi. Turklāt personai minētais lēmums iesniegumam nebūs jāpievieno. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem, tas būs pašvaldības uzdevums.

3.Sociālo seku izvērtējums

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

-

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

         

 

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Tiesību akta projekts neparedz papildus tiesību aktu izdošanu.

2. Cita informācija

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējuma tabula

1.tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

 

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

 

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav veiktas. Likumprojekts izstrādāts, vadoties no LU Juridiskās fakultātes lektores J.Briedes pētījumā izteiktajiem ieteikumiem.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav veiktas

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav veiktas.

5. Cita informācija

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Tiesību akta projekts šo jomu neskar. Tiesību akta projekts nepaplašina esošo valsts institūciju funkcijas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Lai sekmīgi ieviestu Administratīvā procesa likumu, patlaban rit darbs pie stratēģijas sabiedrības informēšanai par Administratīvā procesa likumu izstrādes.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Cita informācija

 

 

 

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

 

 

 

09.10.2002 16:55

1175

I.Zute

7036744, ilze.zute@tm.gov.lv

 

Valsts sekretāra vietniece

Juridiskā dienesta vadītāja p.i.

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M.Sauļūna

A.Rozena

I.Brazauska

I.Zute