Teksts

Likumprojekts

Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu

lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem,

kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība,

Otrās pārskata konferences lēmumu par Konvencijas 1.panta grozījumu

1.pants. 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība (turpmāk – Konvencija), Otrās pārskata konferences lēmums par Konvencijas 1.panta grozījumu (turpmāk – Lēmums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Lēmums angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

3.pants. Lēmums stājas spēkā Konvencijas 8.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

1980.GADA 10.OKTOBRA KONVENCIJAS PAR TĀDU KONKRĒTU PARASTO IEROČU VEIDU LIETOŠANAS AIZLIEGŠANU VAI IEROBEŽOŠANU, KURUS VAR UZSKATĪT PAR IEROČIEM, KAS NODARA ĀRKĀRTĪGUS POSTĪJUMUS VAI KAM IR NESELEKTĪVA DARBĪBA, 1.PANTA GROZĪJUMS

Lēmumu grozīt Konvencijas 1.pantu, lai paplašinātu tās piemērošanas sfēru uz lokāla rakstura konfliktiem, Dalībvalstis ir pieņēmušas Otrajā pārskata konferencē, kas notika 2001.gada 11.-21.decembrī. Šis lēmums parādās Otrās pārskata konferences Nobeiguma deklarācijā, kas ir atrodama dokumentā CCW/CONF.II/2.

“Nolēma grozīt Konvencijas 1.pantu sekojoši:

“1. Šī Konvencija un kā pielikumi tai pievienotie protokoli tiek piemēroti 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvenciju par kara upuru aizsardzību 2.pantā minētajām situācijām, ietverot situācijas, kas aprakstītas šo Konvenciju I.papildprotokola I.panta 4.punktā.

2. Šī Konvencija un kā pielikumi tai pievienotie protokoli papildus šī panta 1.punktā minētajām situācijām tiek piemēroti 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvenciju 3.pantā minētajām situācijām. Šī Konvencija un kā pielikumi tai pievienotie protokoli neattiecas uz tādiem iekšējiem nemieriem un saspīlējumiem kā dumpji, atsevišķi un epizodiski vardarbības gadījumi un citi līdzīgi gadījumi, kas nav bruņoti konflikti.

3. Ja kādas Augstās Līgumslēdzējas Puses teritorijā norisinās vietēja mēroga bruņoti konflikti, visām konfliktā iesaistītajām pusēm jāpiemēro šajā Konvencijā un kā pielikumi tai pievienotajos protokolos paredzētie aizliegumi un ierobežojumi.

4. Nekas šajā Konvencijā un kā pielikumi tai pievienotajos protokolos neietekmē valstu suverenitāti vai valdību atbildību, lai ar atļautiem līdzekļiem saglabātu vai ieviestu likumību un kārtību valstī vai aizsargātu valsts nacionālo vienotību un teritoriālo integritāti.

5. Nekas šajā Konvencijā un kā pielikumi tai pievienotajos protokolos nav uzskatāms par attaisnojumu, lai jebkādu iemeslu dēļ tieši vai netieši iejauktos Augstās Līgumslēdzējas Puses bruņotā konfliktā vai iekšējās vai ārējās lietās teritorijā, kurā norit konflikts.

Šīs Konvencijas un kā pielikumi tai pievienoto protokolu piemērošana konfliktā iesaistītajām pusēm, kuras nav to Augstās Līgumslēdzējas Puses, nemaina to vai strīda teritorijas juridisko statusu, atklāti vai slēpti.

Šī panta 2.-6.punkta noteikumi nedrīkst negatīvi ietekmēt pēc 2002.gada 1.janvāra pieņemtos papildu protokolus, kuri var noteikt, izslēgt vai izmanīt to piemērošanas sfēru attiecībā uz šo pantu.”

Aizsardzības ministrs	Ģ.V.Kristovskis
Valsts sekretārs	E.Rinkēvicš
Atbildīgā amatpersona - Juridiskā departamenta direktora p.i.	S.Araslanova
Atbildīgā par uzdevumu izpildes kontroli - valsts sekretāra palīdze	I.Rate

28.11.02. 14:18

342

Araslanova

Svetlana.Araslanova@mod.gov.lv; tālr. 7335133

Amendment to Article I of 10 October 1980 Convention on Prohibitions or Restrictions on the Use of Certain Conventional Weapons Which May be Deemed to be Excessively Injurious or to Have Indiscriminate Effects (CCW)

The following decision to amend Article I of the Convention in order to expand the scope of its application to non-international armed conflicts was made by the States Parties to the Second Review Conference held from 11 to 22 December 2001. This decision appears in the Final Declaration of the Second Review Conference, as contained in document CCW/CONF.II/2.

“DECIDE to amend Article I of the Convention to read as follows:

1. This Convention and its annexed Protocols shall apply in the situations referred to in Article 2 common to the Geneva Conventions of 12 August 1949 for the Protection of War Victims, including any situation described in paragraph 4 of Article I of Additional Protocol I to these Conventions.

2. This Convention and its annexed Protocols shall also apply, in addition to situations referred to in paragraph 1 of this Article, to situations referred to in Article 3 common to the Geneva Conventions of 12 August 1949. This Convention and its annexed Protocols shall not apply to situations of internal disturbances and tensions, such as riots, isolated and sporadic acts of violence, and other acts of a similar nature, as not being armed conflicts.

3. In case of armed conflicts not of an international character occurring in the territory of one of the High Contracting Parties, each party to the conflict shall be bound to apply the prohibitions and restrictions of this Convention and its annexed Protocols.

4. Nothing in this Convention or its annexed Protocols shall be invoked for the purpose of affecting the sovereignty of a State or the responsibility of the Government, by all legitimate means, to maintain or re-establish law and order in the State or to defend the national unity and territorial integrity of the State.

5. Nothing in this Convention or its annexed Protocols shall be invoked as a justification for intervening, directly or indirectly, for any reason whatever, in the armed conflict or in the internal or external affairs of the High Contracting Party in the territory of which that conflict occurs.

6. The application of the provisions of this Convention and its annexed Protocols to parties to a conflict which are not High Contracting Parties that have accepted this Convention or its annexed Protocols, shall not change their legal status or the legal status of a disputed territory, either explicitly or implicitly.

7. The provisions of Paragraphs 2-6 of this Article shall not prejudice additional Protocols adopted after 1 January 2002, which may apply, exclude or modify the scope of their application in relation to this Article.

Aizsardzības ministrs	Ģ.V.Kristovskis
Valsts sekretārs	E.Rinkēvicš
Atbildīgā amatpersona - Juridiskā departamenta direktors	S.Araslanova
Atbildīgā par uzdevumu izpildes kontroli - valsts sekretāra palīdze	I.Rate

Araslanova

28.11.02. 14:22

489

Svetlana.Araslanova@mod.gov.lv; tālr. 7335133

Likumprojekta

“Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, Otrās pārskata konferences lēmumu par 1.panta grozījumu” anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

1993.gada 4.janvārī Latvija ir pievienojusies 1980.gada 10.oktobra konvencijai “Par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība”, kā arī tās protokoliem:

I.protokols – Par neatklājamām šķembām;

II.grozītais protokols – Par mīnu, lamatu mīnu un citu ierīču lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu;

III.protokols – Par aizdedzinou ieroču lietoanas aizlieganu vai ierobecoanu;

IV.protokols - Par redzi afektējošiem lazerieročiem.

Konvencija attiecībā uz Latviju stājās spēkā 1993.gada 4.jūlijā.

Konvencijas darbības sfēra (izņemot II.grozīto protokolu) – starptautiskie bruņoti konflikti. 2001.gada 11.-21.decembrī notika Konvencijas Otrā pārskata konference, kuras laikā tika pieņemts lēmums paplašināt Konvencijas darbības sfēru arī uz lokāla rakstura bruņotiem konfliktiem.

2.Tiesību akta projekta būtība

Ar šo likumprojektu tiek apstiprināts konvencijas “Par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība” Otrās pārskata konferences lēmums par 1.panta grozījumu, kurš paredz konvencijas automātisku attiecināšanu arī uz lokāla rakstura bruņotiem konfliktiem.

3.Cita informācija

Konvencijā “Par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība” tika pieņemta 1980.gada 10.oktobrī. Uz doto brīdi Konvenciju ir ratificējušas 90 valstis (ieskaitot Latviju). Mūsdienās bruņotie konflikti pārsvarā norisinās valstu iekšienē, un tāpēc lai pasargātu civiliedzīvotājus no karadarbības briesmām lokālos konfliktos, kā arī lai veicinātu atbruņošanās procesu, 2001.gada 11.-21.decembrī Ženēvā notika Konvencijas Otrā pārskata konference. Tas rezultātā tika pieņemts lēmums par Konvencijas 1.panta grozījumu, kurš paredz konvencijas automātisku attiecināšanu arī uz lokāla rakstura bruņotiem konfliktiem. Patreiz šo lēmumu par grozījumu ir ratificējušas 2 valstis: Kanāda un Lielbritānija.

Latvijas ieguvumi, akceptējot Konvencijas Otrās pārskata konferences lēmumu par 1.panta grozījumu :

Latvija apliecinātu labu gribu un humānu vērtību svarīgumu drošības politikas veidošanā, šādi rādot piemēru kaimiņvalstīm, arī tām kuru teritorijā risinās iekšējie bruņoti konflikti;

Latvija veicinātu ātrāko Konvencijas Otrās pārskata konferences lēmuma par 1.panta grozījumu spēkā stāšanos, jo lēmums stāsies spēkā, kad 20 valstis būs iesniegušas savas ratifikācijas dokumentus ANO Ģenerālsekretāram.

Latvija parādīs tās ieinteresētību drošības jautājumu risināšanā pasaulē, turklāt grozījumu pieņemšana neietekmēs valsts aizsardzības spējas (LR NBS ir izvērtējuši Konvencijas 1.panta grozījuma eventuālu ietekmi uz Latvijas Republikas aizsardzības spējām un ir atzinuši, ka akceptējot grozījumu Konvencijā netiks iespaidotas valsts aizsardzības spējas.).

II. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1.Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Ietekme nav būtiska
2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Tiesību akts šo jomu neskar
3.Sociālo seku izvērtējums	Tiesību akts šo jomu neskar
4.Ietekme uz vidi	Tiesību akts šo jomu neskar
5.Cita informācija	Tiesību akts šo jomu neskar

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un

Pašvaldību budžetiem

Rādītāji	Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi	tūkst. Ls
			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada	Piezīmes
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Tiesību akts šo jomu neskar
2.Izmaiņas budžeta izdevumos	Tiesību akts šo jomu neskar
3.Finansiālā ietekme	Tiesību akts šo jomu neskar
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Tiesību akts šo jomu neskar
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins Tiesību akts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti-

Likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Papildus normatīvie akti nav jāizdod

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību		Tiesību akts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Konvencija “Par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība” ir vērtējams kā viens no ANO ietvaros realizētās bruņojuma kontroles politikas instrumentiem
3.Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		. Tiesību akts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējuma tabula		Tiesību akts šo jomu neskar
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti ( piem., Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml., numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Tiesību akts šo jomu neskar
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst)	Komentāri
Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi netiek veikti
4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas
5.Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses- vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas. Aizsardzības ministrija koordinē Konvencijā paredzēto saistību izpildi.

2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Ārlietu ministrija paziņos par Konvencijas Otrās pārskata konferences lēmuma par 1.panta grozījumu spēkā stāšanos laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

3.Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Aizsardzības ministrs	Ģ.V.Kristovskis
Valsts sekretārs	E.Rinkēvičs
Atbildīgā par uzdevumu izpildes kontroli - valsts sekretāra palīdze	I.Rate
Atbildīgā amatpersona - Juridiskā departamenta direktora p.i	S.Araslanova

28.11.2002. 15:10

942

Araslanova

Svetlana.Araslanova@mod.gov.lv; tālr. 7335133