Likumprojekts
Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi
1.pants. 2002.gada 4.aprīlī Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes sapulces pieņemtā Satversme ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.
2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu ir izsludināma Latvijas Mākslas akadēmijas Satversme.
LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJAS
SATVERSME
I. Vispārīgie noteikumi
1. Latvijas Mākslas akadēmija (turpmāk Akadēmija) ir Latvijas valsts dibināta un akreditēta universitātes tipa augstskola, kuras mērķis ir nodrošināt bakalaura un maģistra akadēmiskās studijas, doktorantūras studijas, augstskolas profesionālās studijas, kā arī pētniecību vizuāli plastisko mākslu, dizaina, kultūras, mākslas teorijas un zinātņu nozarēs.
2. Akadēmijas uzdevums ir tāda studiju procesa nodrošināšana, kas, saglabājot nozares augstākās izglītības pamatprincipus un līmeni, rada priekšnoteikumus jaunrades izteiksmes attīstībai vizuāli plastiskajās mākslās, kā arī pamatus un ievirzi vizuāli plastisko mākslu, dizaina un mākslas zinātņu nozaru attīstībai kopumā.
3. Akadēmija ir autonoma augstskola ar tiesībām patstāvīgi izstrādāt savu Satversmi un noteikt: studiju saturu un formas, pētniecības darba virzienus un to saturu, atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.
4. Akadēmijas Satversme garantē normatīvajos aktos noteikto Akadēmijas akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko, pētniecisko un mākslinieciskās jaunrades brīvību.
5. Akadēmijai ir tiesības noteikt savu pārvaldes, organizatorisko un saimniecisko struktūru un veidot personālsastāvu.
6. Akadēmija ir juridiska persona, reģistrācijas apliecības numurs ir: 3342301471; tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas mazā ģerboņa attēlu; tai ir sava atribūtika: karogs un emblēma.
7. Akadēmijai ir tiesības piešķirt profesionālās kvalifikācijas, profesionālos grādus, akadēmiskos grādus un zinātniskos grādus tiem studējošajiem, kuri ir sekmīgi nokārtojuši attiecīgās studiju programmas.
8. Akadēmijai ir tiesības patstāvīgi sadarboties ar ārvalstu izglītības iestādēm, mākslas iestādēm, firmām un privātpersonām.
9. Akadēmijas nosaukums svešvalodās ir:
angļu valodā : Art Academy of Latvia;
vācu valodā : Kunstakademie Lettlands;
franču valodā : L'Academie des beaux arts de la Lettonie;
10. Akadēmijas adrese: Kalpaka bulvāris 13, Rīga, LV 1867, Latvija.
II. Akadēmijas vadības institūcijas
11. Akadēmijas augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija, un lēmējinstitūcija ir Satversmes sapulce, kura nosaka Akadēmijas stratēģiju studiju, mākslinieciskās jaunrades, zinātniskās pētniecības un saimnieciskās attīstības virzienos.
12. Satversmes sapulci ievēlē no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla, studējošajiem un vispārējā personāla uz diviem gadiem. Satversmes sapulcē ir ne mazāk kā 60% akadēmiskā personāla un ne mazāk kā 15% studējošo pārstāvju. Satversmes locekli var atsaukt tā personāla pārstāvju grupa, kura viņu ievēlējusi. Satversmes sapulci var sasaukt rektors vai Senāts ne retāk kā reizi gadā.
13. Satversmes sapulci vada priekšsēdētājs, kuru ievēlē Satversmes sapulces locekļi, aizklāti balsojot. Satversmes sapulce, aizklāti balsojot, ievēlē arī Satversmes sapulces priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. Ievēlēšanas kārtību nosaka Satversmes sapulces nolikums, kuru pieņem Satversmes sapulce katram savu pilnvaru laikam.
14. Satversmes sapulce:
14.1. pieņem un izdara grozījumus Akadēmijas Satversmē;
14.2. ievēl un atceļ Akadēmijas rektoru;
14.3. noklausās rektora pārskatu;
14.4. apstiprina Senāta, Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas nolikumu;
14.5. ievēlē Senātu un atceļ tā locekļus;
14.6. ievēlē Revīzijas komisiju un Šķīrējtiesu un atceļ to locekļus;
14.7. apstiprina administratīvās komisijas nolikumu;
14.8. dibina, reorganizē un likvidē Akadēmijas struktūrvienības.
15. Akadēmijas Senāts ir Akadēmijas personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas izstrādā un apstiprina kārtību un noteikumus visām Akadēmijas darbības sfērām mākslinieciskās jaunrades darbam, zinātniskās pētniecības darbam, saimnieciskajai darbībai u.c. un vada Akadēmijas studiju procesu.
16. Senātu veido Akadēmijas vadība rektors, prorektori, dekāni; Akadēmijas mākslas nozaru un apakšnozaru vadītāji; akadēmisko un zinātnisko nozaru vadītāji, kā arī studējošo pārstāvji. Akadēmiskā personāla pārstāvju skaits Senātā ir ne mazāks kā 75 procenti, bet studējošo pārstāvju skaits ne mazāks kā 15 procenti.
17. Senāta darbības principus nosaka Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.
18. Senāts :
18.1. izskata un apstiprina studiju programmas;
18.2. apstiprina visus Akadēmijas nolikumus, izņemot tos, kas ir Satversmes sapulces kompetencē;
18.3. apstiprina visus Akadēmijas kopīgos noteikumus un kārtību katram studiju ciklam;
18.4. izveido komisijas un padomes atsevišķu jautājumu risināšanai.
19. Senatorus atbilstoši nolikumam un ar Satversmes sapulces balsojumu apstiprina uz trīs gadiem.
20. Senāts pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.
21. Akadēmijā ir izveidots Padomnieku konvents, kurš konsultē Senātu un rektoru Akadēmijas attīstības stratēģijas jautājumos, un tam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Satversmes sapulcē un Senātā.
22. Akadēmijas Padomnieku konventu dibina atbilstoši Akadēmijas Senāta iniciatīvai un Augstskolu likumam uz termiņu, kas nepārsniedz trīs gadus. Padomnieku konventu vada priekšsēdētājs.
23. Padomnieku konventa nolikumu apstiprina Senāts.
24. Rektors īsteno Akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Akadēmiju.
25. Akadēmijā par rektoru ievēlē profesoru. Rektoru ievēl Akadēmijas Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas atbilstoši Akadēmijas Satversmes sapulces apstiprinātajam nolikumam par rektora vēlēšanām.
26. Akadēmijas Satversmes sapulces ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets.
27. Rektors veicina augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību ievērošanu. Rektors atbild par:
27.1. Akadēmijas darbības atbilstību likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmei;
27.2. Akadēmijā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;
27.3. Akadēmijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī Akadēmijas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu, atbild par Akadēmijas finansiālo darbību.
28. Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts. Rektora atcelšanai ir nepieciešamas vismaz 50% balsu no Akadēmijas Satversmes sapulces balsu kopskaita. Jautājumu izlemj Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra atzinuma noklausīšanās.
29. Rektors izveido Akadēmijas vadību, kurā ietilpst prorektori, dekāni un administratīvo struktūrvienību vadītāji.
30. Akadēmijas vadība tiek apstiprināta ar Senāta balsojumu. Katras administratīvās struktūrvienības darbību regulē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.
31. Prorektoru pilnvaru laiks ir atbilstošs rektora pilnvaru laikam. Prorektori veic Akadēmijas tiešo vadību rektora prombūtnes laikā atbilstoši rektora rīkojumam.
32. Akadēmijas Satversmes sapulce uz diviem gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē Revīzijas komisiju. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji. Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt Akadēmijas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Akadēmijas Satversmei un vadības lēmumiem
33. Revīzijas komisiju vada tās priekšsēdētājs, kurš atskaitās Senātam par komisijas darbu ne retāk kā reizi studiju gadā. Revīzijas komisijas lēmumus var pārsūdzēt Senātā.
34. Akadēmijā ir Šķīrējtiesa, kuru, aizklāti balsojot, izveido Akadēmijas Satversmes sapulce uz diviem gadiem no akadēmiskā personālsastāva, atbilstoši Augstskolu likumam.
35. Šķīrējtiesa izskata:
35.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem;
35.2. strīdus starp Akadēmijas amatpersonām, kā arī starp struktūrvienībām, kas atrodas pakļautības attiecībās.
36. Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda Akadēmijas administrācija. Šķīrējtiesas lēmumus var pārsūdzēt Satversmes sapulcē.
37. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei.
38. Pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu .
39. Administratīvā komisija ir koleģiāla Akadēmijas vadības institūcija, kura ir izveidota operatīvai un regulārai Akadēmijas vadīšanas jautājumu apspriešanai.
40. Akadēmijas Administratīvā komisija tiek izveidota ar Senāta lēmumu un tās pilnvaru termiņš atbilst Senāta pilnvaru termiņam.
41. Administratīvo komisiju vada rektors, un tajā ietilpst:
41.1. prorektori;
41.2. dekāni un prodekāni;
41.3. studiju daļas vadītāja / vadītājs;
41.4. galvenā grāmatvede / grāmatvedis;
41.5. personāldaļas vadītāja / vadītājs.
42. Akadēmijas Studiju padome ir konsultatīva Akadēmijas vadības institūcija, kura ir izveidota studiju programmu satura un studiju procesa apspriešanai.
43. Akadēmijas Studiju padome tiek izveidota ar Senāta lēmumu un tās pilnvaru termiņš atbilst Senāta pilnvaru termiņam.
44. Akadēmijas studiju padomi vada tās priekšsēdētājs, un tajā ietilpst visu Akadēmijas studiju un pētniecības nozaru un apakšnozaru vadītāji, ar pētniecības darbu saistīto struktūrvienību vadītāji un ne mazāk kā 15% studējošo pārstāvju.
III. Akadēmijas struktūrvienības, koledžas, iestādes un uzņēmumi
45. Akadēmijas struktūrvienības ir:
45.1. katedras;
45.2. meistardarbnīcas (profesora grupas);
45.3. darbnīcas (profesora grupas);
45.4. fakultātes;
45.5. nodaļas;
45.6. zinātniskās laboratorijas;
45.7. institūti;
45.8. filiāles.
46. Akadēmijas struktūrvienību izveidošanas nosacījumus, reorganizācijas un likvidācijas kārtību, kā arī struktūrvienību darbības pamatnoteikumus un uzdevumus nosaka Satversmes sapulces vai Senāta apstiprināti struktūrvienību nolikumi vai statūti.
47. Akadēmijas katedras ir struktūrvienības, kuras pārstāv apstiprināta studiju virziena noteiktu specialitāti un apvieno specialitātes studiju kursu īstenošanā iesaistīto Akadēmijas akadēmisko personālu.
48. Katedru galvenais uzdevums ir veidot Akadēmijas mērķiem un līmenim atbilstošas studiju programmas, nodrošināt to realizāciju un kontrolēt to kompetencē ietilpstošo specialitātes studiju attīstību studiju programmas un visa Akadēmijas studiju procesa laikā.
49. Katedru vada katedras vadītājs, kurš ir atbildīgs Senātam un rektoram par savas specialitātes programmas vai par sava studiju virziena programmas:
49.1. Atbilstību Akadēmijas studiju programmām;
49.2. Saskaņotību ar katedras mācībspēku individuālajām programmām.
50. Katedras vadītājs ir atbildīgs par katedras rīcībā un materiālajā atbildībā esošā inventāra izmantošanu studiju mērķiem.
51. Katedru darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka:
52. Akadēmijas meistardarbnīcas ir studiju un pētniecības struktūrvienības, kuras ir izveidotas specifisku akadēmiskās un profesionālās izglītības mērķu īstenošanai mākslas nozarēs.
53. Meistardarbnīcas nodrošina mākslas nozares profesionālo un akadēmisko studiju diplomdarbu izstrādi studējošajiem vizuāli plastisko mākslu un dizaina studiju virzienos.
54. Maģistra studijas meistardarbnīcās ir vizuāli plastisko mākslu vai dizaina virzienu bakalaura studiju programmas turpinājums un ar pētniecības darbu vienots mākslas izteiksmes līdzekļu kāpinājums un ideju izvērsums.
55. Meistardarbnīcu galvenais uzdevums ir nodrošināt studējošās personas individualizētu attīstību, organizējot konkrētas, specifiskas jaunrades studijas un to vienotību ar pētniecisko darbu nozarē.
56. Meistardarbnīcu studiju minimālais ilgums ir 1 gads.
57. Meistardarbnīcas vada Senāta apstiprināti, vēlēti Akadēmijas profesori, asociētie profesori vai docenti, kuri ir atbildīgi rektoram un Senātam par viņu vadīto meistardarbnīcu programmu saturu un studiju kvalitāti.
58. Meistardarbnīcu darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka:
59. Akadēmijas darbnīcas ir struktūrvienības, kuras ir izveidotas ar mērķi organizēt studijas vizuāli plastisko mākslu un dizaina virzienu specialitātēs, to praktiskajos vai tehnoloģiskajos aspektos.
60. Darbnīcu vada profesors, asociētais profesors vai docents, kurš ir atbildīgs katedras vadītājam vai nodaļas vadītājam par viņa vadītās darbnīcas programmas saturu un studiju kvalitāti. Darbnīcas vadīšanas viens termiņš nedrīkst pārsniegt piecus gadus. Termiņu atkārtošana nav ierobežota.
61. Darbnīcu darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka:
62. Fakultātes ir Akadēmijas struktūrvienības, kuras apvieno specialitāšu struktūrvienības jaunrades un pētnieciskajai darbībai. Fakultāšu galvenie uzdevumi ir organizēt un vadīt studiju procesu un saskaņot studiju programmu vispārējās un akadēmiskās daļas ar speciālajām daļām.
63. Fakultāti vada dekāns, kurš ir personiski atbildīgs Akadēmijas Senātam un rektoram par viņa vadītās struktūrvienības darbu. Dekānu ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
64. Fakultāšu darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka:
65. Akadēmijas zinātniskās laboratorijas ir struktūrvienības, kuru galvenais uzdevums ir pētniecisko iespēju nodrošināšana Akadēmijas darbībai vizuāli plastisko mākslu, dizaina, mākslas zinātnes un kultūras teorijas nozarēs.
66. Zinātnisko laboratoriju darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka:
67. Nodaļas ir Akadēmijas studiju struktūrvienības, kuras ir izveidotas studējošo organizēšanai studiju grupās un kurās notiek studijas un pētniecība konkrētā specialitātē vizuāli plastisko mākslu, dizaina, mākslas zinātnes un kultūras teorijas studiju virzienos.
68. Nodaļu vada vēlēts profesors, asociētais profesors vai docents, kurš ir atbildīgs Senātam un rektoram par viņa vadītās nodaļas studiju kvalitāti, organizatoriskā darba atbilstību Akadēmijas Satversmei, kā arī par savlaicīgu un precīzu ar studijām saistītās informācijas sniegšanu Akadēmijas vadībai.
69. Nodaļas darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka:
70. Institūts ir Akadēmijas struktūrvienība, kurš veidojas uz Akadēmijas pētnieciskā, akadēmiskā un profesionālā potenciāla bāzes un piedalās Akadēmijas studiju programmu īstenošanā.
71. Akadēmijas institūtu darbības galvenie uzdevumi ir sekmēt un attīstīt zinātnisko pētniecību mākslas zinātnes un kultūras teorijas, vizuāli plastisko mākslu un dizaina studijas virzienos, kā arī veikt ar kultūras procesu un darba tirgus izpēti saistīto darbu. Institūta darbības pamats ir Senāta apstiprināti Institūta statūti, kas nosaka:
72. Filiāles ir organizatoriski patstāvīgas struktūrvienības, kuras ir teritoriāli atdalītas no Akadēmijas un īsteno Akadēmijas akreditētas studiju programmas. Akadēmijas filiāles dibina, reorganizē un likvidē Senāts. Akadēmijas filiāli vada filiāles vadītājs, kas rīkojas uz Akadēmijas izdotas pilnvaras pamata. Filiāles vadītāju ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
73. Satversmes sapulce apstiprina filiāles nolikumu, kurā nosaka:
74. Akadēmijas mērķu sasniegšanai Senāts var dibināt koledžas, iestādes un uzņēmumus ar patstāvīgas juridiskās personas statusu. To nolikumus apstiprina Senāts. Koledžās īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un dod studējošajiem iespēju iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu (turpmāk, koledžas programma) apgūst personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību. Koledžas programmas īstenošanas laiks ir 2 līdz 3 gadi.
IV. Akadēmijas personāls, tā tiesības un pienākumi
75. Akadēmijas personālu veido:
75.1. akadēmiskais personāls, kuram Akadēmija ir pamatdarba vieta;
75.2. vispārējais Akadēmijas personāls, kuram Akadēmija ir pamatdarba vieta;
75.3. pilna laika studējošie, maģistranti, doktorandi.
76. Akadēmijas personāla tiesības un pienākumi ir sekmēt studiju un pētniecības darbu Akadēmijā, pildot savus tiešos darba un studiju pienākumus, kā arī piedaloties Akadēmijas pārvaldes un pašpārvaldes institūciju darbībā, atbilstoši Akadēmijas Satversmes sapulces noteiktajai kārtībai un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem .
77. Akadēmijas personāls par savu pienākumu pildīšanu un par Satversmes sapulces un Senāta apstiprinātās iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu ir tieši atbildīgs attiecīgās struktūrvienības vadītājam. Akadēmijas personālam ir pienākums atskaitīties Senātam, ja Senāts to pieprasa.
78. Akadēmijas akadēmisko personālu veido:
78.1. profesori, asociētie profesori;
78.2. docenti, vadošie pētnieki;
78.3. lektori, pētnieki;
78.4. asistenti.
79. Akadēmiskais personāls veic studējošo izglītošanas un pētniecības darbu mākslas, dizaina, mākslas zinātnes un kultūras teorijas nozarēs.
80. Akadēmiskā personāla darba slodzi un uzdevumus studējošo izglītošanā un pētniecības darba vadīšanā, mākslinieciskajā jaunradē, zinātniskajā pētniecībā un nozares attīstības kvalitātes vērtēšanā nosaka, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Senāta apstiprināti nolikumi par akadēmiskajiem amatiem un par slodžu normatīviem.
81. Akadēmiskā personāla darba samaksas principus nosaka Akadēmijas Senāts, bet darba samaksas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām algu likmēm.
82. Akadēmijas akadēmiskajam personālam, atbilstoši valsts noteiktajiem, vispārējiem Latvijas augstskolu darbības noteikumiem pētnieciskās darbības veikšanai, ir tiesības uz:
82.1. Ikgadēju apmaksātu astoņu nedēļu atvaļinājumu.
82.2. Ik pēc sešiem gadiem apmaksātu sešu kalendāro mēnešu ilgu akadēmisko atvaļinājumu pētniecības darba veikšanai.
82.3. Vienu reizi saņemt apmaksātu trīs mēnešus ilgu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas sagatavošanai.
82.4. Profesoram, asociētajam profesoram vai docentam vienā ievēlēšanas reizē uz neapmaksātu atvaļinājumu līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoru vai vieslektoru citās augstskolās.
83. Akadēmijā darbojas promocijas padome. Tās uzdevums ir Akadēmijas akadēmiskā personāla pētnieciskās kvalifikācijas zinātniskā, jaunrades un pedagoģiskā darba novērtēšana un doktora zinātnisko grādu piešķiršana.
84. Vēlētos Akadēmijas profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) var ieņemt atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmei.
85. Rīkojot atklātu konkursu uz Akadēmijas profesoru vai asociētā profesora amata vietu, Akadēmijā tiek izveidota mākslas zinātnes, mākslas nozares profesoru padome (turpmāk, profesoru padome). Akadēmijas profesoru padomes sastāvā divas trešdaļas ir Akadēmijas profesori, viena trešdaļa nozares profesoru un profesionālo apvienību pārstāvju, kuri nestrādā Akadēmijā.
86. Lektora, asistenta un pētnieka amatos var ievēlēt personas ar maģistra grādu vai zinātnisko grādu atbilstoši normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmei.
87. Nolikumu par akadēmiskajiem amatiem, atbilstoši normatīvajiem aktiem izstrādā un pieņem Akadēmijas Senāts.
88. Akadēmijas rektoram ir tiesības slēgt individuālus līgumus ar pensionēto akadēmisko personālu, valsts vai cita finansējuma veida ietvaros, kā arī slēgt līgumus konkrētu pētījumu veikšanai, paredzot noteiktu, attiecīgās personas kvalifikācijai atbilstošu samaksu.
89. Akadēmijas Senātam ir tiesības piešķirt emeritus profesora goda nosaukumu pensionētiem Akadēmijas profesoriem vai asociētajiem profesoriem par īpašu ieguldījumu mākslā, kultūrā un augstākajā izglītībā.
90. Akadēmijas profesors ir savā mākslas, dizaina, kultūras teorijas vai zinātnes nozarē starptautiski atzīts speciālists, kurš veic mūsdienu augstskolas mērķiem un līmenim atbilstošu, individuāli orientētu pētniecību mākslinieciskajā jaunradē, dizainā, kultūras teorijā vai zinātnē, lai nodrošinātu augstu pedagoģiskā darba kvalitāti.
91. Akadēmijas profesora amatā var ievēlēt personas, kuru mākslinieciskās jaunrades vai zinātniskās pētniecības darba rezultāti atbilst Akadēmijas Senāta apstiprinātam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem un Augstskolu likuma prasībām.
92. Akadēmijas profesoru ievēlē atklāta konkursa veidā uz sešiem gadiem un rektors slēdz ar viņu darba līgumu, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
93. Līdz ar ievēlēšanu amatā profesors iegūst tiesības vadīt pētniecisko un izglītojošo darbu savā specialitātē, vizuāli plastisko mākslu, dizaina, mākslas zinātnes un kultūras teorijas vai mākslu akadēmiskajā studiju virzienā.
94. Akadēmijas asociētais profesors ir savā mākslas, dizaina kultūras teorijas vai zinātnes nozarē starptautiski atzīts speciālists, kurš veic mūsdienu augstskolas mērķiem un līmenim atbilstošu pētniecību mākslinieciskajā jaunradē, dizainā vai zinātnē, lai nodrošinātu augstu pedagoģiskā darba kvalitāti.
95. Akadēmijas asociētā profesora amatā var ievēlēt personas, kuru mākslinieciskās jaunrades vai zinātniskās pētniecības darba rezultāti atbilst Akadēmijas Senāta apstiprinātam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem un Augstskolu likuma prasībām.
96. Asociēto profesoru ievēlē atklāta konkursa veidā uz sešiem gadiem un Akadēmija slēdz ar viņu darba līgumu atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.
97. Līdz ar ievēlēšanu amatā asociētais profesors iegūst tiesības vadīt pētniecisko un izglītojošo darbu savā specialitātē, vizuāli plastisko mākslu, dizaina, mākslas zinātnes un kultūras teorijas vai mākslu akadēmiskajā studiju virzienā.
98. Akadēmijas docents ir atzīts speciālists vizuāli plastiskajās mākslās, dizainā, mākslas zinātnē un kultūras teorijā, kurš veic mākslinieciskās jaunrades vai pētniecības darbu savā specialitātē.
99. Akadēmijas docenta amatā var ievēlēt personas, kuru mākslinieciskās jaunrades vai pētniecības darba rezultāti atbilst Akadēmijas Senāta apstiprinātam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem un normatīvo aktu prasībām.
100. Līdz ar ievēlēšanu amatā docents iegūst tiesības vadīt pētniecisko un izglītojošo darbu savā mākslinieciskās jaunrades (vizuāli plastisko mākslu vai dizaina) vai mākslas zinātnes un kultūras teorijas specialitātē.
101. Akadēmijas profesoru, asociēto profesoru un docentu vietu skaitu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un atbilstoši Akadēmijas Satversmei nosaka Senāts.
102. Akadēmijas lektori, asistenti, vadošie pētnieki un pētnieki īsteno pētniecisko un izglītojošo darbu savā mākslinieciskās jaunrades (vizuāli plastisko mākslu vai dizaina) vai mākslas zinātnes un kultūras teorijas specialitātē. Viņu ievēlēšanu attiecīgajos akadēmiskajos amatos un to augstskolas darba uzdevumus un slodzi nosaka Akadēmijas Senāta apstiprināti nolikumi.
103. Vispārējais Akadēmijas personāls (administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais un saimnieciskais personāls) tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba saskaņā ar Akadēmijas Satversmi un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
104. Tiesības studēt Akadēmijā ir katram Latvijas pilsonim, kā arī personām, kuru tiesības studēt augstskolā nosaka spēkā esošie normatīvie akti.
105. Imatrikulēti tiek studenti, kuri ir izpildījuši:
105.1. valsts noteiktos vispārējos uzņemšanas noteikumus;
105.2. konkrētās profesionālās un akadēmiskās prasības, kuras nosaka un apstiprina Akadēmijas Senāts.
106. Valsts budžeta apmaksāto studiju vietu skaits Akadēmijā tiek noteikts saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.
107. Akadēmijas studenti var saņemt stipendijas. Stipendiju piešķiršanas nosacījumus un saņemšanas kārtību nosaka Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums.
108. Studiju maksas apjomu par attiecīgās studiju programmas kārtējo studiju gadu un maksas studiju nosacījumus nosaka Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums.
109. Akadēmijas studentiem, kuri ir pārtraukuši studijas, ir tiesības atsākt studijas atbilstoši vispārējiem augstskolu darbības noteikumiem un Akadēmijas Senāta apstiprinātam nolikumam par studenta statusu.
110. Personu var izslēgt no studējošo saraksta, ja tā nepilda savas līgumsaistības, noteiktajos termiņos nav veikusi studiju uzdevumus vai nav nokārtojusi studiju pārbaudījumus, vai arī pārkāpusi Akadēmijas iekšējās kārtības noteikumus.
111. Personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic Akadēmijas rektors vai dekāns. Apelācijas izskata Akadēmijas Senāts.
112. Akadēmijas studentiem ir pašpārvalde, kura darbojas saskaņā ar Augstskolu likumu un Akadēmijas Senāta apstiprinātu nolikumu.
113. Augstākās profesionālās izglītības studiju valsts pārbaudījumu novērtēšanai Senāts izveido Valsts eksāmenu komisiju. Akadēmisko programmu gala pārbaudījumu novērtēšanai Senāts izveido: bakalaura studiju programmai Akadēmiskās atestācijas komisiju, bet maģistra studiju programmai Zinātniskās atestācijas komisiju.
114. Akadēmijas studiju programmu ilgums ir plānots saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmi atbilstoši attiecīgās studiju programmas mērķiem, uzdevumu raksturam un studiju slodzes apjomam.
115. Akadēmijā studējošo attiecības ar obligāto valsts dienestu nosaka spēkā esošie normatīvie akti.
V. Akadēmijas īpašums, budžets un saimnieciskā darbība
116. Akadēmijai var piederēt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Akadēmija rīkojas ar savu īpašumu Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. Akadēmijas valdījumā vai lietojumā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šī īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
117. Akadēmijas finansu resursus veido:
117.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;
117.2. pašu ieņēmumi:
117.2.1. ienākumi no maksas par studijām;
117.2.2. ienākumi no saimnieciskās darbības;
117.3. juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi (t.sk., ar izmantošanas nosacījumiem);
117.4. citi normatīvajos aktos paredzētie finansu līdzekļi.
118. Akadēmijas finansu resursu struktūru un izmantošanu nosaka Senāts saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību", bet budžeta izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Finansu līdzekļu uzskaiti un grāmatvedību Akadēmija kārto saskaņā ar likuma "Par budžetu un finansu vadību un citu normatīvo aktu nosacījumiem.
119. Finansu resursi, ko fiziskās vai juridiskās personas piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu realizēšanai, Akadēmija nodod tieši tai struktūrvienībai, fiziskajai vai juridiskajai personai, kas īsteno atbilstošo mērķprogrammu vai pasākumu.
120. Pildot savus uzdevumus, Akadēmijai ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības:
120.1. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem un atbilstoši Akadēmijas mērķiem;
120.2. izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu atbilstoši Akadēmijas Satversmē noteiktajiem darbības mērķiem;
120.3. veikt Akadēmijas profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Akadēmijas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši Akadēmijas mērķiem.
121. Akadēmijai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Tā ir atbrīvota no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.
122. Izmaiņas Akadēmijas īpašuma pārvaldīšanas vai lietošanas veidā var notikt vienīgi ar Satversmes sapulces lēmumu.
VI. Satversmes pieņemšana un grozīšanas kārtība, Akadēmijas reorganizācija vai likvidācija
123. Akadēmijas Satversme var tikt pieņemta vai grozīta ar Satversmes sapulces lēmumu.
124. Akadēmijas Satversme un tajā izdarītie grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad to apstiprinājusi Latvijas Republikas Saeima.
125. Lēmumu par Akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma, kuram pievienojams Akadēmijas reorganizācijas vai likvidācijas projekts, kā arī Augstākās izglītības padomes atzinums.
|
Valsts sekretārs |
Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors |
Atbildīgā amatpersona |
|
A.Sarnovičs |
J.Čakste |
P.Podiņa |
07.11.02; 13:40; ; Pārsla Podiņa; 7047881; parsla.podina@izm.gov.lv
Likumprojekta
Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi
anotācija
|
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Pašreiz ir spēkā Latvijas Mākslas akadēmijas Satversme, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 1999.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.21 "Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 17./18.nr.). Saskaņā ar Grozījumu Augstskolu likumā (Latvijas Vēstnesis, 2000, 448.nr.) Pārejas noteikumu 1.punktu augstskolām jāsaskaņo savas satversmes ar Augstskolu likuma prasībām. 2002.gada 4.aprīlī Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes sapulce pieņēma satversmi. Universitātes tipa augstskolas satversmi pieņem augstskolas Satversmes sapulce, un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Saeima |
|
2. Normatīvā akta projekta būtība |
Likumprojekts apstiprina Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi |
|
3. Cita informācija |
Nav |
|
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
|
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|
3. Sociālo seku izvērtējums |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|
4. Ietekme uz vidi |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|
5. Cita informācija |
Nav |
|
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|||||
|
(tūkst. latu) |
|||||
|
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
|||||
|
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
|||||
|
3. Finansiālā ietekme |
|||||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
|||||
|
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
|||||
|
6. Cita informācija |
|||||
|
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus nav jāizdod |
|
2. Cita informācija |
Nav |
|
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
|
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
|||
|
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju |
|||
|
2.tabula |
|||
|
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/ |
Komentāri |
|
5. Cita informācija |
Nav |
||
|
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
|
|
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas |
Ar Rektoru padomi un Augstākās izglītības padomi (valstiska organizācija) |
|
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums |
Rektoru padome un arī Augstākās izglītības padome atzinusi, ka Latvijas Mākslas akadēmija atbilst universitātes tipa augstskolai |
|
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis |
Īpaši pasākumi nav veikti |
|
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem |
Konsultācijas nav notikušas |
|
5. Cita informācija |
Nav |
|
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas |
|
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Publikācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis |
|
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|
4. Cita informācija |
Nav |
Ministrs K.Šadurskis
|
Valsts sekretāra p.i. |
Administratīvā departamenta direktora vietniece juridiskos jautājumos |
Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|||
|
L.Mankovs |
S.Sidiki |
J.Čakste |
P.Podiņa |
06.01.03.; 15:51; ; Pārsla Podiņa; 7047881; parsla.podina@izm.gov.lv