Saeimas Prezidijam

Saeimas Prezidijam

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā š.g.24.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"" (Reģ. nr.149) un tā 3.lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

Komisija lūdz iekļaut iepriekšminēto likumprojektu Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai 3.lasījumā.

 

Pielikumā:

augstākminētā likumprojekta salīdzinošā tabula 3.lasījumam uz 4 lapām.

 

 

 

 

A.Laksa

komisijas priekšsēdētājs

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekts 3.lasījumam

Grozījumi likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"(Reģ. nr.149)

Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 14.nr.; 1999, 11.nr.; 2001, 9.nr.) šādus grozījumus:

     

Izdarīt likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 14.nr.; 1999, 11.nr.; 2001, 9.nr.) šādus grozījumus:

   

1.

Deputāts A.Golubovs:

Visur tekstā, tai skaitā nosaukumā, pēc vārdiem “prokuratūras” papildināt ar vārdiem “Satversmes aizsardzības birojs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs”.

Noraidīt

 

7.pants. Zaudējumu atlīdzināšana

(1) Persona, kurai ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šā likuma noteikumiem, sešu mēnešu laikā pēc attaisnojošā tiesas sprieduma spēkā stāšanās vai krimināllietas vai administratīvās lietvedības izbeigšanas iesniedz rakstveida pieteikumu un šajā likumā paredzēto zaudējumu nodarīšanas faktu un zaudējumu apmēru apliecinošus dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šādām institūcijām:

1) ja persona attaisnota vai krimināllieta izbeigta saskaņā ar tiesas nolēmumu vai izbeigta administratīvā lieta - Tieslietu ministrijai;

2) ja krimināllieta izbeigta pirmstiesas izmeklēšanas stadijā - Ģenerālprokuratūrai.

(2) Pieteikumam pievienojamo dokumentu trūkums nevar būt par šķērsli pieteikuma pieņemšanai.

(3) Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra izskata personu pieteikumus par zaudējumu atlīdzību un pieņem lēmumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā.

(4) Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību, kā arī sociālo un darba garantiju atjaunošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

1.  7.pantā:

aizstāt pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdu “pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iesniegums” (attiecīgā locījumā);

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Tieslietu ministrijas valsts sekretārs vai ģenerālprokurors vai to pilnvarotas personas lēmumu par zaudējumu atlīdzību pieņem triju mēnešu laikā no iesnieguma un tam pievienoto dokumentu iesniegšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot triju mēnešu termiņu, to var pagarināt (paziņojot par to iesniedzējam) uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem mēnešiem no iesnieguma un tam pievienoto dokumentu iesniegšanas dienas. Ja iesniegtie zaudējumu apmēru apliecinošie dokumenti rada šaubas par faktisko zaudējumu apmēru, amatpersona, kura pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzību, ir tiesīga pieaicināt ekspertus atlīdzināmo zaudējumu apmēra noteikšanai. Iesnieguma un lēmuma par zaudējumu atlīdzību veidlapu paraugus, kā arī iesniegumam pievienojamos dokumentus nosaka Ministru kabinets.”

     

1.  7.pantā:

aizstāt pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdu “pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iesniegums” (attiecīgā locījumā);

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Tieslietu ministrijas valsts sekretārs vai ģenerālprokurors vai viņu pilnvarotas personas lēmumu par zaudējumu atlīdzību pieņem triju mēnešu laikā no iesnieguma un tam pievienoto dokumentu iesniegšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot triju mēnešu termiņu, to var pagarināt (paziņojot par to iesniedzējam) uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem mēnešiem no iesnieguma un tam pievienoto dokumentu iesniegšanas dienas. Ja iesniegtie zaudējumu apmēru apliecinošie dokumenti rada šaubas par faktisko zaudējumu apmēru, amatpersona, kura pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzību, ir tiesīga pieaicināt ekspertus atlīdzināmo zaudējumu apmēra noteikšanai. Iesnieguma un lēmuma par zaudējumu atlīdzību veidlapu paraugus, kā arī iesniegumam pievienojamos dokumentus nosaka Ministru kabinets.”

8.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana

(1) Šā likuma 7.pantā minēto institūciju lēmums par atteikumu pilnīgi vai daļēji apmierināt pieteicēja lūgumu ir pārsūdzams tiesā civilprasības kārtībā sešu mēnešu laikā no atteikuma saņemšanas dienas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā prasība ceļama pret valsti tās institūcijas personā, kura pieņēmusi lēmumu par zaudējuma atlīdzības apmēru.

(3) Prasītājs minētajā lietā atbrīvojams no valsts nodevas un citiem tiesas izdevumiem.

(Panta teksts 1999.gada 15.aprīļa likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 20.05.99.)

2. Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šā likuma 7.panta trešajā daļā minēto amatpersonu lēmumu par atteikumu pilnīgi vai daļēji apmierināt iesniedzēja lūgumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Juridiskais birojs:

papildināt likumprojekta 2.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“izslēgt 8.panta otro daļu.”

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt likumprojekta otro pantu šādā redakcijā:

“2.8.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šā likuma 7.panta trešajā daļā minēto amatpersonu lēmumu par atteikumu pilnīgi vai daļēji apmierināt iesniedzēja lūgumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā”;

izslēgt otro daļu;

trešajā daļā vārdu “prasītājs” aizstāt ar vārdu “pieteicējs””.

Pieņemt

komisijas redakcijā

(skat. 3.priekšlikumu)

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

 

2.8.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šā likuma 7.panta trešajā daļā minēto amatpersonu lēmumu par atteikumu pilnīgi vai daļēji apmierināt iesniedzēja lūgumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā”;

izslēgt otro daļu;

trešajā daļā vārdu “prasītājs” aizstāt ar vārdu “pieteicējs”.

Pārejas noteikumi

1. Šis likums ir piemērojams visām personām, attiecībā uz kurām šā likuma 2.pantā paredzētais zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats radies un 3.pantā paredzētie zaudējumu atlīdzināšanas gadījumi iestājušies pēc 1991.gada 21.augusta, izņemot šo pārejas noteikumu 3.punktā minētās personas.

2. Personas, kuras attaisnotas vai attiecībā uz kurām ierosinātās krimināllietas izbeigtas personu reabilitējošu apstākļu dēļ laikā no 1991.gada 21.augusta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, pieteikumus par zaudējumu atlīdzību iesniedz šā likuma 7.pantā minētajai institūcijai sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

3. Nelikumīgi vai nepamatoti aizturētās personas un nelikumīgi administratīvi arestētās personas ir tiesīgas prasīt zaudējumu atlīdzību, ja attiecībā uz tām šā likuma 2.pantā paredzētais zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats radies un 3.pantā paredzētie zaudējumu atlīdzināšanas gadījumi iestājušies pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

4. Šis likums neattiecas uz personām, kuras reabilitētas saskaņā ar likumu "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju".

5. Ministru kabinets līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izstrādā noteikumus, kas reglamentē tā piemērošanas kārtību.

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Šā likuma 7.panta trešajā daļā minēto amatpersonu lēmumus, kuri stājušies spēkā pirms Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās un kuru pārsūdzēšanas termiņš nav beidzies, var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā sešu mēnešu laikā no atteikuma saņemšanas dienas. Ja spēkā esošajā lēmumā nav norādes, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt, un tā pārsūdzēšanas termiņš nav beidzies, minēto lēmumu var pārsūdzēt tiesā gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

     

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Šā likuma 7.panta trešajā daļā minēto amatpersonu lēmumus, kuri stājušies spēkā pirms Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās un kuru pārsūdzēšanas termiņš nav beidzies, var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā sešu mēnešu laikā no atteikuma saņemšanas dienas. Ja spēkā esošajā lēmumā nav norādes, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt, un tā pārsūdzēšanas termiņš nav beidzies, minēto lēmumu var pārsūdzēt tiesā gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

 

Likums stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos.

     

Likums stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos.