Teksts

2002

2002.gada 27.decembrī Noteikumi Nr.568

Rīgā (prot. Nr.60 48.§)

Grozījumi Valsts civildienesta likumā

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

1. Izdarīt Valsts civildienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 19.nr.; 2001, 9.nr., 2002, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2002, 165.nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 2.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Uz specializētā valsts civildienesta (3.panta otrā daļa) ierēdņiem attiecas šā likuma I nodaļa, 4.panta otrās daļas 1.punkts, IV nodaļa, 22.pants, 37.pants, 39.pants un 40.panta otrā daļa. Citas šā likuma normas tiesiskās attiecības specializētajā valsts civildienestā nosaka tiktāl, ciktāl tās nenosaka speciālie likumi.";

1.2. 4.pantā:

1.2.1. izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts civildienesta pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ir Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku valsts civildienestā.";

1.2.2. izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) kontrolēt šā likuma, ierēdņu disciplinārsodu likuma un citu ar valsts civildienesta jomu saistīto normatīvo aktu piemērošanu iestāžu darbībā un atcelt to nelikumīgos lēmumus valsts civildienesta jomā;";

1.2.3. svītrot otrās daļas 2., 6., 7. un 16.punktu;

1.3. 5.pantā:

1.3.1. izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts administrācijas skola ir Valsts kancelejas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku ierēdņu izglītības jomā, lai sagatavotu augsti profesionālus ierēdņus.";

1.3.2. izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) izstrādāt ierēdņu mācību programmas saskaņā ar Valsts kancelejas pasūtījumu kārtējam gadam;";

1.4. 8.pantā:

1.4.1. izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Atklātu pretendentu konkursu uz ierēdņu amatiem attiecīgā iestāde izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".";

1.4.2. izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Uz vakanto ierēdņa amatu atklātu pretendentu konkursu var neizsludināt šajā likumā noteiktajos gadījumos.";

1.5. aizstāt 9.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus "Pārvaldes priekšnieks" ar vārdiem "attiecīgais ministrs";

1.6. izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

"37.pants. Pārcelšana citā ierēdņa amatā

(1) Lai nodrošinātu labu pārvaldību, civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu, var pārcelt citā augstākas, atbilstošas vai zemākas kvalifikācijas kategorijas ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē. Pārcelšanas pamatojums var būt arī ierēdņa motivēts lūgums.

(2) Ierēdni citā amatā pārceļ ar attiecīgā iestādes vadītāja, ministra, Pārvaldes vai Ministru prezidenta lēmumu atbilstoši to pilnvarām, ievērojot attiecīgā ierēdņa institucionālo vai funkcionālo padotību.

(3) Pārceļot ierēdni, tiek izvērtēts viņa viedoklis. Pārceļot ierēdni uz citu iestādi, tiek izvērtēts arī iestādes vadītāja, ministra un Pārvaldes viedoklis. Pārceļot ierēdni uz zemākas kvalifikācijas kategorijas amatu, tiek izvērtēts Pārvaldes viedoklis.

(4) Pārceļot ierēdni citā atbilstošas vai zemākas kvalifikācijas kategorijas amatā, ierēdnim saglabā iepriekšējo amata mēnešalgu, sociālās garantijas, normatīvajos aktos noteiktās pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu, kā arī specializētajā civildienestā noteiktās dienesta pakāpes.

(5) Pārceļot ierēdni citā amatā uz noteiktu laiku, viņam saglabā tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

(6) Pārceļot ierēdni uz citu apdzīvotu vietu, viņam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek atlīdzināti izdevumi, kas saistīti ar pārcelšanos.

(7) Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz triju gadu vecumam, un grūtnieces nav atļauts pārcelt uz citu apdzīvotu vietu bez viņu piekrišanas.

(8) Ierēdnim, kurš ir pārcelts citā amatā tajā pašā vai citā iestādē, ir tiesības piemērot disciplinārsodu par disciplinārpārkāpumu, kas ir izdarīts iepriekšējos ierēdņa amatos.";

1.7. izteikt 39.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Attiecīgais iestādes vadītājs, ministrs, Pārvalde un Ministru prezidents ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajā kārtībā var atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes disciplinārlietas izmeklēšanas laikā.";

1.8. papildināt 40.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pārvalde un Ministru prezidents ir tiesīgs ierosināt un izmeklēt jebkuru disciplinārlietu, uzdot to darīt attiecīgās iestādes vadītājam, pārņemt jebkuru disciplinārlietu, kā arī piemērot disciplinārsodu jebkuram ierēdnim. Ministru prezidents ir tiesīgs uzdot Pārvaldei ierosināt un izmeklēt jebkuru disciplinārlietu."

2. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents E.Repše

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Ministru kabineta noteikumu projekta

“Grozījumi Valsts civildienesta likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums	1.Valsts civildienesta likumā ir noteikts, ka Valsts civildienesta pārvalde un Valsts administrācijas skola atrodas Ministru kabineta pilnvarota ministra pārraudzībā. Līdz ar to patreiz, kad politisko atbildību par valsts pārvaldes un civildienesta vadības procesiem ir uzņēmis Ministru prezidents, likuma normas nepieciešams precizēt. 2.Valsts civildienesta likumā noteiktās Valsts civildienesta pārvaldes pilnvaras civildienesta kontroles jomā ir pārāk mazas un ierobežotas. Turklāt Valsts civildienesta pārvaldei ir uzticētas vairākas administratīvas funkcijas, kā rezultātā tās galvenā funkcija – civildienesta kontrole – netiek pietiekami apjomīgi veikta. Nolūkā radīt efektīvu civildienesta kontroles mehānismu ir nepieciešams būtiski izmainīt Valsts civildienesta pārvaldes veicamās funkcijas. 3.Valsts civildienesta likumā paredzētā ierēdņu pārcelšanas kārtība – pārcelšana tikai atbilstošas kvalifikācijas kategorijas amatā - ir pārāk neelastīga, tādējādi šāda kārtība nav piemērojama efektīvas valsts pārvaldes darba nodrošināšanai, jo neparedz iespēju ierēdni pārcelt zemākas vai augstākas kvalifikācijas amatā.
2. Normatīvā akta projekta būtība	1.Valsts civildienesta pārvalde tiek nodota tiešā Ministru prezidenta pakļautībā, un Valsts administrācijas skola – Valsts kancelejas pārraudzībā. 2.Valsts civildienesta pārvaldei kā galvenā funkcija tiek noteikta kontrole par Valsts civildienesta likuma, ierēdņu disciplinārsodu likuma un citu ar valsts civildienesta jomu saistītu jomu saistīto normatīvo aktu piemērošanu iestāžu darbībā un atcelt to nelikumīgos lēmumus valsts civildienesta jomā. Valsts civildienesta pārvaldes līdz šim veicamā funkcija – normatīvo aktu izstrāde valsts civildienesta jomā un mācību vajadzību analīze un ikgadējā mācību pasūtījuma sagatavošana – tiek nodota Valsts kancelejas kompetencē, kas atbilst Ministru kabineta 05.12.2002. rīkojumā Nr.665 noteiktajai valsts pārvaldes reformas koordinācijas funkcijas pārņemšanai Valsts kancelejas kompetencē. Valsts civildienesta pārvaldes līdz šim veicamās funkcijas – pretendentu konkursu rīkošana uz iestāžu vadītāju amatiem, amatu kvalifikācijas kategoriju saskaņošana – tiek nodotas attiecīgo iestāžu kompetencē, tādējādi padarot efektīvāku gan konkursu rīkošanu, gan amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanu. Valsts civildienesta pārvalde pretendentu konkursu norises likumību un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas likumību izvērtēs, veicot civildienesta kontroles funkcijas valsts pārvaldes iestādēs. 3.Tiek noteikta elastīga ierēdņu (arī specializētā civildienesta ierēdņu) pārcelšanas kārtība, kas dod tiesības ierēdni, ievērojot noteiktus priekšnoteikumus, pārcelt gan augstākas, gan atbilstošas, gan arī zemākas kvalifikācijas ierēdņa amatā, tādējādi pēc būtības ieviešot civildienestā ideju, ka ierēdņa statuss nav automātiskas sekas kāda noteikta ierēdņa amata pildīšanai, bet gan dod tiesības atrasties un pildīt pienākumus dienestā (t.sk., arī citā amatā). Grozījumus Valsts civildienesta likumā ir jāpieņem Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā, jo Valsts civildienesta pārvaldei un Valsts administrācijas skolai ir nepieciešams likumā steidzami mainīt padotību. Papildus ir nepieciešams steidzami īstenot Deklarācijā par valdības darbību paredzētās reformas efektīvas valsts pārvaldes organizēšanā, nodrošinot labu pārvaldību, civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, sabiedrības uzticību civildienestam un ierēdņu kvalifikācijas izaugsmi.
3. Cita informācija	—

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads			Nākamie trīs gadi						Vidēji 5 gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2			3	4				5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt			Papildus ir izstrādāti grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, Ieslodzījumu vietu pārvaldes likumā, likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, likumā “Par policiju”, Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā un Robežsardzes likumā, kur ierēdņu pārcelšanas juridiskais regulējums bija jāprecizē atbilstoši grozījumiem Valsts civildienesta likumā. Sakarā ar Valsts civildienesta pārvaldes kompetencē esošo funkciju pārdali un izmaiņām ierēdņu pārcelšanas kārtībā nepieciešams ir izdarīt grozījumus Ministru kabineta 20.02.2001. instrukcijā Nr.3 “Kārtība, kādā ierēdni pārceļ citā ierēdņa amatā citā valsts pārvaldes iestādē” un Ministru kabineta 23.10.2001. instrukcijā Nr.5 “Ierēdņu un valsts pārvaldes iestāžu darbinieku amatu novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas kārtība”.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas							Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)							Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis							Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem							Izstrādājot projektu, ņemts vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša E.Levita viedoklis.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas								Jaunas valsts iestādes netiek radītas. Tiek pārdalītas Valsts civildienesta pārvaldes kompetencē esošas funkcijas, tādējādi, pārdalot esošos valsts budžeta līdzekļus civildienesta kontroles nostiprināšanai, tiek radīti priekšnosacījumi efektīvai valsts civildienesta kontrolei.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo								Ierēdnim atbilstoši Valsts civildienesta likuma 4.panta 1.punktam ir tiesības vērsties Valsts civildienesta pārvaldē, lai pārsūdzētu nelikumīgus valsts iestāžu lēmumus vai pārbaudītu to likumību. Valsts civildienesta pārvaldes lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
4. Cita informācija

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Tieslietu

ministrs

Valsts sekretāra vietā

valsts sekretāra vietniece

Valsts sekretāra vietnieks likumdošanas jautājumos

Valsts sekretāra biroja vecākā referente - palīdze

Atbildīgā persona

A.Aksenoks

M.Sauļūna

G.Kūtris

I.Brazauska

15:55

1143

K.Nešpora

7036769 Kristine.Nespora@tm.gov.lv