Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6

Izdarīt likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 14.nr.; 1999, 11.nr.; 2001, 9.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 14.nr.; 1999, 11.nr.; 2001, 9.nr.) šādus grozījumus:

1.

l. Izziņas iestādes definēt vai atrast iespēju nosaukt visas iestādes, kuras tiek uzskatītas par tādām.

Noraidīt

2.

Visur tekstā pēc vārda "prokuratūras" papildināt ar vārdiem "valsts kontrole" un
pēc vārda "tiesas" papildināt ar vārdiem "tiesas izpildītāji".

Noraidīt

(1) Persona ir tiesīga prasīt zaudējumu atlīdzību šādos gadījumos:

1) tai piespriests kriminālsods, un tā šo sodu izcietusi;

2) tai piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums vai mājas arests;

3) tā tikusi aizturēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā;

4) tai piemēroti Krimināllikumā paredzētie medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi;

5) tā piespiedu kārtā ievietota ārstniecības iestādē Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā;

6) kā apsūdzētais krimināllietā tā atstādināta no amata;

7) tai piemērots administratīvais sods - administratīvais arests;

8) tā sakarā ar saukšanu pie kriminālatbildības izmantojusi zvērināta advokāta juridisko palīdzību.

(2) Persona nav tiesīga saņemt zaudējumu atlīdzību, ja ir pierādīts, ka pirmstiesas izmeklēšanas vai iztiesāšanas gaitā tā apzināti uzņēmusies citas personas vainu vai citādi ar apzinātām darbībām izraisījusi tai nodarīto zaudējumu rašanos.

3.

3. panta pirmo daļu papildināt ar 9. punktu sekojošā redakcijā:
" 9) tiesas izpildītāju nelikumīgas rīcības gadījumā "

Noraidīt

(1) Ievērojot šā likuma 2. un 3.pantā minētos nosacījumus, personai ir atlīdzināmi šādi zaudējumi:

1) nesaņemtā darba samaksa, ja darba attiecības nodibinātas un darbinieka pienākumu izpilde uzsākta, pirms šajā likumā minētajos gadījumos personai atņemta iespēja turpināt to pildīšanu;

2) nesaņemtie pabalsti un stipendijas;

3) ar tiesas spriedumu konfiscētās mantas pilna vērtība vai konfiscētajai mantai nodarīto zaudējumu vērtība, ja konfiscēto mantu nav iespējams atdot pilnībā vai tās vērtība samazinājusies konfiskācijas rezultātā;

4) pirmstiesas izmeklēšanas laikā izņemto priekšmetu pilna vērtība vai izņemtajiem priekšmetiem nodarīto zaudējumu vērtība, ja izņemtos priekšmetus nav iespējams atdot pilnībā vai to vērtība samazinājusies izņemšanas rezultātā;

5) citas personai piederošas mantas pilna vērtība vai tai nodarīto zaudējumu vērtība, ja manta gājusi bojā pilnībā vai tās vērtība samazinājusies sakarā ar to, ka personai, atrodoties brīvības atņemšanas vietās, bijusi liegta iespēja pienācīgi rūpēties par savas mantas saglabāšanu un nav tikusi nodrošināta personas mantas aizsardzība. Netiek atlīdzināts mantas dabiskais nolietojums;

6) naudas sods un visas naudas summas, kas no personas piedzītas, izpildot tiesas spriedumu;

7) izdevumi par juridisko palīdzību, ko sniedzis zvērināts advokāts, bet ne vairāk kā noteiktās takses apjomā;

8) negūtie ienākumi (peļņa) no likumīgas uzņēmējdarbības, uzņēmuma līgumiem un citas saimnieciskās darbības tādā apjomā, kas nepārsniedz personas vidējos gada ienākumus, kādi uzrādīti Valsts ieņēmumu dienesta izdotajā izziņā par personas pēdējā taksācijas gada ienākumu apjomu, par kuru nomaksāti nodokļi, bet ne vairāk kā 5000 latu apmērā par katru pilnu vai nepilnu gadu.

(2) Ja persona nav strādājusi algotu darbu un šā likuma 3.pantā minēto gadījumu dēļ tai bijusi liegta iespēja iestāties darbā, personai par attiecīgo laika periodu izmaksājama kompensācija 50 latu apmērā par katru šā perioda mēnesi.

(3) Zaudējumu atlīdzībai, kas nav atlīdzība par mantai nodarītiem zaudējumiem, piemērojams Valsts statistikas komitejas noteiktais patēriņa cenu pieauguma indekss.

(4) Personai izmaksājamā zaudējumu atlīdzība par nesaņemto darba samaksu un negūtajiem ienākumiem (peļņu) tiek aplikta ar nodokļiem un nodevām likumā "Par nodokļiem un nodevām" un konkrētajos nodokļu likumos noteiktajā kārtībā, izņemot sociālās apdrošināšanas iemaksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.99. likumu un 29.03.2001. likumu, kas stājas spēkā no 20.04.2001.)

4.

Izteikt likuma 4. panta pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

"6) naudas sods un visas naudas summas, kas no personas piedzītas tiesas izpildītāju nelikumīgas rīcības rezultātā, izpildot tiesas spriedumu "

Noraidīt

(1) Persona, kurai ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šā likuma noteikumiem, sešu mēnešu laikā pēc attaisnojošā tiesas sprieduma spēkā stāšanās vai krimināllietas vai administratīvās lietvedības izbeigšanas iesniedz rakstveida pieteikumu un šajā likumā paredzēto zaudējumu nodarīšanas faktu un zaudējumu apmēru apliecinošus dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šādām institūcijām:

1) ja persona attaisnota vai krimināllieta izbeigta saskaņā ar tiesas nolēmumu vai izbeigta administratīvā lieta - Tieslietu ministrijai;

2) ja krimināllieta izbeigta pirmstiesas izmeklēšanas stadijā - Ģenerālprokuratūrai.

(2) Pieteikumam pievienojamo dokumentu trūkums nevar būt par šķērsli pieteikuma pieņemšanai.

1.  7.pantā:

aizstāt vārdu "pieteikums" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "iesniegums" (attiecīgā locījumā);

1.  7.pantā:

aizstāt pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdu “pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iesniegums” (attiecīgā locījumā);

(3) Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra izskata personu pieteikumus par zaudējumu atlīdzību un pieņem lēmumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā.

(4) Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību, kā arī sociālo un darba garantiju atjaunošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tieslietu ministrijas valsts sekretārs vai ģenerālprokurors lēmumu par zaudējumu atlīdzību pieņem triju mēnešu laikā no iesnieguma un tam pievienojamo dokumentu iesniegšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot triju mēnešu termiņu, to var pagarināt (par to paziņo iesniedzējam) uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem mēnešiem no iesnieguma un tam pievienojamo dokumentu iesniegšanas dienas. Ja iesniedzēja iesniegtie zaudējumu apmēru apliecinošie dokumenti rada šaubas par faktisko zaudējumu apmēru, amatpersona, kura pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzību, ir tiesīga pieaicināt ekspertus atlīdzināmo zaudējumu apmēra noteikšanai. Iesnieguma un lēmuma par zaudējuma atlīdzību veidlapu paraugus, kā arī iesniegumam pievienojamos dokumentus nosaka Ministru kabinets."

5.

papildināt likumprojekta 1.pantā ieteikto 7.panta 3.daļu pēc vārdiem “Tieslietu ministrijas valsts sekretārs vai ģenerālprokurors” ar vārdiem “vai to pilnvarotas personas”

Pieņemt

“(3) Tieslietu ministrijas valsts sekretārs vai ģenerālprokurors vai to pilnvarotas personas lēmumu par zaudējumu atlīdzību pieņem triju mēnešu laikā no iesnieguma un tam pievienoto dokumentu iesniegšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot triju mēnešu termiņu, to var pagarināt (paziņojot par to iesniedzējam) uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem mēnešiem no iesnieguma un tam pievienoto dokumentu iesniegšanas dienas. Ja iesniegtie zaudējumu apmēru apliecinošie dokumenti rada šaubas par faktisko zaudējumu apmēru, amatpersona, kura pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzību, ir tiesīga pieaicināt ekspertus atlīdzināmo zaudējumu apmēra noteikšanai. Iesnieguma un lēmuma par zaudējumu atlīdzību veidlapu paraugus, kā arī iesniegumam pievienojamos dokumentus nosaka Ministru kabinets.”

(1) Šā likuma 7.pantā minēto institūciju lēmums par atteikumu pilnīgi vai daļēji apmierināt pieteicēja lūgumu ir pārsūdzams tiesā civilprasības kārtībā sešu mēnešu laikā no atteikuma saņemšanas dienas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā prasība ceļama pret valsti tās institūcijas personā, kura pieņēmusi lēmumu par zaudējuma atlīdzības apmēru.

(3) Prasītājs minētajā lietā atbrīvojams no valsts nodevas un citiem tiesas izdevumiem.

(Panta teksts 1999.gada 15.aprīļa likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 20.05.99.)

2.  Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Šā likuma 7.pantā minēto amatpersonu lēmumu par atteikumu pilnīgi vai daļēji apmierināt iesniedzēja lūgumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

6.

papildināt likumprojekta 2.pantā ieteikto 8.panta 1.daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja tiesa atzīst pieteicēja tiesības uz zaudējumu atlīdzību, tā spriedumā uzdod izmaksāt pieteicējam atlīdzinājumu un nosaka tā apmēru.”

Noraidīt

2. Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šā likuma 7.panta trešajā daļā minēto amatpersonu lēmumu par atteikumu pilnīgi vai daļēji apmierināt iesniedzēja lūgumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

1. Šis likums ir piemērojams visām personām, attiecībā uz kurām šā likuma 2.pantā paredzētais zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats radies un 3.pantā paredzētie zaudējumu atlīdzināšanas gadījumi iestājušies pēc 1991.gada 21.augusta, izņemot šo pārejas noteikumu 3.punktā minētās personas.

2. Personas, kuras attaisnotas vai attiecībā uz kurām ierosinātās krimināllietas izbeigtas personu reabilitējošu apstākļu dēļ laikā no 1991.gada 21.augusta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, pieteikumus par zaudējumu atlīdzību iesniedz šā likuma 7.pantā minētajai institūcijai sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

3. Nelikumīgi vai nepamatoti aizturētās personas un nelikumīgi administratīvi arestētās personas ir tiesīgas prasīt zaudējumu atlīdzību, ja attiecībā uz tām šā likuma 2.pantā paredzētais zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats radies un 3.pantā paredzētie zaudējumu atlīdzināšanas gadījumi iestājušies pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

4. Šis likums neattiecas uz personām, kuras reabilitētas saskaņā ar likumu "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju".

5. Ministru kabinets līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izstrādā noteikumus, kas reglamentē tā piemērošanas kārtību.

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Likuma "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" 7.pantā minēto amatpersonu lēmumus, kuri stājušies spēkā pirms 2003.gada 1.jūlija un kuru pārsūdzības termiņš nav beidzies, var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā sešu mēnešu laikā no atteikuma saņemšanas dienas. Ja spēkā esošajā lēmumā nav norādes, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt, un tā pārsūdzības termiņš nav beidzies, minēto lēmumu var pārsūdzēt tiesā gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

7.

aizstāt likumprojekta 3.pantā ieteiktajā pārejas noteikumu 6.punktā vārdus un ciparus “pirms 2003.gada 1.jūlija ar tekstu “pirms Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās.”

Pieņemt

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Šā likuma 7.panta trešajā daļā minēto amatpersonu lēmumus, kuri stājušies spēkā pirms Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās un kuru pārsūdzēšanas termiņš nav beidzies, var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā sešu mēnešu laikā no atteikuma saņemšanas dienas. Ja spēkā esošajā lēmumā nav norādes, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt, un tā pārsūdzēšanas termiņš nav beidzies, minēto lēmumu var pārsūdzēt tiesā gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.

8.

izteikt likumprojekta noslēguma noteikumus šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likumu.”

Pieņemt

Likums stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos.